Atzinums

Viens no azartspēļu un izložu nozares uzraudzības būtiskiem aspektiem ir azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzība. Azartspēļu un izložu likuma 41.panta piektā daļa nosaka, ka azartspēļu un interaktīvo azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ir aizliegta ārpus azartspēļu organizēšanas vietām. Azartspēļu organizēšanas vietās atļauts norādīt tikai azartspēļu vietas nosaukumu un azartspēļu organizētāja reģistrētu preču zīmi. No iepriekš minētā izriet, ka likumdevējs ir noteicis, ka vienīgais reklāmas veids, ko ir atļauts azartspēļu organizētājam izplatīt ārpus azartspēļu organizēšanas vietām (tikai tieši pie azartspēļu organizēšanas vietas), ir katra konkrētā azartspēļu organizētāja reģistrētas preču zīmes attēlošana, tādējādi saskaņā ar  Preču zīmju likuma 1.panta 8.punktu ļaujot ar šādu apzīmējumu atšķirt konkrētā uzņēmuma sniegtos pakalpojumus un informēt attiecīgo telpu apmeklētāju par šajās telpās sniegtajiem pakalpojumiem.
Strauji attīstoties azartspēļu piedāvājumam, licencētie azartspēļu organizētāji bieži izmanto normatīvo aktu nepilnības vai maldīgu interpretāciju un reģistrē tādas preču zīmes, kas sastāv arī no pilniem teikumiem, saukļiem, interneta adrešu tiešām norādēm, mobilo aplikāciju lejupielādes iespējām u.c. informācijas. Ļoti plaši tiek reklamēti "sporta bāri", kuros ir iespējams skatīties sporta spēles un piedalīties totalizatorā, lai liktu likmi par konkrēto spēli. Preču zīmes - "sporta bārs" un to lietošana bieži tiek reģistrētas uz azartspēļu organizēšanu nesaistītiem komersantiem, tādējādi cenšoties izvairīties no azartspēļu organizētājiem likumā noteiktā reklāmas izplatīšanas aizlieguma. Līdz ar to ir nepieciešama efektīva azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzība.
Tomēr Azartspēļu un izložu likumā nav noteikta kompetentā iestāde, kurai ir jāveic azartspēļu un izložu reklāmu uzraudzība. Azartspēļu un izložu likuma 81.pants nosaka, ka kontroli un uzraudzību pār to, kā azartspēļu un izložu organizētāji ievēro šo likumu, citus normatīvos aktus, azartspēles vai izlozes noteikumus, veic Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, Valsts ieņēmumu dienests likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktajā kārtībā un Valsts policija likumā "Par policiju" noteiktajā kārtībā.  Izložu un azartspēļu inspekcijas kompetence noteikta likuma 82.panta otrajā daļā, kur nav noteikts, ka inspekcija uzrauga azartspēļu un izložu reklāmas.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, Reklāmas likuma 13.panta pirmajai daļai savas kompetences ietvaros Reklāmas likuma ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Konkurences padome, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, zāļu reklāmas jomā — Veselības inspekcija, veterinārmedicīnisko un veterinārfarmaceitisko pakalpojumu sniedzējiem paredzētās veterināro zāļu reklāmas jomā — Pārtikas un veterinārais dienests. Tādejādi azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzība atbilstoši vispārējam likumā noteiktajam kompetenču sadalījumam piekrīt Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikta konkrēti PTAC paredzēta azartspēļu reklāmas uzraudzības kārtība, bet gan ir noteikta PTAC vispārējā kompetence uzraudzīt dažāda veida reklāmu dažādās tirgus produktu un pakalpojumu jomās.
Jau 2018.gadā tika uzsāktas diskusijas par azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzības efektivitāti, ņemot vērā to, ka azartspēļu un izložu nozares licencēšanu un uzraudzību veic Azartspēļu un izložu inspekcija, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs veic reklāmas uzraudzību, pamatojoties uz vispārēju piekritību reklāmas uzraudzībā. Tika secināts, ka šāds uzraudzības mehānisms nav efektīvs un ar 14.07.2021. Ministru kabineta rīkojumu Nr.509 “Par Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” (https://likumi.lv/ta/id/324799-par-azartspelu-un-izlozu-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam  ), tika definēts, ka Azartspēļu un izložu inspekcijai jāveic azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzība. Tika sagatavoti un iesniegti grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/3dce122f-e089-457d-8f14-a63bef355681/preview ), kuri ilgstoši netika virzīti pieņemšanai.
PTAC atbalsta izvirzīto mērķi, uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, pārskatīt iestāžu organizatorisko modeli, nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu un optimizēt izmaksas, samazināt sadrumstalotību vienas jomas uzraudzībā un tādejādi celt pārvaldības kvalitāti. Kā jau PTAC aprakstīja, tad viena no līdz šim azartspēļu un izložu nozares uzraudzības sadrumstalotajām būtiskajām funkcijām ir azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzība. Lai panāktu izvirzītos mērķus, ir nepieciešams noteikt par azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzību atbildīgu to iestādi, kura veic azartspēļu un izložu nozares licencēšanu un uzraudzību. Līdz ar to nepieciešams papildināt Azartspēļu un izložu likuma 82.panta otro daļu, nosakot, ka turpmāk Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumos, veicot azartspēļu un izložu nozares uzraudzību, ietilpst arī azartspēļu reklāmas un izložu reklāmas uzraudzība. Neveicot reklāmas uzraudzības funkcijas nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam kā par nozares licencēšanu un uzraudzību atbildīgajai iestādei, netiek sasniegti izvirzītie mērķi un PTAC/Ekonomikas ministrija nesaskata iespēju saskaņot likumprojektu.

 

12) veikt azartspēļu reklāmas uzraudzību
13) veikt izložu reklāmas uzraudzību

Ekonomikas ministrija piekrīt PTAC iebildumam saistībā ar azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzības nodošanu VID kompetencē šajā likumprojektā. Ekonomikas ministrija uzstāj uz šādas rīcības nepieciešamību un ir gatava atbalstīt šī likumprojekta virzību, tikai tad, ja PTAC iebildums tiks ņemts vērā.
Papildus tam Ekonomikas ministrija aicina papildināt anotācijas 4.sadaļu ar norādi par nepieciešamību grozīt arī Reklāmas likumu.

-