Atzinums

Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” (turpmāk – LPA) ir iepazinusies ar Kultūras ministrijas izstrādāto Noteikumu projektu “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izraudzītas nevalstiskās organizācijas darbam Sabiedrības integrācijas fonda padomē, un atalgojumu Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļiem, kuri ir nevalstisko organizāciju pārstāvji” (turpmāk – Noteikumu projekts) un atkārtoti sniedz  atzinumu.  
(1) Atkārtoti aicinām izteikt Noteikumu projekta 3. un 4. punktu šādā redakcijā:   
“3. Nevalstiskā organizācija ir tiesīga deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē atkārtoti ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas.”  
“4. Nevalstiskās organizācijas pārstāvis var tikt deleģēts darbam fonda padomē atkārtoti uz vienu pilnvaru termiņa laiku gadījumā, ja viņš pārstāv citu nevalstisko organizāciju, kura ir tiesīga deleģēt savu pārstāvi darbam fonda padomē.”  
Joprojām uzskatām, ka Noteikumu projektā esošie ierobežojumi gan attiecībā uz organizācijas iespēju deleģēt pārstāvi, gan personas iespēju darboties Sabiedrības integrācijas fonda padomē (turpmāk – padome) no citas nevalstiskās organizācijas (turpmāk – NVO) nav pamatoti. LPA piedāvātie grozījumi nodrošinātu padomes institucionālās atmiņas un kompetences saglabāšanu. Lai gan rotācija ir būtiska pārmaiņu nodrošināšanai, pārāk strikti ierobežojumi var radīt negatīvu ietekmi uz institucionālās atmiņas nepārtrauktību un padomes efektīvu darbību. Pārstāvis un organizācija, kura ieguvusi pieredzi, zināšanas un izpratni par fonda darbu, var būt vērtīgs fonda padomes darba resurss arī nākamajā pilnvaru termiņā. Aicinām rast risinājumu, kā šo nepamatoto ierobežojumu novērst, to vidū pārskatīt, vai atbilstoši tiek interpretēta Sabiedrības integrācijas fonda 9.panta otrā daļa.  
(2) Atkārtoti aicinām svītrot 6.1. punkta otro daļu: “nevalstiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas (turpmākais svītrojams: jomā, kuru fonda padome nosaka par prioritāro, balstoties uz attīstības plānošanas dokumentiem un valsts budžeta prioritātēm. Pirms konkursa izsludināšanas prioritārā joma tiek izvēlēta uz trīs gadu periodu”). Vēršam uzmanību, ka valsts budžeta un nacionālās prioritātes var mainīties ik gadu, taču fonda padomes sastāvs, tostarp NVO pārstāvji, tiek apstiprināts uz trim gadiem, līdz ar to nav efektīvi noteikt prioritārās jomas uz trīs gadu termiņu, zinot, ka potenciāli tā var mainīties. Tāpat, ņemot vērā LPA piedāvāto risinājumu Noteikumu projekta 6.6. punktam, NVO, kuras neatbilstu fonda stratēģijā noteiktajām jomām un darbības virzieniem, nemaz nevarētu deleģēt savu pārstāvji padomē.  
Tādēļ aicinām Noteikumu projekta 6.1. punktu izteikt šādā redakcijā:  
“6.1. nevalstiskā organizācija ir biedrība vai nodibinājums, kas ir reģistrēta un darbojas Latvijas Republikā vismaz trīs gadus pirms konkursa izsludināšanas;” 
(3) Atkārtoti aicinām svītrot 6.6. punkta 6.6.1.-6.6.13. apakšpunktus, kuros uzskaitītas NVO specifiskās darbības jomas. Nav skaidrs, pēc kādiem principiem piedāvātajā darbības jomu uzskaitījumā, piemēram, ir iekļauta joma “sports un sporta atbalsts”, kas nav tieši saistāma ar fonda stratēģiskajiem darbības virzieniem. LPA ieskatā būtiskākais kritērijs ir tas, lai NVO darbības joma un tās īstenotās aktivitātes atbilstu fonda stratēģijai un darbības virzieniem. Papildus aicinām Noteikumu projekta anotācijā aprakstīt, kā notiks NVO izvērtēšana darbam padomē, vērtējot statūtos minētās darbības jomas attiecībā uz īstenotajām aktivitātēm attiecīgajā jomā.  
Tādēļ aicinām 6.6. punktu izteikt šādā redakcijā:  
“6.6. nevalstiskās organizācijas norādītā darbības jomas klasifikācija un pēdējo trīs gadu laikā īstenotās aktivitātes un rīcības virzieni ir tieši saistītas ar fonda stratēģijā noteiktajām jomām” 
Alternatīvi, piedāvājam pārskatīt Noteikumu projekta 6.6. punkta 6.6.1.-6.6.13. apakšpunktā minētās jomas un no saraksta izņemt jomas, kas neatbilst fonda stratēģiskajiem darbības virzieniem, kā “Sports un sporta atbalsts”, un pievienot tādas jomas kā “Starptautiskā palīdzība un attīstības sadarbība” un “Palīdzības sniegšana katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās”.  
Kā arī aicinām 6.6.7.apakšpunktā atdalīt jomas - “Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība” un  “Mediji un žurnālistika”, ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda darbības virzienus un stratēģiskās prioritātes.  
(4) Lai vecinātu sabiedrības uzticēšanos Sabiedrības integrācijas fonda darbībai, kā arī vairotu labo praksi valsts institūciju darbībā, ievērojot arī ētiskus un morālus principus, atkārtoti aicinām papildināt 7.punktu ar vēl diviem NVO pārstāvju un viņu aizvietotāju kritērijiem līdzīgi kā tas tiek noteiks arī Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentiem1: 
“7.8. kurai nav pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process un no tā izbeigšanas dienas ir pagājuši pieci gadi;”   
“7.9. kura nav ieguvusi parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.” 
 
(5) Atkārtoti aicinām svītrot 9.3. punkta 9.3.2. apakšpunktu  (turpmākais svītrojams:“ar valsts institūcijām un pašvaldībām – ir kādas publiskās pārvaldes konsultatīvā formāta dalībniece un ir paudusi viedokli savā interešu aizstāvības jomā vismaz vienai valsts pārvaldes institūcijai”.) LPA ieskatā, nosacījums par formālu dalību konsultatīvajos mehānismos un viedokļa paušanu valsts institūcijās var kļūt par nepamatotu konkurences ierobežojumu. Vēršam uzmanību, ka Noteikumu projekta 9.4. punkts jau šobrīd paredz NVO pieredzi līdzdalībā lēmumu pieņemšanā, politiku veidošanā vai interešu aizstāvībā, tādēļ atsevišķa prasība pēc formālas dalības publiskās pārvaldes konsultatīvā formātā nav nepieciešama. Arī Kultūras ministrija publiskās apspriedes viedokļu apkopojumā pauž nostāju, ka: “9.4. apakšpunkts ir plašāks un būtiskāks pēc satura, jo fokusējas uz reālu ietekmi vai iesaisti lēmumu pieņemšanā, ne tikai dalību formālos procesos, kā arī var ietvert ne tikai valsts institūcijas, bet arī politikas dokumentu izstrādi, kampaņas u.c.” Tādēļ 9.4. punkts jau iekļauj gan formālo, gan neformālo interešu pārstāvību un iesaisti lēmumu pieņemšanā, kas jāpierāda nevalstiskās organizācijas pārstāvim, kandidējot padomē. 
(6) Aicinām Noteikumu projekta II daļu papildināt ar punktu, kas nosaka, kuros gadījumos NVO pārstāvja aizvietotājs ir tiesīgs aizvietot NVO pārstāvi fonda padomes sēdē. LPA vērš uzmanību, ka šobrīd Noteikumu projektā nav skaidri noteikti gadījumi, kad NVO pārstāvja aizvietošana ir pieļaujama, kā arī šādas normas ieviešana nav pretrunā ar Sabiedrības integrācijas fonda likumu. Lai ievērotu vienlīdzības principu starp visiem padomes locekļiem, aicinām precizēt šos nosacījumus, paredzot konkrētus attaisnojošus iemeslus, piemēram, slimību, atvaļinājumu, komandējumu, bērna kopšanas atvaļinājumu, ilgstošu prombūtni un/vai citus objektīvi pamatotus apstākļus, kas ļautu padomē uz laiku aizvietot arī NVO pārstāvjus. 
(7) Aicinām Noteikumu projekta anotācijā aprakstīt citas nepieciešamās izmaņas attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, ko šobrīd nav iespējams grozīt Sabiedrības integrācijas fonda likuma ietvaros un iekļaut apņemšanos tos skatīt atkārtoti līdz ar grozījumiem Sabiedrības integrācijas fonda likumā. 

-