Atzinums

Lūdzam skaidrot 16. lpp. minēto nākotnes izaicinājumu par „atbalsta pasākumu kopuma”  (2.punkts) izstrādi, jo nav skaidrs, kādi konkrēti atbalsta pasākumi ar to tiek saprasti, kā arī kurā līmenī – izglītības iestādes, dibinātāja vai valsts – tos paredzēts īstenot un nodrošināt. Lūdzam precizēt formulējumu vai, ja šāds izaicinājums nav pietiekami pamatots un konkrēti definējams, izvērtēt tā svītrošanu.

 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 2. nodaļā ietverto informāciju par nereģistrēšanās iemesliem izglītības iestādē, svītrojot norādi uz attālinātajām mācībām un izglītību ģimenē, jo šajos gadījumos bērnam ir jābūt reģistrētam izglītības iestādē.

2024./2025. mācību gadā 219,9 tūkstoši bērni (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) bija reģistrēti pirmsskolas, vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. 1,3 % bērnu (vecumā no 5 līdz 15 gadiem) nebija reģistrēti vispārējā vai profesionālajā izglītības iestādē, kam var būt dažādi iemesli - veselības stāvoklis, izglītības iegūšana ārvalstīs un citi iemesli.

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 3. nodaļu ar šādu informāciju:
"2025. gada 16. septembrī MK apstiprināja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par progresu emocionālās un fiziskās vardarbības izskaušanā un nepieļaušanā izglītības iestādē, kā arī par valsts un pašvaldības institūciju sadarbības rezultātiem”, kas izstrādāts sadarbībā ar LM, BAC, VM, VK, VP, IKVD, VIAA. 
2023. gada 22. augustā ir pieņemti IZM virzītie Ministru kabineta noteikumi Nr.474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos",  bet  2024. gada 5. martā Ministru kabineta noteikumi Nr.145 " Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumos Nr. 474 "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", paredzot izglītības iestādes vadītājam tiesības pieņemt lēmumu par atšķirīgu izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veidu nepilngadīgam izglītojamam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību.
Savukārt  MK 2025. gada 11. martā pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr. 474, kas nosaka kārtību, kādā:
1) izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona pieprasa uzrādīt un pārbauda izglītojamā personīgās mantas, ierobežo izglītojamā pārvietošanos;
2) izglītības iestādē iesniedzama informācija par izglītojamā veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu, un iesniedzamās informācijas apjomu, kā arī nosacījumus atbilstošas atzīmes par saņemto informāciju izdarīšanai Valsts izglītības informācijas sistēmā un atcelšanai.
Lai veicinātu vardarbības prevenciju, atpazīšanu un novēršanu, IZM organizēja seminārus izglītības iestāžu un pārvalžu vadītājiem, un pedagogiem. 2024. gada 17. jūnijā notika tiešsaistes seminārs par vardarbības mazināšanu un drošību izglītības iestādēs; 2024. gada 1. novembrī seminārs speciālo izglītības iestāžu vadītājiem, kurā BAC informēja par vardarbības gadījumu risināšanas algoritmu. 2025. gada 6. martā, 6. jūnijā un 3. novembrī tika īstenoti semināri, kuros aktualizēti jautājumi par vardarbības novēršanu, drošas vides veidošanu un rīcību vardarbības situācijās.
IZM 2025. gadā pašvaldībām piešķīra valsts budžeta finansējumu 200 000 euro apmērā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus īstenošanai, pieredzes apmaiņas un labās prakses pasākumu, konferenču, izglītojošo semināru organizēšanai, vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas programmas iegādei un organizēšanai (t.sk. pedagogu mācības vai metodiskie materiāli u.c.), pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei par vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumiem. Lai izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem, izglītības iestāžu dibinātājiem, vecākiem un citiem interesantiem nodrošinātu vienotu izpratni par drošas un vardarbības riskus mazinošas vides veidošanu, IZM tīmekļvietnē ir izveidojusi sadaļu “Drošība izglītības iestādēs". Sadaļā apkopota aktuāla informācija par normatīvajiem aktiem, praktiski materiāli par vardarbības prevenciju un novēršanu, rīcību dažādās drošības situācijās un citiem būtiskiem drošības jautājumiem.
VIAA sadarbībā ar partnerorganizācijām 2025. gadā īstenoja pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu “Vardarbības risku pārvaldība izglītības iestādē”, ko apguva 99 vispārējās izglītības iestāžu nelielu skolu komandu dalībnieki (direktors, direktora vietnieks izglītības jomā, atbalsta personāls – sociālais pedagogs, psihologs, speciālais pedagogs), kuras mērķis ir veicināt izglītības iestāžu darbinieku izpratni un praktiskās iemaņas vardarbības risku atpazīšanā, novēršanā un pārvaldībā, nodrošinot bērnu tiesību aizsardzību un drošu, iekļaujošu un atbalstošu vidi izglītības iestādē."

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2. nodaļā ietverto speciālās izglītības jomas informāciju ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2025. gadā izstrādāto informatīvo ziņojumu.

IZM sagatavoja informatīvo ziņojumu “Par iekļaujošās izglītības attīstību visās izglītības pakāpēs”, kas tika apstiprināts MK sēdē 2025. gada 26. augustā, kurā skatītas daudzveidīgas izglītības vajadzības un dažādas skolēnu grupas.
Atsaucei: Skatīt: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/0ac9f052-448c-4f2c-9c89-ca62345944de#
 

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2. nodaļā ietverto nākotnes izaicinājumu sadaļu ar jaunu punktu par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošo pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursu īstenošanu.

IZM plānot valsts budžeta finansējumu pašvaldībām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursus īstenošanai, t.sk. vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas programmas organizēšanai, nodrošinot pasākumu pēctecību.

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 3. nodaļā ietverto nākotnes izaicinājumu sadaļu ar jaunu punktu par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajiem Izglītības likuma grozījumiem un vardarbības novēršanas programmu īstenošanu.

Atbilstoši IZM virzītajiem Izglītības likuma grozījumiem izglītības iestādēm no 2026. gada 1. septembra nodrošināt izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus, t.sk. īstenot programmu, kas ietver vardarbības prevenciju, vardarbības gadījumu risināšanu un atbalstu iesaistītājam pusēm. IZM sadarbībā ar padotības iestādēm plāno sniegt atbalstu un uzraudzīt šo pasākumu īstenošanu izglītības iestādēs.

1) 2.sadaļā 2.rindkopas beidzamajā teikumā precizēt mācību gadu, norādot "... 2024./2025.mācību gadā...";
2) 2.2.sadaļā aiz 5.rindkopas papildināt tekstu ar šādu informāciju:
"VIAA no 2025.gada 1.aprīļa līdz 2029.gada 31.augustam īsteno ESF Plus projekts "STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ar mērķi nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEM jomā un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāku mācīšanās izvēli minētajās jomās. Skolēniem tiek piedāvātas daudzveidīgas aktivitātes intereses un motivācijas veidošanai.  

Nozīmīgs notikums bērnu un jauniešu interešu kultūrizglītībā un līdzdalībai Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, nemateriālā kultūras mantojuma un kultūras vērtību apgūšanā bija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuri notika no 2025. gada 5. līdz 13. jūlijam Rīgā un kuros piedalījās 38 114 dalībnieki, no tiem 33 946 bērni un jaunieši. Svētku programmu veidoja 30 notikumi (koncerti, izstāde, Svētki Vērmanes dārzā u.c.) 15 dažādās norises vietās. Atsevišķa programma - koncerts  “MĒS ESAM JŪS” - bija veltīta speciālās izglītības iestāžu skolēniem, bet ar atsevišķiem priekšnesumiem šie bērni līdzdarbojās arī svētku Noslēguma koncertā "TE-AUST" Mežaparka Lielajā estrādē. Svētku laikā īpaša uzmanība tika pievērsta dalībnieku drošībai un labbūtībai.
Informācija par bērnu līdzdalību svētkos https://www.nacgavilet.lv/lv/ "
 

-

Lūgums ziņojuma apakšsadaļā "6.1. Bērnu un jauniešu nodarbinātība" precizēt JSPA īstenotā projekta "PROTI un DARI 2.0" nosaukumu un mērķa grupas aprakstu.

Ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem, kas atrodas tālāk no darba tirgus un nav reģistrēti NVA, kā arī nemācās un neapgūst arodu, atbalsts tiek sniegts JSPA projekta “PROTI un DARI 2.0”[1] ietvaros.


[1] https://jaunatne.gov.lv/par-agenturu/programmas-projekti/proti-un-dari-2/

 

Rosinām sadarbībā ar IZM Jaunatnes politikas nodaļu papildināt ziņojuma projektu ar apakšsadaļu par bērnu līdzdalību un iesaisti darbā ar jaunatni un neformālajā izglītībā.
Pašlaik ziņojumā bērnu brīvā laika un ārpusskolas aktivitāšu kontekstā galvenokārt aplūkota interešu izglītība, sports un kultūra, nepietiekami atspoguļojot bērnu, īpaši pusaudžu, iespējas iesaistīties darbā ar jaunatni, neformālajā izglītībā un līdzdalības aktivitātēs. Minētās jomas būtiski papildina formālo izglītību, veicinot bērnu sociālo un pilsonisko prasmju attīstību, līdzdalību un piekļuvi atbalstam ārpus izglītības iestādes.

-

Ņemot vērā, ka ziņojuma pārskata periods ir noteikts no 2023. gada līdz 2025. gadam, lūdzam izvērtēt 2026. gada datu iekļaušanas ziņojumā nepieciešamību vai to pamatot saistībā vai kontekstā, kā arī nodrošināt, lai ziņojumā ietvertie dati, fakti un cita informācija atbilstu noteiktajam pārskata periodam un raksturotu situāciju tā ietvaros.
 

-

Lai arī IZM šī atzinuma priekšlikumos jau norāda uz vairākām gramatikas kļūdām un neveiklām vai grūti uztveramām teksta redakcijām, lūdzam pārskatīt informatīvā ziņojuma tekstu kopumā, īpaši pievēršot uzmanību latviešu valodas pareizrakstībai, redakcijai, stilam un korektām atsaucēm, kā arī aicinām novērst informācijas atkārtošanos tekstā.

-

Lūdzam kopumā pārskatīt ziņojuma sadaļās “Nākotnes izaicinājumi” ietverto informāciju, ņemot vērā, ka atsevišķās sadaļās norādītās darbības un pasākumi jau ir īstenoti, tādējādi lūdzam precizēt sadaļu saturu, skaidri nošķirot pārskata periodā jau īstenotās darbības un sasniegtos rezultātus no pasākumiem, kuru īstenošana ir plānota nākotnē. 

Piemēram, 8 lpp. "Nākotnes izaicinājumi" vairāki pasākumi jau ir notikuši, tomēr teksts ir vispārīgs un aprakstošs, turklāt diskusijas jau ir notikušas, aicinām minēt galvenos diskusijas secinājumus u.tml.: 
"Tāpat kā līdz šim būs nepieciešamas plašas diskusijas ar nozaru ministrijām, NVO, sadarbības partneriem, zinātniekiem un vecāku pārstāvjiem. Domnīcu ideju apkopojums tika prezentēts DLP 2026. gada 3. jūlija sēdē.”

-

Lūdzam veikt redakcionālus labojumus informatīvā ziņojuma ievadā 5 lpp. atbilstoši latviešu valodas gramatikai: 
- „Ziņojuma par bērnu stāvokli valstī atspoguļo...”;
 - „lasīt ikgadējs statistisko datu krājumos”.

 

Piedāvātā redakcija
- Ziņojums par bērnu stāvokli valstī atspoguļo...”;
-„lasīt ikgadējos statistisko datu krājumos”.

Lūdzam informatīvajā ziņojuma  pārbaudīt un precizēt skaitļus un lietvārdu locījumu, piemēram:
- „2024./2024. mācību gadā” (9.lpp.);
-„14 pašvaldība”  attiecīgi  „14 pašvaldības” (13.lpp.).
 

-

Lūdzam rediģēt vārdus informatīvajā ziņojumā atbilstoši latviešu valodas pareizrakstībai:
-„ filma “Straume”, kas guvusi lietu atzinību”  (16.lpp.);
-  „SPKC tupina” (29.lpp.);
- „risku mazināšu” (32.lpp.).
 
 

Piedāvātā redakcija
- „… guvusi plašu atzinību” (16.lpp.);
- „SPKC turpina” (29.lpp.);
- „risku mazināšanu” (32.lpp.).

Lūdzam koriģēt informatīvajā ziņojumā „ bērnam ar īpašām vajadzībām” atbilstoši „bērni ar speciālām vajadzībām” (26.lpp.).
Lūdzam koriģēt informatīvajā ziņojumā „zināšanu un atbalstam centram” atbilstoši „zināšanu un atbalsta centram” (61.lpp.).
Lūdzam koriģēt informatīvajā ziņojumā  „AB terapiju” atbilstoši „ABA terapiju” (63.lpp.).
 

 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma skaitlisko informāciju 6 lpp., ņemot vērā, ka:
1) ir veikti pretrunīgi vēsturiskie salīdzinājumi. Norādīts, ka kopš 2017. gada bērnu skaits sarucis par 22,2 tūkstošiem, bet kopš 2016. gada - par 8,8 tūkstošiem. Otrais apgalvojums neatbilst pašā ziņojumā ietvertajai tabulai: 2016. gadā tajā norādīti 352,3 tūkstoši bērnu;
2) mirstības tendence raksturota pārāk vispārīgi. Ziņojumā teikts, ka bērnu mirstības rādītāji samazinājušies, lai gan minētie dati rāda 91 nāves gadījumu 2023. gadā, 69 - 2024. gadā un 95 - 2025. gadā;
3) ir sajaukti reģionālie dati no dažādiem gadiem. Blakus 2026. gada valsts datiem norādīti citu gadu rādītāji par Rīgas reģionu, Latgali, Mārupes un Krāslavas novadu.

 
 

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, ņemot vērā ka izglītības iestāžu skaits aprakstīts neskaidri. Minētas 594 pirmsskolas izglītības iestādes un 590 „izglītības iestādes”, nepasakot otrās grupas veidu (9.lpp.).
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā  ziņojuma rindkopu 11 lpp.:
„Turpināts darbs pie speciālās izglītības sistēmas pilnveides, t.sk. speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana (iekārtošana un aprīkošana) [...]"
Lūdzam iespējami precizēt izglītojamo grupas un datu periodus par izmaiņu tendencēm ar salīdzināmiem statistikas datiem un norādīt konkrētas datu kopas, kurās iespējams pārbaudīt minētos rādītājus.
Būtu jānošķir speciālo izglītības programmu apguve no mācībām speciālajās skolās. Nav norādīts atskaites gads un konkrētas skaitliskās izmaiņas, kas apliecinātu izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaita pieaugumu vispārējās izglītības klasēs un samazinājumu speciālajās skolās.
Vēršam uzmanību, ka speciālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošana nav sinonīms iestāžu iekārtošanai un aprīkošanai. Ieteicams atsevišķi raksturot iestāžu tīkla pārmaiņas, infrastruktūras uzlabojumus un iekļaujošās izglītības attīstības pasākumus (11.lpp.).
 

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, ņemot vērā ka VARAM 2024. gadā kopumā ir izvērtējusi 13 investīciju projektu pieteikumus un sniegusi pozitīvus atzinumus par visiem pašvaldību investīciju projektu pieteikumiem. Atbalstīto investīciju projektu kopējais finansējums ir 7 260 111,81 euro (valsts budžeta aizdevumu kopējais apmērs -  6 534 108,62 euro, pašvaldību līdzfinansējums 726 011,19 euro). Pārbaudīt sākotnējo finanšu pārskatu un koriģēt vienu no trim summām. Atšķirība - 8 eiro (13.lpp.).
 

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, ņemot vērā ka „No CSP apkopotās informācijas secināms, ka 2010. gadā bērnu skaits par kuriem UGF izmaksāja uzturlīdzekļus bija 22 795 tūkstoši bērnu, 2023. gadā – 34 902 tūkstoši bērnu un 2024. gadā – 33 878 tūkstoši bērnu. 2025. gada izskaņā aktīva uzturlīdzekļu izmaksa bija 33 291 tūkstošiem bērnu. Secināms, ka bērnu skaits, kuriem UGF administrācija nodrošina valsts garantētos uzturlīdzekļus desmit gadu periodā ir pieaudzis. ” - Pārbaudīt avota skaitļus un, ja tie ir pareizi, svītrot vārdu „tūkstoši”: „22 795 bērni”, „33 291 bērns” utt. Arī apgalvojums par pieaugumu „desmit gadu periodā”, salīdzinot 2010. un 2025. gadu, jāmaina uz 15 gadu periodu (48.lpp.).
 

-

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu, ņemot vērā ka dažās nodaļās analizēti bērni vecumā no 0 līdz 17 gadiem, citās -  jaunieši līdz 19, 20 vai 24 un 29 gadiem. Kā datus par jauniešiem info ziņojumā var interpretēt kā datus par bērnu stāvokli? Piemēram, 49. un 50.lpp. par jauniešu nodarbinātību.
 

-

Lūdzam 2.2.sadaļā aiz 5.rindkopas papildināt tekstu ar šādu informāciju:
"VIAA no 2025.gada 1.aprīļa līdz 2029.gada 31.augustam īsteno ESF Plus projekts "STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” ar mērķi nodrošināt bērniem un jauniešiem iespēju apmeklēt norises STEM jomā un pilsoniskās līdzdalības jomā, kas sekmē mācību satura sasniedzamo rezultātu un mērķu sasniegšanu, lai mācību procesā dažādotu mācīšanās pieredzi, efektīvāk sasaistītu mācību teoriju ar praksi, veicinātu izpratni par minēto jomu darba tirgus prasībām, radītu interesi par šo jomu apgūšanu un sekmētu turpmāku mācīšanās izvēli minētajās jomās. Skolēniem tiek piedāvātas daudzveidīgi pasākumi intereses un motivācijas veidošanai.  

Nozīmīgs notikums bērnu un jauniešu interešu kultūrizglītībā un līdzdalībai Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, nemateriālā kultūras mantojuma un kultūras vērtību apgūšanā bija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuri notika no 2025. gada 5. līdz 13. jūlijam Rīgā un kuros piedalījās 38 114 dalībnieki, no tiem 33 946 bērni un jaunieši.
Svētku programmu veidoja 30 notikumi (koncerti, izstāde, Svētki Vērmanes dārzā u.c.) 15 dažādās norises vietās. Atsevišķa programma - koncerts  “MĒS ESAM JŪS” - bija veltīta speciālās izglītības iestāžu skolēniem, bet ar atsevišķiem priekšnesumiem šie bērni līdzdarbojās arī svētku Noslēguma koncertā "TE-AUST" Mežaparka Lielajā estrādē. Svētku laikā īpaša uzmanība tika pievērsta dalībnieku drošībai un labbūtībai.
Informācija par bērnu līdzdalību svētkos https://www.nacgavilet.lv/lv/ "

-