Atzinums

Latvijas Biodegvielas un Bioenerģijas asociācija (turpmāk – “Asociācija”) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas precizēto likumprojektu “Transporta enerģijas likums” (turpmāk – likumprojekts), tā anotāciju un izziņu par atzinumos sniegtajiem iebildumiem un norāda, ka uztur savā 2022.gada 7. un 20.jūlija atzinumā paustos iebildumus, ka būtu jākāpina kopējais biodegvielu izmantošanas apjoms un jāturpina no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem iegūtu biodegvielu izmantošana Latvijā arī periodā pēc 2025.gada 31.decembra.

Esošā tiesiskā un normatīvā regulējuma maiņa, nosakot aizliegumus, ierobežojumus, mainot mandātus vai veicot cita veida valsts iejaukšanos biodīzeļdegvielas tirgū, saasinās jau tā saspringto situāciju enerģijas tirgū. Šādas darbības rada papildu spiedienu uz enerģijas cenām un palielina pieprasījumu pēc fosilā kurināmā, kas ir pretrunā ar ES mērķiem novērst energoapgādes neaizsargātību un mazināt atkarību no fosilā kurināmā importa, kā to apliecina  šobrīd Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā  skatītie grozījumi Direktīvā 2018/2001, kas paredz dubultot transportam noteiktos atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus.

Neraugoties uz to, ka 2021.gada 9.decembra Valsts sekretāru sanāksmē tika panākta vienošanās par obligātā piejaukuma turpināšanu zināmā periodā,  š.g. 14. jūnija Ministru kabineta sēdē apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26.septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu" valdība lēma uz pusotru gadu jeb 18 mēnešiem noteikt, ka biodegvielas piejaukums nav obligāts, kas ir atkāpšanās no iepriekš panāktās vienošanās un no ES izvirzītajiem mērķiem. Līdz ar to Asociācija atkārtoti aicina likumprojektā noteikt, ka obligātā piejaukuma termiņš tiek pagarināts līdz 2030.gadam, vai tiek pagarināts vismaz par 18 mēnešiem - līdz 2027.gada 1.jūlijam - ņemot vērā iepriekš panākto vienošanos.

Asociācija aizvien uzskata, ka biodegvielas piejaukuma pārtraukšana ir nepareizs signāls un tuvredzīgs pasākums ar potenciāli postošām sekām biodegvielu vērtību ķēdei (gan lauksaimniekiem, gan bioenerģijas ražotājiem), no kura nav jūtamu ieguvumu ES. Pieprasījums pēc kultūraugu biodegvielām palielina olbaltumvielu bagātu blakusproduktu ražošanu, vienlaikus palielinot un dažādojot saimniecību ienākumus. Bez biodegvielas ražošanas Eiropā nebūs ekonomiski dzīvotspējīga proteīniem bagātu miltu ražošana, kas tieši ietekmēs lauksaimniecības nozari, kura būs spiesta palielināt proteīna miltu importu. To pašu var teikt par dažādiem vērtīgiem biodegvielas ražošanas blakusproduktiem, kurus turpmāk Eiropa būtu spiesta importēt vēl lielākā apjomā. Pretēji plaši izplatītajam uzskatam, biodīzeļdegvielas ražošana nenozīmē, ka eļļas kultūraugu audzēšana tiek novirzīta no pārtikas ražošanas. Patiesībā pieredze rāda, ka, pat palielinoties rapša sēklu ražošanas apjomam, jo tās tiek iekļautas augsekā, pieprasījums pēc rapša sēklām pārtikai saglabājas stabils. Parasti biodīzeļdegvielas ražošanai izmanto tikai to augu eļļu, ko neizmanto pārtikā vai specializētiem mērķiem, piemēram, oleoķīmijā.

Asociācija arī aicina precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 9.punktā noteikto termiņu kādā Ministru kabinets veic izvērtējumu par obligātā piejaukuma saglabāšanu, paredzot, ka šāds izvērtējums tiek veikts jau pirms Ministru kabinets lemj par izmaiņām obligātā piejaukuma mehānismā. 
 
 

-