Atzinums

Normu nepieciešams papildināt, norādot, ka zemes īpašnieks ir jābūt informētam par viņa īpašumā esošām īpaši aizsargājamās sugām, to dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem. Zemes īpašniekam var nebūt pietiekamas zināšanas, lai spētu aizsargājamos objektus atpazīt.

11.6. bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus, tai skaitā īpaši aizsargājamos zālāju biotopus (arī uzarot, kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem), par kuriem ir informēts zemes īpašnieks;

Svītrot vārdus (apstāties un stāvēt), jo šāds nosacījums būtiski ierobežo teritorijas apmeklēšanas iespējas.
Kā arī lūdzam precizēt noteikumu punkta numrāciju.

pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, kā arī dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām), izņemot: 

Pirmkārt, kaitēkļu savairošanās, kuras mazināšanai var būt nepieciešama neatliekama rīcība, var notikt arī neatkarīgi no vējgāzēm/vējlauzēm/snieglauzēm, tādēļ iesakām punkta formulējumā paplašināt attiecīgo gadījumu loku. 
Otrkārt, dabas liegumā pamatā ir dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonas un, ņemot vērā, ka šis izņēmums ir paredzēts abās zonās, iesakām formulējumu "var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma", neminot konkrētu zonu. 
 

Koku ciršanu un izvešanu kaitēkļu savairošanās gadījumos, ja bojāto koku nekavējoša neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.
 

Lūdzam svītrot projekta 20.punktu un neveidot atšķirīgu praksi attiecībā uz zosu medībām.
Zosis ik gadu nodara būtiskus postījumus lauksaimniecībai. To populācijas (ar atsevišķiem izņēmumiem) ir strauji augošas, attiecīgi aug to nodarīto postījumu apjomi un zaudējumu apmēri. Pavasaros izņēmuma kārtā pieļautās letālās atbaidīšanas īstenošanas mehānisms ir neefektīvs (tā ietvaros tiek iegūti mazāk par 10% indivīdu no pieļautā apjoma). Attiecīgi vienīgais loģiskais risinājums ir nekavēt un neierobežot zosu medības rudenī - atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 22.jūlija noteikumos Nr.421 “Medību noteikumi” noteiktajai kārtībai un termiņiem.

-

Pirmkārt, kaitēkļu savairošanās, kuras mazināšanai var būt nepieciešama neatliekama rīcība, var notikt arī neatkarīgi no vējgāzēm/vējlauzēm/snieglauzēm, tādēļ iesakām punkta formulējumā paplašināt attiecīgo gadījumu loku.
Otrkārt, dabas liegumā pamatā ir dabas lieguma un ainavu aizsardzības zonas un, ņemot vērā, ka šis izņēmums ir paredzēts abās zonās, iesakām formulējumu "var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma", neminot konkrētu zonu.
Treškārt, vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā jau paredz, ka ir aizliegts izvākt no meža kritalas un stāvošus sausos kokus, kuru diametrs resnākajā vietā sausieņu mežos ir lielāks par 25 cm, slapjaiņu un purvainajos mežos – lielāks par 20 cm, ja šādu dimensiju kritalu un sauso koku kopējais apjoms ir mazāks par 20 m³, rēķinot uz katru mežaudzes hektāru.

Koku ciršanu un izvešanu kaitēkļu savairošanās gadījumos, ja bojāto koku nekavējoša neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.
 

Noteikumu projekta 11.13. punktā minētās skatu torņa augstums (20 metri) nenodrošina iespējami labāko ainavas perspektīvu.
Veicot uzlidojumu ar dronu tika secināts, ka piemērotākais skatu torņa augstums ir 30 metri.

11.13. uzstādīt vēja elektrostacijas un citas būves, kuru augstākais punkts pārsniedz 20 metru augstumu, izņemot dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (skatu torņus);
 

Noteikumu apakšpunkta ievaddaļu nepieciešams saskaņot ar punkta ievaddaļu, jo veidojas dubultais aizliegums.

11.16.  bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas:

Nepieciešams precizēt punkta redakciju, jo nav saprotams vai aizliegums attiecas uz sūnu un ķērpju ieguvi  vai  zemsedzes bojāšanu un iznīcināšanu. 

-

Ņemot vēra rekomendācijas, kā jāveic ciršana saistībā ar egļu astoņzobu mizgraužu izplatības ierobežošanu, būtu nepieciešams papildināt ar paskaidrojumu, kas attiektos tieši uz egļu ciršanu, kur bojājumu cēlonis ir egļu astoņzobu mizgrauzis.

Dabas lieguma teritorijā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveida kaitēkļu savairošanās un slimību draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma teritorijas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, izņemot egli ja Valsts meža dienesta sanitārajā atzinumā kā bojājuma iemesls norādīts egļu astoņzobu mizgrauzis.

Aicinām precizēt punkta numerāciju un saturu (šobrīd Noteikumu projekta 14.1. punkta redakcijai iztrūkst ievaddaļa).

-

Lūdzam papildināt punktu ar piebildi, ka skatu punktiem jābūt norādītiem teritorijas plānošanas dokumentos
 

-

Šādus precizējošus ieteikumus var sniegt Valsts meža dienests sanitārajā atzinumā, pie tam nosacījums “tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos" ir subjektīvs un dažādi  interpretējams, jo nav kritēriju, kas noteiktu, kā un vai katra koku suga, sauss koks vai kritala veicina konkrētas slimības vai kaitēkļa savairošanos. Vienlaikus norādām, ka šāds formulējums ir akceptēts Noteikumu projekta 17.10.4. punktā.

26.4.4. koku ciršanu un izvešanu vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus ainavu aizsardzības  zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus;