Atzinums

Atkārtoti uzturam iepriekš izteiktos iebildumus par noteikumu projektā paredzēto personas datu apstrādi un tās samērīguma izvērtējumu.
Norādām, ka anotācijā ietvertais skaidrojums, ka “paļaušanās vienīgi uz projekta iesniedzēja apliecinājumu neradītu pietiekamu aizsardzību pret nepatiesas informācijas sniegšanas risku un nenodrošinātu efektīvu publisko finanšu līdzekļu aizsardzību”, nav uzskatāms par pietiekamu personas datu, tostarp sodāmības datu, apstrādes nepieciešamības un samērīguma pamatojumu.
Vienlaikus joprojām nav pietiekami pamatots personu loks, attiecībā uz kurām paredzēta informācijas iegūšana no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs". Īpaši vēršam uzmanību uz pilnvarotajām personām, jo no anotācijas un noteikumu projekta nav saprotams, kāds pilnvarojuma apjoms ir pietiekams šādas pārbaudes veikšanai. Piemēram, ja persona ir pilnvarota vienīgi iesniegt dokumentus vai veikt atsevišķas procesuālas darbības projekta iesniedzēja vārdā, nav skaidrs, kādēļ attiecībā uz šādu personu būtu nepieciešami un samērīgi iegūt un apstrādāt datus par sodāmību.
Tāpat anotācijā nav veikta analīze par to, kādēļ konkrētā mērķa sasniegšanai ir nepieciešama informācijas iegūšana tieši no valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs", kā arī nav izvērtēti alternatīvi, personas tiesības mazāk ierobežojoši risinājumi. Nav arī skaidrots, kādēļ ar projekta iesniedzēja apliecinājumu, paredzot atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu, nebūtu iespējams nodrošināt attiecīgo prasību izpildes pārbaudi.
Tāpat joprojām nav skaidrs iegūstamās informācijas apjoms. No anotācijas nav saprotams, vai paredzēts saņemt tikai informāciju par personas atbilstību vai neatbilstību konkrētam kritērijam, piemēram, apliecinājumu par sodāmības esību vai neesību, vai arī tiks iegūti plašāki dati no Sodu reģistra. Līdz ar to nav iespējams izvērtēt paredzētās datu apstrādes atbilstību datu minimizācijas un samērīguma principiem.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērstu nepieciešamības un samērīguma izvērtējumu, kā arī pamatot, kādēļ izvēlētais risinājums ir samērīgs un kādēļ konkrētā mērķa sasniegšanai nav iespējams izmantot personas tiesības mazāk ierobežojošus līdzekļus. Turklāt lūdzam pamatot katras personu kategorijas iekļaušanu pārbaudāmo personu lokā, īpaši attiecībā uz pilnvarotajām personām.
 

-

Aicinām izvērtēt noteikumu projekta 1.10. apakšpunktā (jeb Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra noteikumu Nr. 701 "Modernizācijas fonda finansēto projektu atklāta konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" nolikums" (turpmāk – Noteikumi Nr. 701) 11.2. punktā) noteiktā ierobežojuma tiesiskumu, nepieciešamību un samērīgumu, tai skaitā izvērtējot alternatīvos risinājumus konkrētā mērķa sasniegšanai, to vērtējot kopsakarā ar Tieslietu ministrijas iebildumu saistībā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.¹³ panta ceturtajā daļā un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 18. panta piektajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgos noteikumus, kā arī iespējamību tajos personai paredzēt ierobežojumus saistībā ar sodāmības faktu.

Proti, noteikumu projekta 4.0. redakcijas 1.10. apakšpunkts (jeb noteikumu Nr. 701 11.2. punkts) paredz, ka konkursa ietvaros finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts, ja projekta iesniedzējs vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, ja sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Ja iepriekš minētā izvērtējuma ietvaros tiek secināts, ka likumā "Par piesārņojumu" un Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā noteiktais deleģējums aptver iespēju Ministru kabineta noteikumos paredzēt ierobežojumus saņemt finansējumu saistībā ar sodāmības faktu, tad aicinām pārskatīt un precizēt konkrētā ierobežojuma tvērumu.

Proti, attiecīgais ierobežojums ir piesaistīts sodāmības faktam un aptver visus Krimināllikuma sevišķajā daļā noteiktos tīšos noziedzīgos nodarījumus neatkarīgi no izdarītā nodarījuma rakstura un smaguma. Vēršam uzmanību, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai projekta iesniedzēja valdes vai padomes locekļa vai prokūrista, vai personas, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju kompetence, darba pienākumi un tā specifika ir tāda, ka ierobežojums būtu jāattiecina uz visiem Krimināllikumā iekļautajiem noziedzīgiem nodarījumiem. Pēc būtības ir nepieciešams konstatēt, ka sodāmības fakts jeb apstāklis, ka persona ir atzīta par vainīgu saistībā ar attiecīgo noziedzīgo nodarījumu veidu (grupu), ir tik būtisks, kas tas objektīvu un pamatotu iemeslu dēļ liedz tai saņemt finansējumu noteikumos Nr. 701 noteiktajā kārtībā. Šāda saikne starp sodāmības faktu par ikvienu Krimināllikumā noteikto noziedzīgo nodarījumu un ierobežojumu saņemt finansējumu nevar būt abstrakta, proti, anotācijā norādītie reputācijas un uzticamības riski paši par sevi nepamato tiesisku nepieciešamību ierobežojuma tvērumā ietvert visus Krimināllikumā noteiktos tīšos noziedzīgos nodarījumus.

Tādējādi aicinām sašaurināt noziedzīgo nodarījumu tvērumu, to attiecinot vienīgi uz īpaši bīstamiem noziedzīgiem nodarījumiem un tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir tieši  saistīti ar konkrēto nozari, piemēram, noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā un noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu u.c.

Būtiski, ka noteikumu projekta 4.0. redakcijā iepretim 3.0. redakcijai attiecīgo nodarījumu loks tika ievērojami paplašināts, jo iepriekš noteikumos bija paredzēts izsmeļošs nodarījumu uzskaitījums. Turklāt iepriekš 11.2. apakšpunkts aptvēra vienīgi noteiktas grupas noziedzīgus nodarījumus.

-

Nav izmantojamas nekonkrētas norādes par finansiāla vai administratīva rakstura sankciju piemērošanu. Turklāt sankcijas ir tiesiskās sekas, nevis process.
Noteikumu projektā paredzētajā 1.¹ pielikumā ir iekļauts teksts: "Apzinos, ka nepatiesas apliecinājumā sniegtās informācijas dēļ pret projekta iesniedzēju var tikt uzsāktas administratīva un finansiāla rakstura sankcijas." Lai arī noteikumu projekta anotācijā skaidrots, ko šajā gadījumā varētu saprast ar administratīva vai finansiāla rakstura sankcijām, šādu terminu lietojums noteikumu projektā pats par sevi ir neskaidrs, grūti saprotams privātpersonai un rezultātā tas nepilda vienīgo funkciju, kāpēc tas varētu būt iekļauts noteikumu projektā, proti, informēt privātpersonu par iespējamajām tiesiskajām sekām. Ja atzīst par vajadzīgu iesnieguma veidlapā iekļaut šādu informāciju, tad tai jābūt lietderīgai, pietiekami precīzai un saprotamai. Nav saskatāms, kāpēc veidlapā nevarētu iekļaut precīzāku skaidrojumu, kas būtu līdzvērtīgs anotācijā esošajam.
Vispārīgi Latvijas tiesību sistēmā ar "administratīvajām sankcijām" parasti apzīmē soda veidu – administratīvajai atbildībai līdzīgus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus, ko piemēro administratīvajā procesā. No anotācijas neizriet, ka tas atbilstu noteikumu projektā esošajai situācijai.
Vienlaikus jāievēro, ka sankcijas ir tiesiskās sekas. Tam neatbilst vārda "uzsāktas [sankcijas]" lietojums, kas parasti ir saistīts ar procesa regulējumu.
 

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu par noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem un precizēt to atbilstoši noteikumu projekta aktuālajai redakcijai.

Norādām, ka noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ir vairākas neprecīzas atsauces. Piemēram, norādīts uz noteikumu projektā piedāvāto Noteikumu Nr. 701 3.¹ punktu (sk. skaidrojumu par konkursa trešās kārtas organizēšanu un projekta iesnieguma iesniegšanas un projekta aktivitāšu īstenošanas nosacījumu vienkāršošanu) un 9.6. apakšpunktu (sk. skaidrojumu par precizējumiem attiecībā uz konkursa kārtās pieejamo finansējumu), lai gan ne noteikumu projektā, ne spēkā esošajā Noteikumu Nr. 701 redakcijā šādu apakšpunktu nav. Neprecīza ir arī atsauce uz noteikumu projekta 1.68. apakšpunktā piedāvāto Noteikumu Nr. 701 1.¹ pielikumu, proti, šim pielikumam nav 7.6. apakšpunkta (sk. skaidrojumu par informāciju par demarkāciju ar citām atbalsta programmām), kā arī norāde uz noteikumu projekta 60. un 116. punktu – noteikumu projektam šādu punktu nav un tas arī neparedz grozījumus Noteikumu Nr. 701 60. un 116. punktā (sk. skaidrojumu par precizējumiem projekta iesnieguma iesniegšanas kārtībā).

Tāpat norādām uz atsevišķu noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu neatbilstību noteikumu projektā paredzētajam regulējumam. Piemēram, noteikumu projekts neparedz zemnieku saimniecību kā atsevišķu projektu iesniedzēju grupu, taču no noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādītā varētu secināt pretējo (sk. skaidrojumu par precizējumiem attiecībā uz konkursa kārtās pieejamo finansējumu). Noteikumu projektā noteiktajam neatbilst arī skaidrojums par de minimis atbalsta piemērošanu (sk. skaidrojumu par atbalsta piemērošanu lauksaimniecības nozarei).

-

Ņemot vērā izziņas 11. punktā sniegtos skaidrojumus par nepieciešamību noteikumu Nr. 701 izdošanas tiesiskajā pamatojumā saglabāt atsauci uz likuma "Par piesārņojumu" 32.¹³ pantu un ar Valsts kanceleju panākto viedokli šajā jautājumā, iesakām attiecīgi papildināt arī skaidrojumus anotācijas 1.3. apakšsadaļas risinājuma apraksta punktā "1. Tiesiskais pamatojums". Proti, pamatot šādu nepieciešamību un informēt tiesību normu adresātus par šādas atsauces saglabāšanas praktiskajiem apstākļiem, ietekmi.

-

Iesakām pārskatīt noteikumu projekta 1.30. apakšpunktu. Atbilstoši anotācijas 1.3. apakšsadaļai Noteikumu Nr. 701 30.1., 35.1. un 41.1. apakšpunkts un 48.punkts saistīts ne tikai ar "lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām", bet arī "saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu". Nepieciešamības gadījumā aicinām precizēt skaidrojumā sniegto izpratni par subjektu attiecināmību un salāgot noteikumu projektu ar tā skaidrojumiem kopumā.

-