Projekta ID
24-TA-109Atzinuma sniedzējs
Rektoru padome
Atzinums iesniegts
06.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lai izvairītos no situācijām, kuras IZM daļēji piedāvā risināt ar jauno Augstskolu likuma 14-1. panta 14-1. daļu, aicinām pilnveidot padomes locekļu atlases procesu (piemēram, papildinot likumprojektu ar jaunu normu), paredzot, ka padomes locekļa vietai kļūstot vakantai, izvirzītājs (senāts vai MK) virza nākošo kandidātu, kurš iepriekšējā atlasē “palika aiz svītras”. Šāda kārtība ļautu, nerīkojot jaunu atlasi, operatīvi aizpildīt vakanci, pie tam – ar pastāvīgu padomes locekli, nevis vietas izpildītāju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Spēkā esošā Augstskolu likuma redakcija – ņemot vērā likumā paredzēto dažādu personāla grupu izvirzīto senatoru proporciju – nepieļauj senatoru skaitu mazāku par 20. Lai augstskolas varētu veidot savai misijai, ambīcijām, lomai un resursiem atbilstošu senāta skaitlisko sastāvu, kas var būt arī mazāks par 20, būtu izvērtējams ietvert papildinājumu Augstskolu likuma 15. pantā, paredzot skaita noapaļošanas iespēju. Kā piemērs ir 14 senatoru senāts. Šajā gadījumā 75 procenti atbilstu 10,5 pārstāvjiem, kas noapaļojot nozīmē, ka ne mazāk kā 10 jābūt akadēmiskā personāla pārstāvjiem. Līdzīgi 20 procenti būtu 2,8 pārstāvji, kas noapaļojot nozīmē, ka ne mazāk kā 2 pārstāvjiem jābūt no studējošiem. Iespējamais Senāta sastāvs būtu 10 akadēmiskā personāla pārstāvji, 3 studējošo pārstāvji un rektors.
Aicinām izdarīt grozījumus Augstskolu likuma 15. pantā “Senāts”, papildinot to ar jaunu 4-1. daļu. Piedāvātā redakcija:
“(4-1) Senāta locekļu skaits atbilstoši šī panta ceturtās daļas 1. un 2. punktam tiek noteikts, piemērojot skaitļa noapaļošanu uz leju.”
Aicinām izdarīt grozījumus Augstskolu likuma 15. pantā “Senāts”, papildinot to ar jaunu 4-1. daļu. Piedāvātā redakcija:
“(4-1) Senāta locekļu skaits atbilstoši šī panta ceturtās daļas 1. un 2. punktam tiek noteikts, piemērojot skaitļa noapaļošanu uz leju.”
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Aicinām papildināt likumprojektu ar jaunu normu šādā redakcijā:
Izteikt 14-1. panta 16-1. daļu šādā redakcijā:
“(16-1) Valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas prasības.”
Tādējādi tiktu paredzēts līdzvērtīgs risinājums dažādu izvirzītāju virzītajiem padomes locekļiem, nodrošinot vienlīdzību viņu starpā, kā arī samazinot finanšu slogu augstskolām.
Izteikt 14-1. panta 16-1. daļu šādā redakcijā:
“(16-1) Valsts augstskolas padomes locekļu atalgojums tiek nodrošināts no valsts budžeta līdzekļiem, ievērojot šā panta sešpadsmitās daļas prasības.”
Tādējādi tiktu paredzēts līdzvērtīgs risinājums dažādu izvirzītāju virzītajiem padomes locekļiem, nodrošinot vienlīdzību viņu starpā, kā arī samazinot finanšu slogu augstskolām.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojektā piedāvāts samazināt padomes locekļu skaitu, visbūtiskāk zinātnes universitātēs – no 11 uz 7, attiecīgi senātam un MK katram izvirzot nevis 5, bet 3 padomes locekļus. Šāda pieeja varētu būtiski sašaurināt padomes locekļu piesaistes iespējas – ņemot vērā padomes locekļiem nepieciešamo kompetenci, profesionālās un vadības pieredzes jomas, pārstāvētās nozares, kā arī citu valstu iespējamo pārstāvniecību.
Lai augstskolu autonomijas ietvaros risinātu jautājumu par optimālāko padomes locekļu skaitu, aicinām paredzēt, ka zinātņu universitātes padomes locekļu skaitu nosaka satversmē, izvēloties vienu no diviem risinājumiem, proti – padomē ir 7 (3-1-3) vai 11 (5-1-5) locekļi.
Cik zināms, līdzīgs risinājums izvēlēts Lietuvā, paredzot, ka augstskolas padomi var veidot 9 vai 11 padomes locekļi (sk. Law on Higher Education and Research, Article 20. Council of a state higher education institution, https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/548a2a30ead611e59b76f36d7fa634f8?jfwid=rp9xf47k7).
Cik zināms, Igaunijas lielākajās universitātēs padomes locekļu skaits ir 11, sk. attiecīgos likumus:
- Tallinna Ülikooli seadus https://www.riigiteataja.ee/akt/114032019004
- Tallinna Tehnikaülikooli seadus https://www.riigiteataja.ee/akt/120062014002
- Tartu Ülikooli seadus https://www.riigiteataja.ee/akt/113032014064
Lai augstskolu autonomijas ietvaros risinātu jautājumu par optimālāko padomes locekļu skaitu, aicinām paredzēt, ka zinātņu universitātes padomes locekļu skaitu nosaka satversmē, izvēloties vienu no diviem risinājumiem, proti – padomē ir 7 (3-1-3) vai 11 (5-1-5) locekļi.
Cik zināms, līdzīgs risinājums izvēlēts Lietuvā, paredzot, ka augstskolas padomi var veidot 9 vai 11 padomes locekļi (sk. Law on Higher Education and Research, Article 20. Council of a state higher education institution, https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/548a2a30ead611e59b76f36d7fa634f8?jfwid=rp9xf47k7).
Cik zināms, Igaunijas lielākajās universitātēs padomes locekļu skaits ir 11, sk. attiecīgos likumus:
- Tallinna Ülikooli seadus https://www.riigiteataja.ee/akt/114032019004
- Tallinna Tehnikaülikooli seadus https://www.riigiteataja.ee/akt/120062014002
- Tartu Ülikooli seadus https://www.riigiteataja.ee/akt/113032014064
Piedāvātā redakcija
Augstskolu likuma 14-1. panta ceturtā daļa:
“(4) Zinātnes universitātes padomi veido 7 vai 11 locekļi (skaitu nosakot satversmē), no kuriem:
1) attiecīgi – 3 vai 5 — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;
2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;
3) attiecīgi – 3 vai 5 sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.”
“(4) Zinātnes universitātes padomi veido 7 vai 11 locekļi (skaitu nosakot satversmē), no kuriem:
1) attiecīgi – 3 vai 5 — augstskolas satversmē noteiktajā kārtībā izraudzītus — izvirza senāts;
2) vienu — ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi — izvirza Valsts prezidents;
3) attiecīgi – 3 vai 5 sabiedrības pārstāvjus saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, iesaistot atlases procesā sabiedrību (tai skaitā augstskolu absolventu organizācijas, profilam atbilstošās nozares asociācijas un darba devējus, akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvjus, personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās vai uzņēmējdarbībā, nozaru ministriju un pašvaldību pārstāvjus), izraugās ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola, un izvirza Ministru kabinets.”
5.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojektā piedāvāts Augstskolu likuma 14-1. panta 14. daļu izteikt jaunā redakcijā. Jaunajā redakcijā IZM piedāvā daļu papildināt ar jaunu teikumu, paredzot, ka jebkurš no padomes locekļu izvirzītājiem (augstskolas senāts, Valsts prezidents vai MK) var ierosināt atsaukt cita izvirzītāja izvirzīto padomes locekli.
Aicinām normu svītrot no likumprojekta, saglabājot līdzšinējo kārtību, proti, atsaukt padomes locekli no amata var tikai viņa izvirzītājs. Piedāvātais risinājums samazina augstskolu autonomiju un tā praktiskā piemērošana ir neskaidra. Bez tam, normas nepieciešamība nav pamatota likumprojekta anotācijā.
Aicinām normu svītrot no likumprojekta, saglabājot līdzšinējo kārtību, proti, atsaukt padomes locekli no amata var tikai viņa izvirzītājs. Piedāvātais risinājums samazina augstskolu autonomiju un tā praktiskā piemērošana ir neskaidra. Bez tam, normas nepieciešamība nav pamatota likumprojekta anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojektā paredzēts papildināt Augstskolu likuma Pārejas noteikumus ar 105. punktu. IZM piedāvātajā normā paredzēts, ka “Senāta un MK virzīti augstskolas padomes locekļi (..) turpina pildīt augstskolas padomes locekļu pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.”
Lūdzam izvērtēt ministrijas piedāvātās likumprojekta normas – no vienas puses, jaunās padomes jāizveido līdz 2026. gada 31. maijam (tātad – pēc padomes četru gadu pilnvaru termiņa beigām); no otras puses uzsvērts, ka “vecās” padomes locekļi turpinās pildīt savus pienākumus līdz 4 gadu pilnvaru termiņa beigām, kas beigsies ātrāk par 2026. gada 31. maiju.
Lai neveidotu pārrāvumu padomju darbā, aicinām paredzēt, ka:
- jaunās padomes jāizveido līdz iepriekšējās padomes pilnvaru termiņa beigām
- jaunās padomes stājas pie savu pienākumu pildīšanas nākošajā dienā pēc iepriekšējās padomes 4 gadu pilnvaru termiņa beigām
- (aizkavēšanās gadījumā) vecās padomes pilda savus pienākumus līdz jaunās padomes izveidei
Lūdzam izvērtēt ministrijas piedāvātās likumprojekta normas – no vienas puses, jaunās padomes jāizveido līdz 2026. gada 31. maijam (tātad – pēc padomes četru gadu pilnvaru termiņa beigām); no otras puses uzsvērts, ka “vecās” padomes locekļi turpinās pildīt savus pienākumus līdz 4 gadu pilnvaru termiņa beigām, kas beigsies ātrāk par 2026. gada 31. maiju.
Lai neveidotu pārrāvumu padomju darbā, aicinām paredzēt, ka:
- jaunās padomes jāizveido līdz iepriekšējās padomes pilnvaru termiņa beigām
- jaunās padomes stājas pie savu pienākumu pildīšanas nākošajā dienā pēc iepriekšējās padomes 4 gadu pilnvaru termiņa beigām
- (aizkavēšanās gadījumā) vecās padomes pilda savus pienākumus līdz jaunās padomes izveidei
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojektā paredzēts papildināt Augstskolu likuma Pārejas noteikumus ar 105. punktu. IZM piedāvātajā normā paredzēts, ka augstskolas senāts un MK līdz 2026. gada 31. maijam nodrošina valsts augstskolu padomju sastāvu atbilstību jaunajām likuma prasībām.
Piedāvātā redakcija neņem vērā, ka padomes valsts augstskolās izveidotas un darbu uzsākušas atšķirīgos datumos – no 2022. gada februāra līdz 2022. gada maijam.* Redakciju nepieciešams precizēt, paredzot, ka jaunie padomju sastāvi jāizveido līdz konkrētās padomes padomju pilnvaru termiņa beigām, kas katrai padomei ir atšķirīgs.
* 2022. gada 16. februāra MK rīkojums Nr. 109 "Par MK virzītu RTU padomes locekļu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/330106
2022. gada 5. maija MK rīkojums Nr. 301 "Par MK virzītu LLU padomes locekļu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/332128
Piedāvātā redakcija neņem vērā, ka padomes valsts augstskolās izveidotas un darbu uzsākušas atšķirīgos datumos – no 2022. gada februāra līdz 2022. gada maijam.* Redakciju nepieciešams precizēt, paredzot, ka jaunie padomju sastāvi jāizveido līdz konkrētās padomes padomju pilnvaru termiņa beigām, kas katrai padomei ir atšķirīgs.
* 2022. gada 16. februāra MK rīkojums Nr. 109 "Par MK virzītu RTU padomes locekļu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/330106
2022. gada 5. maija MK rīkojums Nr. 301 "Par MK virzītu LLU padomes locekļu apstiprināšanu". https://likumi.lv/ta/id/332128
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likumprojektā paredzēts papildināt Augstskolu likuma Pārejas noteikumus ar 105. punktu. IZM piedāvātajā normā paredzēts:
a) “senāts vai Ministru kabinets VAR izvirzīt jaunu padomes locekli”,
b) pie tam, tikai ar noteiktu pamatojumu (“lai nodrošinātu senāta un MK virzītu padomes locekļu vienādu pārstāvību augstskolas padomē gadījumā, kad senāta vai MK virzītais padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu pēc paša vēlēšanās”), un
c) “padomes locekļa pilnvaru termiņš VAR tikt noteikts īsāks par četriem gadiem.”
Uzskatām, ka piedāvātā norma ir konstruēta neprecīzi – ja “padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu”, tad gan senātam, gan MK, gan Valsts prezidentam jāsaglabā līdzvērtīgs pienākums izvirzīt jaunu padomes locekli. Bez tam, šis pienākums izpildāms neatkarīgi no motivācijas nodrošināt MK un senāta virzīto padomes locekļu “vienādu pārstāvību”.
Uzskatām, ka nav korekti noteikt, ka padomes locekļa pilnvaru termiņu VAR noteikt īsāku par četriem gadiem. Ja padomi ir pametuši padomes locekļi un viņus aizvietojuši citi, tad jaunajiem padomes locekļiem pilnvaru termiņš būtu nosakāms uz atlikušo padomes pilnvaru laiku. Formulējums “var tikt noteikts” paredz, ka par pilnvaru termiņu ir pieņemams atsevišķs lēmums, savukārt likums sīkāk neapraksta – kuram orgānam šāds lēmums būtu jāpieņem.
a) “senāts vai Ministru kabinets VAR izvirzīt jaunu padomes locekli”,
b) pie tam, tikai ar noteiktu pamatojumu (“lai nodrošinātu senāta un MK virzītu padomes locekļu vienādu pārstāvību augstskolas padomē gadījumā, kad senāta vai MK virzītais padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu pēc paša vēlēšanās”), un
c) “padomes locekļa pilnvaru termiņš VAR tikt noteikts īsāks par četriem gadiem.”
Uzskatām, ka piedāvātā norma ir konstruēta neprecīzi – ja “padomes loceklis tiek atsaukts no amata vai atstāj amatu”, tad gan senātam, gan MK, gan Valsts prezidentam jāsaglabā līdzvērtīgs pienākums izvirzīt jaunu padomes locekli. Bez tam, šis pienākums izpildāms neatkarīgi no motivācijas nodrošināt MK un senāta virzīto padomes locekļu “vienādu pārstāvību”.
Uzskatām, ka nav korekti noteikt, ka padomes locekļa pilnvaru termiņu VAR noteikt īsāku par četriem gadiem. Ja padomi ir pametuši padomes locekļi un viņus aizvietojuši citi, tad jaunajiem padomes locekļiem pilnvaru termiņš būtu nosakāms uz atlikušo padomes pilnvaru laiku. Formulējums “var tikt noteikts” paredz, ka par pilnvaru termiņu ir pieņemams atsevišķs lēmums, savukārt likums sīkāk neapraksta – kuram orgānam šāds lēmums būtu jāpieņem.
Piedāvātā redakcija
-