Atzinums

LAPNA piedāvātā sekojo;šo redakciju:

3) būtiska darbības izmaiņa – izmaiņas objektā vai iekārtā vai tā darbībā, tai skaitā, objekta vai iekārtas paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi vai kas var ietekmēt emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram;

LAPNA piedāvātā redakcija:

operators – privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic piesārņojošo darbību objektā vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai;

Nav loģiski, tās ir licencētas komercdarbības jomas. Operators nodod atkritumus apsaimniekotājam, kurš tālāk atbild par reģenerāciju

Svītrot šo punktu!

6) gadījumos, kad atkritumi rodas, tos pēc iespējas samazināt un prioritārā secībā un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām  sagatavot atkārtotai izmantošanai, pārstrādāt vai reģenerēt;

LAPNA uzskatā punkts ir svītrojams

Ļoti deklaratīva norma. Projektos ievietojot 5x rezervi, pieņemsim, ka viss ir kārtībā?

pilnībā vai daļēji apturēt objekta darbību, ja tiek konstatēts, ka faktiskais objekta radītais piesārņojums normālos darbības apstākļos būtiski pārsniedz pirms atļaujas saņemšanas novērtēto un prognozēto objekta radīto emisiju apjomu vai cita veida piesārņojumu[KV1] .


 

LAPNA ieskatā punkts ir svītrojams

2) ierobežo vai pārtrauc ražošanu vai citas darbības uz noteiktu laikposmu, ja tas nepieciešams, jo ir nelabvēlīgi meteoroloģiskie vai citi apstākļi piesārņojošas darbības teritorijā;

Licencēta komercdarbības nozare, kam nav saistība ar darbību. Punkts svītrojams

3) cenšas enerģijas ražošanai pēc iespējas izmantot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, kas nerada emisijas;

Licencēta komercdarbības nozare. Piesārņojošās darbības operators NEDRĪKST pārstrādāt atkritumus, ja nav saņemta attiecīga atļauja.
Punkts svītrojams.

LAPNA neredz, kuram būtu kompetence to vērtēt. Teorētiski hipohlorskābes šķīdums zināmos apstākļos var būt vairāk bīstams nekā formalīns. Aizliegt?

Punkts svītrojams

LAPNA iebilst punkta traktējumam. Lūdzam VARAM skaidrojumu.

(1) Operators pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas vai būtiskas darbības izmaiņas apzina informāciju par tās iespējamo ietekmi uz vidi. Operators ir atbildīgs par savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi.
 

Pārāk vispārīgs pants ar apakšpunktiem. Valsts vides dienests ir administratīva iestāde, kurai nav materiālitehnisko resursu avārijas situāciju novēršanai, bet personāla resurss ir limitēts un var nenosegt nepeiciešamās zinātnes nozares, lai iedotu uzdevumu. Piemēram, dienests neveic programmu izstrādi piesārņojošas vietas sanācijai, jo tas nenodarbina ģeologus.

-

LAPNA iebilst šādam panta formulējumam un piedāvā sekojošo:

Piesārņojošu darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā un ja attiecīgās darbības izraisītās emisijas var palielināt kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādos gadījumos Dienests atļauju piesārņojošas darbības veikšanai neizsniedz, kā arī nereģistrē C kategorijas piesārņojošās darbības.

LAPNA iebilst traktējumam un piedāvā:

(2) Operatoram ir pienākums savā darbībā ievērot emisijas robežvērtības. Emisijas robežvērtību nosaka vietā, kur piesārņojums izplūst no objekta.  Koncentrācijas samazinājums, kas veidojas emisiju atšķaidīšanas rezultātā, robežvērtības noteikšanas brīdī netiek ņemts vērā.  

LAPNA iebilst un piedāvā svītrot daļu punkta:

(3) Operatoram, kurš veic A kategorijas piesārņojošu darbību,  ir pienākums darbībā ievērot ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisijas līmeņus, kas ietverti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Ja A kategorijas piesārņojošai darbībai nav stājušies spēkā  secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem, tad piemēro attiecīgās nozares vadlīniju dokumentos esošos emisiju līmeņus.

Šādā redakcijā vispār nav skaidri nosacījumi papildus mērījumu pienākuma uzlikšanai: šī pienākuma uzlikšanas tiesības nav ierobežotas nedz ar, piemēram, iepriekšējo mērījumu vēsturi, nedz termiņos, vispār operatora tiesību nepamatotai ierobežošanai.

Punkts svītrojams.

Punkts svītrojams

Šobrīd dienestam nav sistēmas, kurā var pārvaldīt A un B kategorijas atļaujas. Sistēmas kapacitāte ir optimāla nelielai C kategorijas darbībai. 

Ja kādam no VARAM ir šaubas, LAPNA biedri nodemonstrēt praksē, jo tieši šobrīd mocas ar atļaujas grozījumu ievadīšanu sistēmā (pareizāk sakot – darbības imitāciju, jo sistēmas kapacitāte nodrošina 5%).

Punkts svītrojams.

Iesnieguma pieņemšana jānodala kā starplēmums, ar ko tik atzīts, ka informācijas apjoms ir pietiekams.

Punkts daļēji svītrojams.

(1) A kategorijas piesārņojošām darbībām atļauju izsniedz 90 dienu laikā no iesnieguma pieņemšanas brīža. Šajā termiņā neieskaita dienas, kurās operators sagatavo un iesniedz Dienesta pieprasīto informāciju. Uz laiku līdz tiek iesniegta pieprasītā informācija, atļaujas izsniegšanas procesu aptur.

Pilnīgi jauni nosacījumi, kuri, mūsuprāt, nav pieņemami, jo PĀRKĀPJ DUBULTĀS SODĪŠANAS AIZLIEGUMA PRINCIPU.
Šis aizliegums atļaujas saņemšanai faktiski izpilda to pašu sodīšanas funkciju, ko izpilda operatoram JAU piemērotais administratīvais sods, jo lūdzot atļauju šobrīd, operators faktiski tiek sodīts par to, ko izdarījis un par ko cietis sodu iepriekš.

Turklāt, pat pieļaujot šāda nosacījuma tiesiskumu, ja reiz šīs ir tiesības, nevis pienākums neizsniegt atļauju, tad nav izvirzīti skaidri un konkrēti nosacījumi, kad Dienests var izmantot šīs tiesības.

Šis ir absolūtā pretrunā ar tiesiskuma principiem. Tiesību atņemšana ir speciālais papildsods, kuru var piemērot Administratīvās atbildības likuma ietvaros.

Tas, ka nav ņemts vērā Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktais sodāmības dzēšanas princips, liecina, ka normatīvais akts ir izstrādāts nepārdomāti, bez pietiekamas kompetences. 

(2) Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izdot atļauju ja:
1)operators sniedzis nepatiesu informāciju;
2)operatoram pēdējo trīs gadu laikā atkārtoti piemērots administratīvais sods par pārkāpumu vides aizsardzības jomā;
3)komersanta amatpersona ir vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kuram šīs amatpersonas vadībā atkārtoti  ir piemērots administratīvais sods par pārkāpumu vides aizsardzības jomā.

 

Atļauja jāsaņem PIRMS darbības. Ja darbības uzsākšana kavējas, nav pamata atcelt atļauju.
 

2) triju gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas vai C kategorijas reģistrācijas dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību vai saņemta informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra par operatora likvidāciju

Ievērojot  emisiju kumulācijas principu, nav loģiski. Jo atbilstoši iepriekšminētajiem nosacījumiem C kategorija, kas tiek veikta citas darbības ietekmētā teritorijā, būs A vai B kategorijas darbība.

Turklāt, prasība par stacionāru iekārtu nevar attiekties uz palīgdarbībām.

-

Nav saprotams, ko regulē šis pants. Vides kvalitātes robežlielumus operatoram jāievēro paši par sevi.

Ja frāzē “lai panāktu atbilstību noteiktajam vides kvalitātes robežlielumam” domāts par kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu teritorijā, tad vispār nav skaidrs, kādā apjomā un kādus katrs operators teritorijā, lai būtu atbilstība kopējam robežlielumam. Vis tas būtu jādara visiem operatoriem un kāpēc?

-

LAPNA uzskatā punkts svītrojams.

Jauns nosacījums, kas sevī nes milzīgus riskus, jo ir tik ļoti nekonkrēts, satur ļoti vispārīgus nosacījumus.

Kas ir saprotams ar “regulāri tiek saņemtas pamatotas sūdzības”, “pastāv risks, ka objekta darbības rezultātā  var tikt pārkāptas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības vai piesārņojošai darbībai noteiktie emisiju limiti”?

Šie ir atklāti jēdzieni, kurus var grozīt jebkādi, bet sekas operatoram – dramatiskas. Lai izvirzītu stingrākas prasības, jābūt konkrētiem un iepriekš paredzamiem nosacījumiem. Citādi, šie stingrāki nosacījumi var būt pārsteigums pašam operatoram.
 

Šķiet, ka kritēriji tiek noteikti ar normatīvo aktu – ES lēmumu.

Punkts svītrojams

Jauns nosacījums.
Kāpēc atkāpei ir jābūt terminētai, it īpaši, ja atļauja piesārņojošai darbībai nav terminēta? Ja atkāpi pamato ar objekta ģeogrāfisko izvietojumu un tehnisko raksturojumu, tad kāpēc lai šāda atkāpe būtu reizi gādā jāpārvērtē? 
 

-

Izteikta izpētes biznesa interešu lobēšana. Šai prasībai nav nekāda sakara ar vides aizsardzību, jo industriālās darbības, kas legāli pieļāva vides piesārņošanu, ir aizliegtas.

Augsnes un pazemes ūdeņu izpēti būtu jāveic tikai tajās objekta vietās (darbību procesos), kur ir iespējama piesārņojuma rašanās un tas var radīt negatīvu ietekmi. Šo prasību nevajadzētu vienmēr attiecināt uz visa objekta teritoriju. Prasības izpilde ir finanšu un laika resursu ietilpīga.

Pants svītrojams.

26. pants. Piesārņojošas darbības augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums
(1) Lai objekta darbība nepasliktinātu augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli, operatoram pirms darbības uzsākšanas, būtiskām izmaiņām vai izmaiņu veikšanas  atļaujā, ir jāizstrādā augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums un jāiesniedz Dienestā, ja ir paredzēta tādu bīstamu ķīmisko vielu lietošana, ražošana vai emisija, kas var ietekmēt augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli. Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ietver informāciju par bīstamo ķīmisko vielu piesārņojumu augsnē un pazemes ūdeņos objekta teritorijā. 
(2) Operators augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojumu izstrādā A kategorijas piesārņojošām darbībām.
(3) Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma izstrāde nav nepieciešama A kategorijas piesārņojošām darbībām, kurām augsnes un pazemes ūdeņu kvalitātes izvērtējums veikts ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, ja iesniegums A kategorijas atļaujas saņemšanai iesniegts ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu.
(4) Ministru kabinets nosaka augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma saturu, izstrādes un iesniegšanas kārtību.

 

Nav pamatojuma, kāpēc lai apturētu ATĻAUJAS DARBĪBU, nevis kā šobrīd likumā noteikts “IEKĀRTAS” darbību.

Turklāt, šobrīd likumā V2 nodaļā “Iekārtu darbības apturēšana” noteikta IEKĀRTU darbības gan apturēšanas, gan atjaunošanas kārtība, bet šajā likumprojektā ir tikai nosacījumi ATĻAUJAS apturēšanai, bet vispār nav pārredzēta tās darbības atjaunošanas kārtība.

Sanāk, ka atļauju var apturēt, bet absolūti nav skaidrības, vai vispār tā var tik atjaunota un ja var, tad kādiem nosacījumiem iestājoties.

-

Pārāk plaši un nekonkrēti noformulēts, lai šo nosacījumu izmantotu tiesību ierobežojumam darboties atļaujas ietvaros.

Punkts svītrojams

Nav pieņemams un galvenais, nav saprotams kāpēc šis administratīvais akts nav pārsūdzības.

Šo punktu var ļoti labi izmantot savtīgās interesēs, lai kaitētu uzņēmuma darbībai. Manuprāt, šāds formulējums nav pieļaujams. Kur paliek taisnīguma princips? Uzņēmumam ir jābūt iespējai aizstāvēt savu taisnību.

Punkts svītrojams

LAPNA iebilst un rosina svītrot:
 

(1) Pirms objekta darbības apturēšanas Dienesta ģenerāldirektors izdod brīdinājumu par objekta darbības apturēšanu, ja netiks novērsti brīdinājumā minētie pārkāpumi. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams.

Trūkst konkrētāki nosacījumi, kādos pašvaldība varētu noteikt stingrākus nosacījumus. Esot nekonkrētam regulējumam, ir iespēja, ka tas var notikt voluntāri.
 

-

Šis punkts pieļauj to, ka negatīvi noskaņotas personas pret uzņēmumu var nepārtraukti apgrūtināt uzņēma darbību. Kā Birojs plāno pārbaudīt iesniegtās informācijas patiesumu?

Punkts svītrojams

Visas piesārņojošās darbības var būtiski ietekmēt vidi un cilvēkus, bet vai uz pamata “var” drīkst atcelt atļauju? Birojam būtu jāpierāda, ka darbība tiešām būtiski ietekmē vidi un tikai tad var lemt par atļaujas atcelšanu.

Punkts svītrojams

LAPNA piedāvātā redakcija:

7) labākie pieejamie tehniskie paņēmieni – Eiropas Komisijas izstrādāto nozaru labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) vadlīnijās noteiktais visefektīvākais un progresīvākais tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes kopums, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazinātu emisiju un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai. Tie ietver:  

LaPNA priekšlikums:

piesārņojums – operatora  rīcības izraisīta neatļauta  emisija gaisā, ūdenī vai zemē, kurai ir  kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai negatīvi ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu;

LAPNA priekšlikums papildinājumam:

veikt savas piesārņojošās darbības monitoringu atbilstoši atļaujas nosacījumiem un sniegt informāciju Dienestam un valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs);

LAPNA ierosina punktu papildināt

(5) Ja vienas kategorijas emisijas no vairāku operatoru objektiem, kuros veic piesārņojošas darbības, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot atļaujas kategoriju, Dienests summē objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu.

Šobrīd likumā “Par piesārņojumu” 27.pantā atrunāts, ka:
27.pants. Sabiedrības līdzdalība
(1) Iesniegums A kategorijas atļaujas, bet Ministru kabineta noteiktajos gadījumos — arī B kategorijas atļaujas saņemšanai ir pieejams sabiedrībai, lai tā varētu iesniegt priekšlikumus ar atļaujas izsniegšanu saistītajos jautājumos.

No šādas redakcijas izriet, ka jaunā kārtība paredz, ka sabiedrības iesaiste notiek vēl pirms iesnieguma iesniegšanas + līdz ar tā iesniegšanu? Nav saprotams, kāpēc ir nepieciešama šāda dubultā iesaiste. Nav arī saprotama kārtība un forma, kādā “operators sniedz informāciju sabiedrībai”.
 

-