Atzinums

Ar likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”, projekta ID 22‑TA‑2444, turpmāk – Likumprojekts, paredzēts Dabas resursu nodokļa, turpmāk – DRN, likuma 9. pantu papildināt ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:
“(1¹) Persona, kura realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto akumulatoru vai bateriju, kura paredzēta ceļu satiksmē izmantojamu elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa vilces nodrošināšanai, nemaksā nodokli, ja attiecīgā akumulatora vai baterijas, elektroautomobiļa vai hibrīdautomobiļa pirkuma līgumā ir ietvertas garantijas izlietotā akumulatora vai baterijas nosūtīšanai atpakaļ ražotājvalstij.”

Pirmkārt, LASUA vērš uzmanību, ka spēkā esošā DRN likuma 9. pantā jau ir ietverta 1.¹ daļa, kas nosaka gadījumus, kad nodokļa maksātājam, kas realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, turpmāk – Saules paneļi, ir atbrīvojums no DRN samaksas par Saules paneļiem. Tāpat jānorāda, ka jau šobrīd DRN likuma 9. panta otrajā daļā ir ietverts 12. punkts, kas nosaka kārtību, kādā nodokļa maksātājs reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē. Ievērojot iepriekš minēto, LASUA lūdz precizēt Likumprojektā ietverto DRN likuma panta daļu un punktu numerāciju, ņemot vērā spēkā esošo DRN likuma redakciju.

Otrkārt un galvenokārt, LASUA ieskatā Likumprojektā ir nepieciešams precizēt/papildināt DRN likuma 9. panta 1.¹ daļas 2. punktā ietvertās prasības nodokļa maksātājam, kas realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai Saules paneļus, paredzot, ka arī šādiem nodokļa maksātājiem, lai saņemtu atbrīvojumu no DRN, ir jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājums.

Proti, pašreiz spēkā esošajā DRN likuma 9. panta 1.¹ daļas redakcijā ir noteikts, ka nodokļa maksātājs, kas realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai Saules paneļus, nodokli nemaksā par Saules paneļiem, ja izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
1) nodrošina Saules paneļu atsevišķu uzskaiti, šo iekārtu un akumulatoru atkritumu savākšanu, pieņemšanu un uzglabāšanu un šo akumulatoru pārstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par videi kaitīgām precēm, piedalās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam;
2) izveido savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz viens megavats, pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, un reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē.

No iepriekš minētā, var izdarīt finanšu nodrošinājuma jēdziena un mērķim neatbilstošu secinājumu, ka DRN likuma 9. panta 1.¹ daļas 2. punktā noteiktais nodokļa maksātājs var nemaksāt DRN par Saules paneļiem, bet pats veikt visas darbības, kas saistītas ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, tajā pašā laikā šādam nodokļa maksātājam nav ar normatīvo aktu noteikts pienākums iesniegt finanšu nodrošinājumu, bet gan pienākums tikai reģistrēties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē, proti, Valsts vides dienestā. Līdz ar to, secināms, ka šādam nodokļa maksātājam nav jāiesniedz nekāda veida finansiāls nodrošinājums, kas nepieciešamības gadījumā Valsts vides dienestam dotu iespēju pilnībā vai daļēji segt DRN maksu, ja attiecīgais nodokļa maksātājs ar Saules paneļu atkritumiem rīkotos neatbilstoši normatīvo aktu prasībām.

DRN likuma 11.¹ panta otrajā daļā ir noteikts, ka finanšu nodrošinājuma mērķis ir radīt papildu garantiju nodokļa maksājuma saistības izpildei, ja nodokļa maksātājs nav izpildījis savas saistības attiecībā uz nodokļa samaksu, lai nepieļautu, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošas iestādes lēmumā noteiktā nodokļa maksājuma iekasēšana varētu kļūt apgrūtināta vai neiespējama.

Tāpat jānorāda, ka saskaņā ar DRN likuma 11.¹ panta pirmo daļu finanšu nodrošinājums ir nodokļa maksājuma nodrošinājums, ar kuru pilnībā vai daļēji tiek segts nodoklis par noteikta veida atkritumu apjomu, kas nav pieņemts, atkārtoti izmantots vai reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un līgumam par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu vai apsaimniekošanas līgumam konkrētā kalendārajā gadā, kad bija piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem, iepakojumu vai vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem vai par videi kaitīgām precēm saskaņā ar šā likuma 7., 8., 8.¹ vai 9. pantu.

Vērtējot konkrēto situāciju, faktiski ar DRN likuma 9. panta (1.¹) daļas 2. punktā noteikto formulējumu tiek radīta atkritumu apsaimniekošanas plūsma, kas pēc būtības neatbilst DRN likuma mērķi, kā arī neveicina vides aizsardzības principos noteikto. Turklāt ar pašreiz spēkā esošo DRN likuma 9. panta (1.¹) daļas 2. punkta regulējumu tiek nevajadzīgi apgrūtinātas Valsts vides dienesta iespējas preventīvi īstenot pasākumus (pieprasot finanšu nodrošinājuma iesniegšanu), lai nodrošinātu finansiālu garantu, gadījumā, ja nodokļa maksātājs veic darbības, kas neatbilst DRN likuma un ar to saistīto normatīvo aktu prasībām.

Šajā gadījumā finanšu nodrošinājuma piemērošana ir svarīga, lai nepieciešamības gadījumā pilnībā vai daļēji segtu nodokli par Saules paneļu atkritumu apjomu, kas nav pārstrādāts vai reģenerēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pretējā gadījumā var veidoties situācija, ka brīdī, kad nodokļa maksātājs nebūs rīkojies atbilstoši normatīvo aktu prasībām, no viņa varētu būt sarežģītāk vai pat neiespējami piedzīt viņa darbību rezultātā radītos zaudējumus.

Turklāt, vērtējot DRN likuma 11.¹ panta trešo daļu, secināms, ka finanšu nodrošinājuma apmēru aprēķina, ievērojot nodokļa objektu veidus, nodokļa likmes un aprēķināto nodokļa summu finanšu nodrošinājuma spēkā esības periodā, tajā pašā laikā no minētās normas secināms, ka finanšu nodrošinājums nevarētu būt atkarīgs no nodokļa maksātāja veida. Proti, nav atbalstāma un saprotama rīcība, kādēļ vienam nodokļa maksātāja veidam ir piemērots nesamērīgi saudzīgāki kritēriji, kurus izpildot attiecīgais nodokļa maksātājs var saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas, neraugoties uz faktu, ka rīcība konkrētajā gadījumā notiek ar vienu un to pašu nodokļa objekta veidu – videi kaitīgām precēm.

Ievērojot visu iepriekš minēto, kā arī, lai pēc iespējas nodrošinātu vieglāk īstenojamu un mazāk laika un darbaspēka resursu patērējošu iespēju Valsts vides dienestam pilnībā vai daļēji segt DRN par noteikta veida atkritumu apjomu, ko attiecīgais nodokļa maksātājs nav apsaimniekojis atbilstoši normatīvo aktu prasībām, LASUA ieskatā Likumprojektā ir jāiekļauj DRN likuma 9. panta (1¹) daļas grozījumi, skaidri un nepārprotami norādot, ka ikvienam nodokļa maksātājam, tajā skaitā arī tādam, kurš pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir pienākums iesniegts Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu.

Papildu LASUA ieskatā Likumprojekta tekstā vai Likumprojekta anotācijā ir jānorāda, ka uz nodokļa maksātāju, kurš pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanu, ir attiecināmi tie finanšu nodrošinājuma nosacījumi, kas minēti Ministru kabineta 2009. gada 19. maija noteikumos Nr. 450 “Kārtība, kādā piemēro finanšu nodrošinājumu, slēdz un izbeidz nolietotu transportlīdzekļu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu”, vienlaikus paredzot, ka finanšu nodrošinājuma apmērs Saules paneļu atkritumu apsaimniekošanai nevar būt zemāks kā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.
 

LASUA piedāvātā DRN likuma 9. panta (1¹) daļas redakcija:
(1¹) Nodokļa maksātājs, kas realizē vai izmanto savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai fotoelementu paneļus, invertorus un elektriskos akumulatorus fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, nodokli nemaksā par fotoelementu paneļiem, invertoriem un elektriskajiem akumulatoriem fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, ja izpilda vienu no šādiem nosacījumiem:
1) nodrošina fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atsevišķu uzskaiti, šo iekārtu un akumulatoru atkritumu savākšanu, pieņemšanu un uzglabāšanu un šo akumulatoru pārstrādi atbilstoši normatīvajiem aktiem par videi kaitīgām precēm, piedalās videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā atbilstoši šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā noteiktajam;
2) izveido savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz viens megavats, pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, reģistrējas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošā iestādē un iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošai iestādei finanšu nodrošinājumu.