Atzinums

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību  “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” (turpmāk – RAKUS) darbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu –Hipokrāta ielā 4, Rīgā, kas sastāv no zemes vienības 47 185 m2 platībā un Hipokrāta ielā b/n, Rīgā, kas sastāv no zemes vienības 11 419 m2 platībā, atsavināšanai sabiedrības vajadzībām konceptuāla piekrišana tikusi dota ar 2021.gada 6.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīto informatīvo ziņojumu “Par SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infrastruktūras sakārtošanu” (VSS-349, TA-1516), sēdes protokols Nr.51, 97.§.
Arī šajā gadījumā Veselības ministrija ir uzsākusi sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, kura ietvaros ir veikts nekustamo īpašumu novērtējums. 2022.gada 9.novembrī saņemta nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišana noslēgt līgumu ar RAKUS par nekustamo īpašumu atsavināšanu.
Informatīvā ziņojuma projektā norādīts, ka Veselības ministrijas ieskatā Ministru kabinetam līdz 2022.gada novembra beigām jāpieņem lēmums, dodot atļauju palielināt RAKUS pamatkapitālu ar finanšu ieguldījumu 1 671 807 euro apmērā, lai veiktu nekustamo īpašumu iegādi un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz RAKUS vārda, kas, cita starpā, ir pretrunā 2021.gada 6.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika izskatītajā informatīvajā ziņojumā “Par SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” norādītajam risinājumam par šo nekustamo īpašumu atsavināšanu par labu valstij.
Iepazīstoties ar informatīvā ziņojuma projektā norādītajiem apstākļiem, Tieslietu ministrija lūdz precizēt, kādēļ šobrīd tiek plānots neturpināt iesākto sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu (kura ietvaros arī iespējams noslēgt vienošanos par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu), tādējādi īpašumu atsavinot par labu valstij. Proti, no informatīvā ziņojuma projekta izriet, ka tiek plānots noslēgt vienošanos par nekustamo īpašumu atsavināšanu starp nekustamā īpašuma īpašniekiem un RAKUS, tādējādi īpašumtiesības uz nekustamajiem īpašumiem tiktu nostiprinātas par labu RAKUS, nevis valstij Veselības ministrijas personā.
Ņemot vērā, ka valsts rīcībā šobrīd ir instruments kā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, Tieslietu ministrija lūdz informatīvajā ziņojumā sniegt lietderīguma un tiesiskuma izvērtējumu, tajā skaitā  Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma tvērumā, situācijai, kurā valsts izvēlas turpināt piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ievērojot zemāk norādītos apstākļus.
Kā tas izriet no informatīvā ziņojuma “Par SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” infrastruktūras sakārtošanu” (VSS-349, TA-1516) uz viena no privātpersonām piederošajiem zemesgabaliem, kuru plānots atsavināt, atrodas valstij piederoša ēka, kurā izvietots Stacionārs “Latvijas Onkoloģijas centrs”. Savukārt uz otra privātpersonām piederošā zemesgabala, kuru plānots atsavināt, atrodas valstij piederošas ēkas, kurās izvietots Pataloģijas centrs un Veselības ministrijas padotības iestāde Valsts Tiesu medicīnas ekspertīžu centrs.
No minētā secināms, ka valsts atrodas dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām, kurām pieder zemes gabali, uz kuriem atrodas valstij piederošas un sabiedriski nozīmīgas ēkas.
No dalītā īpašuma tiesiskajām attiecībām izrietošo problēmu risināšana ir valstiskā līmenī definēta prioritāte, ko apliecina dalītā īpašuma tiesiskā regulējuma pilnveide, tajā skaitā, jaunu brīvprātīgi dalītā īpašumu izveides ierobežošana, apbūves tiesības institūta ieviešana, Piespiedu dalītā īpašuma privatizētās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma pieņemšana.  Tādēļ, lai risinātu valstī noteikto prioritāšu īstenošanu, Tieslietu ministrija aicina izvērtēt un pamatot  nekustamā īpašuma (zemes gabalu) atsavināšanu par labu privātpersonai – RAKUS, kas šā brīža zemes gabalu īpašnieku vietā iestātos piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ar valsti.
Izvēloties šādu rīcības modeli, kurā valstij pieder būves uz RAKUS piederošas zemes, turpinot piespiedu dalītā īpašuma tiesiskās attiecības, valstij būs pienākums maksāt privātpersonai zemes likumiskās lietošanas maksu likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrajā daļā noteiktajā apmērā. Šādā gadījumā valsts izvēlas pildīt papildu pienākumus, tajā skaitā, uzņemties papildu administratīvo un finansiālo slogu, kas izriet no likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.
Tā vietā, turpinot uzsākto sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, ir iespējams zemes gabalus, uz kuriem atrodas valstij piederošas būves, iegūt valsts īpašumā, tādējādi izveidojot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē, nododot nekustamos īpašumus kapitālsabiedrības lietošanā un pārvaldīšanā, kas joprojām ļautu tai darboties, izmantot to, veikt būvniecību, attīstīt objektu, nodarboties ar saimniecisko darbību vai gūt citu labumu no tā.
Turklāt jāpiezīmē, ka saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 11. panta trešo daļu, ja nekustamā īpašuma īpašnieks piekrīt nekustamā īpašuma labprātīgai atsavināšanai, viņš un institūcija noslēdz līgumu par nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par institūcijas noteikto atlīdzību.
Kā norādīts informatīvā ziņojuma projektā, nekustamie īpašumi nepieciešami sabiedrības vajadzību nodrošināšanai paredzētu projektu īstenošanai, attīstot un sakārtojot RAKUS infrastruktūru.
Vēršam uzmanību uz to, ka, nekustamajam īpašumam atrodoties privātpersonas (RAKUS) īpašumā, valstij nav kontroles pār to. Tajā skaitā, šo nekustamo īpašumu privātpersona var atsavināt.
 

-

Valsts sabiedrības ar  ierobežotu atbildību “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (turpmāk – RPNC) darbībai nepieciešamā nekustamā īpašuma, kas sastāv no divām būvēm Aptiekas ielā 1 k-5 un 1 k-12, Rīgā, atsavināšanai sabiedrības vajadzībām konceptuāla piekrišana tika dota ar 2021. gada 6. jūlijā Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Rīgas pilsētas teritorijā veselības aizsardzības vajadzībām” (VSS-862, TA-1553), sēdes protokols Nr.51, 99.§.
Kā norādīts virzītā informatīvā ziņojuma projektā, minētā sabiedrības vajadzībām nekustamā īpašuma atsavināšanas process ir uzsākts un atlīdzības noteikšanas komisija 2022. gada 6. septembrī ir pieņēmusi lēmumu apstiprināt taisnīgu atlīdzību par privātpersonai piederošā nekustamā īpašuma, kas atsavināms sabiedrības vajadzībām, 472 000 euro apmērā.
Informatīvā ziņojuma projektā skaidrots, ka Veselības ministrijas Resursu un īpašumu pārvaldības nodaļa sākotnēji maldījusies, esot pārliecināta, ka valsts budžetā paredzētais finansējums ir izlietojams nekustamā īpašuma iegādei valsts vārdā, samaksu par nekustamo īpašumu veicot no Ministrijai paredzētajiem budžeta līdzekļiem. Taču 2022.gada vasarā noskaidrots, ka valsts budžetā paredzētais finansējums ir izlietojams tikai ieguldīšanai RPNC pamatkapitālā, t.i. nepieciešama labprātīga vienošanās par nekustamā īpašuma atsavināšanu starp nekustamā īpašuma īpašnieku un RPNC.
Veselības ministrijai bija jārod vajadzīgais finansējums nekustamā īpašuma atsavināšanai Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma ietvaros un finanšu līdzekļi, lai samaksu varētu veikt Veselības ministrija, kas līdz šim nav izdevies, līdz ar to RPNC gadījumā nepieciešams paredzēt 2023.gada valsts budžetā finansējumu 472 013,50 euro (četri simti septiņdesmit divi tūkstoši trīspadsmit euro un 50 centi) apmērā.
Ņemot vērā, ka konceptuāla piekrišana minētā nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām, nostiprinot tā īpašumtiesības valstij Veselības ministrijas personā un nododot to lietošanā un apsaimniekošanā RPNC, jau tikusi dota, Tieslietu ministrija atbalsta šā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa turpināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma izpratnē un īpašumtiesību nostiprināšanu valstij Veselības ministrijas personā.
Tomēr, ņemot vērā informatīvā ziņojuma projektā norādīto, tajā skaitā, izklāstītos apstākļus saistībā ar finansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma iegādei, kā arī to, ka no informatīvā ziņojuma projekta nav viennozīmīgi saprotama tālākā rīcība nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā, Tieslietu ministrija lūdz precizēt, kam plānots piešķirt minētos finanšu līdzekļus un līdz ar to – vai nekustamā īpašuma īpašumtiesības plānots nostiprināt valstij Veselības ministrijas personā (pabeidzot iesākto sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu) vai RPNC, panākot vienošanos ar nekustamā īpašuma īpašnieku par tā atsavināšanu ārpus iesāktā procesa.

-