Atzinums

3.Demogrāfiskā situācija Latvijā
8.lpp. - “Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2019.gadā paredzamais mūža ilgums vīriešiem bija 70,9 gadi, bet sievietēm 80,1 gadi (vidēji ES – 78,5 gadi un 84,0 gadi).”
Lūgums papildināt ar jaunākiem statistikas datiem.

10.lpp. - “Bezdarba situāciju ietekmē gan vispārējie sezonālie faktori, gan vīrusa ierobežošanai ieviestie pasākumi, taču kopumā 2021.gadā bija vērojama darba tirgus situācijas uzlabošanās un pieaugošs pieprasījums pēc darbaspēka vairākās tautsaimniecības nozarēs.”
Lūgums papildināt ar detalizētāku skaidrojumu, balstītu statistikas datos, par bezdarba situācijas ietekmi atbilstoši vīrusa ierobežošanai ieviestajiem pasākumiem.

4.3.Aktivitātes atbilstoši konceptuālajā ziņojumā konstatētajiem izaicinājumiem un to īstenošanas progress
18.lpp. -“Izvērtējumu gaitā tika konstatēts, ka nereti vienā darba vietā strādā vairāki darbinieki (piemēram, trīs vai četri nodarbinātie konkrētajā darba vietā strādā maiņās, turklāt ne visos gadījumos nodarbinātais var strādāt 8 stundas – maksimālo normālo dienas darba laiku. Lai nodrošinātu kvalitatīvāku un labāku konkrētās darba vietas pielāgošanu tajā strādājošiem visiem darbiniekiem un maksimāli efektīvi un mērķtiecīgi sniegtu atbalstu nodarbinātajiem un viņu darba devējiem, tika izstrādāts priekšlikums, kas paredzēja, ja vienā darba vietā darbu veic vairāki, bet vienlaikus ne vairāk kā četri nodarbinātie, atbalstu (dotāciju) darba vides uzlabojumiem varētu summēt atbilstoši nodarbināto skaitam un šāda pieeja nodrošinātu mērķētāku dotācijas darba vides uzlabojumu izmantošanu.”
Rosinām izvērtēt priekšlikumu pirmspensijas vecuma nodarbinātajiem pakāpeniski pāriet uz 6 stundu darba dienu un 30 stundu darba nedēļu, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju/sagatavošanos darba gaitu izbeigšanai, bet vienlaikus būtu iespēja pirmspensijas vecuma nodarbinātos motivēt ilgākai palikšanai darba tirgū.

4.3.2. Atbalsta pasākumi bezdarbniekiem
21.lpp. – “…arodārstu iesaiste bezdarbnieku veselības stāvokļa novērtēšanā nav devusi būtisku uzlabojumu darbā ar mērķgrupu, proti, saskaņā ar NVA datiem uz 2020. gada 30. jūniju, no 2 060 darbības pabeigušajiem bezdarbniekiem…”
Lūgums sniegt skaidrojumu kāpēc arodārstu iesaiste bezdarbnieku veselības stāvokļa novērtēšanā nav devusi būtisku uzlabojumu darbā ar mērķgrupu?

5.Izglītība
5.1.Aktuālā situācija
“Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gadā personu vecuma grupā no 50-64 gadiem  nodarbinātības līmenis korelēja ar izglītības līmeni. Saskaņā ar Eurostat datiem 2019.gadā nodarbināti bija 85,9% attiecīgās vecuma grupas pārstāvju ar augstāko izglītību, 67,8% - ar vispārējo vidējo vai profesionālo izglītību un 44,7% - ar pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni.”
Lūgums papildināt ar jaunākiem statistikas datiem.

39.lpp. - “Zemās iesaistes pieaugušo izglītības pasākumos līmeņa pamatā ir intereses trūkums no darbinieku un uzņēmumu puses, izmaksas, laika trūkums, informācijas un programmu pieejamība, kā arī tautsaimniecības un uzņēmumu struktūra.”

Lūgums izvērtēt priekšlikumu par normatīvajos aktos ieviešamo tiesību normu, kas paredzētu, ka darba devējam ir pienākums piešķirt nodarbinātajām vienu apmaksātu darba dienu, lai nodarbinātais varētu profesionāli pilnveidot sevi kādā no pieaugušo izglītības pasākumiem.

6.Veselība
6.1.Aktuālā situācija
45.lpp. - 9.attēls: Apstākļi, kas traucējuši veikt pārbaudes vai ārstēšanos pie medicīnas speciālista* (izņemot zobārstu) pēc dzimuma un vecuma grupām 2021.gadā
Lūgums papildināt ar iemesliem, ja ir pieejama informācija par atbilžu variantu  “citi iemesli”, kas sastāda 50 līdz 64 -33.8% un 65+  - 42,7%.

-