Atzinums

Noteikumos lietoto terminu skaidrojumā nav ietverts terminu "pretendents" un "apakšuzņēmējs" skaidrojums, kas tiek lietoti noteikumu 5. sadaļā.
Publisko iepirkumus regulējošie normatīvie akti nosaka, ka "pretendents" ir piegādātājs, kurš ir iesniedzis piedāvājumu iepirkumā, taču regulējums paredz arī divpakāpju procedūras, kurās piegādātāji sākotnēji iesniedz pieteikumus un tie ir "kandidāti" (kandidāts ir piegādātājs, kurš piedalās slēgtā konkursā, konkursa procedūrā ar sarunām, sarunu procedūrā, konkursa dialogā vai inovācijas partnerības procedūrā līdz piedāvājuma iesniegšanai). Divpakāpju procedūrās pirmajā posmā tiek noteiktas kandidātu atlases prasības un atlasīti atbilstoši kandidāti (tostarp tiktu veikta noteikumos minēto sertifikātu esības pārbaude).
Publisko iepirkumus regulējošie normatīvie akti nosaka, kas ir "apakšuzņēmējs", proti, apakšuzņēmējs ir ne tikai pretendenta piesaistīta persona, bet arī pretendenta apakšuzņēmēja piesaistīta persona jeb apakšuzņēmējs, kas veic būvdarbus vai sniedz pakalpojumus iepirkuma līguma izpildei.

-

Lūdzam svītrot tās izvirzītās prasības, kas tiek izvirzītas pret dienesta vajadzībām dokumentu apstrādes lietvežiem. Šādas prasības ir pamatoti izvirzīt valsts drošības dienestiem, ministrijās kur dokumentu apjoms pārsniedz 100 dokumentus gadā un ir izveidotas atsevišķas struktūrvienības un dienesti, kas strādā tikai un vienīgi ar klasificētas informācijas apstrādi ikdienā un nav apvienotas ar parastās lietvedības dokumentu apstrādes procesu nodrošināšanu.

-

Ņemot vērā izteikto iebildumu par noteikumu projekta 34.punktu, lūdzam svītrot šo punktu. 

-

Izsakām iebildumu par noteikumu projekta 36.punkta pēdējo teikumu, ka slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības organizēšanas funkcijas nav atļauts veikt vienam un tam pašam darbiniekam vai amatpersonai.
Vēršam uzmanību, ka minētā prasība radīs nesamērīgu slogu iestādēm, kurās līdz šim slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības organizēšanas funkcijas nodrošināja viens darbinieks. Iestādēm ar maza apjoma informāciju un mazu dokumentu skaitu, kurās līdz šim abas funkcijas pildīja viens darbinieks, būs nepieciešami papildu resursi prasības izpildei. No piedāvātās redakcijas izriet, ka būtu jāveido Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa/daļa un sevišķās lietvedības struktūrvienība atsevišķi, kas radītu nepieciešamību pēc papildus finansējuma. Lūdzam skaidrot, vai ir veikta aptauja par to, cik ir šādu iestāžu, kam būs nepieciešams veikt minētās izmaiņas, kā arī izmaksām šādu izmaiņu īstenošanai.
Papildus lūdzam noteikumu projektā paredzēt arī izņēmuma gadījumus, kad iestādes vadītājs drīkst norīkot institūcijā atbildīgās amatpersonas, darbiniekus vai struktūrvienību veikt slepenības režīma nodrošināšanas un sevišķās lietvedības funkcijas, ja konkrētajā iestādē radušies izņēmuma apstākļi un/vai resursu optimizācijas nolūkos, par to rakstveidā informējot kompetento valsts drošības iestādi.

-

Aicinām izvērtēt iespēju šo noteikumu projekta ietvaros noteikt regulējumu, paredzot, ka:
1) veicot jaunu drošības telpu izbūvi, šajās telpās šķidrumu saturošās komunikācijas (piemēram, apkure, kanalizācija, ūdensvads ) tiek montētas zonas augšējā daļā, lai izvairītos no valsts noslēpuma objektu bojāšanas avārijas gadījumā. Ja nav citu iespēju apiet šo zonu nešķērsojot, šāda tipa komunikācijas montēt grīdas kanālā/grīdas līmenī, vienlaicīgi paredzot gan trapu grīdā gan pretnoplūdes trauksmes signalizāciju (var būt atsevišķa, var būt kopā ar ēkas vadības sistēmu);
2) ja šāda tipa telpās ir nepieciešams nodrošināt speciālo klimatu, kas atšķiras no ēkas klimata, un šim nolūkam ir nepieciešamas atsevišķās inženiertehniskās iekārtas (piemēram, gaisa kondicionieri, mitrinātāji, sausinātāji, utml.), paredzēt tādu risinājumu, ka iekārtas tiek izvietotas ārpus drošības zonas, atvieglojot to ekspluatāciju.

-

Ievērojot to, ka Noteikumu projekta 52.punktā ietverts regulējums par nepiederošu personu piekļuves tiesībām 2.drošības zonai, lūdzam izvērtēt, nepieciešamības gadījumā precizējot noteikumu projektu, 52.1.apakšpunktā ietverto regulējumu par attiecīgās institūcijas darbinieku vai amatpersonu. No Noteikumu projekta nav skaidrs, kāpēc institūcijas darbinieks vai amatpersona, kurai ir izsniegta vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja, varētu tikt norādīta kā "nepiederošā persona".

-

Noteikumu projekta 52.3 apakšpunktā un 53.punktā ietverti nosacījumi par saimnieciska rakstura darba veicēja piekļūšanu 2.drošības zonai.  
Lūgums skaidrot, vai šādas prasības attiecas arī uz 1. drošības zonu. No noteikumu projekta redakcijas nevar viennozīmīgi šo identificēt, jo noteikumu projekta 50.1. apakšpunktā nav nekas norādīts par saimnieciska rakstura darbu veicēja piekļūšanu 1.drošības zonai.

-

Noteikumu projekta 53.punktā ietverts regulējums attiecībā uz gadījumiem, kad saimnieciska rakstura darbu veikšanai nav pieejamas personas, kurām ir izsniegta vismaz trešās kategorijas speciālā atļauja. Lūdzam noteikumu projektā ietvertajā regulējumā analizēt arī iespējamo situāciju, kad tirgū nav pieejams komersants ar IDS (piemēram, liftu apkalpošanā), vai ir tikai viens pretendents, kas savukārt var ietekmēt iepirkuma cenu (piemēram, gāzes dzesēšanas sistēmas).

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu un lemt par kopiju uzskaiti, lai nodrošinātu kontrolētu kopiju veidošanu un informācijas aizsardzības pasākumu ievērošanu. Ja ir izsniegta dokumenta kopija, tā arī ir jāglabā atbilstošos informācijas aizsardzības drošības apstākļos, tas ir slēgtā skapī zem signalizācijas.

-

5. sadaļas nosaukums nav korekts. Noteikumu 2. punktā ir sniegts termina "iepirkums"skaidrojums, taču nosaukumā ir termins "iepirkumu procedūra". Publiskajos iepirkumos termina "iepirkums" ir plašāks un tiek lietots apzīmējot jebkuru pasūtītāja veiktu iepirkumu, savukārt "iepirkumu procedūra" ir publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos minētas konkrētas iepirkuma veikšanas kārtības.

-

Lūgums papildināt noteikumu projektā ietverto regulējumu ar pasūtītāja pienākumu pirms līguma noslēgšanas informēt drošības iestādi par iepirkuma uzvarētāju, vienlaikus iesniedzot piesaistīto speciālistu sarakstu to speciālo atļauju spēkā esamības pārbaudei.

-

Regulējums nav korekts. Nav saprotams, uz kuru posmu attiecināms, t.i., vai uz iepirkuma norises posmu vai uz iepirkuma līguma izpildes posmu vai arī uz abiem.
Iepirkuma process norisinās divās pakāpēs (jeb nodalāmos posmos):
1. Iepirkuma norises posms, kas rezultējas ar līguma noslēgšanu;
2. Iepirkuma līguma izpildes posms.
Tāpat no regulējuma nav saprotams, kādā gadījumā ir jāpārtrauc. Proti, jāpārtrauc, ja nav iepirkuma līgumā formāli paredzētas minimālās drošības prasības vai neatkarīgi no tā ir vai nav paredzētas šīs prasības, bet netiek vispārīgi ievērotas drošības prasības pēc būtības.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 26.,31.punktā, 67.1.apakšpunktā, 84., 87.punktā, 90.10.apakšpunktā, 91., 92., 94., 141. un 144.punktā sniegtās atsauces uz citām šo noteikumu projekta tiesību normām, atbilstoši  Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 132.1.apakšpunktam, un pirms atsauces uz konkrētu noteikumu projekta vienību (punktu, apakšpunktu) lietot vārdus  “šo noteikumu” .

 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar terminu "dokumenti dienesta vajadzībām", ņemot vērā, ka ar 2024. gada 1. janvāri zaudēs spēku, arī 2005. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumi Nr.280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām". 

-

Lūdzam papildināt ar terminu skaidrojot arī darbinieka, kurš veic darbu ar klasificētās informācijas, tai skaitā DV informācijas apriti, uzskaiti un ir atbildīgs par DV informācijas drošības nosacījumu ievērošanu iestādē.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta 14.punktu, norādot, kurš veic atkārtotas atļaujas dokumentu iesniegšanu valsts drošības iestādē - iestāde vai persona. Ja persona to veic nepastarpināti, tad uzlikt par pienākumu informēt iestādi.

-

Lūdzam precizēt redakciju, papildinot ar teikumu šādā redakcijā:  "Ja persona izmaiņu pieteikumus iesniedz nepastarpināti kompetentai valsts drošības iestādei, tad par to informē iestādi."

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar jaunu punktu, kurā ir atrunāta un norādīta iestādes rīcība informācijas apmaiņā starp iestādēm, lietvedība, un iestādes vadītāja rakstveida atļauju uzskaite. Lūdzam papildināt ar standartformu atļaujai.

-

Lūdzam noteikt rīcību iestādei, papildinot ar punktu šādā redakcijā: "ja iestāde ikdienā nerada dokumentus dienesta vajadzībām, tad nav nepieciešams veidot atsevišķu sarakstu, un iestādes radītajam dokumentam statusu  dienesta vajadzībām piešķir atbilstoši Informācijas atklātības likumā noteiktajam pēc nepieciešamības  dokumentu radīšanas brīdī atbilstoši dokumenta saturam, notikumiem publiskajā telpā un ģeopolitiskajai situācijai valstī.

-

Lūdzam papildināt noteikumu projektu ar punktu, kurā ir noteikti pienākumi saistībā ar noteikumu projekta 33.6.apakšpunktu.

-

Lūdzam aktualizēt punkta redakciju, skaidri nosakot, ka iestādēs, kas apstrādā 100-250 dokumentus gadā šo noteikumu 33.1.  - 33.4. apakšpunktos un darbinieki ir tiešā institūcijas vadītāja pakļautībā, šajos noteikumos paredzēto funkciju izpildi ir atļauts veikt vienam un tam pašam darbiniekam vai amatpersonai, kā arī papildināt ar atsevišķiem punktiem, kuros ir noteikti 33.2-33.4. noteikto atbildīgo pienākumi.

-

Ierosinām papildināt teikumu ar nosacījumu, ka drošības prasības ir jānodrošina ēkām, kas tiek būvētas no jauna. Kā arī papildināt noteikumu projektu ar rīcību, kādas drošības prasības telpām ir paredzētas vecām ēkām, kurās iestādes ir izmitinātas un telpas ir akreditētas atbilstoši iepriekš izvirzītajām prasībām un TEMPEST rādījumiem.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 81.3.apakšpunktu vai papildināt ar atrunu “ja dokumentu apjoms pārsniedz vairāk kā 100-250 dokumentus gadā”. Pretējā gadījumā, ja apjoms ir neliels, tas prasīs papildus finanšu līdzekļus.

-

Lūdzam skaidrot noteikumu projekta 102.punkta redakciju – vai DV dokumentus reģistrē vienā dokumentu uzskaites reģistrā ar konfidenciāliem un slepeniem dokumentiem?

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 109.punktu, izsakām priekšlikumu Valsts drošības dienestam nodrošināt ministrijas ar standartizētiem žurnāliem klasificētās informācijas uzskaitei atbilstoši noteikumos noteiktajiem procesiem.

-

Lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību objektos ar IDS prasībām, lūdzam izskatīt iespēju komersanta, kuram ir izsniegts derīgs IDS, darbiniekiem saņemt speciālās atļaujas pirms iepirkuma līguma noslēgšanas (pašreizēja prakse ir tāda, ka darbiniekam pielaide objektam netiek izsniegta, kamēr nav noslēgts iepirkuma līgums, periods starp līguma noslēgšanu un pielaides piešķiršanu ir nepamatoti ilgs, tas ierobežo pretendentu skaitu).

-

Lūdzam skaidrot, vai noteikumu projekta 5.nodaļā “Klasificētās informācijas aizsardzība iepirkumu procedūrā” ietvertais regulējums attiecināms arī uz saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodrošina inženiertehnisko iekārtu apkalpošanu objektā ar drošības zonām. Ja regulējums ir attiecināms, tad lūdzam skaidrot, nepieciešamības gadījumā precizējot noteikumu projektu, par izvirzītajām prasībām komersantiem un tā speciālistiem. Piemēram, objektā  “A” ir noteikta drošības zona.  Šajā gadījumā komersantam, kas nodrošina ēkas apkalpošanu, t.sk.,drošības zonā, ir nepieciešams attiecīgās kategorijas IDS. Vai šādā gadījumā visiem komersanta darbiniekiem ir nepieciešamas pielaides, vai tikai tiem kas iekļūst drošības zonā, savukārt, pārējiem, kas nav saistīti ar piekļūšanu drošības zonai -  tikai pārbaude attiecīgajā drošības iestādē?

-

Lūdzam skaidrot, vai ar šiem noteikumiem tiks atcelti arī 2005. gada 26. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 280 "Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām".

-