Atzinums

Par informatīvā ziņojuma projektu (24-TA-250)

Biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” (LMSP) vēlreiz ir iepazinusies gan ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedriskajai apspriešanai atkārtoti nodoto Informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” (turpmāk tekstā – Ziņojums), gan ar tam pievienoto Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (turpmāk tekstā – Protokollēmums) projektu.

LMSP joprojām kategoriski iebilst iepriekšminēto dokumentu tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā, jo:

Neskatoties uz jau iepriekš pausto, jautājumam ir pieiets ļoti pavirši, virspusēji, uzskatot, ka ne potenciālā lēmuma seku tieši skartajiem (meža īpašnieki, meža apsaimniekotāji, meža un ar to saistīto nozaru pārstāvji utt.), ne plašākai sabiedrībai nebūs laika un zināšanu iedziļināties, vērtēt un aprēķināt.
Ne Ziņojums, ne Protokollēmuma projekts nepiedāvā tālredzīgu rīcību (vai rīcības plānu, skaidrību, iespēju prognozēt ilgtermiņā), kas uzlabotu Latvijas saimnieciskās darbības vides prognozējamību, ņemtu vērā Latvijas tautsaimniecības situāciju un tautsaimniecības nozaru attīstības intereses; pilnībā tikusi ignorēta ģeopolitiskā situācija un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību.
Iepriekšminētie dokumenti ne mazākajā mērā neveicina efektīvas dabas aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, bet paredzami turpinās pretrunīgo, konfrontējošo, ieinteresētās puses vērā neņemošo ierasto stilu, pakļaujoties “konjunktūrai” – proti – Eiropas Savienībā ar dabas aizsardzību saistītie jautājumi ir gan aktuāli, gan populāri, tātad iebildes vai papildinājumi kādam dabas aizsardzības plānam var tikt tulkoti tikai kā iebildes pret dabas aizsardzību kopumā (pat gadījumos, kad dabas aizsardzības plāns ir nekam nederīgs brāķis). Informatīvajā ziņojumā minēti un vērtēti vairāki scenāriji, bet nav konkretizēts, kurš no tiem vai kuru kombinācija varētu tikt atbalstīta vai darbs pie tās turpināts, nav paskaidrots izvēles pamatojums, kādos datos un plānos tā balstīta (skaidrojums, kāpēc Ziņojumu uzskatām par paviršu un virspusēju).
Nav precizēts, ciktāl (hektāros) palielināsies vai plānots palielināt Natura 2000 teritoriju kopējo platību un konkrēti kāds būs vai tiek plānots mežsaimnieciskās darbības aizliegumu apjoms un kā tas ietekmēs gan Latvijas tautsaimniecību kopumā, gan situāciju iespējamo aizliegumu “skartajos” reģionos.
Pirmkārt, precīzu skaitļu, datu un informācijas neesamība neļauj noteikt iespējamo mežsaimnieciskās (vai citas saimnieciskās) darbības aizliegumu pieauguma ietekmi uz valsts un/vai privātajiem mežu īpašniekiem un attiecīgi kopējo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Aprēķinam jābūt vienkāršam un ikvienam Latvijas iedzīvotājam saprotamam – proti (piemērs) – palielinot aizsargājamo teritoriju platību par NNN hektāriem, koksnes ieguves un ražošanas apjoms saruks par MMM kubikmetriem, valstij nomaksāto nodokļu apjoms saruks par XXX tūkstošiem vai ... eiro, darbavietas zaudēs YYY cilvēku.
Secīgi – Ziņojumā iekļautā iespējamā saimnieciskās darbības ierobežojumu ietekme uz mežsaimniecību ir nepilnīga, jo nav novērtēta ietekme uz meža un ar to saistītajām nozarēm kopumā.
Lai precīzi noteiktu un saprotami skaidrotu iespējamo saimnieciskās darbības ierobežojumu ekonomisko un sociālo ietekmi Ziņojumā jāiekļauj Plānoto (iespējami plānoto) jauno Natura 2000 teritoriju ģeogrāfiskais (telpiskais) izvietojums un attiecīgie mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi.
Nepiekrītam Protokollēmuma projekta 6. punktā piedāvātajam – veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā, nosakot papildus prasības biotopu aizsardzībai. Tā kā spēkā esošais dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas tiesiskais regulējums paredz (vienlaikus nosakot kārtību to izveidošanai), ka ES nozīmes biotopus var aizsargāt veidojot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vai mikroliegumus, grozījumiem nav saprātīga un loģiska pamatojuma.
Kategoriski iebilstam Protokollēmuma projekta 7. punktā paredzētajam, ka Eiropas Savienības nozīmes biotopus valsts un pašvaldībās/publiskā īpašuma zemēs saglabā tādā platībā un vismaz tādā ekoloģiskā stāvoklī/kvalitātē, kā fiksēts dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols”. Tā taptu gluži jauns faktiski tiesiski neregulēts saimnieciskās darbības ierobežojuma un ierobežošanas veids, kas jebkādu saimniecisko darbību plānošanu padarītu vēl neskaidrāku (kā tas jau ir šobrīd). Projekts ļautu jaunu aizsargājamu platību noteikšanu ārpus tiesību aktos noteiktā procesa – konkrētās vietas izvērtējuma un aizsardzības režīma noteikšanas bez ekonomiskās un sociālās ietekmes vērtējuma, kā arī ieinteresēto pušu iesaistes.
LMSP ieteikums: iesniedzot Ministru kabinetā priekšlikumu par jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas vai mikrolieguma izveidi, obligāti jāveic precīzs ekonomisko zaudējumu ietekmes uz tautsaimniecību un valsts budžetu aprēķins un izvērtējums.

-