Atzinums

Par Ministru kabineta protokollēmuma projektu Nr. 25-TA-1021

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” (turpmāk – LĢĀA) ir iepazinusies ar Veselības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam “Par Ministru kabineta un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas kolektīvajām sarunām ar mērķi noslēgt koplīgumu” un Ministru kabineta protokollēmuma projektu Nr. 25-TA-1021.

Veselības ministrija ziņojumā norāda un iesaka Ministru kabinetam ar protokollēmumu noteikt, ka kolektīvajās sarunās, kurām saskaņā ar Senāta spriedumā atzīto ir jānotiek starp LĢĀA un Ministru kabinetu, ir jāpiedalās trešajai personai - biedrībai “Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija”. Veselības ministrijas ieskatā šai biedrībai esot jābūt sarunu dalībniecei tāpēc, ka arī tā apvieno primārās veselības aprūpes sniedzējus, kas nodrošina veselības aprūpi pacientiem saskaņā ar publisko tiesību līgumu.

Norādot un aicinot ar protokollēmumu noteikt, ka kolektīvajās sarunās starp LĢĀA un Ministru kabinetu ir jāpiedalās Veselības ministrijas norādītai un Ministru kabineta noteiktai trešajai personai, Veselības ministrija aicina Ministru kabinetu pārkāpt LĢĀA un tās biedru arodbiedrības brīvības tiesības. Tās ir noteiktas Satversmes 108.panta trešajā teikumā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11.pantā, Eiropas Sociālās hartas 5. un 6.pantā un Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās, tostarp Konvencijā Nr. 87. No arodbiedrību brīvības izriet prasība nodrošināt arodbiedrībām neatkarību ar to darbību saistītu jautājumu izlemšanā. Arodbiedrību tiesības brīvi darboties ietver arī tiesības uz kolektīvajām sarunām. Lai tiesības slēgt koplīgumus būtu patiesi nodrošinātas, arodbiedrībām ir jābūt neatkarīgām, proti, tās nedrīkst kontrolēt darba devējs, šajā gadījumā Ministru kabinets, arī ar protokollēmumu izdošanu. Kolektīvo sarunu procedūrai jānotiek bez valsts iestāžu nepamatotas iejaukšanās.[1] Ja Ministru kabinets noteiktu, ka kolektīvajās sarunās jāpiedalās citām personām, tā būtu neatļauta un nepamatota iejaukšanās.

Administratīva apgabaltiesa un Senāts, iztiesājot lietu, ir atzinusi, ka LĢĀA ir pierādījusi visu strādājošo pārstāvības organizācijai kā arodbiedrībai noteiktās tiesiskās pazīmes. LĢĀA pārstāv 83% no ģimenes ārstiem, kuri sniedz valsts nodrošinātos pakalpojumus. Tās statūtos ir noteikts ģimenes ārstu kā strādājošo tiesību aizsardzības mērķis. Tāpēc LĢĀA ir tiesības pārstāvēt ģimenes ārstus un īstenot visas arodbiedrībai noteiktās tiesības. Tas paredz, ka LĢĀA ir arī pamats prasīt, lai valsts vai citas personas neiejaucas tās tiesībās īstenojot arodbiedrības likumiskās funkcijas.  

Zināms, ka valsts var noteikt, ka arodbiedrībām, lai tās varētu piedalīties kolektīvajās sarunās, ir jāpārstāv noteikta strādājošo daļa. Nav šaubu, ka LĢĀA izpilda visas Latvijas un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās prasības strādājošo pārstāvībai. Ar Senāta un Administratīvās apgabaltiesas spriedumu ir nodibināts, ka LĢĀA strādājošo pārstāvības apmērs pierāda pārstāvības tiesību pamatotību gan skaitliski, gan tiesiski.

Izskatot Ministru kabineta Kasācija sūdzību, Senāts jau ir izskatījis Ministru kabineta ieskatu par divu ģimenes ārstu biedrību esību kolektīvo darba tiesību noteikšanai. Senāts nav piekritis Ministru kabinetam argumentam par to, ka divu ģimenes ārstu biedrību esība ir šķērslis LĢĀA kā arodbiedrības tiesību atzīšanai. Senāts norādījis, ka ne nacionālo, ne starptautisko tiesību normas neaizliedz līdzdarboties vairākām arodbiedrībām.

Satversmes 108.pantā noteiktās arodbiedrības brīvības tiesības ietver arodbiedrības tiesības apvienoties organizācijās, ja tāda ir arodbiedrības izvēle. Ar likumu, vai ar Ministru kabineta lēmumu nevar noteikt, ka valstī vai kādā nozarē var pastāvēt tikai viena arodbiedrība vai viena arodbiedrību apvienība. Arodbiedrības brīvība ietver tiesības apvienoties vai pievienoties kādai citai organizācijai, bet valsts nedrīkst piespiest arodbiedrību apvienoties vai sadarboties ar kādu citu biedrību vai institūciju.

Ministru kabineta tiesības un pienākumi saistībā ar LĢĀA kā arodbiedrības un tās biedru tiesībām izpaužas divējādi. Pirmkārt, saskaņā ar Senāta spriedumā atzīto, Ministru kabinets attiecībā uz ģimenes ārstiem īsteno darba devēja lomu. Otrkārt, Ministru kabinets ir valsts izpildvaras institūcija. Satversmes 89.pantā ir noteikts Ministru kabineta kā valsts pārstāvja pienākums atzīt un aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Ministru kabinets nedrīkstētu pieņemt tādus lēmumus attiecībā uz LĢĀA iesniegto priekšlikumu sākt koplīguma sarunas vai veikt tādu rīcību šajā procesā, kura aizskartu pamattiesības vai radīto aizskāruma risku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LĢĀA aicina Ministru kabinetu nepieņemt protokollēmuma projektu Nr. 25-TA-1021 izsludinātajā redakcijā, paredzot, ka LĢĀA un Ministru kabineta koplīguma sarunās piedalās trešā persona.

LĢĀA aicina Ministru kabinetu respektēt un nodrošināt LĢĀA kā arodbiedrības tiesības pilnā apmērā. Tostarp, tās, kas izriet no valsts pienākuma veikt konsultācijas par nodarbinātības, sociālās vai ekonomiskās politikas jautājumiem, arī veicot konsultācijas likumprojektu izstrādes gaitā. LĢĀA aicina Ministru kabinetu turpmāk bez konsultēšanās ar LĢĀA kā strādājošo pārstāvi, atturēties no vienpusēju lēmumu pieņemšanas attiecībā uz jebkādiem ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem, kas skar ģimenes ārstu, kas sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, tiesības un intereses. Kā norāda Senāts, šāda rīcība būtu uzskatāma par kolektīvās sarunas kavējošu rīcību un tā būtu pretrunā Satversmes 108. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 11. pantā noteiktajām nodarbināto personu tiesībām.

LĢĀA aicina Ministru kabinetu izpildīt Spriedumu un uzsākt kolektīvās sarunas ar LĢĀA par LĢĀA biedru - ģimenes ārstu, kuri sniedz valsts apmaksātus primārās veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbinātības jautājumu tiesisku nostiprināšanu sarunu procesā. LĢĀA aicina Ministru kabinetu, īstenojot dialogu brīvprātīgu sarunu ceļā, vienoties par koplīguma noslēgšanu. LĢĀA aicina Ministru kabinetu ar tā deleģēta pārstāvja starpniecību vienoties par abpusēji pieņemamu tikšanās laiku un vietu.
           
[1] Kovaļevska A. Satversmes 108.panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri, VIII nodaļa, Cilvēka pamattiesības. Latvijas Vēstnesis, 2011.
 

-