Atzinums

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 9.punktu, ņemot vērā, ka maza un vidēja uzņēmuma statuss tiek noteikts nevis tikai saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 I pielikuma 2.pantam, bet gan atbilstoši visam Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikumam.

-

Nav skaidrs normas tvērums. Lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgo skaidrojumu.

-

Ņemot vērā , ka šajā noteikumu projekta punktā ir uzskaitītas dažādas attiecināmās izmaksas, atbalstu kurām var sniegt tikai ar attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu, piemēram, ūdenssaimniecības infrastruktūras būvniecībai vai pārbūvei atbalsts var tikt piešķirts saskaņā Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, taču nevar tikt sniegts ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. pantu, savukārt, elektroenerģijas infrastruktūras būvniecībai atbalsts var tikt piešķirts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. pantu, nevis Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES, lūdzam precizēt noteikumu projekta 32.2.1. apakšpunktu, izdalot attiecīgās izmaksas, tādējādi novēršot nekorektas interpretācijas risku šajā noteikumu projektā citos noteikumu projekta punktos noteikto nosacījumu piemērošanā.

-

Daļēji uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023. atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 31.3.6.apakšpunktu (skat. izziņas 20.punkts), kas šī brīža redakcijā izteikts kā 32.3.6.apakšpunkts, ņemot vērā to, ka no normā iekļautā formulējuma "publiski pieejamu ielu vai ceļu infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai" var interpretēt arī publiski pieejamu ceļu atjaunošanu un ierīkošanu, kas atradīsies saimnieciskās darbības īstenošanas vietā, kas var kvalificēties kā daļa no ieguldījuma projekta, kam būtu piemērojams komercdarbības atbalsts. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta punktu tā, lai no tā nepārprotami varētu secināt, kā zemes iegādes izmaksas ir pieļaujamas tikai gadījumā, ja tā ir plānota vispārējās publiskās infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai, kas nav mērķorientēta uz konkrētu uzņēmumu vajadzībām, tādējādi šīs izmaksas ir saistītas tikai ar tādiem projektiem, kuros nav paredzēta komercdarbības atbalsta piešķiršana.

-

Ievērojot to, ka MK noteikumu projekta ietvaros ir paredzēts piešķirt publisko finansējumu elektroenerģijas infrastruktūras izmaksu segšanai, atbalstītos objektus nododot sadales operatora īpašumā, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantam, vai atbalsts šī noteikumu projekta ietvaros būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 23.punktu ar "darbu sākumu" saprot ar ieguldījumu saistītu būvdarbu sākumu vai pirmā juridiski saistošo apņemšanos pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas notiek pirmais. Ņemot vērā to, ka juridiski saistošā apņemšanās parasti notiek līdz būvdarbu uzsākšanai, MK noteikumu projekta 38.punkts nenovērš riskus, kas izriet no stimulējošās ietekmes prasības neievērošanas atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 6.pantam. Attiecīgi lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 38.punktu un papildināt noteikumu projektu ar "darbu sākuma" definīciju atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 23.punktam.
Vienlaikus lūdzam redakcionāli precizēt MK noteikumu projekta 38.punkta 2.teikumu, jo darbu pie projekta uzsākšana pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē neizriet no Komisijas regulas Nr.651/2014 6 panta 2.punkta, bet gan šī norma paredz minimālās prasības projekta iesnieguma saturam. Lūdzam attiecīgi precizēt anotācijā sniegto skaidrojumu.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 39.punktu atbilstoši iebildumam pie MK noteikumu projekta 38.punkta attiecībā uz "darba sākuma" definīcijas izpratni, proti, būvdarbu līguma slēgšana nebūtu uzskatāma par vienīgo "pirmo juridiski saistošo apņemšanos" pasūtīt aprīkojumu, vai citas saistības, kas padara ieguldījumu neatgriezenisku.

-

Nav skaidra MK noteikumu projekta 40.punktā ietvertās normas ietekme uz komercdarbības atbalsta projektu atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam, it sevišķi, attiecībā uz kumulācijas prasības ievērošanu. Lai novērstu riskus saistībā ar komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumu pārkāpumu, lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 40.punktu, vismaz iekļaujot atsauces uz noteikumu projekta normām, kas nosaka atbalsta kumulācijas nosacījumus (MK noteikumu projekta 39., 63. un 64. punkts).

-

Uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023.atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 40 punktu, kas šī brīža redakcijā izteikts kā MK noteikumu 41.punkts un atkārtoti vēršam uzmanību, ka šo noteikumu ietvaros paredzēto komercdarbības atbalsta projektos, kuros atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr.651/2014, sadārdzinājuma izmaksu segšana ir iespējama tikai no līdzekļiem, kas ir brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta. Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta normu.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023. atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 42.punktu, kas šī brīža redakcijā izteikts kā MK noteikumu 43.punkts un atkārtoti vēršam uzmanību, ka publiski pieejamu pievedceļu vai stāvlaukumu atjaunošana vai ierīkošana pie pašvaldības noteiktām uzņēmējdarbības teritorijām var tikt uzskatīta par mērķorientētu infrastruktūru konkrētu uzņēmumu interesēs, kas kvalificētos kā komercdarbības atbalsts. Tikai tādas infrastruktūras izveide, atjaunošana, kas tiek izmantota visas sabiedrības interesēs nevis mērķtiecīgi izbūvēta attiecīgā uzņēmuma komerciālās interesēs, var tikt uzskatīta par publisko infrastruktūru un nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējums. Lūdzam skatīt arī Komisijas 2014.gada 1.oktobra lēmumu lietā SA.36147 – Alleged infrastructure aid for Propapier un un Komisijas 2016.gada 8.janvāra lēmumu lietā SA.36019 – Road infrastructure measures in the vicinity of a real estate project – Uplace. Turklāt, vēršam uzmanību, ka atbalsts tikai tādu autostāvvietu ierīkošanai vai uzlabošana nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, kuras pieejamas ikvienam bez piekļuves ierobežojumiem un bez maksas. Lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 43. punktu.

-

MK noteikumu projekta 46.5., 49.4., 50.2., 51.4.2. apakšpunkts un 52.punkts paredz, ka uzbūvētai infrastruktūrai jāpaliek finansējuma saņēmēja/ sadarbības partnera nomā vismaz 5 gadus pēc projekta pabeigšanas. Ņemot vērā to, ka projekta dzīves cikls ieguldījumu infrastruktūrā gadījumā pārsniedz 5 gadu termiņu, no noteikumu projekta nav skaidrs, kas notiks ar šo noteikumu ietvaros atbalstīto infrastruktūru gadījumā, ja nomas līgums ar nomnieku tiks izbeigts līdz izbūvētās infrastruktūras amortizācijas beigām. Skaidrojam, ka šo noteikumu ietvaros no publiskiem resursiem finansētās infrastruktūras nodošana trešajām personām saimnieciskās darbības veikšanai par cenu, kas neatbilst tirgus vērtībai, var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts. Lūdzam attiecīgi papildināt MK noteikumu projektu ar atbilstošām normām, kā arī papildināt anotāciju ar attiecīgajiems skaidrojumiem.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023. atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 44.8.apakšpunktu, kas šī brīža redakcijā izteikts kā MK noteikumu 46.8.apakšpunkts (izziņas 31. punkts) un atkārtoti lūdzam papildināt ne vien anotāciju, bet arī noteikumu projektu ar "Pārcelšanās" definīciju atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 61.a punktam.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar EK Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādņu 30. zemsvītras piezīmi šajās pamatnostādnēs izmantotie dati balstās uz regulas Nr. 1059/2003 (ar grozījumiem, kas izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/1755), 2021. gada nomenklatūru. Līdz ar to dalībvalstis, t.sk., Latvija savas reģionālā atbalsta kartes laikposmam no 2022. gada līdz 2027. gadam izstrādāja, pamatojoties uz NUTS un statistiku, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada nomenklatūru un attiecīgi iepriekšminētās NUTS robežas un saistītās atbalsta intensitātes paliks spēkā visu reģionālā atbalsta karšu darbības laiku neatkarīgi no jebkādām administratīvajām izmaiņām, kas var notikt NUTS vai pašvaldību līmenī. Attiecīgi NUTS robežas un no tā izrietošās reģionālā atbalsta intensitātes, kādas tās bija dalībvalsts reģionālā atbalsta kartes apstiprināšanas brīdī, būs spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim un attiecīgi ir jāņem vērā statistiskais reģions, kas bija pieejama dalībvalstu reģionālā atbalsta karšu pieņemšanas brīdī, t.i. 2021. gada  nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju. Tā kā komercdarbības atbalstu šī noteikumu projekta ietvaros ir paredzēts piešķirt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. pantu un to, ka Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” 5. un 6. punktā paredzētās iespējas netiek piemērotas Limbažu novadam, Ogres novadam, Saulkrastu novadam un Tukuma novadam, lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 46.10. apakšpunktu. Vienlaikus lūdzam ar atbilstošu informāciju papildināt anotāciju.

-

Lūdzam papildināt šo MK noteikumu projekta punktu ar nosacījumu, kas izriet no 2023. gada 9. martā grozītās Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 1a. punkta, kas nosaka, ka attiecībā uz atjaunojamās enerģijas uzglabāšanas projektiem uzglabāšanas sastāvdaļa katru gadu absorbē vismaz 75 % enerģijas no tieši savienotas atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas, kā arī noteikt kārtību, kā tiek nodrošināta minētās prasības uzraudzība projekta dzīves cikla laikā.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 47.6.apakšpunktā norādītās intensitātes, ņemot vērā veiktos 2023. gada 9. martā grozījumus Komisijas regulas Nr.651/2014 41.panta 7 un 9.punktā, no kuriem izriet, ka maksimālā atbalsta intensitātes lielajiem uzņēmumiem ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas ražošanā ir 45% (papildus intensitāte atbalstāmajiem reģioniem ir izslēgta no regulas 41. panta), savukārt ieguldījumiem atjaunojamās enerģijas uzglabāšanā ir 30%. Tā kā MK noteikumu projekta 32.1.8., 32.2.2., 32.4.3. un 47.1. apakšpunkts nosaka, ka atbalsts tiek sniegts izmaksām tādu inženiertehnisko sistēmu un iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kas uzkrāj vai ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lūdzam precizēt noteikumu projekta 47.6. apakšpunktu un noteikumu projektu tā, lai nodrošinātu korektu atbalsta intensitāšu piemērošanu.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta punktu ar nosacījumu, kas izriet no grozītās Komisijas Regulas Nr. 651/2014 48. panta 2. punkta.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 46.2., 48.2. un 49.2. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka MK noteikumu projekta 32.7. apakšpunktā minētās ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas nevar būt attiecināmas attiecīgi saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 651/2014 14., 48. un 56. pantu.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta normu ar prasībām, kas izriet no grozītās Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. panta 6. punkta, kā arī papildināt noteikumu projektu ar "finanšu iztrūkuma" definīciju atbilstoši grozītās Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 118. punktam.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023. atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 47.5.apakšpunktu, kas šī brīža redakcijā izteikts kā MK noteikumu 49.5.apakšpunkts (izziņas 40. punkts) un atkārtoti lūdzam papildināt ne vien anotāciju, bet arī noteikumu projektu ar "pamatdarbības peļņas" definīciju atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 39.punktam.

-

Uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023.atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 53.4.apakšpunktu, kas šī brīža redakcijā izteikts kā MK noteikumu projekta 55.4.apakšpunkts (izziņas 48. punkts) un atkārtoti lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normu, ka Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta c) apakšpunkta nosacījums tiks pārbaudīts, piemēram, balstoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu, t.sk. paredzot, ka šāda apliecinājuma iesniegšana ir paredzēta atbalsta sniedzēja projektu vērtēšanas kritēriju metodikā. No tiesību piemērotāja viedokļa šai prasībai ir jābūt iekļautai arī tiesību aktā, saskaņā ar kuru atbalsta pretendents piesakās atbalsta saņemšanai. Lūdzam ar atbilstošu skaidrojumu papildināt arī anotāciju.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt ne vien anotāciju, ber arī noteikumu projektu ar "mērķorientētas infrastruktūras" definīciju atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 33.punktam.

-

Daļēji uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023. atzinuma piebildumu par MK noteikumu projekta 56.punktu, kas šī brīža redakcijā ir MK noteikumu projekta 58.punkts, un, lai nodrošinātu noteikumu projekta atbilstību Komisijas regulas Nr. 651/2014 48.panta 6.punktam atkārtoti lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normu, kas paredzētu, ka gadījumos, ja attiecīgajā projektā vai projekta daļā projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) ir radusies lielāka peļņa no pamatdarbības, nekā projektā plānots, finansējuma saņēmējs projekta pārskata perioda (projekta dzīves cikla) beigās veic izmaksu un ieguvumu analīzes pārrēķinu un sadarbības iestādei atmaksā starpību starp faktisko un plānoto peļņu no pamatdarbības. Vienlaikus lūdzam papildināt noteikumu projekta normu ar nosacījumu, ka sadarbības iestāde nodrošina projekta uzraudzību projekta dzīves ciklā arī attiecībā uz atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 48. pantu

-

Uzturam Finanšu ministrijas 12.04.2023. atzinumā izteikto iebildumu par MK noteikumu projekta 57.4.5.apakšpunktu, kas šī brīža redakcijā izteikts kā MK noteikumu 59.4.5.apakšpunkts (izziņas 55. punkts) un atkārtoti lūdzam precizēt noteikumu projekta 59.4.5.apakšpunkta redakciju, jo nosacījums par īpašo vai ekskluzīvo tiesību būtības noteikšanu pilnvarojuma aktā ir noteikts Komisijas lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES) 4.panta c) apakšpunktā, kura prasības tiek pārņemtas šajā noteikumu projektā. Lūdzam attiecīgi pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 59.5.6. apakšpunktu.

-

Ņemot vērā, ka atbalsta kumulācija ir iespējama gan par tām pašām attiecināmajām izmaksām, gan par citas atbalsta programmas ietvaros piešķirto finansējumu, lūdzam precizēt noteikumu projekta 63. punktu, nodrošinot, ka kumulācija šī noteikumu projekta ietvaros ir pieļaujams apvienot ar atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu, tai skaitā, par tām pašām attiecināmām izmaksām un ar de minimis atbalstu, ievērojot nosacījumu, ka šo noteikumu ietvaros piešķirtais finansējums kopā ar citas atbalsta programmas vai ad-hoc atbalsta projekta ietvaros piešķirto finansējumu nepārsniedz maksimāli pieļaujamo reģionālā finansējuma intensitāti, kas noteikta šajā noteikumu projektā noteiktajos punktos.

-

Lūdzam precizēt un papildināt MK noteikumu projekta anotāciju atbilstoši izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem pie noteikumu projekta punktiem, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta regulējumu piemērošanu.

-

Lūdzam pārskatīt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā sniegto normu atbilstības izvērtējumu, nodrošinot atbilstības izvērtējumu Komisijas regulas Nr.651/2014 pantiem atbilstoši izteiktajiem iebildumiem pie noteikumu projekta, kā arī nodrošinot noteikumu projekta normu atbilstības izvērtējumu pret Komisijas lēmuma Nr. 2012/21/ES normām.

-

Lūdzam MKN papildināt ar finansējuma sadales principiem statistikas reģiona iervaros, t.i., projektu ranžēšanas kārtību. 

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 28.punktā svītrot frāzi "atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem", jo MK noteikumu projekta "Kārtība, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā" anotācijā noteikts (patreizējā redakcijā): "Ja specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma īstenošanu regulējošie MK noteikumi paredz, ka projektā ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, Sadarbības iestāde nodrošina finansējuma saņēmējam metodoloģisku atbalstu, kā arī nodrošina izmaksu un ieguvumu analīzes veidnes izstrādi un pielāgošanu attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām, veicot to sadarbībā ar atbildīgo iestādi".”

28. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Aicinām redakcionāli precizēt MK noteikumu projekta 31.punktu un punkta beigas izteikt šādi: "[..], piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 32.9. apakšpunktā minētajām izmaksām."

-

Ņemot vērā, ka apgaismojuma sistēma ietver arī elektrotīklu izbūvi vai pārbūvi, atkārtoti lūdzam papildināt punkta redakciju, norādot arī elektrotīklu izbūvi vai pārbūvi.

32.1.4. atpūtas zonu ierīkošana darbiniekiem un labiekārtojuma elementu uzstādīšana (videi un personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem draudzīga apgaismojuma sistēmas izbūve vai esošās apgaismojuma sistēmas renovācija, soliņi un galdi lietošanai ārtelpā, atkritumu tvertnes, velosipēdu novietnes, žogi), vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama ārtelpas atpūtas zonas ierīkošanai un drošības veicināšanai projekta ietvaros attīstītajā ārtelpas atpūtas zonā, tai skaitā video novērošanas kameras, kas izvietotas ārtelpas atpūtas zonā un elektrotīklu izbūve vai esošo elektrotīklu pārbūve, kas nepieciešama ārtelpas atpūtas zonas apgaismojuma ierīkošanai. Projektā netiek atbalstītas mazās arhitektūras formas ar māksliniecisko vērtību;

Lūdzam papildināt anotāciju ar izziņā sniegto skaidrojumu šādu izmaksu nepieciešamībai specifiskā atbalsta mērķa ietvaros.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 32.9.1. un 32.9.2.apakšpunktu atbilstoši piedāvātajai redakcijai. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Vadošās iestādes vadlīniju Nr.1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" 21.atsauci, MK noteikumu projekta 32.9.1. un 32.9.2.apakšpunktā ietvertie izmaksu sliekšņi ir attiecināmi gadījumā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 milj. EUR.

Vienlaikus aicinām anotācijā izvērstāk aprakstīt vienkāršoto izmaksu nepiemērošanas iemeslus personāla atlīdzības izmaksu segšanai.

tās nepārsniedz 84 787 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir lielākas par 5 000 000 euro;

Piedāvātā redakcija
tās nepārsniedz 34 422 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot);

Aicinām izvērtēt MK noteikumu projekta 45.punktā lietoto atsauču uz šo MK noteikumu 39 un 55.punktu nepieciešamību, jo pēc būtības tās ir tikai dažas prasības, kas izriet no jau šajā punktā pieminētajiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. vai 56. panta piemērošanas nosacījumiem.

-

Lai novērstu nekorektas interpretācijas risku, ka MK noteikumu projekta 55.8.apakšpunktā noteiktais būtu attiecināms uz visiem šajos noteikumos atbalstītajiem projektiem, kuriem atbalsts tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014, nevis tikai uz atbalstu saskaņā ar minētās regulas 56. pantu, aicinām attiecīgi precizēt normu, nosakot, ka šī prasība attiecas uz atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantu.

-

Aicinām redakcionāli precizēt šo normu, nosakot, ka nevis sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim uzliek par pienākumu atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu, bet gan, ka finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu.

-

Ierosinām, līdzīgi kā 29.1.apakšpunktā, papildināt ar nosacījumu, kad šīs informācijas sniegšana ir nepieciešama.

 

68.5. informē sadarbības iestādi par ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja projektā paredzētas šādas izmaksas:
68.5.1. šo noteikumu 32.1.4. un 32.3.2.apakšpunktā minētās esošās apgaismojuma sistēmas renovācijas izmaksas;
68.5.2. šo noteikumu 32.4.1. apakšpunktā minētās ēku pārbūves vai atjaunošanas izmaksas;

Lūdzam papildināt MK noteikumu projektu ar nosacījumu, ka sadarbības partneris arī paraksta apliecinājumu par interešu konflikta neesamību.

-

Lūdzam papildināt  MK noteikumu projekta 70.punktu ar nosacījumu, ka nākamo avansa maksājumu var izmaksāt tikai tad, kad iepriekšējais ir apgūts pilnā apmērā.

-

Lai neierobežotu ieguldījumus publiski pieejamā satiksmes infrastruktūrā (ceļi, ielas), uz kurām nav attiecināmi komercdarbības atbalsta nosacījumi, gadījumos, kad šīs inženierbūves šķērso vai skar privātpersonu īpašumus, anotācijas 1.3. sadaļas “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” rindkopā “Komercdarbības atbalsta pārkāpumu risku mazināšanai, noteikumu projektā ietverti ierobežojumi īpašumtiesību veidiem, kādos pieļaujami projekta ieguldījumi. Publiskas personas gadījumā (neattiecas uz publiski privātu kapitālsabiedrību un pašvaldības kapitālsabiedrību, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi) projektā plānotās izmaksas, uz kurām nav attiecināmi komercdarbības atbalsta nosacījumi, šī publiskā persona var veikt savā vai citas publiskas personas īpašumā. Savukārt valdījumā esoša īpašuma gadījumā, tikai tādā valdījumā esošā īpašumā, kura īpašnieks ir publiska persona.” lūdzam svītrot nosacījumus, ka publiskā persona var veikt citas publiskas personas īpašumā un “Savukārt valdījumā esoša īpašuma gadījumā, tikai tādā valdījumā esošā īpašumā, kura īpašnieks ir publiska persona”.
Proti, lai izpildītu MK noteikumu projekta 35.1.punkta nosacījumu, publiska persona var iegūt valdījuma tiesības arī no privātpersonas.

-

Ierosinām anotācijas 1.3.apakšpunktā sadaļu par Dzelzceļa infrastruktūru papildināt ar norādi, ka finansējuma saņēmējam ir jānodrošina dzelzceļa savienojuma posmu izmaksas un ar to saistīto izmaksu nodalīšanu, lai grāmatvedībā nodrošinātu finansēšanas avotu izsekojamību.

3) dzelzceļa savienojuma posma izmaksas un ar to saistītās izmaksas (piemēram, projektēšana, autoruzraudzība, būvuzraudzība, nodošana ekspluatācijā) ir pilnībā finansējamas no projekta iesnieguma iesniedzēja finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. TPF finansējumu šīm izmaksām neplāno (attiecīgi Noteikumu projektā netiek noteikti specifiski uzraudzības nosacījumi, tai skaitā attiecībā uz ieguldījumu īpašumtiesību veidiem) grāmatvedībā finansējuma saņēmējam ir jānodala šīs izmaksas no pārējām projekta izmaksām;

Lūdzam daļu "Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas" papildināt ar skaidrojumu par MKN 30.4. apakšpunktā attiecināmajām labiekārtošanas izmaksām, t.i., precizēt, kādas labiekārtošanas izmaksas pasākuma ietvaros ir attiecināmas.

-

Lūdzam anotācijas III sadaļas 5.3.apakšpunktā “Pašvaldību budžets” norādīt finanšu ietekmes apmēru atbilstoši anotācijas III sadaļas 5. un 6.punktā minētajam pašvaldību budžeta līdzfinansējuma sadalījumam 2024., 2025. un 2026.gadam.
 

-