Atzinums

Likumprojektā "Grozījumi Militārā dienesta likumā" (turpmāk - projekts) un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (turpmāk - anotācija) 1.2. apakšsadaļā ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Projekts tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums". Likumprojektā "Valsts aizsardzības dienesta likums" ir paredzēts, ka tas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Projektam būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar minēto likumprojektu vai pēc tā spēkā stāšanās. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta un minētā likumprojekta vienlaicīga virzīšana pieņemšanai nenozīmē, ka tie tiks pieņemti un izsludināti vienā dienā, lai tādējādi arī varētu stāties spēkā vienlaicīgi. Vienlaikus norādām, ka juridiski korekti nav paredzēt, ka normatīvais akts stājas spēkā vienlaicīgi ar citu normatīvo aktu. Ņemot vērā minēto, lūdzam nodrošināt, ka projekts stājas spēkā vienlaicīgi ar minēto likumprojektu vai pēc tā spēkā stāšanās, attiecīgi precizējot projekta spēkā stāšanās noteikumu un anotācijas 1.2. apakšsadaļu.

-

Projekta 1. pantā ietvertais Militārā dienesta likuma 2. panta 17. punkts paredzēs, ka valsts aizsardzības dienesta karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pilda valsts aizsardzības dienestu. Savukārt likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" 2. panta pirmās daļas otrais teikums paredz, ka valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra statusā Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienībā vai Zemessardzē, tai skaitā apgūstot augstskolu studentu speciālo militāro apmācību vai kapelāna kursu, ievērojot Nacionālo bruņoto spēku noteiktās prioritātes. Vienlaikus likumprojekta "Valsts aizsardzības dienesta likums" 2. panta otrās daļas ievaddaļa paredz, ka valsts aizsardzības dienestam pakļautajām personām likumā noteiktajā kārtībā aktīvo dienestu var aizstāt ar valsts civilo dienestu. No anotācijas izriet, ka valsts aizsardzības dienestam ir četri veidi: dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienests Zemessardzē, studējošo speciālās militārās apmācības apguve un valsts civilais dienests. Vērtējot minēto kopsakarā, secināms, ka valsts aizsardzības dienestu var pildīt aktīvajā dienestā (dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienests Zemessardzē, studējošo speciālās militārās apmācības apguve) un "neaktīvajā" dienestā (valsts civilais dienests). Tādējādi projekta 1. pantā ietvertais Militārā dienesta likuma 2. panta 17. punkts varētu tikt attiecināts arī uz valsts civilo dienestu pildošajām personām, vienlaikus uz tām attiecinot visu projektā un secīgi Militārā dienesta likumā noteikto par valsts aizsardzības dienesta izpildi. Ņemot vērā to, ka visticamāk projektu un secīgi Militārā dienesta likumu uz valsts civilo dienestu pildošajām personām ir paredzēts attiecināt ļoti ierobežotā apmērā, lūdzam precizēt projekta 1. pantu vai attiecīgu skaidrojumu ietvert anotācijā, kā arī izvērtēt nepieciešamību precizēt turpmākos projekta pantus.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka normatīvo aktu pamattekstā neraksta pārejas noteikumus, kas ir kādas citas normas īpašs piemērošanas nosacījums. Projekta 3. pantā ietvertais grozījums (kontekstā ar anotācijā skaidroto) pēc būtības ir pārejas regulējums, kas ir jāietver Militārā dienesta likuma pārejas noteikumos. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 3. pantu un papildināt projektu ar pārejas regulējumu par Militārā dienesta likuma 17.¹ panta otrās daļas piemērošanu.

-

Lūdzam precizēt projekta 5. pantā ietverto Militārā dienesta likuma 18. panta sesto daļu, ņemot vērā to, ka nav viennozīmīgi skaidrs, vai karavīrs (kas nav valsts aizsardzības dienesta karavīrs), kas būs nodienējis profesionālajā dienestā, piemēram, divus gadus un tiks atskaitīts no militārās izglītības iestādes nesekmības dēļ, tiks nosūtīts valsts aizsardzības dienesta pildīšanai (jo nav dienējis valsts aizsardzības dienestā), vai arī valsts aizsardzības dienesta pildīšanai tiks nosūtīti tikai tie karavīri, kas profesionālajā dienestā būs nodienējuši mazāk nekā valsts aizsardzības dienestam noteikto laiku 11 mēneši. Proti, no minētās normas nav skaidrs, vai dienēšanai valsts aizsardzības dienestā tiks nosūtīti visi karavīri neatkarīgi no to dienesta ilguma, ja pirms tam nebūs dienēts valsts aizsardzības dienestā, vai tikai tie, kuru dienesta laiks pirms atskaitīšanas nepārsniegs valsts aizsardzības dienestam paredzētos 11 mēnešus.

-

Projekta 10. pantā ietvertajā Militārā dienesta likuma 63. panta trešās daļas 4. un 5. punktā ir minētas personas, kuras pildījušas valsts civilo dienestu ārvalstīs. Vēršam uzmanību uz to, ka ne visās valstīs dienests, ar kuru aizstāj aktīvo militāro dienestu, varētu tikt saukts par valsts civilo dienestu, tādējādi var veidoties situācijas, ka rezervistos var tikt ieskaitīta persona, kas ārvalstīs nav pildījusi valsts civilo dienestu Latvijas normatīvo aktu izpratnē. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar skaidrojumu par to, kas būs jāsaprot ar valsts civilo dienestu ārvalstīs.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļu, ņemot vērā to, ka projektam ir paredzēta spēkā stāšanās nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, un skaidrot šāda spēkā stāšanās termiņa nepieciešamību.

-