Projekta ID
23-TA-1852Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
28.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Latvija ir uzsākusi procesu, lai kļūtu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energu Agency) (turpmāk – IEA) biedru, un procesu ir plānots pabeigt 2024.gada februārī. Lai kļūtu par IEA biedru Latvijai ir pienākums izstrādāt normatīvā regulējuma kopumu, lai valsts varētu īstenot koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus (Co-ordinated Emergency Response Measures - CERM) un spētu sniegt savu ieguldījumu IEA kolektīvajās darbībās (collective actions).
IEA kolektīvās darbības tiktu uzsāktas, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajās būtu jāiesaistās IEA dalībvalstīm, padarot pasaules tirgum pieejamus papildu jēlnaftas vai produktu apjomus (vai nu palielinot piedāvājumu, vai samazinot pieprasījumu) atbilstoši dalībvalsts daļai, kas noteikta saskaņā ar valsts patēriņa īpatsvaru IEA kopējā naftas patēriņā.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu iespējami ātru dalībai IEA nepieciešamā regulējuma ieviešanu, Klimata un enerģētikas ministrija rosina Likumprojekta 1.pantā paredzēto Enerģētikas likuma 1.panta 6.punktu izteikt šādā redakcijā:
“6) drošības rezerves – noteikta apjoma valsts īpašumā esošie naftas produkti, kas izveidota kā rezerve, lai enerģētiskās krīzes situācijā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu;”
Bez tam Likumprojekts būtu papildināms ar šādiem jauniem pantiem:
2. Izteikt XI. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
“Enerģētiskā krīze un Starptautiskās enerģētikas aģentūras kolektīvā rīcība”
3. Papildināt likumu ar 75.1pantu šādā redakcijā:
“75.1pants
Ministru kabinets nosaka drošības rezervju izmatošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.”
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 76. un 77.punktu šādā redakcijā:
“76. Grozījums šā likuma 1.panta 6.punktā, grozījums šā likuma XI. nodaļas nosaukumā un šā likuma 75.1 pants stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas apstiprināšanu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras biedru.
77. Ministru kabinets izdot šā likuma 75.1 pantā minēto normatīvo aktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā minētais pants.”
Savukārt anotācija būtu papildināma ar šādu informāciju:
Esošā situācija
Latvija ir uzsākusi procesu, lai kļūtu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energu Agency) (turpmāk – IEA) biedru. IEA tika izveidota 1974. gadā, lai palīdzētu koordinēt kolektīvās darbības lielu naftas piegādes traucējumu gadījumā. IEA sniedz autoritatīvu analīzi, datus, politikas ieteikumus un reālus risinājumus, lai palīdzētu valstīm nodrošināt drošu un ilgtspējīgu enerģiju visiem lietotājiem.
IEA veido 31 dalībvalsts, kā arī tai ir 13 asociācijas valstis. Pašlaik bez Latvijas par pilntiesīgām IEA dalībvalstīm vēlas kļūt arī Čīle, Kolumbija un Izraēla.
Katrai IEA dalībvalstij ir pienākums izstrādāt un īstenot politikas un normatīvā regulējuma kopumu, kas nodrošina ietvaru ārkārtas naftas produktu krājumu glabāšanai un datu ziņošanai un kas sekmē savlaicīgu iesaistīšanos IEA kolektīvajās darbībās nopietnu naftas piegādes traucējumu gadījumā.
IEA kandidātvalstij jābūt OECD dalībvalstij. Turklāt tai ir jānodrošina šādu prasību izpildi:
- izveidotas jēlnaftas vai naftas produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valstij ir tūlītēja piekļuve (pat ja tās nav valsts īpašumā) un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus;
- izstrādāta pieprasījuma ierobežošanas programma, lai līdz pat 10% samazinātu valsts naftas produktu patēriņu;
- apstiprināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus (Co-ordinated Emergency Response Measures - CERM);
- apstiprināts regulējums un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi valsts jurisdikcijā esošie naftas komersanti pēc pieprasījuma sniedz informāciju;
- ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu spēju sniegt savu ieguldījumu IEA kolektīvajās darbībās (collective actions). IEA kolektīvās darbības tiktu uzsāktas, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajās būtu jāiesaistās IEA dalībvalstīm, padarot pasaules tirgum pieejamus papildu jēlnaftas vai produktu apjomus (vai nu palielinot piedāvājumu, vai samazinot pieprasījumu) atbilstoši dalībvalsts daļai, kas noteikta saskaņā ar valsts patēriņa īpatsvaru IEA kopējā naftas patēriņā.
Kopš IEA izveides koordinētie ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir aktivizēti trīs reizes – 1991. gadā saistībā ar Līča karu, 2005. gadā, kad viesuļvētras Katrīna un Rita radīja bojājumus naftas ieguves platformās, cauruļvados un naftas pārstrādes rūpnīcās Meksikas līcī, un 2011. gadā, reaģējot uz ilgstošiem naftas piegādes traucējumiem, ko izraisīja Lībijas pilsoņu karš.
Atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam (1.panta pirmās daļas 6.punkts, 72.pants) Latvijā tiek uzturētas drošības rezerves, tas ir naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumi Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”, noteic, ka uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām vai dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī noteic kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.2pantā noteiktajam deleģējumam ir 2023. gada 1. jūnijā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”, kuri nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
Risinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, Likumprojektu nepieciešams papildināt ar normu, ar kuru tiek precizēta Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 6.punkta noteiktā drošības rezervju definīcija, paredzot, ka minētās rezerves tiek izmantotas, ne tika izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.
Lai atbilstoši prasībām IEA kandidātvalstīm tiktu nodrošināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus, attiecīgi Likumprojektu jāpapildina ar normu, kas paredz Enerģētikas likumu papildināt ar jaunu pantu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Ievērojot, ka iestāšanās IEA process var būt arī ilgstošs un nav iespējams precīzi noteikt Latvijas iestāšanās laiku, Likumprojektā jāparedz, ka minētas Enerģētikas likuma normas stājas spēkā ar brīdi, kad Latvija ir apstiprināta par IEA biedru.
IEA kolektīvās darbības tiktu uzsāktas, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajās būtu jāiesaistās IEA dalībvalstīm, padarot pasaules tirgum pieejamus papildu jēlnaftas vai produktu apjomus (vai nu palielinot piedāvājumu, vai samazinot pieprasījumu) atbilstoši dalībvalsts daļai, kas noteikta saskaņā ar valsts patēriņa īpatsvaru IEA kopējā naftas patēriņā.
Ņemot vērā minēto, lai nodrošinātu iespējami ātru dalībai IEA nepieciešamā regulējuma ieviešanu, Klimata un enerģētikas ministrija rosina Likumprojekta 1.pantā paredzēto Enerģētikas likuma 1.panta 6.punktu izteikt šādā redakcijā:
“6) drošības rezerves – noteikta apjoma valsts īpašumā esošie naftas produkti, kas izveidota kā rezerve, lai enerģētiskās krīzes situācijā Latvijā nodrošinātu apgādi ar naftas produktiem vai Starptautiskās enerģētikas aģentūras aktivizētu koordinētu ārkārtas reaģēšanas pasākumu gadījumā novērstu nopietnus piegādes traucējumus, kas ietekmē pasaules naftas tirgu;”
Bez tam Likumprojekts būtu papildināms ar šādiem jauniem pantiem:
2. Izteikt XI. nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
“Enerģētiskā krīze un Starptautiskās enerģētikas aģentūras kolektīvā rīcība”
3. Papildināt likumu ar 75.1pantu šādā redakcijā:
“75.1pants
Ministru kabinets nosaka drošības rezervju izmatošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.”
4. Papildināt pārejas noteikumus ar 76. un 77.punktu šādā redakcijā:
“76. Grozījums šā likuma 1.panta 6.punktā, grozījums šā likuma XI. nodaļas nosaukumā un šā likuma 75.1 pants stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas apstiprināšanu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras biedru.
77. Ministru kabinets izdot šā likuma 75.1 pantā minēto normatīvo aktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā minētais pants.”
Savukārt anotācija būtu papildināma ar šādu informāciju:
Esošā situācija
Latvija ir uzsākusi procesu, lai kļūtu par Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energu Agency) (turpmāk – IEA) biedru. IEA tika izveidota 1974. gadā, lai palīdzētu koordinēt kolektīvās darbības lielu naftas piegādes traucējumu gadījumā. IEA sniedz autoritatīvu analīzi, datus, politikas ieteikumus un reālus risinājumus, lai palīdzētu valstīm nodrošināt drošu un ilgtspējīgu enerģiju visiem lietotājiem.
IEA veido 31 dalībvalsts, kā arī tai ir 13 asociācijas valstis. Pašlaik bez Latvijas par pilntiesīgām IEA dalībvalstīm vēlas kļūt arī Čīle, Kolumbija un Izraēla.
Katrai IEA dalībvalstij ir pienākums izstrādāt un īstenot politikas un normatīvā regulējuma kopumu, kas nodrošina ietvaru ārkārtas naftas produktu krājumu glabāšanai un datu ziņošanai un kas sekmē savlaicīgu iesaistīšanos IEA kolektīvajās darbībās nopietnu naftas piegādes traucējumu gadījumā.
IEA kandidātvalstij jābūt OECD dalībvalstij. Turklāt tai ir jānodrošina šādu prasību izpildi:
- izveidotas jēlnaftas vai naftas produktu rezerves, kas atbilst 90 dienām no iepriekšējā gada neto importa, kurām valstij ir tūlītēja piekļuve (pat ja tās nav valsts īpašumā) un kuras varētu izmantot, lai novērstu globālās naftas piegādes traucējumus;
- izstrādāta pieprasījuma ierobežošanas programma, lai līdz pat 10% samazinātu valsts naftas produktu patēriņu;
- apstiprināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus (Co-ordinated Emergency Response Measures - CERM);
- apstiprināts regulējums un pasākumi, lai nodrošinātu, ka visi valsts jurisdikcijā esošie naftas komersanti pēc pieprasījuma sniedz informāciju;
- ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu spēju sniegt savu ieguldījumu IEA kolektīvajās darbībās (collective actions). IEA kolektīvās darbības tiktu uzsāktas, reaģējot uz būtiskiem globāliem naftas piegādes traucējumiem, un tajās būtu jāiesaistās IEA dalībvalstīm, padarot pasaules tirgum pieejamus papildu jēlnaftas vai produktu apjomus (vai nu palielinot piedāvājumu, vai samazinot pieprasījumu) atbilstoši dalībvalsts daļai, kas noteikta saskaņā ar valsts patēriņa īpatsvaru IEA kopējā naftas patēriņā.
Kopš IEA izveides koordinētie ārkārtas reaģēšanas pasākumi ir aktivizēti trīs reizes – 1991. gadā saistībā ar Līča karu, 2005. gadā, kad viesuļvētras Katrīna un Rita radīja bojājumus naftas ieguves platformās, cauruļvados un naftas pārstrādes rūpnīcās Meksikas līcī, un 2011. gadā, reaģējot uz ilgstošiem naftas piegādes traucējumiem, ko izraisīja Lībijas pilsoņu karš.
Atbilstoši Enerģētikas likumā noteiktajam (1.panta pirmās daļas 6.punkts, 72.pants) Latvijā tiek uzturētas drošības rezerves, tas ir naftas produktu rezerves, lai enerģētiskās krīzes periodos tiktu nodrošināta apgāde ar naftas produktiem.
Ministru kabineta 2011. gada 12. aprīļa noteikumi Nr.286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā”, noteic, ka uzglabājamo drošības rezervju apjoms atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumam 90 dienām vai dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī noteic kārtību, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā.
Atbilstoši Enerģētikas likuma 72.2pantā noteiktajam deleģējumam ir 2023. gada 1. jūnijā izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr. 262 “Kārtība, kādā komersanti sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām”, kuri nosaka kārtību, kādā komersanti, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas (licences) naftas produktu mazumtirdzniecībai, sniedz informāciju par naftas produktu mazumtirdzniecības cenām.
Risinājums
Ņemot vērā iepriekš minēto, Likumprojektu nepieciešams papildināt ar normu, ar kuru tiek precizēta Enerģētikas likuma 1.panta pirmās daļas 6.punkta noteiktā drošības rezervju definīcija, paredzot, ka minētās rezerves tiek izmantotas, ne tika izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā, bet arī gadījumos, kad Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus.
Lai atbilstoši prasībām IEA kandidātvalstīm tiktu nodrošināts regulējums un noteikta darbības organizācija, lai valstī īstenotu koordinētus ārkārtas reaģēšanas pasākumus, attiecīgi Likumprojektu jāpapildina ar normu, kas paredz Enerģētikas likumu papildināt ar jaunu pantu, kurā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt drošības rezervju izmantošanas kārtību un kārtību, kādā tiek ierobežots naftas produktu patēriņš, ja Starptautiskā enerģētikas aģentūra aktivizē koordinētos ārkārtas reaģēšanas pasākumus un pieprasa tās dalībvalstīm uzsākt kolektīvās darbības.
Ievērojot, ka iestāšanās IEA process var būt arī ilgstošs un nav iespējams precīzi noteikt Latvijas iestāšanās laiku, Likumprojektā jāparedz, ka minētas Enerģētikas likuma normas stājas spēkā ar brīdi, kad Latvija ir apstiprināta par IEA biedru.
Piedāvātā redakcija
-