Atzinums

SIA “Credit Solutions” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un iebilst tam pēc būtības.
Likumprojekts ir daļa no plašākas patērētāju kreditēšanas tirgus uzraudzības reformas, kuras ietvaros no 2027. gada 1. janvāra paredzēts nodot Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) funkcijas Latvijas Bankai, tomēr anotācijā nav sniegts pietiekams, pierādījumos balstīts pamatojums šādas reformas nepieciešamībai vai tās sagaidāmajai efektivitātei. Sabiedrība neatbalsta PTAC regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, jo nav identificēti konkrēti trūkumi līdzšinējā uzraudzības modelī, kā arī nav pierādīts, ka piedāvātais risinājums nodrošinās efektīvāku uzraudzību vai administratīvā sloga mazināšanu. Tieši pretēji – pastāv risks normatīvās vides sarežģītībai un neskaidrībai.Anotācijā minētā institucionālā sadrumstalotība pati par sevi nav pietiekams pamats kompetences pilnīgai koncentrācijai vienā institūcijā, jo nav izvērtēti alternatīvi, mazāk ierobežojoši risinājumi, piemēram, kompetenču precizēšana vai institucionālās sadarbības uzlabošana.Svarīgi, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji jau kopš 2018. gada ir pakļauti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk - NILLTPFN) prasībām un PTAC veiktajā uzraudzībā nav konstatēti sistēmiski trūkumi, tostarp arī starptautiskajos izvērtējumos šis sektors nav identificēts kā paaugstināta riska joma, līdz ar to nav pamata būtiskām institucionālām izmaiņām.
Vienlaikus Likumprojektā ietvertā pieeja faktiski ved uz uzraudzības un prasību piemērošanas pieejas izlīdzināšanu starp nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un kredītiestādēm, lai gan šie subjekti darbojas būtiski atšķirīgos risku, mēroga un biznesa modeļos un nerada sistēmisku risku finanšu stabilitātei. Šāda pieeja, nepamatojot to ar detalizētu riska analīzi, neatbilst samērīguma un vienlīdzības principiem. Papildus jānorāda, ka pastāv nevienlīdzīga piekļuve informācijai NILLTPFN likuma prasību izpildei, jo kredītiestādēm nepieciešamā informācija no valsts reģistriem ir pieejama bez maksas, savukārt nebanku kreditētājiem – par maksu, kas rada nevienlīdzīgus apstākļus identisku pienākumu izpildē. Likumprojektā paredzēta arī būtiska uzraudzības funkciju koncentrācijas paplašināšana Latvijas Bankā (NILLTPFN uzraudzība, sankciju piemērošana, starptautiskā informācijas apmaiņa), tomēr anotācijā nav sniegts pietiekams izvērtējums par šādas koncentrācijas nepieciešamību un samērīgumu, kas rada institucionālā līdzsvara riskus.
Tāpat Likumprojektā tiek īstenota atkāpe no iepriekšējās tiesību politikas, kur patērētāju kreditēšanas sektoram NILLTPFN jomā tika piemērota diferencēta pieeja, nenorādot uz šā regulējuma vai PTAC īstenotās uzraudzības nepietiekamību, tādējādi radot tiesiskās paļāvības riskus. Papildus plānotās izmaiņas attiecībā uz pārejas regulējumu un informēšanas pienākumiem nenodrošina pietiekamu tiesisko skaidrību, jo nav pilnībā skaidrs kompetenču un atbildības sadalījums pārejas periodā, kā arī informācijas aprites kārtība starp iesaistītajām institūcijām, kas var radīt praktiskas piemērošanas grūtības.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka reforma kopumā nav pietiekami pamatota, jo līdzšinējā PTAC īstenotajā uzraudzībā nav konstatēti būtiski trūkumi, un līdz ar to Likumprojekts kā šīs reformas sastāvdaļa nav atbalstāms.

 

-