Atzinums

Projekts nr. 22-TA-3523 Latvijas Cilvēktiesību komitejas viedoklis

1. Projekts nr. 22-TA-3523 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītībs programmu paraugiem"” tiek izstrādāts saskaņā ar Izglītības likuma Pārejas noteikumu 104.punktu un uz 2022.gada 29.septembra grozījumu Izglītības likuma (turpmāk arī - Grozījumi) pamatā.
Projekta autori piedāvā vienkārši svītrot no noteikumiem visas atsauces uz mazākumtautību izglītības programmām. Taču no šīs svītrošanas mazākumtautību bērni no pirmsskolas iestādēm nekur netiks. Likumdevēji, to apzinoties, atstāja likumā noteiktas garantijas mazākumtautību bērniem.

2. Pirmkārt, Izglītības likums tika papildināts ar 47.3 pantu šādā redakcijā: Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai."
Attiecīgi Izglītības likuma 14. pants “Ministru kabineta kompetence izglītībā” bija papildināts ar jauno 47.punktu: [Ministru kabinets] nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Var pieņemt, ka Ministru kabinets šai lietai plāno pieņemt kādus īpašus, papildu noteikumus. Bet tādā gadījumā šie hipotētiskie noteikumi par pirmsskolas izglītību ir jāpublicē un jāapspriež vienlaikus ar Projektu Nr. 22-TA-3523.
Jebkurā gadījumā būtu jārisina jautājums, kā būs iespējams apvienot iepriekš minēto interešu programmu esamību ar sekojošu, nemainītu tēzi no noteikumiem Nr.716:
11.2. galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos rezultātus, tā tiek īstenota: (..) 11.2.1. visas dienas garumā;
Vai tas nozīmē, ka latviešu bērnus no pirmsskolas iestādēm mājās vedīs vecāki, bet mazākumtautību bērni naktīs paliks mācīties dzimto valodu?

3.  Otrkārt, Izglītības likuma 55. pants “Izglītojamā tiesības” tiek papildināts ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;".
Taču šīs tiesības, kas izglītojamiem piešķirtas vēlāk par noteikumu Nr.716 pieņemšanu, dokumentā nr. 22-TA-3523 netika ņemtas vērā.

4. Tādējādi projekts nr. 22-TA-3523 ir klajā pretrunā ar tādām Izglītības likuma normām kā 14.panta 47.punkts,  47.3 pants un 55.panta 2.1 punkts. Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai projektu noraidītu un nosūtītu pārskatīšanai ministrijai, kas iesniegusi dokumentu.

5. Saskaņā ar Grozījumu anotāciju 2021./2022.mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1 286 bērni  apgūst speciālās  pirmsskolas izglītības programmu. Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153  izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā.  Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.  Tā kā no 2021.gada 1.septembra stājusies spēkā norma, ka līdzās  pirmsskolas mazākumtautību  izglītības  programmai īstenojama arī pirmsskolas izglītības programma latviešu  valodā, šīs izglītības iestādes īsteno abas izglītības programmas. Tādējādi visas mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes, kas iepriekš ir īstenojušas izglītības programmu mazākumtautību valodā, no 2021.gada  īsteno izglītības programmu arī  latviešu valodā, veidojot  17,3 % no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita.
Taču projekts, kas skar daudzu bērnu intereses, nav pat nodots pilnvērtīgai sabiedriskai apspriešanai.  Šajā gadījumā tiek pārkāpts no Satversmes 1. panta izrietošais labas pārvaldības princips, kā arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piektās daļas, un 2009. gada 25. augusta Ministru kabineta noteikumu nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtības attīstības plānošanas procesā” 4. un 5. punkta nosacījumi.

LCK līdzpriekšsēdētājs                                           Vladimirs Buzajevs
 

-

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"

Projekts nr. 22-TA-3523 Latvijas Cilvēktiesību komitejas viedoklis

1. Projekts nr. 22-TA-3523 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītībs programmu paraugiem"” tiek izstrādāts saskaņā ar Izglītības likuma Pārejas noteikumu 104.punktu un uz 2022.gada 29.septembra grozījumu Izglītības likuma (turpmāk arī - Grozījumi) pamatā.
Projekta autori piedāvā vienkārši svītrot no noteikumiem visas atsauces uz mazākumtautību izglītības programmām. Taču no šīs svītrošanas mazākumtautību bērni no pirmsskolas iestādēm nekur netiks. Likumdevēji, to apzinoties, atstāja likumā noteiktas garantijas mazākumtautību bērniem.

2. Pirmkārt, Izglītības likums tika papildināts ar 47.3 pantu šādā redakcijā: Pašvaldība nodrošina iespēju mazākumtautību izglītojamiem, kuri tās administratīvajā teritorijā esošajās vispārējās izglītības iestādēs apgūst pirmsskolas izglītības programmu vai pamatizglītības programmu, bez maksas apgūt arī mazākumtautību izglītības saturu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmās. Lai nodrošinātu mazākumtautību izglītojamiem iespēju apgūt šīs programmas, pašvaldība var deleģēt šādu programmu īstenošanu privātpersonai."
Attiecīgi Izglītības likuma 14. pants “Ministru kabineta kompetence izglītībā” bija papildināts ar jauno 47.punktu: [Ministru kabinets] nosaka mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas paraugu un tās īstenošanas vadlīnijas.
Var pieņemt, ka Ministru kabinets šai lietai plāno pieņemt kādus īpašus, papildu noteikumus. Bet tādā gadījumā šie hipotētiskie noteikumi par pirmsskolas izglītību ir jāpublicē un jāapspriež vienlaikus ar Projektu Nr. 22-TA-3523.
Jebkurā gadījumā būtu jārisina jautājums, kā būs iespējams apvienot iepriekš minēto interešu programmu esamību ar sekojošu, nemainītu tēzi no noteikumiem Nr.716:
11.2. galvenā mācību organizācijas forma ir rotaļnodarbība. Lai sasniegtu plānotos rezultātus, tā tiek īstenota: (..) 11.2.1. visas dienas garumā;
Vai tas nozīmē, ka latviešu bērnus no pirmsskolas iestādēm mājās vedīs vecāki, bet mazākumtautību bērni naktīs paliks mācīties dzimto valodu?

3.  Otrkārt, Izglītības likuma 55. pants “Izglītojamā tiesības” tiek papildināts ar 2.1 punktu šādā redakcijā:
"21) pirmsskolas izglītībā un pamatizglītībā saņemt individualizētu un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei, ja tas nepieciešams;".
Taču šīs tiesības, kas izglītojamiem piešķirtas vēlāk par noteikumu Nr.716 pieņemšanu, dokumentā nr. 22-TA-3523 netika ņemtas vērā.

4. Tādējādi projekts nr. 22-TA-3523 ir klajā pretrunā ar tādām Izglītības likuma normām kā 14.panta 47.punkts,  47.3 pants un 55.panta 2.1 punkts. Tas ir vairāk nekā pietiekami, lai projektu noraidītu un nosūtītu pārskatīšanai ministrijai, kas iesniegusi dokumentu.

5. Saskaņā ar Grozījumu anotāciju 2021./2022.mācību gadā pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā apgūst 15 553 bērni, no tiem 1 286 bērni  apgūst speciālās  pirmsskolas izglītības programmu. Pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā nodrošina 42 izglītības iestādes un 153  izglītības iestādes īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā.  Savukārt 18 privātās izglītības iestādes nodrošina pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā.  Tā kā no 2021.gada 1.septembra stājusies spēkā norma, ka līdzās  pirmsskolas mazākumtautību  izglītības  programmai īstenojama arī pirmsskolas izglītības programma latviešu  valodā, šīs izglītības iestādes īsteno abas izglītības programmas. Tādējādi visas mazākumtautību pirmsskolas izglītības iestādes, kas iepriekš ir īstenojušas izglītības programmu mazākumtautību valodā, no 2021.gada  īsteno izglītības programmu arī  latviešu valodā, veidojot  17,3 % no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita.
Taču projekts, kas skar daudzu bērnu intereses, nav pat nodots pilnvērtīgai sabiedriskai apspriešanai.  Šajā gadījumā tiek pārkāpts no Satversmes 1. panta izrietošais labas pārvaldības princips, kā arī Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta piektās daļas, un 2009. gada 25. augusta Ministru kabineta noteikumu nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtības attīstības plānošanas procesā” 4. un 5. punkta nosacījumi.

LCK līdzpriekšsēdētājs                                           Vladimirs Buzajevs