Atzinums

Izglītības un zinātnes ministrija iesniedz šādus iebildumus:
1) Par 4.4.3.3. pasākumu - Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumiem Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” pasākums neatbilst IZM funkcijām un nav izpildāms, jo IZM negatavo apmācību kursu aprakstus. Augstskolu likuma 4. pants nosaka, ka augstskolas ir autonomas augstākās izglītības iestādes un augstskolām ir tiesības patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formas. Informatīvajā ziņojumā nepieciešams aprakstīt, vai šāda veida specializēti kursi tiek paredzēti vairāk kā profesionālā tālākizglītība un pilnveide, vai arī augstākās izglītības ietvarā. Nepieciešams skaidrot, kāpēc specifiski no Latvijas augstskolām tiek izceltas RTU RBS, RTU un LU.
2) Par 4.5.1.1. pasākumu:
1. rādītājs - Atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumiem Nr. 528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” pasākums neatbilst IZM funkcijām un nav izpildāms.
Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 5.7.7. punktam izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Līdz ar to, nozares pieprasījumu pēc speciālistiem var apkopot Ekonomikas ministrija, nevis IZM.
2. rādītājs - Pasākums neatbilst IZM funkcijām un nav izpildāms. IZM nekontrolē studiju procesu, jo tas ir augstskolu autonomijas jautājums, savukārt lūdzam precizēt paredzēto finanšu ietvaru, jo papildu budžeta vietas bez līdzekļiem nav iespējams paredzēt. Vēršam uzmanību, ka Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, kuras īsteno finanšu tehnoloģiju studiju programmas, ir uzsākts institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekts, kas paredz, ka augstskola pati nosaka valsts finansēto studiju vietu apjomu. Līgumos ar universitātēm, kas ir līdz 2026. gada beigām, tiek veidoti rezultatīvie rādītāji, kas ir saistīti ar sagatavoto speciālistu skaitu universitātes stratēģiskās specializācijas jomās. Tādēļ, piemēram, plānotajā 4.5.1.1.  pasākumā (2.) būtu jāpārrunā arī šie jautājumi, kontekstā ar citiem speciālistu piesaistes pasākumiem, kas ir identificēti nozarē. Nav skaidri arī izpildes termiņa nosacījumi – vai absolventu skaits tiek palielināts katru gadu par 20% vai salīdzinot ar 2024. gadu kā bāzes gadu?
3) Par 4.5.1.2. pasākumu:
Par 1. rādītāju - Atbilstoši Augstskolu likuma 4. pantam, augstskolai ir tiesības patstāvīgi noteikt studiju programmu saturu un formu. Līdz ar to par studiju saturu ir atbildīgas tikai augstskolas. Lūdzam IZM svītrot kā atbildīgo iestādi.
Par 2. rādītāju - Lūdzam precizēt paredzēto finanšu ietvaru, jo papildu budžeta vietas bez papildus finansējuma šobrīd nav iespējams nodrošināt. Aicinām izvērtēt plānoto speciālistu skaitu šajā jomā un izvērtēt, kādā formātā tas tiktu nodrošināts.  Lūdzam skatīt iebildumu pie pasākuma 4.5.1.1. par institucionālā finansējuma izmēģinājuma projektu Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Universitātē.
4) Par 4.5.3.2. pasākumu - Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu, lai turpinātu izglītību vai strādātu nereglamentētā profesijā,  veic Akadēmiskās informācijas centrs saskaņā ar Izglītības likuma 11.¹ pantu. Atzīšanas procesā tiek ievēroti Lisabonas diplomatzīšanas konvencijā noteiktie principi, kurus nevar vienkāršot, lai pareizi novērtētu citu valstu kvalifikāciju vai izglītību. IZM  koordinē profesionālo kvalifikāciju atzīšanu reglamentēto profesiju jomā. Reglamentēta ir profesija, kurai likumā “Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ir noteiktas prasības izglītībai un profesionālai kvalifikācijai. 
Lai paātrinātu atzīšanas procesu, nepieciešams kāpināt attiecīgo institūciju kapacitāti. Lūdzam precizēt finanšu ietvaru, kāds ir atvēlēts šī pasākuma īstenošanai; ja papildus finansējums nav paredzēts, tad pasākumu nepieciešams svītrot.





 

-

Lūgums FM informatīvajā ziņojumā ietvert informāciju par nepieciešamo finansējumu Stratēģijas pasākumu īstenošanai, kā arī finansējuma avotu. Ņemot vērā valstī noteiktās prioritātes un esošo budžeta situāciju, nav pieļaujams uzdot iestādēm īstenot pasākumus, tiem neparedzot atbilstošu finansējumu.

-

Šobrīd nav saprotam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesaiste 4.3.1.3.  2. pasākuma izpildē. Lūdzu skaidrot, kāda rīcība tiek sagaidīta no IZM, kā arī, vai šī pasākuma izpildē ir nepieciešams finansējums no IZM puses.

-

Iebildums (kopsecinājums)
Stratēģijā piedāvāto pasākumu īstenošanā ir jāievēro valstī esošās likumdošanas normas. Valsts valodas lietojumu Latvijā nosaka Valsts valoda likums (šīs stratēģijas kontekstā konkrētāk 2., 6. un 10. pants), kā arī atsevišķi Darba likuma punkti (papildus sk.  arī MK noteikumus Nr.130 “Noteikumi par valodu lietošanu informācijā”). Šajos likumdošanas aktos ir pietiekami skaidri norādītas prasības no ārvalstīm saņemajamiem dokumentiem un saziņai ar ārvalstu uzņēmējiem, iestrādāti noteikumi valsts valodas lietošanai valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos u. tml.

9.lpp.
Latvija rūpējas par nākotnes FinTech līderiem, īstenojot akadēmiskās studiju programmas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Biznesa skolā (RBS), kuras piedāvā specializētus FinTech kursus angļu valodā.

13. lpp.
Tāpat angļu valodas izmantošanas iespējas Latvijas valsts administratīvajos procesos ir ierobežotas.

30. lpp.
4.3.1.1. Izvērtēt nozari regulējušos normatīvos aktus, identificējot nepieciešamos pilnveidojumus, lai atļautu dokumentus darbības atļaujas saņemšanai iesniegt ES dalībvalsts valodā, par ko iespiedzējs vienojas ar Latvijas Banku
1. Identificēti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos;
2. Izstrādāti normatīvo aktu grozījumi;
3. Ar darbības atļauju saistītais pieteikuma veidlapas pieejamas arī angļu valodā

4.3.1.2. Izvērtēt normatīvos aktus, identificējot nepieciešamos pilnveidojumus, lai atļautu pieņemt dokumentāciju no ārvalstu uzņēmumiem valsts iestādēs angļu valodā un citās ES dalībvalstu valodās.

4.3.1.3. Nodrošināt FinTech sektoram nepieciešamos pakalpojumus uz Sabiedrības integrācijas fonda “Vienas pieturas aģentūras” bāzes.

9. lpp.
Latvija rūpējas par nākotnes FinTech līderiem, īstenojot akadēmiskās studiju programmas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Rīgas Biznesa skolā (RBS), kuras piedāvā specializētus FinTech kursus.

Pamatojums. Darbaspēka kvalifikāciju un darbspējas nenosaka kursu piedāvājums kādā no svešvalodām. Tikpat augstas kvalitātes kursus var piedāvāt arī latviešu valodā. Līdz ar to norāde uz kursu docēšanas valodu ir nepieņemama un liek domāt, ka mācības latviešu valodā nevar būt kvalitatīvas.

13. lpp.
Koriģēt: Izņemt minēto teikumu.

Pamatojums: Valstīs, kur oficiāli noteikta valsts valoda, ir skaidri definētas svešvalodu lietošanas funkcijas.
Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, līdz ar to ievērojamas Valsts valodas likuma normas.
Sk. 10. pantu:
 (1) Ikviena iestāde, organizācija un uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodrošina valsts valodā noformētu dokumentu pieņemšanu un izskatīšanu.
(2) Valsts un pašvaldību iestādes, tiesas un tiesu sistēmai piederīgās iestādes, kā arī valsts vai pašvaldību uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no personām pieņem un izskata dokumentus tikai valsts valodā, izņemot šā panta trešajā un ceturtajā daļā un citos likumos noteiktos gadījumus. Šā panta noteikumi neattiecas uz personu iesniegumiem policijas un ārstniecības iestādēm, glābšanas dienestiem un citām iestādēm steidzamos medicīniskās palīdzības izsaukuma gadījumos, noziegumu izdarīšanas vai citu likumpārkāpumu gadījumos, kā arī tad, kad tiek izsaukta neatliekamā palīdzība ugunsgrēka, avārijas vai citos nelaimes gadījumos.
(3) Dokumentus svešvalodā no personām pieņem, ja tiem pievienots Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai notariāli apliecināts tulkojums valsts valodā. Dokumentiem, kas izsniegti Latvijas teritorijā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tulkojums valsts valodā nav nepieciešams.
(4) Valsts un pašvaldību iestādes, organizācijas un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) no ārvalstīm saņemtos dokumentus var pieņemt un izskatīt bez tulkojuma valsts valodā.

30. lpp. 
4.3.1.1.
Uzdevuma norādē minētas ES valodas (un tās ir 24), rādītāju kolonnā – atsauce tikai uz angļu valodu. Novēršama neatbilsme, kā arī uzdevums īstenojams, ievērojot Valsts valodas likumu.

4.3.1.2.
Dzēšams. Process organizējams atbilstoši Valsts valodas likuma normām (sk. 10. pantu).

4.3.1.3.
Atsauce uz IZM dzēšama vai arī saturs precizējams, norādot IZM kā līdzatbildīgās institūcijas iesaistes aspektus (4. kolonna).

Par FinTech sektora attīstības stratēģijas mērķiem un virzieniem 4.4. Rīcības virziens “Piekļuve kapitālam” 4.4.3. Veicināt ieguldījumu un ekosistēmas attīstību 4.4.3.3.Veidot apmācības par FinTech sektora nozīmi, t.sk. popularizējot tās izglītības iestādēs, izņemt IZM no atbildīgo iestāžu saraksta. 

-

Par FinTech sektora attīstības stratēģijas mērķiem un virzieniem  4.3. Rīcības virziens “Infrastruktūra un regulējums” 4.3.1. Vienkāršot ārvalstu FinTech uzņēmumu sadarbību ar valsts iestādēm 4.3.1.2. Izvērtēt normatīvos aktus, identificējot nepieciešamos pilnveidojumus, lai atļautu pieņemt dokumentāciju no ārvalstu uzņēmumiem valsts iestādēs angļu valodā un citās ES dalībvalstu valodās, izņemt IZM no atbbildīgo iestāžu saraksta.

-

9. lpp.
- Angliski runājošu speciālistu pieejamība ir vēl viena spēcīga Latvijas priekšrocība, jo daudzi Latvijas speciālisti brīvi pārvalda angļu valodu un tādējādi rada uzņēmumiem starptautiski draudzīgu vidi. Tas kas paver valstij iespēju sadarboties ar globāliem FinTech uzņēmumiem un palīdz sekmēt starptautisko ieguldītāju un ekspertu integrāciju.

- Jaunuzņēmumu kopiena ir izteikti starptautiska. Tajā 35% no visiem Latvijā reģistrētajiem jaunuzņēmumu dibinātājiem pilnībā vai daļēji ir ārzemnieki, kā arī nozares pasākumi pārsvarā norisinās angļu valodā.

- Angliski runājošu speciālistu pieejamība ir vēl viena Latvijas priekšrocība, kas paver valstij iespēju sadarboties ar globāliem FinTech uzņēmumiem un palīdz sekmēt starptautisko ieguldītāju un ekspertu integrāciju.

Pamatojums: Novērsta saturiska atkārtošanās, kā arī precīzāk uztveramas angļu valodas kā starptautiskās saziņas valodas funkcijas.

- Komentārs par teikumu: Jaunuzņēmumu kopiena ir izteikti starptautiska. Tajā 35% no visiem Latvijā reģistrētajiem jaunuzņēmumu dibinātājiem pilnībā vai daļēji ir ārzemnieki, kā arī nozares pasākumi pārsvarā norisinās angļu valodā.

Lūgums šeit un/vai citur tekstā iestrādāt atsauci un ņemt vērā Valsts valodas likuma 2., 6. un 10. panta prasības. Resp., stratēģijā, tāpat kā uzņēmējdarbībā Latvijā jāievēro Latvijā spēkā esošie likumdošanas akti. Tāpat ir spēkā Darba likumā iestrādātās prasības valsts valodas lietojumā.