Atzinums

Sabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis, salīdzinājumā ar iepriekš noteikto (“Īstenot pārvaldījumā nodoto valsts teritorijas attīstībai stratēģiski svarīgu valsts īpašumu – meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju – un meliorācijas kadastra uzturēšanu, nodrošinot lauksaimniecības un mežsaimniecībaszemes resursu ekonomiski izdevīgu, videi draudzīgu un sociāli atbildīgu ilgtspēju”) ir paplašināts, ietvertot stratēģiski svarīgu valsts īpašumu objektu lokā arī neapdzīvojamās ēkas. 
Anotācijā ietverts skaidrojums, ka ZMNĪ pārvaldībā šobrīd atrodas 20 neapdzīvojamas ēkas (tai skaitā mācību un sanitārās laboratorijas un viena augstceltne), 35 palīgēkas, 13 garāžas, 1 īslaicīgas apmešanās ēka, 2 dzīvojamās ēkas un 40 polderu sūkņu stacijas. Anotācijā ietver vispārēju norādi, ka turpmākajā periodā ZMNĪ pārvaldībā plānots līdz 2027.gadam nodot vēl 70-100 nekustamā īpašuma objektus. Ņemot vērā, ka polderu sūkņu stacija ir uzskatāma par hidrotehnisku būvi, anotācija nesniedz skaidrojumu, kāda ir pārējo pārvaldījumā esošo un plānoto nedzīvojamo ēku stratēģiskā nozīmība valsts līmenī.
Līdz ar norādīto, lūdzam izslēgt no Sabiedrības vispārējā stratēģiskā mērķa formulējuma vārdus "tai skaitā neapdzīvojamo ēku" vai papildināt anotāciju ar informāciju par ēku un būvju, kas nav hidrotehniskās būves, stratēģisko nozīmību.

-

PKC uztur iepriekš izteikto iebildumu, ka valsts līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtējuma ietvaros ir jāpamato izvēlētā risinājuma attiecībā uz nekustamā īpašuma Republikas laukumā 2, Rīgā, pārvaldīšanas darbību ekonomisko efektivitāti, salīdzinot ar citiem iespējamiem variantiem. Anotācijas sadaļa "Problēmas paraksts" ietver virspusēju izvērtējumu attiecībā nekustamo īpašumu pārvaldīšanas nodošanu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi", kā negatīvo aspektu minot, ka VNĪ nav specifiskās pieredzes Sabiedrības pārvaldījumā esošo stratēģiski svarīgo objektu pārvaldībā un apsaimniekošanā, tomēr netiek ietverta analīze attiecībā uz administratīvo ēku pārvaldīšanu ekonomiskās efektivitātes aspektiem.
Vienlaikus norādīts, ka plānots palielināt Sabiedrības kapacitāti, nododot tās pārvaldīšanā visu Zemkopības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu neapdzīvojamās ēkas. Lūdzam ņemt vērā, ka nekustamo īpašumu protfeļa palielināšana nenozīmē ZMNĪ  kapacitātes stiprināšanu un pie vājas administratīvās, resursu vai kompetenču kapacitātes, centralizēts īpašumu apsaimniekošanas uzdevums kapitālsabiedrībai var radīt uzdevuma izpildes grūtības un risinājums var būt neefektīvs.

Ņemot vērā, ka publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā pārvērtējama kontekstā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem, un, attiecīgā norma nosaka, ka publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā priekšnosacījums ir tās funkciju izpildes efektivizācija un kāds no normā norādītajiem iemesliem (tirgus nepilnības novēršana, stratēģiski svarīgu pakalpojumu/preču radīšana vai stratēģiski svarīgu īpašumu pārvaldīšana), līdzdalības izvērtējumā jāietver arī ziņas, kas ļautu pārliecināties par kapitālsabiedrības darbības ekonomiskajiem aspektiem (lietderības jautājumi). Lietderību iespējams izteikt finanšu rādītāju un aprēķinu veidā, kas ļauj izvērtēt esošā risinājuma priekšrocības vai zaudējumus attiecībā pret alternatīviem risinājumiem.

Lai dotu iespēju pilnvērtīgi izvērtēt riskus un ieguvumus, kas saistīti ar to nekustamā īpašuma objektu, kas nav uzskatāmi par stratēģiski svarīgiem objektiem, kas tieši saistīti ar Sabiedrības specifisko meliorācijas un hidrotehniskās būvniecības kompetenci, pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu "nespecifisko nekustamā īpašuma objektu" apsaimniekošanas/pārvaldīšanas ekonomisko izvērtējumu.

-

Projektam pievienots Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (turpmāk - LTRK), Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Latvijas Melioratoru biedrības, Dienvidkurzemes novada un Rēzeknes novada pašvaldību, komersanta SIA "EUROCASH1 LV", kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par Sabiedrības darbību. Nenorādīts, bet tiesību akta projektam pievienots arī Konkurences padomes atzinums. 
Visi atzinumu sniedzēji, izņemot LTRK, Konkurences padomi un Latvijas Melioratoru biedrību, ir ZMNĪ darījumu partneri (pakalpojumu saņēmēji) un to viedoklis pausts attiecībā uz ZMNĪ iepriekšējās darbības rezultātiem, bet ne attiecībā uz iesaisti konkurences tirgū.
Vienlaikus anotācijā norādīts, ka Sabiedrības sniegto pakalpojumu tirgū darbojas komersanti: SIA "RR Nord", SIA "Valkas meliorācija", SIA "Vidzemes būvnieks", SIA "Talsu meliorators", SIA "Meliorceltnieks", SIA "GEO Consultants", SIA "Visko", SIA "Zvidze", SIA " MCSO ", SIA "ATON EKO" un SIA "Inženieru birojs "PROFECTO"". Neviens no nosauktajiem konkurences tirgus dalībniekiem nav LTRK biedrs, un LTRK tīmekļvietnē pieejamā informācija liecina, ka LTRK biedri nepārstāv NACE 42. (Inženierbūves) un 43. (Specializētie būvdarbi) pakalpojumu grupas,  līdz ar ko LTRK nav uzskatāma par šo komersantu – konkurences tirgus dalībnieku – pārstāvi. Latvijas Melioratoru biedrība pārstāv tikai vienu no nosauktajiem tirgus dalībniekiem – SIA “Talsu meliorators”.
Līdz ar norādīto anotācijai nav pievienots viedoklis no nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv komersantus būvniecības, nekustamo īpašumu apsaimniekošanas jomā.

Lai objektīvi apzinātu tirgus dalībnieku viedokli un izvērtētu tirgus nepietiekmības aspektu, rosinām apzināt konkrētu Sabiedrības konkurences tirgus dalībniekus pārstāvošo nevalstisko organizāciju viedokli.

-