Atzinums

Ņemot vērā, ka LEADER pieejas īstenošanas metode ir no apakšas uz augšu, aicinām rindkopu par LEADER pieejas īstenošanu izteikt šādi: “Papildus LEADER atbalsta ietvaros vietējām rīcības grupām var rekomendēt, kur tas ir loģiski, lielāku priekšrocību dot projektiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbības attīstību gadījumos, ja tiek izmantota vai tiek plānots izmatot pašvaldību sagatavoto publisko uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru (komunikācijas, sakārtotos ceļus, industriālās platības u.tml.), tādejādi veicinot sinerģiju starp dažādiem atbalsta pasākumiem un finansējuma avotiem. VARAM līdzšinēji īstenotā un plānotā uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras mērķis ir atslogot esošos un topošos uzņēmējus no izdevumiem, kas saistīti ar komunikāciju pieejamību, telpām, pievedceļiem utt., tādējādi dodot iespēju ietaupītos līdzekļus novirzīt uzņēmumu attīstībai.”.

-

Ņemot vērā, ka MK noteikumu Nr. 509 7.6 apakšpunktā ir noteikts nosacījums, ka viens no vietējās attīstības stratēģijas atlases kritērijiem, ka tā ir saskaņota ar vietējās rīcības grupas darbības teritorijā esošo vietējo pašvaldību attīstības programmām, aicinām rindkopu par Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ar LEADER pieeju īstenošanu izteikt šādi:  “Saskaņā ar Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ar LEADER pieeju īstenojamā atbalsta ietvaros plānotās aktivitātes VARAM ieskatā ir jo īpaši nozīmīgas teritoriālās attīstības veicināšanā un, veidojot sinerģiju starp vietējo rīcības grupu (turpmāk – VRG) sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām un attīstības plānošanas dokumentiem vietējā līmenī, tiek sekmēta atbalsta labāku koordināciju un ciešāku sadarbību starp pašvaldībām un vietējām kopienām.”.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta sadaļā “Teritoriālo rīku izmantošanas detalizācija ES fondu atbalsta pasākumos” lūdzam svītrot atsauces uz divām Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam intervencēm:
LA  4.4. intervencē “Atbalsts ieguldījumiem nelauksaimniecības aktivitāšu īstenošanai” - atbalsts tiks ieviests finanšu instrumentu veidā;
LA 16.2. intervencē “Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei (saimniecības līmenī)” - nav paredzēts izmantot pašvaldību sakārtoto uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūru. Šīs intervences mērķis ir veicināt sadarbību lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecības produktu pārstrādē, lai risinātu šo nozaru praktiskās vajadzības, dodot iespēju izstrādāt jaunus produktus, procesus, tehnoloģijas un metodes un ieviešot tās praksē,

precizējot un papildinot ar šādam Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027.gadam intervencēm:

LA 4.1.1. intervencē  “Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās”;
LA 4.2. intervencē “Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē”;
LA 19. intervencē  “Darbību īstenošana saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju, tostarp sadarbības aktivitātes un to sagatavošanu” ;
LA 20. intervencē “Sadarbība pārtikas īso piegāžu ķēžu darbības veicināšanai un piedāvājuma nodrošināšanai”.

-

Ņemot vērā, ka Informatīvā ziņojuma projektā ir minēts ka Latvijā galvenais plānošanas dokuments par ieguldījumiem teritorijās ir Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk – RPP). Saskaņā ar RPP reģionālās politikas mērķis ir visu reģionu potenciāla attīstība un sociālekonomisko atšķirību mazināšana, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, lūdzam Informatīvā ziņojuma projektu papildināt ar atsaucēm uz  Eiropas Komisijas paziņojumā “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši”[1] uzstādītiem mērķiem, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un risinātu lauku kopienu vajadzības, kā arī atsaukties uz Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. decembra rezolūciju par ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz ES lauku apvidiem — virzība uz spēcīgākiem, labāk savienotiem, noturīgākiem un pārticīgākiem lauku apvidiem līdz 2040. gadam (2021/2254(INI))[2].

[1] Eiropas Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komitejai un reģionu komitejai EMPTY (30.6.2021) Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši (COM (2021) 345 final)


[2] https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2022-0436_LV.html

 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju līdztekus Kopējās Lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānam 2023.-2027.gadam norādīt arī Programmu zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam  (PZA), kuras ietvaros ar darbības veidu “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) stratēģiju īstenošana” tiks veicināts konkrētais mērķis 3.1 “Veicināt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes apgabalos un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību”.