Atzinums

Likumprojekta 4.panta piektajā daļā nepieciešams novērst tiesisko nenoteiktību, kas izriet no iekļautā pienākuma kopībai “uzraudzīt, lai pārvaldnieks pienācīgi pilda noslēgto līgumu”. Pārvaldnieks, kā tas izriet no Likumprojekta 14.panta, ir kvalificēts pārvaldīšanas jomas lietpratējs. Attiecīgi, no lietpratēja ir sagaidāma zinātība un izpratne par savām tiesībām un pienākumiem. Pārvaldnieks ir patstāvīgs tiesību subjekts, kam jāizpilda noslēgto līgumu saistības. Savukārt, kopību pārstāv attiecībās ar pārvaldnieku tās pilnvarotās personas. Tādējādi, svītrojams ir Likumprojekta 4.panta piektās daļas otrais teikums, kas bez jebkāda tiesiska un racionāla pamata paredz kopībai pienākumu uzraudzīt pārvaldnieku kā augsti kvalificētu pārvaldīšanas jomas lietpratēju. Uzņēmuma ieskatā, pārvaldniekam ir jāpiemīt patstāvīgai atbildībai par pārvaldnieka pienākumu neizpildi vai nepienācīgi izpildi.
 

-

Likumprojekta 11.panta otrā daļa nosaka, ka “pārvaldīšanas maksu pārvaldnieks var grozīt ne biežāk kā reizi gadā. Par pārvaldīšanas maksas grozīšanu pārvaldnieks rakstveidā brīdina dzīvokļu īpašniekus vismaz trīs mēnešus iepriekš”.
Tā kā pārvaldīšanas maksa ir uzskatāma par būtisku līguma sastāvdaļu, tā nav vienpusēji grozāma paziņošanas kārtībā, ja vien līgumā nav noteikt citādi. Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, līgums pusēm ir saistošs un pildāms, ja pārvaldnieks vēlas grozīt pārvaldīšanas maksu, tad par to pusēm ir rakstveidā jāvienojas. Esošā redakcija, būtiski aizskar dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesības. 
 

-

Likumprojekta 13.panta pirmā daļa šobrīd nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība iestājas “Par normatīvajos aktos vai pārvaldīšanas līgumā  noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu neizpildi dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbild dzīvokļu īpašnieku kopībai”.
Esošā redakcija ir papildināma, nosakot, ka “Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir atbildīgs pret kopību un pret trešajām par normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos, pārvaldīšanas uzdevumā vai pārvaldīšanas līgumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi”.  

-

Likumprojekta 15.panta pirmā daļa papildināma ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā “apkopot un uzturēt aktuālu informāciju par katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām pamata un blakus saistībām, un šo saistību rašanās brīdi, kā arī nodrošināt pamatojošo dokumentu saglabāšanu”.

Likumprojekta 15.pants papildināms arī ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: “Pārvaldnieka pienākums ir nosūtīt atgādinājumu par pienākumu veikt parāda samaksu, ja parāda samaksa tiek kavēta ilgāk kā 60 dienas. Ja parāda samaksa netiek veikta atgādinājumā norādītajā termiņā, pārvaldnieka nekavējošs pienākums ir celt prasību tiesā kopības interesēs par parāda piedziņu sešu mēnešu laikā. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir patstāvīgi atbildīgs par pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā radītiem zaudējumiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašnieku kopībai, tostarp, ja pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā iestājies prasījuma tiesību noilgums.

Likumprojekta 15.pants papildināms ar jaunu apakšpunktu arī šādā redakcijā: “Pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties veikt maksājumu komunālo pakalpojumu sniedzējam dzīvokļu īpašnieka samaksātajā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem, vienlaicīgi ar maksājumu nosūtot komunālo pakalpojumu sniedzējam paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai.”
 

-

Likumprojekta 25.panta piektā daļa ir pretrunā ar Civillikuma 1843. un 1844.pantiem, kuros noteikta maksājumu ieskaitīšanas kārtība, tādēļ tā ir svītrojama.
 

-

Likumprojekta pārejas noteikumu 9. punktā noteiks, ka “pakalpojuma sniedzējs samazina uzskaitē līdz esošo parādsaistību un ar to saistīto blakus prasījumu apmēru, kas ir radušies šā likuma spēkā stāšanās brīdim, par neatgūstamā parāda summu, jo pārvaldnieku maiņas rezultātā nav nodoti dokumenti, kas apliecina dzīvokļu īpašnieku maksājumus, kā arī ir iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais prasījuma noilguma termiņš”.
Šāds pārejas noteikumu punkts ir netaisnīgs, jo atbrīvo kopības un pārvaldnieku no atbildības par iespējamu prettiesisku bezdarbību un rada zaudējums komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

-

SIA “Rīgas ūdens” ir izvērtējis Ekonomikas ministrijas izstrādāto un saskaņošanai nodoto tiesību aktu projektu "Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums” (22-TA-3669), turpmāk – Likumprojekts, un nepiekrīt tā tālākai virzībai.
SIA “Rīgas ūdens” ieskatā, Likumprojektā ir būtiski trūkumi, un par Likumprojektu ir  turpināmas diskusijas ar nozari. Šobrīd diskusijas ar nozari ir bijušas tikai attiecībā uz Likumprojekta IV nodaļu "Dzīvokļu īpašnieku individuālo interešu īstenošana komunālo pakalpojumu jomā”.
SIA “Rīgas ūdens” sākotnēji norāda, ka saskaņošanai nodotajā Likumprojektā nav ņemti vērā daudzi tā izstrādāšanas gaitā no SIA “Rīgas ūdens” puses sniegtie ierosinājumi un priekšlikumi. Likumprojekts tā esošajā redakcijā:
1) rada augstus finanšu riskus saistībā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu  daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Likumprojekts nenodrošina, ka SIA “Rīgas ūdens” kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs saņems samaksu pilnā apmērā par kopībai sniegto pakalpojumu;
2) nenosaka māju pārvaldnieka patstāvīgu atbildību par pārvaldnieka pienākumu nepildīšanas rezultātā radītiem zaudējumiem, t.sk. komunālo pakalpojumu sniedzējiem;
3) rada pretrunas ar Civillikuma 1843.pantu, paredzot samaksas ieskaitīšanu pamatsummā un tikai pēc tam nenomaksāto nokavējuma procentu un līgumsoda dzēšanai;
4) aizskar dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesības, pārvaldnieka atbildību par savu pienākumu neveikšanu, pārnesot uz dzīvokļu īpašnieku pleciem.

SIA “Rīgas ūdens” ieskatā, ir nepieciešami sekojoši grozījumi Likumprojektā.
[1] Likumprojekta 1.pantā iekļautais likuma mērķis un 3.pantā iekļautie mājas pārvaldīšanas principi ir formulēti neatbilstoši turpmāko tiesību normu saturam, kurā iekļauts tiesiskais regulējums gan saistībā ar nepieciešamo kopību rīcību, gan saistībā ar nepieciešamo pārvaldnieka rīcību, gan saistībā ar komunālo pakalpojumu nodrošināšanu un norēķinu jautājumiem.
Tādējādi, nepieciešams paplašināt likumprojekta 1.pantā iekļauto likuma mērķi, paredzot, piem., ka “šā likuma mērķis ir radīt tiesiskos priekšnoteikumus daudzdzīvokļu dzīvojamo māju efektīvai pārvaldīšanai, dzīvokļu īpašnieku kopības un pārvaldnieka rīcībai un saistību izpildei, kuras radušās pārvaldīšanas rezultātā.”
Vienlaikus papildinājumu prasa Likumprojekta 3.pantā norādītie pārvaldīšanas principi, ņemot vērā pārvaldnieka rīcības nozīmīgumu un atbildību mājas efektīvas pārvaldīšanas nodrošināšanā un kopību nodibināto saistību izpildes aspektus.
Atzīmējams, ka Likumprojekta 3.panta pirmajā apakšpunktā formulētais mājas pārvaldīšanas princips, ka “dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana ir dzīvokļu īpašnieku kopības pienākums”, nav formulēts kā tiesību princips.

[2] Likumprojekta 4.panta pirmajā daļā iekļauto tiesisko regulējumu nepieciešams attiecināt ne tikai uz pašu dzīvojamo māju, bet arī uz saistītajām palīgēkām un citām zemes gabalā esošajām būvēm, kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu. 

[3] Likumprojekta 4.panta otrās daļas 4 un 5 punktā iekļautie jēdzieni – “uzturēšanas darbi” un “uzlabošanas darbi” prasa satura skaidrojumu vai tiesisko pamatu un nepieciešamību šādam dalījumam. 

[4] Likumprojekta 4.panta trešajā daļa ir konstatējamas tiesiskas pretrunas, kas attiecas uz līgumu slēgšanu par komunālo pakalpojumu sniegšanu.
Dzīvokļu īpašnieku kopībai tiesības slēgt līgumus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašnieku individuālo tiesību īstenošana var notikt vienīgi gadījumā, ja tiek slēgti tieši līgumi ar dzīvokļu īpašniekiem par komunāliem pakalpojumiem dzīvokļa īpašumā, nevis gadījumos, kad līgumu slēdz dzīvokļu īpašnieku kopība par pakalpojumiem dzīvojamā mājā, kad kopība un pārvaldnieks nodrošina dzīvokļa īpašniekam apmaksājamās daļas aprēķinu un  norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju tiešo norēķinu veidā vai ar pārvaldnieka starpniecību.

[5] Likumprojekta 4.panta ceturtajā daļā nepieciešama konkretizācija par tiem gadījumiem, kad kopībai nav tiesiska pamata slēgt ar pakalpojumu sniedzējiem līgumus par komunālo pakalpojumu sniegšanu mājā, jo ir iespējama tieša līgumu noslēgšana starp pakalpojumu sniedzēju un dzīvokļa īpašnieku. Kuri faktiskie vai tiesiskie apstākļi to noteiks?

[6] Likumprojekta 4.panta piektajā daļā nepieciešams novērst tiesisko nenoteiktību, kas izriet no iekļautā pienākuma kopībai “uzraudzīt, lai pārvaldnieks pienācīgi pilda noslēgto līgumu”. Pārvaldnieks, kā tas izriet no Likumprojekta 14.panta, ir kvalificēts pārvaldīšanas jomas lietpratējs. Attiecīgi, no lietpratēja ir sagaidāma zinātība un izpratne par savām tiesībām un pienākumiem. Pārvaldnieks ir patstāvīgs tiesību subjekts, kam jāizpilda noslēgto līgumu saistības. Savukārt, kopību pārstāv attiecībās ar pārvaldnieku tās pilnvarotās personas. Tādējādi, svītrojams ir Likumprojekta 4.panta piektās daļas otrais teikums, kas bez jebkāda tiesiska un racionāla pamata paredz kopībai pienākumu uzraudzīt pārvaldnieku kā augsti kvalificētu pārvaldīšanas jomas lietpratēju. Uzņēmuma ieskatā, pārvaldniekam ir jāpiemīt patstāvīgai atbildībai par pārvaldnieka pienākumu neizpildi vai nepienācīgi izpildi.

[7] Likumprojekta 5.panta trešajā daļa nepieciešams konkretizēt jēdzienu “saprātīgā termiņā”, lai novērstu tiesisko nenoteiktību par kopības un/vai pārvaldnieka atbildības iestāšanos kaitējuma gadījumā.

[8] Likumprojekta 7.panta 4.punktā tiek nepamatoti ierobežotas dzīvokļu īpašnieku, kā patērētāju tiesības attiecībā uz pārvaldīšanas līguma ar pārvaldnieku izbeigšanas iniciatīvas tiesībām, norādot, ka šādas tiesības ir gadījumā, ja pārvaldnieks “ir pieļāvis tā būtisku pārkāpumu”. Šāds nosacījums ir svītrojams. Likumprojektā nav arī nemaz norādīts, kāds pārvaldnieka pārkāpums būtu uzskatāms par būtisku.

[9] Precizējumu prasa Likumprojekta 8.panta pirmais punkts, kurā norādāms, ka pārvaldīšanas izdevumi ir “maksājums par šā likuma 4.pantā norādīto dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākumu izpildi pilnā apmērā, kā arī maksājums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, ja pārvaldnieka nav”.

[10] Likumprojekta 8.panta piekto punktu nepieciešams papildināt, norādot, ka pārvaldīšanas izdevumi ir arī izdevumi, kas nepieciešami “parādu ārpustiesas atgūšanai”.

[11] Likumprojekta 10.panta pirmā daļu nepieciešams papildināt, norādot, ka pārvaldnieks ir persona, kura uz kopības lēmuma un līguma pamata pilda pārvaldīšanas uzdevumu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktība, kas saistīta ar pārvaldnieka pienākumiem, tiesībām un atbildību.

[12] Likumprojekta 11.panta otrā daļa nosaka, ka “pārvaldīšanas maksu pārvaldnieks var grozīt ne biežāk kā reizi gadā. Par pārvaldīšanas maksas grozīšanu pārvaldnieks rakstveidā brīdina dzīvokļu īpašniekus vismaz trīs mēnešus iepriekš”.
Tā kā pārvaldīšanas maksa ir uzskatāma par būtisku līguma sastāvdaļu, tā nav vienpusēji grozāma paziņošanas kārtībā, ja vien līgumā nav noteikt citādi. Atbilstoši Civillikuma 1587.pantam, līgums pusēm ir saistošs un pildāms, ja pārvaldnieks vēlas grozīt pārvaldīšanas maksu, tad par to pusēm ir rakstveidā jāvienojas. Esošā redakcija, būtiski aizskar dzīvokļu īpašnieku kā patērētāju tiesības. 

[13] Likumprojekta 13.panta pirmā daļa šobrīd nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldnieka atbildība iestājas “Par normatīvajos aktos vai pārvaldīšanas līgumā  noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu neizpildi dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbild dzīvokļu īpašnieku kopībai”.
Esošā redakcija ir papildināma, nosakot, ka “Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir atbildīgs pret kopību un pret trešajām par normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos, pārvaldīšanas uzdevumā vai pārvaldīšanas līgumā noteikto dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi”.  
Pēc analoģijas papildināma arī panta otra daļa, nosakot, “ja saistībā ar normatīvajos aktos, dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumos, pārvaldīšanas uzdevumā vai mājas pārvaldīšanas līgumā noteikto mājas pārvaldnieka pienākumu nepienācīgu izpildi vai neizpildi ir radies kaitējums trešajai personai vai dzīvokļa īpašniekam, persona, kurai radies kaitējums, ir tiesības prasīt   pārvaldniekam atlīdzināt nodarītos zaudējumus un vērsties tiesā pret dzīvojamās mājas pārvaldnieku”.

[14] Likumprojekta 15.panta pirmā daļa papildināma ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā “apkopot un uzturēt aktuālu informāciju par katra atsevišķā dzīvokļa īpašnieka neizpildītajām pamata un blakus saistībām, un šo saistību rašanās brīdi, kā arī nodrošināt pamatojošo dokumentu saglabāšanu”.

[15] Likumprojekta 15.pants papildināms arī ar jaunu apakšpunktu šādā redakcijā: “Pārvaldnieka pienākums ir nosūtīt atgādinājumu par pienākumu veikt parāda samaksu, ja parāda samaksa tiek kavēta ilgāk kā 60 dienas. Ja parāda samaksa netiek veikta atgādinājumā norādītajā termiņā, pārvaldnieka nekavējošs pienākums ir celt prasību tiesā kopības interesēs par parāda piedziņu sešu mēnešu laikā. Dzīvojamās mājas pārvaldnieks ir patstāvīgi atbildīgs par pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā radītiem zaudējumiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem un dzīvokļu īpašnieku kopībai, tostarp, ja pārvaldnieka pienākuma neizpildes vai par nepienācīgas izpildes rezultātā iestājies prasījuma tiesību noilgums.

[16] Likumprojekta 15.pants papildināms ar jaunu apakšpunktu arī šādā redakcijā: “Pārvaldnieka pienākums ir nekavējoties veikt maksājumu komunālo pakalpojumu sniedzējam dzīvokļu īpašnieka samaksātajā apmērā par komunālajiem pakalpojumiem, vienlaicīgi ar maksājumu nosūtot komunālo pakalpojumu sniedzējam paziņojumu, kurā norāda kopējo parādu par katru dzīvokļu īpašumu mājai piegādāto pakalpojumu un atsevišķi — katra dzīvokļa īpašnieka parādu par katru pakalpojumu, noslēgtos parādu atmaksas grafikus, pakalpojuma sniedzējam pārskaitīto maksājumu apmēru un parādu pakalpojuma sniedzējam par laiku līdz paziņojuma sagatavošanas dienai.”

[17] Likumprojekta 22.panta pirmā daļa papildināma ar ceturto punktu, nosakot, ka pārvaldnieks bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma tās vārdā “var uzņemties arī dzīvokļu īpašnieku saistības, lai nodrošinātu norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā vienotos par parādu apmaksas kārtību”.

[18] Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4 punkts papildināms, paredzot tiesības izmantot uzkrājumu ne tikai dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja kopība nav nodrošinājusi komunālo pakalpojumu parādu atgūšanas iespēju pilnā apmērā pēc līgumu noteikumiem, kuri noslēgti ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Tādējādi, Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4 punkts izsakāms šādā redakcijā : “dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību komunālo pakalpojumu parādu atgūšanai pilnā apmērā pēc komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, kurš noslēgts ar komunālo pakalpojumu sniedzēju”.

[19] Likumprojekta 23.panta otrā daļa paredz tiesības pārvaldniekam izmantot viņa rīcībā esošos finanšu līdzekļus, lai segtu izdevumus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem mērķiem. Tādējādi, tiek pieļauta iespēja pārvaldniekam tā rīcībā esošos naudas līdzekļus, kurus dzīvokļu īpašnieki maksājuši komunālo pakalpojumu apmaksai, izmantot citiem mērķiem. Šāds tiesiskai risinājumu nav pieļaujam. Tādējādi, nepieciešama Likumprojekta 23.panta otrā daļas precizēšana, lai nepieļautu dzīvokļu īpašnieku maksājumu, kuru veikti pārvaldniekam komunālo pakalpojumu apmaksai, izmantot citiem mērķiem.

[20] Likumprojekta 25.panta trešās daļas 1. punkts papildināms, nosakot, ka “koplietošanas vajadzībām patērēto pakalpojumu, ja tas ir noteikts, aprēķināts un uzskaitīts kā dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamo daļu, kura noteikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem”.

[21] Likumprojekta 25.panta trešās daļas 2. punkts precizējams, nosakot, ka dzīvokļu īpašnieku kopība atbild par “dzīvokļu īpašnieka individuālajam patēriņam izmantotu komunālo pakalpojumu parādiem,  ja šajā likumā noteikto dzīvokļu īpašnieku kopības pienākumu pienācīgas izpildes vai neizpildes gadījumā komunālo pakalpojumu sniedzējs nevar atgūt pamatparādu un blakus prasījumu no dzīvokļa īpašnieka pilnā apmērā atbilstoši komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, tajā skaitā arī gadījumā, kad dzīvokļu īpašnieku kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību parādu atgūšanas iespējai pilnā apmērā”.

[22] Likumprojekta 25.panta piektā daļa ir pretrunā ar Civillikuma 1843. un 1844.pantiem, kuros noteikta maksājumu ieskaitīšanas kārtība, tādēļ tā ir svītrojama.

[23] Likumprojekta 25.panta sestā daļa ir papildināma ar pakalpojumu līguma noteikumu saturu, līdzīgi, kā noteikts spēkā esošajā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā. Līguma noteikumos iekļaujamais saturs Likumprojektā nepamatoti sašaurināts.
Likumprojekta 25.panta sestās daļas 1.punktā noteikts, ka līgumā par komunālo pakalpojumu sniegšanu nosaka “gadījumus, kad dzīvokļa īpašniekam var nepiemērot nokavējuma procentus un līgumsodu”.
Šis punkts kā neatbilstošs normatīvajiem aktiem kopumā ir dzēšams, jo atbilstoši Civillikuma 1511.pantam, tā ir pušu privātautonomija brīvi noteikt līguma saturu, turklāt arī atbilstoši Civillikuma 1717.pantam, līgumsoda apmēru nosaka līdzēji. No šī brīža piedāvātās panta redakcijas rodas priekštats, ka ar viena līguma noteikumiem, puses vēlas iejaukties cita līguma izpildē, t.sk. ar pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līguma. Rezumējot, ņemot vērā, ka līgumā nosaka, gadījumus, kad piemēro nokavējuma procentus un līgumsodu, nevis nosaka gadījumus, kad tos nepiemēro. Ievērojot minēto, Likumprojekta 25.panta sestās daļas 1.punkts ir dzēšams.

[24] Likumprojekta 25.panta sestā daļas trešais punkts papildināms ar atsauci uz Ministru kabineta noteikumiem, kuros nosakāmi minētie termiņi.

[25] Likumprojekta 26. pants tiesiskās noteiktības interesēs papildināms ar trešo daļu kurā noteiks, “ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā nav noteikts citādāk, norēķins par komunālajiem pakalpojumiem tiek veikts ar pārvaldnieka (pilnvarotās personas) starpniecību”, līdzīgi, kā tas noteikts spēkā esošajā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

[26] Tā kā Likumprojekta 28.panta saturā ir iekļautas tiesību normas gan par pārvaldnieka pienākumiem, gan tiesībām, tiesiskās noteiktības interesēs pants sadalām divos atsevišķos pantos par pārvaldnieka pienākumiem un pārvaldnieka tiesībām.
Norādāms arī, ka precizējams Likumprojekta 28.panta otrās daļas pirmais punkts, nosakot, ka pārvaldnieka pienākums ir “pamatojoties uz komunālā pakalpojuma sniedzēja aprēķināto maksājumu apmēru, ņemot vērā noslēgtā komunālo pakalpojuma līguma noteikumus, nosaka, aprēķina un uzskaita dzīvokļa īpašnieka un dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamo daļu, kā arī saistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes gadījumā – arī līgumsodu un nokavējuma procentus, kas ir noteikti līgumā par komunālā pakalpojuma sniegšanu”.
 Precizējumu un papildinājumu prasa arī Likumprojekta 28.panta otrās daļas 6.punkta redakcija, kurā paredzēts pienākums pārvaldniekam informēt komunālo pakalpojumu sniedzēju, kad parāda piedziņa no dzīvokļa īpašnieka nav iespējama un parāds atzīstams par neatgūstamu. Likumprojektā ir konkretizējami tie gadījumi, kad ir tiesisks pamats secinājumam, ka parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir neatgūstams no dzīvokļa īpašnieka.
Precizējumu prasa arī Likumprojekta 28.panta otrās daļas 7.punkta redakcija, kurā paredzēts pārvaldnieka pienākums informēt komunālo pakalpojumu sniedzēju par gadījumiem, kad blakus prasījumi pēc pārvaldnieka iniciatīvas netiek aprēķināti. Šāda tiesība ir vienīgi komunālo pakalpojumu sniedzējam, savukārt, pārvaldniekam ir pienākums aprēķināt katram dzīvokļa īpašniekam maksājamo daļu atbilstoši komunālo pakalpojumu sniedzēja paziņotam maksājuma apmēram, tajā skaitā aprēķināt blakus prasījumus. Pretruna novēršana precizējot punkta redakciju.
Precizējumu prasa arī Likumprojekta 28.panta trešā daļa, kurā nepieciešams norādīt, ka pārvaldniekam ir pienākums ne tikai nodrošināt komunālo pakalpojumu sniedzēju ar informāciju, kas nepieciešama parādu atgūšanai no dzīvokļa īpašnieka par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī ar visiem prasījumu pamatojošajiem dokumentiem.

[27] Likumprojekta 28.panta otrās daļas 4. un 5. punkti ir papildināmi ar vārdu “nekavējoties”, izsakot 4.punktu šādā redakcijā: “nekavējoties pārskaita komunālo pakalpojumu sniedzējiem no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos maksājumus līgumos par komunālo pakalpojumu sniegšanu noteiktajos termiņos dzīvokļu īpašnieku samaksātajā apmērā”. Attiecīgi arī minētā panta otrās daļas 5.punktu izsakot šādā redakcijā: “nekavējoties pārskaita komunālā pakalpojuma sniedzējam pienākošos līdzekļus, kas iegūti, piedzenot parādu no dzīvokļa īpašnieka vai apmierinot kreditoru pretenzijas un kreditoru prasījumus”. SIA "Rīgas ūdens" ieskatā, šāds precizējums ir būtisks un nepieciešams, jo namu pārvaldnieki dažkārt savu pienākumu pārskaitīt pakalpojuma sniedzējam  maksājumus no dzīvokļu īpašnieku samaksātajā apmērā neveic, kas, savukārt, jau rada datu neatbilstību, jo pakalpojuma sniedzējs par maksājuma kavējumu aprēķina nokavējuma naudu.

[28] Likumprojekta 28.pants papildināms ar jaunu punktu par pārvaldnieka atbildību šādā redakcijā: “Pārvaldnieka pienākums ir veikt savlaicīgas darbības parāda piedziņai no dzīvokļu īpašniekiem, nepieļaujot prasījuma tiesību zudumu, tostarp prasījuma tiesību noilgumu. Pārvaldnieks ir patstāvīgi atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu komunālo pakalpojumu sniedzējiem vai dzīvokļu īpašnieku kopībai par savu tiesību un pienākumu neizpildi vai nepienācīgu izpildi”.5

[29] Tā kā Likumprojekta 29.panta saturā ir iekļautas tiesību normas gan par komunālo pakalpojumu sniedzēja pienākumiem un tiesībām, tiesiskās noteiktības interesēs tiesības un pienākumi būtu nodalāmi atsevišķos pantos.
Likumprojekta 29.panta pirmās daļas 1.punkts ir precizējams šādā redakcijā. Ja maksājumi tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, komunālā pakalpojuma sniedzējs: “samazina pakalpojuma sniedzēja uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamā parāda summu, ja pārvaldnieks ir veicis visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības un izpildās vismaz viens no kritērijiem, kad debitoru parādu neiekļauj ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta trešajā daļā norādītajiem pamatiem”.

[30] Likumprojekta 31.panta trešās daļas 5. punktu nepieciešams precizēt, norādot, ka pārvaldniekam ir pienākums nodot kopībai ne tikai informāciju par katra dzīvokļa īpašnieka parādsaistībām, īstenotajām darbībām parādu atgūšanai un aktuālo stāvokli, bet arī visus prasījumus pamatojošos dokumentus, tajā skaitā dokumentus, kuri pamato dzīvokļa īpašnieka komunālu pakalpojumu parādu apmēru atbilstoši noslēgto komunālo pakalpojumu līgumu noteikumiem.

[31] Likumprojekta pārejas noteikumu 8.punkts izsakāms precīzākā redakcijā : “Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai noslēgtie pakalpojuma līgumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ir spēkā līdz līgumos noteiktajiem beigu termiņiem un uz tiem attiecināmi šā likuma 25.panta sestajā daļā minētie noteikumi”.

[32] Likumprojekta pārejas noteikumu 9. punktā noteiks, ka “pakalpojuma sniedzējs samazina uzskaitē līdz esošo parādsaistību un ar to saistīto blakus prasījumu apmēru, kas ir radušies šā likuma spēkā stāšanās brīdim, par neatgūstamā parāda summu, jo pārvaldnieku maiņas rezultātā nav nodoti dokumenti, kas apliecina dzīvokļu īpašnieku maksājumus, kā arī ir iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais prasījuma noilguma termiņš”.
Šāds pārejas noteikumu punkts ir netaisnīgs, jo atbrīvo kopības un pārvaldnieku no atbildības par iespējamu prettiesisku bezdarbību un rada zaudējums komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Iemesls samazināšanai nevar būt pārvaldnieka nolaidīga bezdarbību vai dokumentu neesamība, bet gan fakts, ka nepastāv pārbaudāma informācija, no kuras būtu konstatējams/identificējams konkrēts parādnieks, nav izsekojams un pārbaudāms parāda summas veidošanās algoritms un tas nav atgūts vismaz trīs gadus kopš maksājuma termiņa iestāšanās un ir iestājies Komerclikuma 406.pantā noteiktais prasījuma noilguma termiņš. Visi minētie apstākļi ir vērtējami kā kumulatīvi un nepieciešami parādsaistību samazināšanai. Vienlaicīgi, nepieciešams, ka nav konstatējama pārvaldnieka vai kopības vaina.
Tādējādi, nepieciešama Likumprojekta 9.punkta redakcijas precizēšana, tajā skaitā tiesiskās noteiktības interesēs nosakāms, ka komunālo pakalpojumu sniedzējam ir pienākums samazināt uzskaitē esošo parādsaistību apmēru par neatgūstamo parādu apmēru, kuri radušies līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim”

[33] Likumprojekta pārejas noteikumu 4.punktā arī norādāms, ka Ministru kabinetam ir pienākums šā likuma spēkā stāšanās dienai veikt grozījumus visos 4.punktā minētajos Ministru kabineta noteikums, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, SIA “Rīgas ūdens” uzskata, ka Likumprojekts pašreizējā redakcijā nav atbalstāms.
SIA “Rīgas ūdens” ieskatā, ir nepieciešama Likumprojekta redakcijas turpmāka papildināšana un precizēšanu, ņemot vērā iepriekš minētās nepilnības un ierosinājums.
 

-

Likumprojekta 22.panta pirmā daļa papildināma ar ceturto punktu, nosakot, ka pārvaldnieks bez dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma tās vārdā “var uzņemties arī dzīvokļu īpašnieku saistības, lai nodrošinātu norēķinus ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā vienotos par parādu apmaksas kārtību”.

-

Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4.punkts papildināms, paredzot tiesības izmantot uzkrājumu ne tikai dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja kopība nav nodrošinājusi komunālo pakalpojumu parādu atgūšanas iespēju pilnā apmērā pēc līgumu noteikumiem, kuri noslēgti ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Tādējādi, Likumprojekta 23.panta pirmās daļas 4.punkts izsakāms šādā redakcijā : “dzīvokļu īpašnieku kopības maksājamās daļas segšanai komunālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī dzīvokļa īpašnieku parādu apmaksai, ja kopība nav nodrošinājusi uzskaites datu un dokumentu esamību komunālo pakalpojumu parādu atgūšanai pilnā apmērā pēc komunālo pakalpojumu līguma noteikumiem, kurš noslēgts ar komunālo pakalpojumu sniedzēju”.
 

-