Atzinums

2022.gada 17.marta vēstulē Nr.1-8/4 tiesībsargs aicināja Tieslietu ministriju pilnveidot Administratīvās atbildības likuma (AAL)  41.panta pirmo daļu, papildinot to ar jaunu 9.punktu, kurš noteiktu personas tiesības saņemt juridisko palīdzību no paša izvēlēta aizstāvja. 2022.gada 10.jūnija atbildē Nr.1-17/1908 Tieslietu ministrija atzina to par problēmu, kuras risinājumam nepieciešami plašāki grozījumi. Vienlaikus informējot par nodomu iespējami reti virzīt AAL grozījumus.
          Likumprojekts “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā 21-TA-183” neparedz pilnveidot AAL 41.pantu. Minētā likumprojektā anotācijā norādīts, ka tā mērķis ir  nodrošināt efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē, kā arī izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu prettiesiskas rīcības konstatēšanai administratīvā pārkāpuma procesā. Tomēr Likumprojekta 1.punktā un 3.punktā paredzētie, priekšlikumi, papildināt AAL 115.panta pirmo daļu un 71.panta otro daļu, kura piešķirs Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu un administratīvo aizturēšanu,  varētu vienīgi nosacīti padarīt efektīvāku vai nodrošināt  administratīvā pārkāpuma procesa norisi elektroniskā vidē. Ņemot vērā minēto, kā arī apsvērumu, ka efektīva tiesību aizsardzības mehānisma darbība ir cieši saistīta ar personas informētību par savām pamattiesībām, t.sk., tiesībām uz aizstāvja sniegto juridisko palīdzību, un nav saskatāmi objektīvi iemesli, lai apzinātās problēmas ar pamattiesību nodrošināšanu administratīvā pārkāpumu procesā risinājums tiktu atlikts uz nenoteiktu laiku, rosinu Likumprojektu papildināt ar  AAL 41.panta 9. punktu, kurš noteiktu personas tiesības saņemt juridisko palīdzību no paša izvēlēta aizstāvja.
 

-

2022.gada 29.martā tiesībsargs likumprojekta “Grozījumi Administratīvās atbildības likumā 21-TA-183” saskaņošanas stadijā norādīja uz būtiskiem pamattiesību apdraudējumiem, kuri saistīti ar izstrādātajiem grozījumiem AAL 164.pantā un paredzētu automatizētu lēmuma pieņemšanu Valsts ieņēmumu dienestā, balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi. Minētie iebildumi nav ņemti vērā. Turklāt Likumprojekta 5.punkts paredz papildināt arī AAL 162.pantu ar sesto daļu, kura noteiks, ka administratīvo pārkāpumu gadījumos, kuri fiksēti tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, varēs pieņemt, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi.
          Vēršu uzmanību, ka 2021.gada 27.maijā Tieslietu ministrijas izveidotā AAL pastāvīgā darba grupa, secināja, ka nošķirams transportlīdzekļa vadītāja pienākums pārbaudīt, vai ir veikta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana, no transportlīdzekļa īpašniekam esošā apdrošināšanas pienākuma. Tomēr, ja arī īpašnieks norāda personu, kura pārkāpuma izdarīšanas brīdī vadīja transportlīdzekli, darba grupas ieskatā neesot piemērojams AAL 162.panta otrās daļas 2.punkts un 163.pants. Tādējādi, gadījumos, kad tehniskiem līdzekļiem, nepaturot transportlīdzekli, tiks konstatēts administratīvais pārkāpums atbildība par kuru paredzēta Ceļu satiksmes likuma (CSL) 71.panta otrajā daļā, automatizētas datu apstrādes un automatizēta soda piemērošanas gadījumā, pie atbildības tiks saukts vienīgi transportlīdzekļa īpašnieks nevis persona, kura faktiski izdarījusi fiksēto pārkāpumu. Turklāt īpašniekam piemērojamā soda apmērs būs piecas reizes lielāks nekā CSL 71.panta otrā daļa par šādu pašu pārkāpumu paredz transportlīdzekļa vadītājam. Tādējādi automatizēta lēmumu pieņemšana gadījumos, kad minētie pārkāpumi ceļu satiksmes jomā tiks fiksēts tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, bet tā vadītājs nav īpašnieks netiks panākts tiesisko attiecību taisnīgs noregulējums un sasniegts AAL mērķis. Līdz ar to aicinu pilnveidot AAL 162.panta sestā daļas redakciju, paredzot, ka automatizēta lēmumu pieņemšana, balstoties vienīgi uz automātisku datu apstrādi, par tehniskiem līdzekļiem, nepaturot transportlīdzekli, fiksētiem pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā, iespējama vienīgi par pārkāpumiem, kuru sankcijas bardzība nav atkarīga no pārkāpēja tiesiskā statusa (piemēram, administratīviem pārkāpumiem atbildība par kuriem paredzēta CSL 55.pantā (braukšanas ātruma pārkāpumi)).
 

-

Likumprojekta 13.punkts paredz papildināt AAL trešo sadaļu ar 32.1nodaļu “Administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšana”. Anotācijā grozījumu nepieciešamība ir pamatota ar tiesu praksē konstatētajām problēmām Administratīvā procesa likuma kārtībā vērtēt administratīvā apkrāpuma procesa ietvaros amatpersonu veiktās rīcības tiesiskumu. Lai gan konceptuāli nav iebildumu pret piedāvāto risinājumu, tomēr jāņem vērā, ka ar minēto priekšlikumu process, kurā persona varēs gūt atlīdzinājumu par iestādes nodarīto kaitējumu administratīvā pārkāpuma procesā, kļūst sarežģītāks un laikietilpīgāks, kas var kļūt par iemeslu viņai atturēties no Satversmes 92.panta trešajā teikumā garantēto tiesību īstenošanas. Turklāt AAL 252.1panta otrā daļa paredz ierobežot personai pieteikuma iesniegšanas termiņu, bet AAL 252.3panta otrā daļa liedz viņai pārbaudīt tiesas nolēmuma tiesiskumu apstrīdēšanas ceļā. Savukārt AAL 252.2pants tiesai piešķirt iespējas lemt par procesa veidu kādā personas pieteikums tiks izskatīts, tomēr nenosaka termiņu, kurā tiesai jāpieņem lēmums par apstrīdētās rīcības tiesiskumu. Līdz ar to aicinu AAL 252.3panta pirmajā daļā noteikt termiņu, kurā tiesai ir jāizskata šāda veida personas pieteikums. Minētais termiņš objektīvu apsvērumu dēļ varētu būt arī pagarināms. Tomēr tas personai nodrošinātu lielāku noteiktību par to, kad tiks izvērtēts amatpersonas rīcības tiesiskums, kā arī vai un kad viņai faktiski būs iespējas īstenot tiesības uz atlīdzinājumu Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma kārtībā.

-

Likumprojekta 14.punkta AAL 305.pants “Sūdzība par automatizēti pieņemtu lēmumu” un 306.pants “Tiesības atcelt prettiesisku lēmumu” pēc būtības nosaka, kārtību kādā automātiski pieņemtais lēmums var tikt apstrīdēts un amatpersonas tiesības to atcelt. Tomēr nav viennozīmīgi saprotams, vai automatizēta lēmuma pieņemšanas gadījumā, tiek paredzēta speciāla/atšķirīga administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā lēmuma apstrīdēšanas kārtība.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas nepaplašina sūdzību iesniegšanas gadījumus un pamatā nemaina to kārtību. Tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā nebūšot atkarīgas no lēmuma pieņemšanas veida. Tomēr Likumprojekta AAL 305.pants paredz, ka šāda veidā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt mēneša laikā, amatpersonai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu. Turpretim atbilstoši AAL 168.panta pirmajai daļai lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā.
Vienlaikus Likumprojekta AAL 306.panta pirmajā daļā noteikts, ka amatpersonai ir AAL 174.pantā paredzētās amatā augstākas amatpersonas pilnvaras atcelt lēmumu, bet otrās daļas otrajā teikumā personas tiesības pārsūdzēt lēmumu vispārējā AAL kārtībā. Lai gan AAL 172.pantā noteiks termiņš, kādā augstāka amatpersona izskata sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, bet automatizēti pieņemtā lēmuma gadījumā sūdzības izskatīšanas termiņš nav noteikts. Līdz ar to Likumprojekta 13.punkta AAL 305. un 306.panta nosacījumi būtu pilnveidojami, precīzāk nosakot amatpersonu pilnvaras un pienākumus, kā arī pārsūdzēšanas kārtību automatizēti pieņemta lēmuma gadījumā.

 

-