Atzinums

Neatbalstam, ka:
1) ar  likumprojektu tiek izslēgtas ar Bērnu aizsardzības centra kvalifikācijas komisijas izveidi un darbību saistītās normas;
2) bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka novērtēšanu veic pašvaldības izpilddirektors.
Uzskatām, ka bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka novērtēšana jāveic kompetentai institūcijai – Bērnu  aizsardzības centra kvalifikācijas komisijai (turpmāk – Kvalifikācijas komisija), kuras sastāvā ir jomas profesionāļi un pieredzējuši nozares eksperti no Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra, kā arī bāriņtiesas darbinieku profesionālās apvienības, kas garantē augstus un vienotus standartus novērtēšanā. Uzskatām, ka šādi grozījumi nav pamatoti, jo Kvalifikācijas komisija nodrošina profesionālu un objektīvu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu, veicinot bāriņtiesu darba kvalitāti un kompetenci.
Daļa pašvaldību vērš uzmanību, ka tām nav šādu kompetentu speciālistu, kuri profesionāli var novērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka darbību, kā arī nav metodoloģijas, lai kvalitatīvi veiktu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu. Vēršam uzmanību, ka pašvaldību izpilddirektoriem nav specifisku zināšanu bērnu tiesību aizsardzības, ģimenes tiesību un sociālā darba jomā, kas nepieciešamas kvalitatīvai un objektīvai bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanai. Pašvaldībām šādas funkcijas
veikšana prasīs papildu resursus un speciālistu piesaisti, kas radīs finansiālu un organizatorisku slogu.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu Kvalifikācijas komisija nodrošina ar bāriņtiesas amatpersonu sertifikāciju, kvalifikāciju un tālākizglītību saistītu jautājumu izskatīšanu. Kvalifikācijas komisijas mērķis ir novērtēt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālo darbību un veicināt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa profesionālo izaugsmi, lai uzlabotu bāriņtiesas darba kvalitāti.
Ņemot vērā Kvalifikācijas komisijas būtisko lomu, nav skaidri apsvērumi un sniegts pamatots izvērtējums visu ar Kvalifikācijas komisijas izveidi un darbību saistīto normu izslēgšanai no Bāriņtiesu likuma. Likumprojekta anotācija nesniedz skaidru un argumentētu pamatojumu tam, kāpēc tiek likvidēta Kvalifikācijas komisija un kā pašvaldības varēs nodrošināt kvalitatīvu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu.
Par vērtēšanas biežumu- vērtēšanai būtu jābūt reizi trijos gados. Piedāvātais risinājums ir pārāk bieži.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 2., 5. un 6. pantu.
 

-

10.pants.
 Liela daļa pašvaldību iebilst par likumprojekta 10.panta grozījumiem attiecībā uz bāriņtiesas priekšsēdētājam un bāriņtiesas locekļiem nepieciešamo pieredzi.
Faktiski ar šiem grozījumiem ļoti tiek sašaurināta pretendenta iespēja strādāt bāriņtiesā, jo piedāvātā redakcija nepārprotami paredz, ka pieredzei jābūt iegūtai Bērnu tiesību aizsardzības likuma  5.¹ pantā minēto subjektu amatos vai  bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītā jomā. Tātad, jurists, kurš nostrādājis iegūtajā profesijā, nevarēs kandidēt bāriņtiesas amatpersonas amatam. Nepiekrītam šādam personu loku sašaurinājumam, pie situācijas, kad jau patlaban ir grūtības aizpildīt esošās vakances bāriņtiesās, it sevišķi lauku reģionos, attālāk no galvaspilsētas. Pie tam šī panta piedāvājums sadaļā par pieredzi ir pretrunā arī ar anotācijā norādīto par problēmām bāriņtiesu sastāva nokomplektēšanā un tml.
Jāatzīst, ka jau šobrīd liela daļa bāriņtiesu strādā izdzīvošanas režīmā, kam ir  ir vairāki iemesli, piemēram, atalgojumam nesamērīga atbildība, darba apjoms,  nereti sabiedrības nosodījums, jo jebkurā no situācijām, kur ir divas puses, vienai no pusēm būs pretenzijas par panākto rezultātu.  Bāriņtiesas darbinieka profesija sabiedrībā nav atzīta un tml.
Taču visvairāk grūtību bāriņtiesu locekļu atlasē sagādā pretendentu neatbilstība esošā Bāriņtiesu likuma izglītības un/vai pieredzes prasībām.  Pamatā pretendentiem ir iegūta likumam atbilstošā izglītība, taču nav prasītas pieredzes iegūtās izglītības jomā.
Jau 3 gadus Bāriņtiesu darbinieku asociācijas sanāksmēs bāriņtiesu priekšsēdētāji sūdzas par darbinieku trūkumu bāriņtiesās, ierosina ieviest atvieglojumus izglītības un pieredzes prasībām, ieviešot plašāku atļauto izglītību spektru bāriņtiesas locekļu amata pretendentiem, pieļaujot arī citas izglītības jomas – grāmatvedībā, finansēs, inženierzinībās, dabas zinībās, fizikas, matemātikas un datu zinātnēs un tml. Tas patiešām būtiski atvieglotu atlases iespējas un palielinātu iespējamo pretendentu loku.
Aicinām apsvērt un izdiskutēt iespējamo izglītības klāsta paplašināšanu. 
Taču iespējamo atvieglojumu vietā likumprojekts izglītības un pieredzes prasības nosaka vēl augstākas, jo prasa noteikto darba pieredzi (3-5 gadi)  tieši bērnu vai aizgādnībā esošu personu tiesību aizsardzību saistītā jomā.
Uzsveram, ka darbam bāriņtiesā nepiesakās bijušie prokurori, zvērināti advokāti, zvērināti notāri, zvērināti tiesu izpildītāji, probācijas dienesta darbinieki, ieslodzījumu vietu pārvaldes darbinieki, sociālo dienestu vadītāji, bērnu tiesību aizsardzības speciālisti vai juristi ar specializāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā. Līdz ar to normas piedāvājums nav savietojams ar situāciju praksē bāriņtiesās.
Nav saprotams, kā pašvaldības un bāriņtiesas pie šādām prasībām spēs nokomplektēt bāriņtiesu.
Kā norāda dažas pašvaldības, tad šobrīd bāriņtiesā palīgu amatā strādā darbinieces ar augstāko izglītību grāmatvedībā, finansēs, ar ļoti precīzu, labi attīstītu, ātru un loģisku domāšanu, kas raksturīgs šo profesiju pārstāvjiem.
Augstāk minētais dod pārliecību par to, ka lielākoties nav nozīmes tam, vai esi pedagogs, vai esi grāmatvedis, jo pamatā viss ir atkarīgs no paša pretendenta motivācijas, vēlmes strādāt, ieguldīties un tml.
 

-

Neatbalstām grozījumu  likuma 17.pantā, to papildinot ar 10.²  punktu šādā redakcijā:
“Bāriņtiesa līdz aizgādņa iecelšanai pārstāv personu, kurai nodibināta aizgādnība, spriedumā par rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu noteiktajā apjomā un kārtībā”.
Pie precīzā situācijas atspoguļojuma, kas jau ietverts anotācijā par jau esošajām problēmām nokomplektēt  bāriņtiesas sastāvu, šis var būt tikai kā papildus faktors, kas var atturēt personas no darba bāriņtiesā.
Bāriņtiesas priekšsēdētājam/loceklim jau ir nenormēts darba laiks, bieži ir jāstrādā brīvdienās un/vai  vakaros, veicot dzīves apstākļu pārbaudes, kad visi ģimenes locekli ir mājās.  Kā norāda bāriņtiesas, tad šī absurda situācija novedīs līdz tam, ka bāriņtiesās no darbiniekiem paliks tikai lietvedis. Jau šobrīd  virkne pašvaldību norāda, ka pieteikumu vietā par pieņemšanu darbā,  ir tikai iesniegumi par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu.
Rosinām 10.²  punktā "bāriņtiesa" aizstāt ar “Pašvaldība”, jo tad ir daudz plašākas iespējas aizgādņa pretendenta izvēlei. Piemēram, var izveidot speciālu amata vienību vai papildināt kāda pašvaldības darbinieka amata aprakstu ar pienākumu uzņemties aizgādņa pienākumus un tml. izvēles iespējas, ko izlemj pati pašvaldība.
Tomēr tā nevar būt tikai bāriņtiesa, kā tas tiek piedāvāts.
 

-

Neatbalstām trešās daļas redakciju.
Psiholoģiskā izpēte izmaksās potenciālajam aizbildnim no 400- 600 EUR, atkarībā no Latvijas reģiona.  Aizbildņi parasti paši nepiesakās, viņus, kā zināms, ar lielām grūtībām meklē un uzrunā bāriņtiesas locekļi.Tāpat daudz problēmu sagādā izskaidrot potenciālajam aizbildnim nepieciešamību iziet pārbaudi pie psihiatra un narkologa, samaksājot par šo pakalpojumu 40-60 EUR. 
Līdz ar to pierunāt aizbildņa kandidātam veikt psiholoģisko izpēti būs praktiski  neiespējams. Ir svarīgi Bāriņtiesai aizbildni ir vajadzīgi, nevis otrādi. Šī grozījumu projekta prasība pilnīgi liegs iespēju bāriņtiesai izvērtēt personu par aizbildni.
 

-

Par Likumprojekta 24.pantu, kurā paredzēts Bāriņtiesu likuma 40.pantā izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Bāriņtiesa aizgādņus izvēlas saskaņā ar Civillikuma 355. un 661. pantu un, izvērtējot vai izraudzītajai personai ir nepieciešamās spējas un īpašības, tai skaitā:
1) noskaidrojot personas motivāciju kļūt par aizgādni;
2) izvērtējot personas spējas pildīt aizgādņa pienākumus, ievērot aizgādnībā esošas personas tiesības un pārstāvēt tās intereses;
3) pieprasot ziņas no Sodu reģistra par personas sodāmību un tai piemērotajiem administratīvajiem sodiem,
4) ņemot vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, kā arī psihiatrs un narkologs;
5) noskaidrojot aizgādnībā esošās personas viedokli par ieceļamo aizgādni." -
Izsakām iebildi par piedāvātā panta otrās daļas 4.punktu un uzskatām, ka attiecīgais punkts būtu izsakāms citā redakcijā, jo attiecīgo atzinumu saņemšana no potenciālajiem aizgādņiem prasīs laiku un resursus, kā rezultātā personas iecelšana par aizgādni varētu aizkavēties, līdz ar to personas ar rīcībspējas ierobežojumu intereses varētu nebūt nodrošinātas atbilstošā veidā. Pilnīgi pietiekami būtu pieprasīt informāciju no kompetentās iestādes/dienesta par to, vai par personu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā ir iekļauta narkoloģiskā pacienta karte vai karte pacientam ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, ja šāda informācija būs, tad bāriņtiesa jau konkrētajai iestādei pieprasīs detalizētāku informāciju par personu.

 

-

Attiecībā uz Likumprojekta 36.pantu, kas attiecas uz Bāriņtiesu likuma Pārejas noteikumu papildināšanu ar 34.punktu šādā redakcijā: "34. Bāriņtiesu lēmumi par personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai, kas ir pieņemti līdz grozījuma šā likuma 29.pantā par trešās daļas papildināšanu ar otro teikumu, kas nosaka minētā lēmuma spēkā esības termiņu, ir spēkā divus gadus pēc šā grozījuma spēkā stāšanās dienas.", uzskatam, ka nav pamata paredzēt attiecīgajiem lēmumiem tik ilgu spēkā esamības termiņu, jo faktiski tie nesaturēs nedz atbilstošu personas izvērtējumu,  nedz arī aktuālo informāciju par personu un viņas spējām, jo kopš attiecīgā lēmuma paies vairāki gadi, kuru laikā visi attiecīgajā lēmumā vērtētie apstākļi varētu krasi mainīties.
 

-

Likumprojekta anotācija nesniedz skaidru un argumentētu pamatojumu tam, kāpēc tiek likvidēta Kvalifikācijas komisija un kā pašvaldības varēs nodrošināt kvalitatīvu bāriņtiesu amatpersonu novērtēšanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tam nav ietekme uz pašvaldību budžetiem, kas neatbilst likumprojekta tvērumā noteiktajiem uzdevumiem, kaut vai  tik specifiskam procesam, kā bāriņtiesas novērtēšana.

-

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 25. panta otrajā daļā noteikto, bāriņtiesa lemj par audžuģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka audžuģimene nepilda audžuģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm. Panta trešā daļa nosaka, ka audžuģimenes statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību, bērna un audžuģimenes savstarpējās personiskās un mantiskās attiecības, audžuģimeņu finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei vai izbeidz viņa uzturēšanos tajā, nosaka Ministru kabinets.
Uzskatām, ka būtu lietderīgi Bāriņtiesu likumā paredzēt arī iespēju uz laiku apturēt audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Tas saistās ar gadījumiem, kad pret kādu no audžuģimenēm tiek ierosināti kriminālprocesi vai administratīvie procesi saistībā ar iespējamo vardarbību pret bērniem audžuģimenē. Bieži vien šie procesi tiek ilgstoši izmeklēti, veiktas ekspertīzes, kuru gaidīšanas termiņš ir ļoti ilgs, kā rezultāta lēmuma pieņemšana lietā ieilgst. Šajā gadījumā likumdevējs nav paredzējis, kā tieši rīkoties bāriņtiesai, lemjot par audžuģimenes statusa atņemšanu – vai ilgstoši gaidīt lietā pieņemto lēmumu vai uzreiz lemt par audžuģimenes statusa atņemšanu (negaidot lēmumu, kas pierāda audžuģimenes vainu vai tieši otrādi - attaisno). Tāpēc būtu ļoti lietderīgi paredzēt iespēju bāriņtiesām uz laiku apturēt audžuģimenes pienākumu pildīšanu līdz brīdim, kamēr tiek saņemts izmeklēšanas institūcijas gala lēmums attiecīgajā lietā.








 

-

Likumprojekta 14.pantā noteiktais par Bāriņtiesu likuma 19.panta pirmo daļa papildināšanu pēc vārda "ierakstu" ar vārdiem "vai ieraksta maiņu", iespējams, būtu precizējams, papildinot pirmo daļu pēc vārda "ierakstu" ar vārdiem "vai ieraksta maiņu normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos", jo ieraksta maiņa varētu notikt tikai pastāvot noteiktajiem nosacījumiem (sk., piem., Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumu Nr.761 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistriem” 134.7.apakšpunkts un 134.8.apakšpunkts, 135.punkts).
 

-

Priekšlikums attiecībā uz Bāriņtiesu likuma 22.panta trešo daļu - vārdus "24 stundu laikā" aizstāt ar vārdiem "nākamajā darba dienā". Patlaban spēkā esošais regulējums nozīmē to, ka gadījumos, kad vienpersonisks lēmums pieņemts piektdienā, tas jānoformē rakstveidā 24 stundu laikā, kas nozīmē, ka faktiski lēmums jāsagatavo rakstveidā sestdienā. Jāņem vērā, ka runa ir par lēmumu rakstveidā.  

-

Likumprojekta 16.pantā noteikts papildināt Bāriņtiesu likuma 23.panta ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var atteikties paziņot bērna vecākiem vai citai šā panta pirmajā daļā minētajai personai bērna atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par aizliegumu šīm personām satikties ar bērnu, ja tas var kaitēt bērna veselībai, attīstībai un drošībai.”
Kopumā šāds Bāriņtiesu likuma attiecīgā panta papildinājums noteikti ir  atbalstāms, taču ir vērtējams, vai tas nebūtu precizējams, izsakot to šādā redakcijā: “Bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis var pieņemt lēmumu par atteikumu paziņot bērna vecākiem vai citai šā panta pirmajā daļā minētajai personai bērna atrašanās vietu vai pieņemt lēmumu par aizliegumu šīm personām uzturēt personiskās attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu, ja tas var kaitēt bērna veselībai, attīstībai un drošībai.”
Šāda redakcija būs atbilstošāka Bērnu tiesību aizsardzības likuma 33.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam, vienādos terminoloģiju, kā arī precizēs, ka abos gadījumos attiecīgās amatpersonas pieņem lēmumu un to, ka aizliegums attiecas ne tikai uz satikšanos, bet uz jebkādiem tiešajiem kontaktiem.
 

-

Ideja ir patiešām atbalstāma, jo bāriņtiesas savā darbā saskaras ar situāciju, ka pat krīzes audžuģimenes atsakās uzņemt bērnu, kas nonācis krīzes situācijā, bet viņam  ir devianta uzvedība.
Vienlaikus aicinām papildināt ar informāciju, kā tas tiks kontrolēts.

-

 Likumprojekta 18.pantā paredzēts Bāriņtiesu likuma 26.pantā papildināt trešo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā: "3) bāriņtiesas rīcībā par personu, kura ir izteikusi vēlmi uzņemties aizbildnību, nav šā likuma 29.panta otrajā daļā minētie atzinumi."
Attiecīgā norma būtu precizējama arī attiecībā uz gadījumiem, kad nav saņemta no ārvalstīm par personu pieprasītā informācija, jo ir gadījumi, kad persona, kura vēlas uzņemties bērna aizbildnību dzīvo ārvalstīs, tad aizbildnības nodibināšanai un bērna ievietošanai pie personas, kura dzīvo ārvalstīs, dažreiz ir nepieciešama attiecīgas valsts kompetentās iestādes piekrišana, kuras saņemšana var aizņemt ilgstošu laika periodu.
Attiecībā uz minētā panta papildināšanu ar 3.¹ daļu vēršam uzmanību, ka Nacionālais veselības dienests turpmāk tiek reorganizēts un tā funkcijas pildīs SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs", iespējams attiecīgajā normā būtu norādāms, ka informācija pieprasāma kompetentai/ atbildīgajai iestādei.

-

 Attiecībā uz Likumprojekta 29.pantu, kurā paredzēts Bāriņtiesu likuma 53.pantu papildināt ar septīto daļu šādā redakcijā: "(7) Ja aizgādnībā esoša persona maina dzīvesvietu, bāriņtiesa, kura iecēlusi aizgādni, nosuta aizgādnībā esošas personas dzīvesvietas bāriņtiesai aizgādnības lietas materiālu kopijas.", uzskatam, ka, iespējams, būtu vērtējams vai šādos gadījumos nevarētu tikt pārsūtīta lieta, nevis lietas materiālu kopijas, jo attiecībā uz aizgādnībā esošajām personām lēmumus pieņems tieši bāriņtiesa, kuras darbības teritorijā persona deklarētā vai dzīvo vai ārstējās, lieta netiks pārsūtīta pārraudzībai, bet lemšanai. Tādā veidā tiks nodrošināta arī attiecīgā regulējuma saskaņošana ar Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumu Nr. 1037 "Bāriņtiesas darbības noteikumi" 32.punktu  un 32.¹ punktu.

-

Lūdzam papildināt Bāriņtiesu likuma 55.pantu un sniegt skaidrojumu “lēmumu  par aizgādības tiesību pārtraukšanu, atņemšanu vai atjaunošanu vecākiem pieņem bāriņtiesa…….” gadījumos, kad bērna vecāki ir ieslodzījumā, kur tiek deklarēta viņu dzīvesvieta, bet līdz tam attiecīgajā pašvaldībā nav dzīvojuši.

-