Atzinums

Ziņojumā aprakstīta kompetenču centru attīstība, tomēr nav pietiekami skaidri definēti ilgtermiņa finansēšanas principi un pakalpojumu sniegšanas modelis. Ziņojumā vienlaikus tiek secināts, ka valsts IKT vide jau šobrīd saskaras ar nepietiekamu pamatbudžeta finansējumu un resursu trūkumu. Tādejādi pastāv risks, ka kompetenču centru izveide bez stabila finansēšanas modeļa radīs papildu slogu institūcijām, kurām tiks uzticētas centralizētas funkcijas.

Protokollēmumu papildināt ar: 
"Pirms kompetenču centru darbības uzsākšanas izstrādāt vienotu finansēšanas un pakalpojumu apmaksas modeli, nosakot pakalpojumu saņēmēju un sniedzēju tiesības, pienākumus un finansēšanas avotus." 

pielikuma priekšlikumi faktiski paredz tieslietu nozares kompetenču pārdali citu resoru pārziņā, neveicot pienācīgu funkciju, kompetenču, investīciju un risku izvērtējumu. Tieslietu nozares informācijas sistēmas ir stratēģiski nozīmīga valsts funkcija, tāpēc jebkādas izmaiņas pārvaldības modelī ir pieļaujamas tikai pēc pilnvērtīga starpresoru izvērtējuma un ekonomiskā pamatojuma sagatavošana

-

Ziņojumā cita starpā sniegts priekšlikums Iekšlietu digitālajam centram uzņemties atbildību gan par e-lietas, gan civilās aizsardzības jomu tehnoloģisko nodrošinājumu.
Ziņojumā nav iekļauti apsvērumi šāda priekšlikuma izteikšanai, kā arī nav skaidrots, vai ar tehnoloģisko nodrošinājumu tiek saprasta pāreja uz IDC datu centru vai arī biznesa procesu pārvaldība un e-lietas porgrammas koordinācija.

Kopš 2016. gada Tiesu administrācija ir atbildīgā institūcija par E-lietas programmas īstenošanu. Būtiski elementi, kas veidojuši pamatu vienotas E-lietas ekosistēmas funkcionēšanai ir programmas stratēģiskā vadība (E lietas arhitektūra, pārvaldības dokumenti), operatīvā vadība un koordinācija (integrētais aktivitāšu plāns, uzdevumu vadība, dokumentu saskaņošana ar partneriem, sanāksmju plānošana un vadība, protokolēšana), risku vadība, komunikācija, kvalitātes vadība (testēšana, akcepttestēšana, integrētā testēšana), kā arī pārmaiņu vadība.
Esošā E-lietas programmas vadības struktūra paredz partneru un to realizējamo projektu sadarbības mehānismu darba grupu līmenī - gan sadarbības partneru vadības līmenī, gan programmas un projektu vadītāju operatīvajā, gan tehniskā atbalsta personāla līmenī. Visiem iesaistītajiem partneriem ir jāvienojas par darba uzdevumiem, to izpildes kārtību un izpildes laika termiņiem. Tas nodrošina skaidrību un vienotu izpratni par programmas mērķiem un uzdevumiem.
Lai nodrošinātu kopējo programmas ieviešanas gaitas uzraudzību, ir izveidotas uzraudzības padomes un darba grupas, piemēram, E-lietas uzraudzības padome un Starpinstitucionālā darba grupa. Visos iepriekš minētajos pārvaldības līmeņos ir iesaistīti pārstāvji gan no tieslietu, gan iekšlietu jomām.

-

Pie 1.2. priekšlikuma
Lūdzam precizēt priekšlikumu 1.2., sasaistot tajā noteikto sākotnējās pamatošanas obligāto saturu ar 1.3. punktā paredzētajiem IKT resursu attīstības aktivitāšu līmeņiem. Ņemot vērā, ka aktivitātēm līdz 140 000 EUR paredzēts vienkāršots izvērtējums kontroljautājumu formā, būtu skaidri jānosaka, ka arī sākotnējās pamatošanas prasības šādām aktivitātēm piemērojamas samērīgi un nav automātiski nepieciešams veikt pilna apjoma trīs alternatīvu, vismaz septiņu gadu perioda izmaksu un ieguvumu, riska un citu aspektu izvērtējumu.

-

Pie 1.3. priekšlikuma
Atbalstām diferencētu pieeju IKT resursu attīstības aktivitāšu izvērtēšanai atkarībā no to apjoma un būtiskuma. Vienlaikus lūdzam precizēt, kā 1.3. punktā noteiktais vienkāršotais izvērtējums attiecas uz 1.2. punktā noteiktajām sākotnējās pamatošanas prasībām, lai mazām IKT resursu attīstības aktivitātēm/projektiem netiktu radīts nesamērīgs administratīvais slogs.

-

Ziņojumā ir definēta VARAM CIO loma kā valsts IKT vadības birojam, investīciju portfeļa pārvaldniekam un jomu arhitektūras virsuzraugam, tomēr nav definēts pārvaldības līmenis starp arhitektūras pārvaldību un projektu īstenošanu. Piedāvātais modelis primāri fokusējas uz investīciju, projektu un arhitektūras pārvaldību, bet nepietiekami aptver valsts digitālo produktu un platformu ilgtermiņa pārvaldību. Nav noteikta arī atbildība par digitālo produktu attīstību, radīto vērtību, dzīves cikla finansējumu un sasniedzamajiem rezultātiem. Tas rada risku, ka projektiem finansējums tiek sekmīgi piesaistīts un plānotās aktivitātes īstenotas noteiktajā termiņā, budžetā un tvērumā, tomēr netiek pietiekami vērtēta to sasaiste ar konkrētā digitālā produkta vai pakalpojuma ilgtermiņa attīstības mērķiem un sabiedrībai radāmo vērtību.
 

Papildināt ziņojumā paredzēto valsts IKT pārvaldības modeli ar digitālo produktu un platformu pārvaldības slāni, kas nodrošina sasaisti starp investīciju portfeļa pārvaldību, arhitektūras pārvaldību un projektu īstenošanu, paredzot:
- skaidru arhitektūras un produktu pārvaldības funkciju nodalījumu, nosakot, ka būtiskās valsts informācijas sistēmas, koplietošanas platformas un digitālie pakalpojumi tiek pārvaldīti kā ilgtermiņa digitālie produkti;
- katram būtiskam digitālajam produktam noteikt atbildīgo par produkta attīstību, finansējumu, sasniedzamajiem rezultātiem un dzīves cikla pārvaldību (piemēram, produkta īpašnieka jeb Product Owner funkciju vai tai līdzvērtīgu lomu);
- valsts projektu portfeli pārvaldīt kontekstā ar valsts digitālo produktu portfeli, novērtējot ne tikai projektu izpildi, bet arī produktu radīto vērtību, lietojamību, lietotāju apmierinātību, digitalizācijas līmeni, procesu efektivitāti un sabiedrībai radītos ieguvumus.

Ziņojumā būtiska uzmanība pievērsta projektu sākotnējai izvērtēšanai, budžetam, termiņiem un riskiem.
Vienlaikus, netiek pietiekami akcentēta projektu izvērtēšana visā to dzīves ciklā un ieguvumu izvērtēšana pēc ieviešanas.
 

Papildināt ziņojumu ar vienotu IKT projektu dzīves cikla uzraudzības un novērtēšanas pieeju, paredzot:
- projektu izvērtēšanu visā to dzīves ciklā, tai skaitā pirms projekta uzsākšanas, projekta īstenošanas laikā un pēc projekta noslēguma, izvērtējot sākotnēji plānoto un faktiski sasniegto rezultātu un ieguvumu atbilstību, piemērojot samērīguma principu atbilstoši projekta apjomam, riskam un stratēģiskajai nozīmei;
- vienotu metodiku projektu rezultātu un ieguvumu novērtēšanai, ietverot finanšu, procesu efektivitātes, pakalpojumu kvalitātes, lietotāju apmierinātības un digitalizācijas rādītājus.

Ziņojumā nepietiekami atspoguļota datu pārvaldības sasaite ar piedāvāto valsts IKT pārvaldības modeli. Lai gan valstī jau tiek attīstīti datu pārvaldības, datu koplietošanas un atvērto datu iniciatīvu virzieni, nav skaidrs, kā tie tiks integrēti jaunajā IKT pārvaldības modelī un kā tiks nodrošināta vienota pieeja datu pārvaldībai valsts pārvaldē.

Papildināt ziņojumu, skaidri definējot datu pārvaldības sasaisti ar valsts IKT pārvaldības modeli, tostarp datu īpašnieku atbildību, datu kvalitātes pārvaldības principus, datu koplietošanas un atkārtotas izmantošanas pieeju, "once-only" principa ieviešanu, kā arī datu pārvaldības rezultatīvos rādītājus. Vienlaikus būtu lietderīgi aprakstīt, kā piedāvātais modelis sasaucas ar spēkā esošajām un izstrādes stadijā esošajām valsts datu pārvaldības iniciatīvām.

Dokumentu un uzdevumu pārvaldības centralizācija
Ziņojumā nav definēts mērķa darbības modelis gadījumiem, kad dokumentu un uzdevumu pārvaldības funkcionalitāte jau ir integrēta iestādes pamatdarbības informācijas sistēmās un ir neatņemama biznesa procesu sastāvdaļa. Nav skaidrs, vai šādos gadījumos paredzēta funkcionalitātes migrācija uz centralizētu risinājumu/tiks saglabāti esošie integrētie risinājumi/paredzēts izmantot hibrīdmodeli.

Vēršam uzmanību, ka paralēla centralizēta dokumentu pārvaldības risinājuma un pamatdarbības sistēmās jau iestrādātas dokumentu vai uzdevumu pārvaldības funkcionalitātes uzturēšana var radīt:
- procesu dublēšanos;
- papildu integrāciju izmaksas;
- lielāku administratīvo slogu;
nesasniedzot plānotos centralizācijas ieguvumus.
 

Lūdzam papildināt ziņojumu ar skaidru mērķa darbības modeli dokumentu un uzdevumu pārvaldības centralizācijai, nosakot principus gadījumiem, kad attiecīgā funkcionalitāte jau ir integrēta iestādes pamatdarbības informācijas sistēmās.
Vienlaikus ierosinām:
- noteikt kritērijus, pēc kuriem tiek izvērtēta dokumentu un uzdevumu pārvaldības funkcionalitātes centralizācijas lietderība;
- noteikt principus gadījumiem, kad dokumentu un uzdevumu pārvaldības funkcionalitāte ir neatņemama pamatdarbības procesa sastāvdaļa un tās centralizācija var samazināt procesu efektivitāti vai palielināt kopējās izmaksas;
- pirms centralizācijas īstenošanas veikt izmaksu un ieguvumu izvērtējumu, salīdzinot centralizēta un esošā modeļa kopējās īpašumtiesību izmaksas (TCO), ietekmi uz procesu efektivitāti, pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un lietotāju pieredzi;
- nodrošināt, ka centralizācijas rezultātā netiek radīta paralēla funkcionalitāte vairākās sistēmās, ja tā nesniedz papildu pievienoto vērtību.

Iebilstam pret 6. pielikumā ietverto priekšlikumu par e-lietas jomas tehnoloģiskā nodrošinājuma un ar to saistīto koplietošanas IKT pakalpojumu konsolidāciju Iekšlietu digitālajā centrā, jo tas neatbilst likumā "Par tiesu varu" noteiktajam funkciju sadalījumam un nav pamatots ar juridisku, organizatorisku vai ekonomisku izvērtējumu. Šāds priekšlikums faktiski paredz tieslietu nozares IKT kompetenču un atbildības pārdali citam resoram bez atbilstoša normatīvā un ietekmes izvērtējuma.

-

No šajā pielikumā ietvertajiem datiem ir redzams, ka Tieslietu ministrijas resorā ir 5553 darbinieki un tikai 110 IKT amata vietas jeb 1,73% no kopējā amata vietu skaita. Tomēr no šiem datiem nav iespējams secināt, ka resora IKT kapacitāte būtu nepietiekama vai neefektīva. Gluži pretēji, šādi rādītāji var liecināt par augstu resursu izmantošanas efektivitāti, jo ar salīdzinoši nelielu IKT speciālistu skaitu tiek nodrošināta plaša un kritiski svarīga tieslietu nozares IKT infrastruktūra, tostarp eLietas ekosistēma, integrācijas ar citām valsts informācijas sistēmām un nozares kiberdrošības prasības. Salīdzinājums ar citiem resoriem pēc IKT amatu īpatsvara pats par sevi nesniedz informāciju par efektivitāti, jo ziņojumā nav analizēts pārvaldāmo sistēmu apjoms, sarežģītība, lietotāju skaits, kritisko pakalpojumu apjoms, kiberdrošības prasības, ārpakalpojumu izmantošanas līmenis un sasniegtie darbības rezultāti. Līdz ar to dati ir nepilnīgi un neļauj izdarīt secinājumus par atsevišķu resoru pārvaldības efektivitāti. No 5. pielikumā ietvertajiem datiem nav iespējams izdarīt objektīvus secinājumus par atsevišķu resoru IKT pārvaldības efektivitāti, kapacitāti vai kompetenču koncentrācijas lietderību. Līdz ar to nav skaidrs, kādā veidā šie dati ir izmantoti 6. pielikumā ietverto priekšlikumu un secinājumu pamatošanai.

-

Ja valsts vēlas veidot nozaru kompetenču centrus, kas būtu vērtējams kā pozitīvs attīstības virziens, objektīvi būtu jāizvērtē arī Tieslietu sektors kā potenciāls kompetenču centra pamats, ņemot vērā tā ilggadējo centralizēto IKT pārvaldības modeli, specializētās zināšanas un uzkrāto pieredzi, nevis jādodas virzienā, kad jau sakārtotu sektoru sadrumstalo.
Piemēram, pielikumā kā pozitīvs piemērs tiek minēta Igaunijas pieredze kompetenču centru attīstībā, kur valsts IKT parvaldības jautājumi nodoti tieši tieslietu ministrijai. Situācijā, kad tieši Tieslietu resorā ir ilggadēja centralizēta IKT pārvaldības pieredze, uzkrātās juridiskās un tehnoloģiskās zināšanas, starpinstitucionālās sadarbības pieredze, nav saprotams, kādēļ ziņojumā tiek apsvērta eLietas tehnoloģiskā nodrošinājuma koncentrēšana ārpus Tieslietu resora, neizvērtējot alternatīvu attīstīt vai stiprināt kompetenču centru tieši ap Tieslietu ministrijas resoru, kur jau pastāv centralizēta pārvaldība, uzkrāta būtiska specializētā pieredze un koncentrētas unikālas zināšanas par tieslietu procesiem, regulējumu un eLietas ekosistēmu. Pirms secinājumu izdarīšanas par kompetenču pārdali starp resoriem būtu nepieciešams sagatavot pilnvērtīgu izvērtējumu, kurā tiktu salīdzināti alternatīvi modeļi, tostarp iespēja attīstīt tieslietu nozares kompetences centru kā vienu no valsts specializētajiem kompetenču centriem. Turklāt priekšlikums nav formulēts kā neitrāls izvērtējuma virziens, bet gan kā konkrēts attīstības scenārijs, neveicot pirms tam pilnvērtīgu ekonomisku, organizatorisku un juridisku analīzi.
Aicinātu arī pievērst uzmanību, ka dokumentā eLieta tiek aplūkota gandrīz tikai no IKT pārvaldības, kompetenču konsolidācijas un resursu optimizācijas skatpunkta, bet faktiski eLieta apkalpo konstitucionālu funkciju izpildi, proti, tiesu varu. eLietas tehnoloģiskajai pārvaldībai ir tieša saikne ar tiesu varas funkcionēšanu, un tā nav vērtējama tikai kā vispārējs valsts IKT resurss. Ziņojumā nav analizēta piedāvātā modeļa atbilstība likumā "Par tiesu varu" nostiprinātajam tiesu neatkarības principam, kā arī nav izvērtēti riski, kas varētu rasties, ja tiesu sistēmas darbībai kritiska digitālā infrastruktūra tiktu pakļauta citas nozares kompetences centra prioritātēm un attīstības plānošanai. 
Priekšlikumi skar būtiskas tieslietu sektora funkcijas, tomēr no dokumenta nav secināms, ka priekšlikumu izstrādes procesā būtu veikta pilnvērtīga diskusija ar ietekmētajām institūcijām un izvērtēti alternatīvi risinājumi. 
Kopumā dokumentos nav sniegts ekonomiskais pamatojums, kas ļautu secināt, ka kompetenču pārdale starp resoriem radīs lielāku efektivitāti nekā esošais modelis. Piemēram, nav saprotams, uz kādiem datiem, izvērtējumiem un ekonomiskajiem aprēķiniem balstīts secinājums par eLietas jomas un citu tieslietu sektora IKT resursu tehnoloģiskā nodrošinājuma konsolidācijas lietderību ārpus Tieslietu resora. 
 

-

Valsts noturības, kiberdrošības un veselīgas konkurences interesēs būtu saglabājami vairāki spēcīgi nozares kompetenču centri, jo pārmērīga tehnoloģisko kompetenču un kritisko pakalpojumu koncentrēšana atsevišķās institūcijās samazina konkurenci, veicina monopolpozīciju, ierobežo iespējas objektīvi salīdzināt efektivitāti un palielina darbības nepārtrauktības un kiberdrošības riskus. Ņemot vērā, ka tas skar konkurences jautājumus lūdzu šo informātīvo ziņojumu nodot izvērtēšanai Konkurences padomei.

-

Ziņojumā paredzētais valsts IKT pārvaldības un kompetenču centru modelis paredz būtisku tehnoloģisko kompetenču, centralizēto funkciju un kritiski svarīgu digitālo pakalpojumu koncentrāciju ierobežotā skaitā institūciju. Tomēr ziņojumā nav ietverts pietiekams izvērtējums par šāda pārvaldības modeļa iespējamo ietekmi uz konkurences veicināšanas principu ievērošanu, institucionālo noturību, darbības nepārtrauktību, kiberdrošības risku pārvaldību un publiskā sektora spēju nodrošināt alternatīvus pakalpojumu sniegšanas risinājumus.
Vēršam uzmanību, ka pārmērīga tehnoloģisko kompetenču, kritiskās infrastruktūras, koplietošanas platformu un centralizēto pakalpojumu koncentrācija atsevišķās institūcijās var radīt faktisku dominējošu stāvokli valsts IKT pārvaldības un pakalpojumu nodrošināšanas jomā, samazinot institucionālo daudzveidību, ierobežojot konkurējošu pieeju un risinājumu attīstību, kā arī mazinot iespējas objektīvi salīdzināt dažādu pakalpojumu sniegšanas modeļu efektivitāti, izmaksu pamatotību un snieguma rezultātus. Vienlaikus šāda centralizācija rada paaugstinātu sistēmisko risku, jo būtisku funkciju darbības traucējumi vai kapacitātes nepietiekamība var radīt ietekmi plašākā valsts pārvaldes mērogā.
Tāpat ziņojumā nav sniegts pietiekams izvērtējums par to, kā plānotais modelis nodrošinās tehnoloģisko kompetenču diversifikāciju, institucionālo noturību, savstarpēji aizvietojamu kompetenču pieejamību, kā arī risku samazināšanu situācijās, kad centralizēto pakalpojumu sniedzējs nespēj nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu kvalitāti, attīstības tempu vai darbības nepārtrauktību. Nav izvērtētas arī alternatīvas pieejas, kas nodrošinātu vairāku spēcīgu nozares kompetenču centru līdzāspastāvēšanu un savstarpēju konkurenci par efektīvāko risinājumu ieviešanu un pakalpojumu sniegšanu.
Ņemot vērā minēto, ziņojumā ietvertie risinājumi tieši skar konkurences politikas un konkurences veicināšanas aspektus publiskajā sektorā, tādēļ pirms turpmākas virzības nepieciešams saņemt neatkarīgu konkurences aspektu izvērtējumu. Līdz ar to lūdzam papildināt ziņojumu ar plānotā pārvaldības modeļa ietekmes uz konkurenci izvērtējumu vai nodot informatīvo ziņojumu izvērtēšanai Konkurences padomei, lai saņemtu tās atzinumu par plānotās kompetenču, funkciju un pakalpojumu centralizācijas atbilstību konkurences veicināšanas principiem, kā arī par iespējamiem konkurences ierobežošanas, dominējoša stāvokļa veidošanās un sistēmiskās atkarības riskiem valsts IKT pārvaldības jomā.

-

5. pielikumā ietvertie dati par IKT amata vietu īpatsvaru nav pietiekami, lai izdarītu objektīvus secinājumus par resoru IKT kapacitāti, efektivitāti vai centralizācijas nepieciešamību, jo nav izvērtēti būtiski salīdzināmības kritēriji. Tādēļ nav pietiekami pamatota arī šo datu izmantošana 6. pielikumā ietverto priekšlikumu un secinājumu pamatošanai.

-

Ziņojumā nav pamatota nepieciešamība Iekšlietu digitālajam centram uzņemties atbildību par e-lietas tehnoloģisko nodrošinājumu, nav precizēts šīs funkcijas saturs un nav izvērtēta ietekme un jau izveidoto e-lietas pārvaldības modeli. Priekšlikums skar būtiskas pārvaldības funkcijas, iztrūkst detalizēts izvērtējums par  starpinstitucionālo sadarbību un attīstības nepārtrauktību.

-

Ziņojumā un MK protokollēmuma projektā nav noteikti kritēriji un process, kā tiks identificēti un izvēlēti pārresoru specializētie kompetenču centri. Vienlaikus tiek paredzēta vismaz divu pārresoru specializētu kompetenču centru darbības plānu izstrāde. 
Kompetenču centru attīstībai primāri būtu jābalstās uz esošo valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību kompetenci, infrastruktūru un uzkrāto pieredzi, lai izvairītos no paralēlu struktūru veidošanas un papildu administratīvo izmaksu rašanās.

3.3. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Kultūras ministrijai, Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai savstarpējā sadarbībā līdz 2027. gada 1. aprīlim izstrādāt plānus vismaz divu pārresoru specializētu kompetenču centru darbībai, paredzot, ka pirms kompetenču centru izveides tiek veikts esošo valsts pārvaldes institūciju kompetenču, kapacitātes un sniegto pakalpojumu izvērtējums, identificējot iestādes vai kapitālsabiedrības, kuras var nodrošināt kompetenču centru funkcijas pārresoru līmenī.

Lūdzam papildināt protokollēmumu, paredzot, ka pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas par eLietas vai citu tieslietu nozares IKT funkciju iespējamu konsolidāciju ārpus Tieslietu resora tiek veikts atsevišķs ekonomiskais, funkcionālais un juridiskais izvērtējums, kā arī nodrošināta Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas, SIA "Tiesu namu aģentūra", tiesu varas institūciju un citu eLietas ekosistēmas dalībnieku līdzdalība lēmumu sagatavošanā. Tāpat izvērtējumā jāanalizē iespēja attīstīt specializētu kompetenču centru tieši uz Tieslietu resora bāzes.

-

TNA atbalsta IKT funkciju konsolidāciju, tomēr aicina saglabāt un attīstīt nozarēs uzkrātās specializētās zināšanas un kompetences. Atsevišķās nozarēs, tostarp tieslietu jomā, tiek uzturētas kritiskas informācijas sistēmas ar specifiskām drošības, datu aizsardzības un darbības nepārtrauktības prasībām. Šo kompetenču centralizācija nedrīkst mazināt nozaru spēju operatīvi pieņemt lēmumus un nodrošināt pamatfunkciju izpildi.

Ziņojumā paredzēt, ka kompetenču centru modelis tiek īstenots pēc federēta principa, kur horizontālās funkcijas tiek centralizētas, bet nozaru specifiskā kompetence tiek saglabāta un attīstīta attiecīgajās nozarēs.

Ziņojumā nav veikts novērtējums par jau esošajiem centralizēto IKT pakalpojumu nodrošinātājiem valsts pārvaldē un to potenciālu nodrošināt pārresoru kompetenču centra funkcija.

Papildināt  ziņojumu ar izvērtētējumu par esošo centralizēto IKT pakalpojumu sniedzēju kapacitāti nodrošināt pārresoru kompetenču centra funkcijas kiberdrošības, infrastruktūras pārvaldības, koplietošanas platformu un informācijas sistēmu izstrādes un uzturēšanas jomās.

Papildināt ziņojumu ar skaidru kompetenču centru pārvaldības modeli, ekonomiskā pamatojuma aprēķiniem, pakalpojumu katalogu, finansēšanas mehānismiem un kritērijiem kompetenču centru izveidei un darbības novērtēšanai

-

Ziņojumā minēts, ka jaunu sistēmu vai būtisku izmaiņu izstrādei jāizmanto rezultātā balstīts iepirkums ar fiksētiem nodevumiem. Lūdzam skaidrot, vai minēto var risināt vienā iepirkumā, paredzot atšķirīgu uzturēšana un gabaldarbu pasūtījumu veikšanas kārtību.

Ziņojumā piedāvāts ieviest izaicinājumos balstītu IKT iepirkuma modeli. Aicinām modeļa ieviešanas gaitā izvērtēt tā pielietošanas iespējas sistēmās, kurās ārpakalpojuma līguma slēgšanai nepieciešams Satvermes aizsardzības biroja atzinums. 

 

-

Pie 1.2. priekšlikuma
Lūdzam precizēt robežu starp IKT resursu uzturēšanu, tehnoloģiju atjaunošanu un attīstības aktivitātēm. Ziņojumā pie attīstības aktivitātēm minēta arī tehnoloģiju atjaunošana, taču nav skaidrs, vai par attīstības aktivitāti uzskatāma, piemēram, servera nomaiņa ražotāja atbalsta termiņa beigās, infrastruktūras migrācija vai esošo programmatūras licenču atjaunošana, ja netiek mainīta sistēmas funkcionalitāte. Būtu lietderīgi paredzēt vienkāršotu kārtību šādiem tehnoloģiskās atjaunošanas un uzturēšanas pasākumiem, kuros netiek radīta jauna funkcionalitāte vai būtiski mainīta esošā IKT risinājuma arhitektūra.

-

Pie 2.1. un 2.2. priekšlikuma
Atbalstām IKT funkciju un kompetenču centralizācijas iespēju, īpaši attiecībā uz specializētu tehnisko un kiberdrošības funkciju nodrošināšanu, kuru izpildei mazai iestādei atsevišķi var nebūt samērīgi iegādāties un uzturēt specializētus risinājumus. Vienlaikus būtu nepieciešams skaidri noteikt centralizētu pakalpojumu ieviešanas nosacījumus, tostarp pārejas periodu, jau veikto investīciju un esošo līgumsaistību izvērtēšanu, kā arī datu migrācijas un citu pārejas izmaksu finansēšanas kārtību.

-

Pie 2.1. un 2.2. priekšlikuma
Lūdzam paredzēt, ka, ieviešot centralizētus IKT pakalpojumus, tiek noteikti pakalpojumu kvalitātes un reaģēšanas termiņi (SLA), lai centralizācija neradītu būtisku pakalpojumu pieejamības vai problēmu novēršanas termiņu pasliktināšanos salīdzinājumā ar iestādes līdzšinējo risinājumu.

-

Valsts IKT vadības biroja lomas paplašināšana ir atbalstāms virziens, tomēr pastāv risks, ka VARAM, kļūstot par obligātu saskaņošanas punktu gandrīz visām nozīmīgajām IKT aktivitātēm, kļūs par “pudeles kaklu” IKT pārvaldības modelī.  Bez tam, - dokumentā izstrādātā pieeja orientēta uz kontroli, saskaņošanu un reorganizāciju, nevis uz ieguvumu sabiedrībai, digitālo produktu un platformu pārvaldību, rezultātu mērīšanu un pakalpojumu attīstību. Ļoti liels uzsvars uz VARAM funkciju paplašināšanu, taču vienlaikus ziņojumā nav pietiekami skaidri definēta atbildība par digitālo produktu un pakalpojumu sasniedzamajiem rezultātiem. Tas rada risku administratīvā sloga pieaugumam un lēmumu pieņemšanas procesu pagarināšanai, bez tam, tik koncentrēta funkciju centralizācija var būtiski samazināt nozares elastību.
 

Pilnveidot pārvaldības modeli, nodrošinot līdzsvaru starp centralizētu IKT pārvaldību un nozaru atbildību par rezultātu sasniegšanu, paredzot:
- skaidru VARAM un nozaru ministriju kompetenču un atbildību nodalījumu;
- VARAM atbildību par valsts IKT pārvaldības, arhitektūras, standartu, koplietošanas platformu, investīciju portfeļa un risku pārvaldības funkcijām;
- nozaru ministriju atbildību par digitālo pakalpojumu un produktu attīstību, biznesa procesu pilnveidi, pakalpojumu kvalitāti un sasniedzamajiem rezultātiem;
- pārvaldības modeli, kas līdztekus investīciju un projektu kontrolei paredz arī atbildību par sabiedrībai radīto vērtību, pakalpojumu kvalitāti un lietotāju pieredzi.

Lai mazinātu pārmērīgas centralizācijas un administratīvā sloga pieauguma riskus, ierosinām:
- izvērtēt iespēju noteikt maksimālos saskaņošanas termiņus un vienkāršotu saskaņošanas kārtību standartizētiem un zema riska risinājumiem;
- izvērtēt deleģēšanas pieejas piemērošanu digitāli nobriedušām iestādēm un nozarēm, saglabājot centrālu uzraudzību, bet mazinot nepieciešamību atkārtoti saskaņot standartizētus risinājumus;
- regulāri izvērtēt centralizācijas ietekmi uz administratīvo slogu, lēmumu pieņemšanas ātrumu un pakalpojumu sniegšanas efektivitāti.

Kompetenču centru pieeja kopumā ir atbalstāma, tomēr to veidošanai būtu jābalstās uz pakalpojumu, produktu un platformu pārvaldības principiem, nevis tikai uz organizatorisko funkciju konsolidāciju.
Ziņojumā nav noteikti kompetences centru darbības efektivitātes novērtēšanas kritēriji. Kompetences centru darbības rezultāti būtu vērtējami pēc pakalpojumu kvalitātes, lietotāju apmierinātības, noteikto pakalpojumu līmeņa prasību (SLA) izpildes un sasniegtajiem efektivitātes ieguvumiem.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka funkciju centralizācija bez pietiekamas procesu, kompetenču un iestāžu specifisko vajadzību izvērtēšanas var īstermiņā palielināt administratīvo slogu un samazināt efektivitāti. Kā piemēru var minēt veikto grāmatvedības funkcijas centralizāciju, kur atsevišķās iestādēs daļa funkciju joprojām tiek veikta decentralizēti, jo centralizētā pakalpojuma tvērums pilnībā nenosedz visas iestāžu specifiskās vajadzības. Rezultātā sākotnēji plānotie efektivitātes ieguvumi un administratīvo resursu optimizācija tiek sasniegta tikai daļēji.

 

Ierosinājums:
-kompetences centru veidošanu īstenot pakāpeniski;
- pirms centralizācijas veikt iestāžu funkciju, procesu un pakalpojumu izvērtējumu;
- izvērtēt centralizācijas ietekmi uz pakalpojumu nepārtrauktību, kvalitāti un lietotāju pieredzi;
- centralizētajiem pakalpojumiem noteikt pakalpojumu kvalitātes prasības (SLA) un to izpildes uzraudzības kārtību;
- noteikt kompetences centru darbības efektivitātes novērtēšanas kritērijus;
- nodrošināt, ka kompetences centru pārvaldības modelī ir definēta atbildība par centralizēto produktu un platformu attīstību, sasniedzamajiem rezultātiem un lietotājiem radīto vērtību.

Papildināt 6. pielikumā minētā Būvniecības jomas kompetenču centra skaidrojumu ar vārdiem "nekustamā īpašuma".

Līdzīgi, atzinīgi novērtējot būvniecības jomā strādājošo institūciju līdzšinējo sadarbību būvniecības jomas procesu uzlabojumos un jomas mērķarhitektūras apraksta izstrādē, VARAM ieskatā ir labs potenciāls izveidot spēcīgu būvniecības, nekustamā īpašuma un ģeotelpisko risinājumu jomu kompetences centru, tajā apvienojot Valsts zemes dienesta, Zemesgrāmatu un Būvniecības valsts kontroles biroja spējas, bet turpmākajos attīstības soļos, iespējams, arī citu ģeotelpisko risinājumu jomā strādājošo valsts pārvaldes institūciju resursus un kompetences.

Ņemot vērā pieaugošo kiberapdraudējumu intensitāti un to ietekmi uz valsts digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, informatīvais ziņojums būtu jāpapildina arī ar kibernoturības aspektu iekļaušanu un tās stiprināšanas atbalsta pasākumiem, tostarp kritisko informācijas sistēmu darbībai nepieciešamās rezerves infrastruktūras un dublējošo risinājumu nodrošināšanu, datu atjaunošanas mehānismu uzlabošanu lielu datu apjoma gadījumos, kā arī citiem pasākumiem, kas ļautu valsts pārvaldes iestādēm saglabāt darbspēju kiberdrošības incidentu apstākļos un nodrošinātu ātru atgūšanos no tiem.

-

TM aicina pārskatīt ziņojumā ietverto starpnozaru un nozaru jomu klasifikāciju.
Apzīmējums "e-lieta" pēc būtības raksturo konkrētu digitālu risinājumu/platformu, nevis tieslietu nozares arhitektūras jomu. Arhitektūras jomai būtu jāaptver visa attiecīgās nozares funkciju, procesu, datu un informācijas sistēmu kopa, savukārt e-lieta ir tikai viens no tieslietu nozares digitālajiem risinājumiem.
Jāņem vērā, ka tieslietu resora informācijas sistēmu un digitālo pakalpojumu vide ir ievērojami plašāka par e-lietas platformu un ietver arī virkni citu funkciju un sistēmu, kas saistītas, piemēram, ar tiesu izpildi, maksātnespējas procesu, komercreģistra funkcijām, sodu izpildi, valsts tiesu ekspertīžu nodrošināšanu, intelektuālā īpašuma aizsardzību, normatīvo aktu apriti, starptautisko sadarbību tieslietu jomā un citiem resora darbības virzieniem, - jēdziens "e-lieta" nenosedz visu tieslietu nozares digitālās arhitektūras tvērumu.
Turklāt piedāvātajā klasifikācijā vienā līmenī tiek attēlotas gan nozares un darbības jomas (piemēram, veselība, izglītība un zinātne, transports), gan konkrēts digitālais risinājums, kas rada nekonsekventu pieeju klasifikācijai un var radīt neskaidrības par arhitektūras jomu, produktu un platformu pārvaldības robežām.

Aizstāt apzīmējumu "e-lieta" ar "Tieslietu joma" vai citu tieslietu nozares tvērumam atbilstošu apzīmējumu, nodrošinot konsekventu pieeju nozaru un starpnozaru jomu klasifikācijai, kur arhitektūras līmenī tiek attēlotas nozares un darbības jomas, nevis atsevišķi digitālie risinājumi, tādējādi skaidri nodalot arhitektūras jomu, digitālo produktu un platformu līmeni.

Informatīvā ziņojuma II sadaļā “Valsts pārvaldes IKT kompetences pilnveide, standartizācija un konsolidācija - Kompetences centru attīstība” minētais ka IKT funkciju un speciālistu izkaisīšana pa daudzām pārvaldes institūcijām neļauj radīt pietiekamu “kritisko masu” profesionālai IKT pārvaldībai un ziņojumā minētā risinājuma iespēja, ka ja vidēji katrs nozaru kompetences centrs varētu pārvaldīt 2 digitālās pārvaldes arhitektūras jomas, tad visu valsts nozaru saturisko pārvaldību varētu nodrošināt 10-12 nozaru kompetences centri ar vidēji 120-160 pilnām speciālistu slodzēm katrā no tiem. Minētais priekšlikums balstīts uz Valsts kancelejas datiem par kopējo IKT amatu saimēm (1664 slodzēm) izdalot kopējo skaitu uz plānoto kompetenču centru skaitu. Atbilstoši 6. attēlam IKT amatu slodzes resoros tieslietu resorā ir 110 amatu slodzes, vai minētais priekšlikums nozīmē ka IKT amati tieslietu resora padotības iestādēs un citu resoru iestādēs būtu centralizējami un iestādēs šie amatu vairs nebūtu? Šādā gadījumā Patentu valdei ir gandrīz neiespējami uzturēt savā pārziņā esošās biznesa IS, ja priekšlikums paredz ka to turpmāk darītu šie nozares kompetences centri, tad ir nepieciešams pārejas posms zināšanu pārnesei darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, tikmēr amati būtu saglabājami līdz kompetences centri sāk pilnvērtīgi strādāt. Lūdzam informatīvajā ziņojumā skaidrot kā tiktu nodrošināta darbības nepārtrauktība iestāžu IS darbībā un pēc kādiem principiem iestādes tiktu sadalīties pa šiem kompetenču centriem?

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts uz nepieciešamību digitālās pārvaldes arhitektūras pieeju konsekventi piemērot visām valsts pārvaldes jomām, ietverot arī kapitālsabiedrību īstenotas valsts pārvaldes funkcijas. Vienlaikus MK protokollēmuma projekta 2.1.2.1. apakšpunktā vidēja termiņa IKT plānošanas pienākums paredzēts ministrijām un padotības iestādēm, neradot skaidrību par valsts kapitālsabiedrībām, kurām ar likumu vai deleģējumu noteikta valsts pārvaldes uzdevumu izpilde.
Lūdzam precizēt paredzētā regulējuma subjektu loku.

-