Atzinums

Ņemot vērā, ka ziņojumā ir vēl daudz nepilnīgu sadaļu, daudz neizdiskutētu jautājumu, daudzas neskaidrības, kas vēl ir precizējamas turpmākās sarunās ar slimnīcām un pašvaldībām/ slimnīcu īpašniekiem, nosakot atbildības teritorijas, slimnīcu sadarbības iespējas un tiesības sadarbības tīkla ietvaros, kā arī plānots vērtēt specializēto slimnīcu lomu slimnīcu sadarbības tīklā, kā arī ņemot vērā to, ka slimnīcu atbilstība konkrētam līmenim, prasīs noteiktus cilvēkresursus un tehnisko nodrošinājumu, tajā skaitā konkrētas prasības uzņemšanas nodaļām un intensīvajai terapijai, nevaram saskaņot informatīvo ziņojumu patreizējā redakcijā.

 Ziņojumā nav pietiekami aprakstīts kā plānots risināt medicīnas personāla trūkumu reģionos. Šī jautājuma atrisināšana nav iespējama tikai optimizējot slimnīca tīklu un pārskatot profilus.

Atbalstāma ir ideja par vienotu reģiona klientu centra izveidošanu, kur pacientam draudzīgā veidā būtu pieejama visa informācija par ambulatorās aprūpes pakalpojumiem, kas nepieciešami pēc izrakstīšanās no reģionālās slimnīcas.
LLPA ir gatava pārrunāt šos iebildumus un priekšlikumus tikšanās reizē ar ministriju.
 

-

Ogres novada pašvaldības atsevišķais viedoklis - iebildums.
Neatbalstām ziņojumā norādīto subjektīvo investīciju sadali 2021-2027. gadam. Pēc informācijas no 2014. gada plānošanas perioda, tad valsts īpašumā esošās slimnīcas valsts investīciju sadalē ir līderpozīcijās, kam seko reģionālās slimnīcas. Piemēram, Ogres slimnīca neskaidru iemeslu dēļ, saņēmusi vēsturiski viszemāko valsts investīciju piešķīrumu, kaut izpilda lielāko valsts pasūtījumu starp I-III līmeņa slimnīcām.
 

-

Ogres novada pašvaldības atsevišķais viedoklis – iebildums.
Nav atbalstāma pediatrijas profila izslēgšana no obligātā satura tieši III un II līmeņa slimnīcās. Valstī ir 7 III līmeņa slimnīcas, visas piederošas pašvaldībām un atrodas novadu attīstības centros, 2 no tām valstspilsētās – Ogrē un Jūrmalā. Ogres novads  ir lielākais pēc iedzīvotāju skaita un ar pozitīvu demogrāfisko dinamiku un šāds lēmums nozīmē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu slēgšanu bērniem līdz 18 gadu vecumam, kas būs  diskriminējoša rīcība pret ģimenēm ar bērniem.  Lai arī bērniem medicīnisko palīdzību var sniegt ambulatori daudzos gadījumos, tomēr stacionāro pakalpojumu pieejamība bērniem un viņu pavadoņiem ir ļoti svarīga tieši tuvāk dzīves vietai tieši akūtos saslimšanu gadījumos, piemēram akūtu respiratoru saslimšanu, zarnu-kuņģa trakta, neskaidru alerģisku reakciju gadījumos.  Tāpat pediatri, neonatologi sniedz ne tikai medicīnisko palīdzību bērniem, bet arī jaundzimušajiem dzemdību profilā, līdz ar to tiek  nodrošināta 24/7 nepatraukta palīdzības sniegšanas pat divos obligātajos profilos ar vienu resursu. Arī gaidīšanas laiks uzņemšanas nodaļā uz palīdzības saņemšanu ārpus Rīgas slimnīcās ir ievērojami īsāks. Aktualizētā ziņojuma redakcijā Pediatrijas profils Ogres rajona slimnīcā jāparedz kā obligātais profils.
Nav atbalstāma traumatoloģijas profila izslēgšana no izvēles jeb papildus satura Ogres rajona slimnīcā, kur jau pēdējos 30 gadus traumatoloģijas profils tiek nodrošināts un ir piesaistīti arī papildus jauno ārstu cilvēkresursi. Aktualizētā ziņojuma redakcijā Traumatoloģijas profils Ogres rajona slimnīcā jāparedz kā papildus izvēles profils.
Ziņojumā nav informācijas par infekciju profilu. Uzskatām, ka katrā novada pašvaldības slimnīcā ar valsts investīciju atbalstu ir jāveido infekciju slimību un hronisko jeb paliatīvo pacientu aprūpes infrastruktūra, kam primāri ir novirzāmi valsts un ES finanšu resursi.
 

-

Ogres novada pašvaldības atsevišķais viedoklis.
Uzskatām, ka atsauce ziņojumā uz sarunām ar pašvaldībām un slimnīcām 2020. gadā nav pamats ziņojumā iekļautajai slimnīcu tīkla attīstībai, jo nav ņemts vērā kļūdas un mācības, kas gūstamas no COVID-19 pandēmijas laika 2020-2022, kur spilgti iezīmējās gan nepietiekamais gultu fonda resurss, augstais noslogojums, zemais valsts pakalpojumu pasūtījuma un valsts investīciju apjoms un pirms 20 gadiem slēgtais infekciju slimību profils valsts pasūtījuma slēgšanas dēļ.
 

-

LLPA iebildums.
Nevaram piekrist atzinumā minētajai informācijai, ka Veselības ministrijas pārstāvji ir tikušies, ar katru slimnīcu un iesaistīto pašvaldību pārstāvjiem, jo, piemēram, Rīgas pašvaldības stacionārās kapitālsabiedrības informēja, ka ar viņām šādas sarunas nav notikušas.
 

-

Ogres novada pašvaldības atsevišķais viedoklis.
Neatbalstām Sadarbības teritoriju veidošanu. Atsauce uz esošiem noslēgtiem Sadarbības teritoriju slimnīcu līgumiem neataino patieso ainu veselības aprūpes sistēmā. Noslēgtie līgumi bija ar mērķi saņemt papildus valsts un ES savienības finansējumu abām līguma slēdzēju pusēm.  Savukārt uzspiestā sadarbība COVID-19 pandēmijas laikā bija ar mērķi atslogot valsts īpašumā esošās slimnīcas un pārslogot pašvaldību īpašumā esošās slimnīcas. To arī apliecina NVD publiskotā informācija par valsts pasūtījuma izpildi valsts īpašumā un pašvaldību īpašumā esošās slimnīcās, kur valsts slimnīcās saņemot 100% fiksētu finansējumu, valsts pasūtījumu izpildīja par ~80%, kamēr pašvaldību slimnīcās Ogrē un Jūrmalā 95%-100%.   Apstākļos, kad ir nepietiekams ārstu un medicīnas māsu resurss, kas nodarbināti tieši valsts un pašvaldības slimnīcās, un fakts, ka Darba likumdošana aizliedz nodarbināt medicīnas personālu vairāk kā 1.0 slodzes un likumā atļauto virsstundu apjomā, nekādā veidā ar sadarbības mākslīgu izveidi nebūs iespējams pret darbinieka gribu viņu novirzīt strādāt citā darba vietā, kas atrodas desmitiem vai simtiem kilometru attālumā. Medicīnas personāls jau šobrīd ir izdarījis izvēli, kurās darba vietās strādāt un vairums strādā 2 un vairāk darba vietās.  Arī pandēmijas ietvaros, kad darbinieki masveidā slimoja, Veselības ministrija nevarēja atrisināt ārstu un medicīnas māsu novirzīšanu no vienas slimnīcas uz otru pat Sadarbības līgumu teritorijās.
Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, katrā pašvaldībā ir veicināma Sadarbība starp Slimnīcu un ģimenes ārstiem, kas visi šobrīd strādā kā individuālie komersanti.  Ģimenes ārstu pakļautība novadu vai pašvaldību slimnīcām veicinātu integrētu pieeju un pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem gan primārajiem, gan stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
 

-

Ogres novada pašvaldības atsevišķais viedoklis - iebildums.
Ziņojumā jau šobrīd ir konstatēts, ka vairākas slimnīcas nenodrošina obligātos profilus atbilstoši savam slimnīcas līmenim. Arī jaunais piedāvājums, kas paredz atstāt piecu līmeņu slimnīcas neparedz, ka viena līmeņa slimnīcām ir jānodrošina visi noteiktie obligātie profili, piemēram III līmeņa slimnīca Cēsu Klīnika nav paredzēts nodrošināt obligāto profilu dzemdību palīdzība. Tas pats vērojams IVb slimnīcu līmeņa sadalījumā. Faktiski 5 līmeņu vietā, tiek radītas 7 dažāda līmeņa slimnīcas. Mūsuprāt būtu jāatgriežas pie Slimnīcu dalījuma terciāla līmeņa neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas, daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcas un aprūpes slimnīcas. Integrēta pacienta pieeja būtu ieviešama katrā no neatliekamās palīdzības slimnīcām. Finanšu un ārstu resursu optimālā izmantošanas nolūkā, neatliekamās palīdzības slimnīcās nosakāmi obligātie profili, kas korelē ar uzņemšanas nodaļā valsts apmaksāto ārstu-speciālistu 24/7 pieejamību. Pārējiem profiliem jābūt izvēles, atkarībā no ārstu-speciālistu nodrošinājuma.

-

Ogres novada pašvaldības atsevišķais viedoklis.
Ņemot vērā augstāk minēto, ziņojums par Slimnīcu tīklu attīstību ir vērsts nevis uz cēlu mērķi – nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem pieejamu un sasniedzamu veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī rūpēties par pietiekamu skaitu jauno ārstu- speciālistu  ienākšanu Latvijas darba tirgū visā Latvijas teritorijā, kur tas ir nepieciešams, tādejādi tiešām uzlabojot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lielākai daļa Latvijas iedzīvotāju, kas dzīvo tieši ārpus Rīgas, bet uz papildus finanšu sadali birokrātiskiem ierēdniecības aprātiem, mākslīgi uzspiestām sadarbībām starp valsts un pašvaldības slimnīcām, kas ir ar dažādām izpratnēm par katras pašvaldības iedzīvotāju vajadzībām un tas tiek veicināts ar subjektīvu investīciju sadali periodā līdz 2027. gadam.
 

-

LLPA iebildums.
Nepieciešams, ka proporcionāli lielāka investīciju daļa tiek novirzīta reģionālajām IV līmeņa slimnīcām, samazinot universitāšu slimnīcās paredzēto investīciju apjomu, nemainot I-III līmeņa slimnīcām paredzētos līdzekļus.
 

-

LLPA priekšlikums.
Lai nerastos pārpratumi par slimnīcu obligātajiem profiliem, tomēr arī specializētajām slimnīcām ielikt atzīmi pretī atbilstošajam sniedzamajam profilam, vai arī skaidrojumu specializācijai.
 

-

LLPA priekšlikums.
Pretī profilam “aprūpe” I, II, III līmeņa slimnīcām ir atzīme X/IP, papildināt šajā profilā arī specializētajām slimnīcām  no X uz X/IP. Analizējot 3. tabulu pakalpojuma profilam “hronisko pacientu aprūpe” praktiski visām slimnīcām parādās atzīme IP, izņemot “Pārejās”. Radot šādu iespēju slimnīcām neizvēlēties šo profilu, vai neveidosies situācija, ka visi izvēlēsies šo pakalpojumu nesniegt. Priekšlikums, tomēr šo profilu, kuru iestādes nav īpaši motivētas sniegt, noteikt kā obligātu. Lūgums skaidrot “Pediatrijas “profila atzīmes pretī  specializētajām slimnīcām saturu.
 

-

LLPA priekšlikums.
Konkretizēt “nākotnes” termiņus (gadus), norādot kad plānots specializētās ārstniecības iestādes iekļaut daudzprofila slimnīcu sastāvā un lūgums precizēt profilus, uz kurām jomām plānots to attiecināt, jo kapitālsabiedrības savus stratēģiskos darbības plānus veido vairākus gadus uz priekšu, kas saistīts ar visa veida ieguldījumiem slimnīcu attīstībā.
 

-

LLPA priekšlikums.
Bez psihiatriskā profila papildināt informāciju arī par citiem specializētajiem profiliem un slimnīcām (t.sk. traumatoloģijas, ortopēdijas profils) izvērtējumu, to lomu un attīstības perspektīvām.
 

-

LLPA priekšlikums.
7. rindā pretī SIA “Rīgas 2.slimnīca”, kolonnā “specializācija”-“Traumatoloģija” izteikt jaunā redakcijā “Traumatoloģija, ortopēdija”
 

-

LLPA priekšlikums.
Sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamība tiek noteikta sociālo pakalpojumu jomu regulējošos normatīvajos aktos, piemēram Labklājības ministrijas gatavotajā “Sociālo pakalpojumu grozā” un attiecīgi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, vai Ministru kabineta noteikumos “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, līdz ar to šajā dokumentā nebūtu nepieciešamība atkārtoti noteikt sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību pašvaldībā. Savukārt Likumā par pašvaldībām šī dokumenta kontekstā būtu iespēja beidzot stingri definēt, ko nozīmē pašvaldības pienākums “nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību”.
 

-

LLPA priekšlikums.
Metodiskā vadības centru perinatālās un neonatālās medicīnas jomā veidot SIA “Rīgas Dzemdību nams” un kā norādīts Pasaules Bankas ekspertu atzinumā, ka  SIA “Rīgas Dzemdību nams” atbilst Universitātes klīnikas standartiem, ir vadošā studentu un rezidentu apmācības bāze sava profila ietvaros. SIA “Rīgas Dzemdību nams” pēc sniegto specializēto pakalpojumu struktūras un apjoma iekļauts terciārās aprūpes sniedzēju skaitā kā V līmeņa slimnīca ar specializāciju grūtnieču aprūpē un dzemdību palīdzības profilā, kurā tiek hospitalizētas un saņem augsti specializētu perinatālo aprūpi pacientes no visas Latvijas. Jāpiezīmē, ka gan skaita, gan kvalitātes (perinatālā mirstība, septiskās komplikācijas utt.) SIA “Rīgas Dzemdību nams” rādītāji ir ievērojami labāki salīdzinājumā ar citām ārstniecības iestādēm šajā jomā, t.sk. Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca.
 

-

 LLPA priekšlikums:
Sadarbības teritorijas kontekstā nepieciešams noteikumos konkrēti atrunāt vadošās iestādes un pārējo iestāžu sadarbības principus un tiesības, pretējā gadījumā sadarbības teritorijām būs tikai deklaratīvs raksturs.
 

-

LLPA priekšlikums.
Papildināt slimnīcu sadarbības teritorijas  ar SIA “Rīgas Dzemdību nams” kā prioritāru neatliekamās palīdzības struktūru un ko nepārprotami apliecina gan dzemdētāju skaits ik  gadu, kas sastāda ap 1/3 no visas valsts dzemdībām, kā arī  Covid-19 aprūpēto dzemdētāju skaits- 86 (+34 kontaktpersonas) 2021. gadā un 120 ( +20) 2022. gadā (1/5 no visas Latvijas un pārsvarā visiem reģioniem) un jaundzimušo perinatālajā aprūpes centrā aprūpēto jaundzimušo skaits.
 

-