Atzinums

1.pantā:
aizstāt 1.punktā vārdu “pamatvajadzību” ar vārdiem “pašaprūpes un aprūpes vajadzību”;
1) aprūpe mājās — pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt;


Uzskatām, ka grozījumu projekta redakcijā tiek sašaurināts aprūpes mājās pakalpojuma skaidrojums, jo neietver visas darbības, kas pašreiz faktiski tiek nodrošinātas aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros atbilstoši personas vajadzībām, t.i., personai tiek sniegta palīdzība ne tikai pašaprūpes vajadzību apmierināšanā, bet arī citu ikdienas aktivitāšu veikšanā (piemēram, produktu piegāde no veikala, atkritumu iznešana, saziņa ar  institūcijām, u.tml.). Nav saprotams, kas domāts zem vārdiem "aprūpes vajadzības".
Invaliditātes likuma 1.pantā jēdziens ”aprūpes pakalpojums” definēts kā -  pasākumu kopums personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem. Šis pakalpojums ietver aprūpi, uzraudzību, pašaprūpes spēju attīstību un saturīgu brīvā laika pavadīšanu personas dzīvesvietā.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt  un vienādot jēdziena aprūpe mājās saturisko tvērumu.
 

-

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā kopš 2020.gada ir izveidota īpaša institūcija - Jauniešu atbalsta centrs (Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienība), kura veic preventīvu psihosociālu darbu ar jauniešiem pirms un pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas, uzsākot to  12 mēnešus pirms pilngadības sasniegšanas un turpinot darbu ar pilngadību sasniegušajiem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, nodrošinot individuālu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Rīgas pašvaldības pieredze liecina, ka ārpusģimenes aprūpē esoša bērna sagatavošana patstāvīgas dzīves uzsākšanai un integrācijai sabiedrībā kopumā ir veiksmīgi īstenojama arī nodrošinot psihosociālo darbu, sākot no 17 gadu vecuma. Iepazīstoties ar Likumprojekta anotācijā iekļauto problēmas aprakstu, nav atrodams pamatojums psihosociālā darba uzsākšanai ar bērnu no 16 gadu vecuma, nevis 17 gadu vecuma, kā tas ir bijis noteikts līdz šim. Līdz ar to nepieciešams arī papildināt anotāciju ar attiecīgu skaidrojumu.
JAC sniegto psihosociālo  atbalstu 2020.gadā saņēma 781, 2021.gadā – 941 jaunieši. 2022.gadā tie bija jau  987 jaunieši, no tiem 198 nepilngadīgie. Statistikas dati uz 2022.gada nogali liecina, ka ārpusģimenes aprūpē kopumā atrodas 1 487 Rīgas valstspilsētas pašvaldības bērni, no tiem vecuma grupā no 13 līdz 17 gadiem – 589 bērni. Stājoties spēkā likumprojekta grozījumiem, kas noteiktu pašvaldībai pienākumu uzsākt psihosociālo darbu ar ārpusģimenes aprūpe esošu bērnu jau no 16 gadu vecuma, būtu nepieciešams būtiski palielināt pašvaldības resursus (gan administratīvos, t.sk. speciālistu piesaiste, gan finansiālos) šāda pakalpojuma nodrošināšanai.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. pantā noteikti valsts pienākumi sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā, nosakot, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem nodrošina sociālo rehabilitāciju [..] bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem. Šobrīd ar likumprojekta grozījumiem 9.pantā plānots analogu funkciju – nodrošināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar  [..] atkarības problēmām [..] - nodot pašvaldību atbildībā, tajā pat laikā nenorādot finansēšanas avotu šādas funkcijas nodrošināšanai.

Ņemot vērā minēto, uzskatām, ka gadījumā, kad pašvaldībai tiek noteikti papildus pienākumi vai paplašināta pakalpojuma sniegšanas funkcija (t.sk. pakalpojuma saņēmēja mērķgrupa), nepieciešams noteikt arī šīs funkcijas finansēšanas avotu. Konkrētajā gadījumā nepieciešams noteikt valsts finansējumu ne mazāk kā  50 % apjomā.
 

-

Ņemot vērā, ka grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums ir viens no tiem sociālajiem pakalpojumiem, kas pašvaldībām jānodrošina no likuma grozījumu spēkā stāšanās brīža, atbilstoši ir jāparedz valsts finansējums pašvaldībām grupu mājas (dzīvokļa)  infrastruktūras izveidei un pakalpojuma nodrošināšanai.

-

Ņemot vērā, ka Likuma grozījumi paredz veikt grozījumus 9.pantā, papildinot to ar 11 punktu, nosakot pašvaldībām par pienākumu nodrošināt noteiktus sociālos pakalpojumus noteiktām grupām, ir jāparedz valsts mērķdotācija pašvaldību izdevumu kompensācijai vismaz tādā pašā apmērā kā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalstam 
 

Ierosinām Likuma 13.panta 8.daļu izteikt sekojošā redakcijā:
Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus par šā likuma 35. panta pirmajā daļā noteikto pamata sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanu un 9.panta 11 punktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanu, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā no mājsaimniecībām izmaksātā garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta, kā arī 11 punktā noteikto pakalpojumu izdevumu segšanai.

1. Pašvaldībai, kā specializētās darbnīcas pakalpojuma sniedzējai, stipendiju izmaksa radītu papildu slogu pašvaldības budžetam.
Tiesību akta projekta izstrādes anotācijā piedāvātais finanšu resursu ieguves avots ir pretējs ziedojumiem pašvaldībās pēc būtības un neatbilst   likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 14.panta devītajai daļai, kas paredz izņēmumus ziedojumu (dāvinājumu) pieņemšanai, t.i., ja ziedojums tiek atvēlēts kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, bērnu vai jauniešu sporta, vides vai veselības aizsardzības vai sociālās palīdzības veicināšanai un ziedotāja kalendāra gadā veikto ziedojumu kopējā summa attiecīgajai publiskas personas institūcijai nepārsniedz triju minimālo mēnešalgu apmēru, pirms ziedojuma pieņemšanas nav nepieciešama augstākas amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja.
2. Nav noteikts, kā tirdziņos fiksēt katra ziedotāja devumu, lai tas gada laikā nepārsniegtu trīs minimālo mēnešalgu apmēru un kā to uzskaiti.
3. Stipendiju izmaksa neatbilst specializēto darbnīcu mērķim, jo specializētās darbnīcas ir sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kur speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas personu ar funkcionāliem traucējumiem darbspējas un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes.
 

-

Likumprojekts paredz atsevišķu pašvaldībām noteikto funkciju nodrošināšanas uzsākšanu, atšķirīgos periodos. Vienlaikus Likumprojekta grozījumos noteiktais skaidri nepasaka, vai pašvaldību atbildībā noteikto pakalpojumu sniegšana tiks līdzfinansēta no valsts budžeta un kādā apjomā. Nepieciešami precizējumi par finansēšanas avotu un finansējuma apjomu sadalījumu starp valsts un pašvaldības budžetu.

-

Likumprojekta 2. pantā paredzēts papildināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (turpmāk – Likums)  9. pantu ar sociālo pakalpojumu uzskaitījumu, kādus pašvaldībai ir pienākums nodrošināt attiecīgai personu grupai. Likumprojekta 11. pantā ir paredzēts papildināt Likuma pārejas noteikumus ar 58. punktu paredzot dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializēto darbnīcu un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu ieviešanai un nodrošināšanai termiņu 2026. gada 1. janvāris, neskatoties uz to, ka attiecīgie pakalpojumi citās pašvaldībās jau tiek nodrošināti pašreiz.
Attiecībā uz krīzes centra pakalpojuma ieviešanu termiņš ir 2024. gada 1. janvāris. Šobrīd Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā ar ierakstu sniedzamais pakalpojums - krīzes centrs, reģistrēti 32 sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas nozīmē, ka joprojām ir salīdzinoši liela daļa pašvaldību, kurās netiek nodrošināts krīzes centra pakalpojums - krīzes situācijā nonākušām personām tādā veidā, kādā tas ir aprakstīts Likumprojektā.
Krīzes centra pakalpojuma ieviešana pašvaldībai viennozīmīgi prasa nozīmīgus finanšu resursus un jau šobrīd ir paredzams, ka šo normu izpildīt nebūs iespējams. Aicinām krīzes centra pakalpojumam – krīzes situācijās nonākušām personām piemērot pārejas periodu un noteikt, ka attiecīgā norma stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

 

58. Šā likuma 9. panta 1.1 daļas 2., 6., 7., 8. un 10. punkts,  21. panta ceturtās daļas ievaddaļa un 1. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī. Līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldība krīzes centra, dienas aprūpes centra, atelpas brīža, specializētās darbnīcas pakalpojumus un sociālo mentoru sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros var nodrošināt par saviem līdzekļiem.

Anotācija, 3.tabula.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības dome 29.06.2023. pieņēmusi lēmumu Nr.624 “Par projekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras uzveide Rucavas novadā”, Nr.9.3.1.1/19/I/035 darbības realizācijas atteikšanos”, atsakoties no plānotās darbības – Dienas aprūpes centra izveide “Birztalas-1”, Ķāķišķe, Dienvidkurzemes novadā.
Līdz ar to Dienas aprūpes centru skaits Dienvidkurzemes novadā ir “1” un klientu vietu skaits ir “10”.
 

-

Likumprojekts paredz papildināt likuma 9.pantu ar 1.1 daļu, kurā tiek noteikts, ka pašvaldībām jānodrošina attiecīgie sociālie pakalpojumi, līdz ar to šo pakalpojumu sniegšana pašvaldībām būs obligāts pienākums. Ņemot vērā, ka jaunu pakalpojumu sniegšana rada ietekmi uz pašvaldību budžetiem, lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, norādot papildu nepieciešamo finansējumu no pašvaldību budžetiem.
Tā, piemēram, anotācijas 1.3. punktā 1. tabulā atspoguļotie dati par sociālo pakalpojumu pieejamību pašvaldībās apliecina, ka joprojām ir daudz pašvaldību, kurās nav pieejami dienas aprūpes centra un krīzes centra pakalpojumi. Lai nodrošinātu jaunus sociālos pakalpojumus, ir nepieciešami gan finanšu, gan personāla resursi un jebkura jauna sociālā pakalpojuma izveide rada ietekmi uz pašvaldību budžetu.
 

-

Vispārīgs komentārs.
Lai pašvaldības savlaicīgi veiktu nepieciešamās darbības Likuma projektā noteikto pakalpojumu ieviešanai, nepieciešams informēt pašvaldības par termiņu, no kura Likuma grozījumi stāsies spēkā.

-

Lūdzam skaidrot, vai personas, kuras aizstās mājsaimniecībā dzīvojošās personas ir domāts sociālā dienesta darbinieki (tas ir domāts, ja sociālais dienests par izveido šādu pakalpojumu) aprūpētāji, kuri ir štata darbinieki vai klients kurš pieprasa šo pakalpojumu pats atrod personu, kura viņu aizstās, līdzīgi kā aprūpes pakalpojums bērniem dzīvesvietā. Jāatrunā precīzāk/sīkām kādā veidā notiek šī pakalpojuma sniegšana. Piemēram, persona, kas aizstāj mājsaimniecībā dzīvojošās personas var būt:
1) Sociālā dienesta darbinieks – aprūpētājs;
2) Pakalpojuma sniedzēja darbinieks (ja tā ir biedrība vai komersants);
3) Klienta izraudzīta persona.
Tā pat ir jautājums, vai persona, kas aizstāj mājsaimniecībā dzīvojošo personu (bērnam sniegtā pakalpojuma gadījumā) ir sertificēta aprūpēta (ar iegūtu sertifikātu) vai vienkārši persona, kura apņemas veikt šādu darbu?
Atelpas brīža pakalpojums ir 30 diennaktis gadā, kas nozīmē, ka sociālais dienests nespēs nodrošināt patstāvīgu (pilnas slodzes darbu) darbu šādiem darbiniekiem, līdz ar to atrast aprūpētāju šī pakalpojuma nodrošināšanai būs grūti, kā norāda Alūksnes novada pašvaldība, pieprasījums Alūksnes novadā pēc šī pakalpojuma nebūs pietiekams.
 

-

Lūdzam skaidrot, vai speciāli pielāgota darba telpa nozīmē atbilstību MK noteikumiem Nr359 “Darba aizsardzības prasības darba vietā”? Jo specializētās darbnīcas ir arī tāda nodarbība, kā māla podu gatavošana, sveču liešana, ziepju pagatavošana, vai tiešām visām specializēto darbnīcu nodarbību telpām jāatbilst darba telpas prasībām? Tas prasīs lielus finanšu līdzekļus pielāgot telpas šādām prasībām, un mazās pašvaldībās šādu finanšu līdzekļu nav. Otrkārt ar vārdu “speciālists” tiek domāts sertificēts darbinieks/pasniedzējs/nodarbību vadītājs? Sociālajam dienestam būs gandrīz neiespējami atrasts darbinieku ar sertifikātu, kurš piekritīs pāris stundas nedēļā vadīt nodarbības. Šobrīd nodarbību vadītāji ir personas ar jaunības maksimālisma pieskaņu, kuriem tas ir sirds aicinājums ar pieredzei konkrētā darbā (bieži pašmācības ceļā). Sertificēts speciālists pieprasīs atalgojumu lielāku.
 Iesakām precizēt vārdus “darba telpa” un “speciālists” atrunājot plašāk, lai neizveidojas situācija, ka sociālie dienesti būs spiesti prasīt papildus finansējumu, lai varētu nodrošināt šādu pakalpojumu atbilstoši likuma prasībām.
 

-

Ņemot vērā, ka šie pakalpojumi, pēc MK 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” sevī ietver divreizēju vai vienreizēju ēdināšanu, Alūksnes sociālais dienests uzskata, ka nedrīkst izņemt šī pakalpojuma saņemšanas kritērijus “bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām”, pretējā gadījumā personas izmantos šo pakalpojumu ļaunprātīgi, rezultātā Alūksnes sociālais dienests būs spiests nodrošināt ar vakariņām un naktsmītni vairāk personu nekā patiesībā nepieciešams. Pie tam Alūksnes sociālais dienests pakalpojuma pieprasījuma trūkuma dēļ likvidēja naktspatversmes pakalpojumu pirms vairākiem gadiem, pēdējo trīs gadu laikā Alūksnes sociālajā dienestā nav bijis neviena pieprasījuma, potenciālā klienta, kuram būtu nepieciešams nodrošināt šāda veida pakalpojumu.
Iesakām atstāt pakalpojuma saņemšanas kritērijus “bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām” un izslēgt no obligāto pakalpojumu groza naktspatversmes/patversmes pakalpojumu, jo mazās pašvaldībās nav pieprasījuma pēc šāda veida pakalpojuma.

-

Alūksnes novada pašvaldība norāda uz šādām problēmām: Alūksnes novadā nav psihologu, kurus Alūksnes sociālais dienests var piesaistīt savam darbam ar mērķi sniegt psiholoģisku palīdzību klientiem. Alūksnes sociālais dienests jau divas reizes ir veicis cenu aptauju par psihologa pakalpojuma iegādi un abas cenu aptaujas izbeigtas bez rezultāta. Psihologiem ir pietiekams noslogojums un viņi nav ieinteresēti braukt uz attālo Alūksni sniegt psihologa pakalpojumu. Ieteikums izņemt no obligāto pakalpojumu groza krīzes centra pakalpojumu, jo Alūksnes sociālais dienests nespēs nodrošināt šī pakalpojuma klientiem psihologa palīdzību.
 

-

Secināms, ka mērķgrupa tiks papildināta ar personām ar sociālām problēmām, kas ir arī trūcīgas un maznodrošinātas personas Alūksnes novadā laika periodā no 01.03.2023. līdz 31.08.2023. tās bija 701 persona, ja viņi vērstos masveidā pēc dienas aprūpes centra pakalpojuma, Alūksnes sociālais dienests nespēj uzņemt šādu personu skaitu dienas aprūpes centrā. Lai arī likumprojektā norādītā dienas aprūpes centra definīcija atspoguļo MK 338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” mērķgrupas. Gribam vērst uzmanību, ka Alūksnes sociālais dienests nespēj nedz nepietiekamu telpu dēļ, nedz pieejamo finanšu līdzekļu dēļ nodrošināt dienas aprūpes centru visām normatīvajos aktos noteiktajām mērķgrupām. Iesakām samazināt mērķgrupu atstājot tikai personas ar multifunkcionāliem traucējumiem (garīgiem un/vai funkcionāliem traucējumiem).

-

Priekšlikums punktu redakcionāli vienkāršot, izsakot šādi:
"45) kopiena - personu, kuras vieno ģeogrāfiska piederība, kopīgas intereses vai no citiem atšķirīga identitāte, kopums; "
 

-

papildināt pantu ar 42., 43., 44., 45. un 46. punktu šādā redakcijā:
45) kopiena - personu, kuras vieno piederība ciemam, pilsētas apkaimei, mazpilsētai, lauku apvidum, kopīgas intereses vai no citiem atšķirīga identitāte, kopums;

Lūdzam panta redakciju izteikt redakcijā, kas atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam (teritoriālajam iedalījumam un terminoloģijai)

-

Lūdzam skaidrot, vai krīzes centru skaits ir jāpalielina? Šobrīd tiek ievērots reģionalitātes princips. Pakalpojums ir pieejams.

-

Pēc kopienas definīcijas: Kopiena ir cilvēku grupa, kurus vieno kaut kas kopīgs, piemēram, dzīvesvieta, intereses, valoda, reliģija, normas, izcelsme, vajadzības. Visbiežāk ar to saprot cilvēku grupas, kas dzīvo noteiktā vietā, ko vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija vai kas cits. Pamatojoties uz iepriekš minēto nepieciešams mainīt  45) kopiena - personu, kuras vieno piederība ciemam, pilsētas apkaimei, mazpilsētai, lauku apvidum, kopīgas intereses vai kopīga identitāte, kopums;
 

-

specializētās darbnīcas - sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kur speciāli pielāgotā darba telpā ar speciālistu atbalstu tiek veicinātas personu  darbspējas un nodarbinātībai nepieciešamās prasmes, kā arī attīstītas viņu sociālās un funkcionēšanas prasmes;
Piedāvājam izvērtēt un noteikt šādas mērķa grupas:
1. personu ar funkcionāliem traucējumiem
2.ilgstošie bezdarbnieki, kuriem NVA konstatē darbaspēju prasmju trūkumu.
3. NEET jaunieši.

-

Lūdzam skaidrot, vai pirmajā punktā ir domāts, ka pakalpojums obligāti būs jānodrošina pilngadīgām un nepilngadīgām personām ar smagiem traucējumiem, kur noteikts termins -smagi funkcionālie traucējumi, vai to nav nepieciešams pievienot pie terminiem’, aktuālā redakcijā ir skaidrojums “4) funkcionālais traucējums — slimības, traumas vai iedzimta defekta izraisīts fiziska vai garīga rakstura traucējums, kas ierobežo personas spējas strādāt, aprūpēt sevi un apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā”.
Ieteikums: vārdus “smagi funkcionālie traucējumi” aizvietot ar vārdiem “kurām ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību”.

Redakcija: “1. aprūpes mājās pakalpojumu – personām kurām ir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību”

-

(1²⁾ Pašvaldībai par saviem līdzekļiem ir tiesības nodrošināt papildus šā panta 1.1 daļā noteiktajiem arī citus sociālos pakalpojumus, kā arī ir tiesības šā panta 1.1 daļā noteiktos sociālos pakalpojumus nodrošināt citām personu grupām. Pašvaldība sociālos pakalpojumus un personu grupas nosaka saistošajos noteikumos."

Lūdzam skaidrot, kā tulkojams “pašvaldība par saviem līdzekļiem” – kā norāde uz to, ka pašvaldība finansē šos pakalpojumus iedzīvotājiem, t.i. nodrošina par saviem līdzekļiem, vai arī par saviem līdzekļiem izveido pakalpojumu (nodrošina tā sniegšanas vietas infrastruktūru, personālu, administrēšanu un tml.), nepiesaistot, piemēram, ES fondu finansējumu vai tml.?  

-

Lūdzam skaidrot. Jautājums kontekstā ar Pārejas noteikumu 58. un 59.p.  – vai pakalpojumus, kas obligāti nodrošināmi attiecīgi no 01.01.2026. un 01.01.2028. pašvaldības var nodrošināt arī ātrāk, bet ar nosacījumu, ka personai par tiem netiek pieprasīta maksa un pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības līdzekļiem? Vai pašvaldība maksu par šiem pakalpojumiem var pieprasīt tikai no brīža, kad pakalpojumi nodrošināmi obligāti (attiecīgi no 01.01.2026. un no 01.01.2028.), vai arī no minētajiem datumiem šim nolūkam būs paredzēts ES fondu finansējums vai tml.?

-

Šobrīd Latvijā nav vienotas pieejas, kādi dati tiek ievadīti pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā. Katrai pašvaldībai tā ir atšķirīga, atkarībā no pašvaldību finansēšanas iespējām, tāpat kā kārtība, kādi dati un kādā apjomā tiek ievadīti. Līdz ar to būtu nepieciešams izveidot reglamentētu, vienotu kārtību pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammai.

-

Priekšlikums papildināt ar vārdiem 4. punktu “ pašvaldības sociālo dienestu un/vai”
        "(4) Aprūpes mājās pakalpojumu var izbeigt, ja pašvaldības sociālais dienests konstatē,  ka pilngadīgs klients vai viņa apgādnieks nesadarbojas ar pašvaldības sociālo dienestu un/vai pakalpojuma sniedzēju vai nepilda noslēgto vienošanos, izņemot, ja tam ir objektīvi iemesli."


Priekšlikums izteikts, jo ir situācijas, ka pakalpojumu piešķir pašvaldības sociālais dienests, bet pakalpojuma sniedzējs ir trešā puse (piem. nevalstiskā organizācija).

-

58., 59. un 60.punktā nav saprotama finansēšanas kārtība pēc grozījumu stāšanas spēkā, lūdzam skaidrot.

-