Atzinums

Zemkopības ministrija aicina palielināt marķētās dīzeļdegvielas daudzumus lauksaimniekiem atkarībā no audzējamās kultūras - augļkopībai no 130 līdz 180 litriem/hektāru, dārzeņkopībai no 130 līdz 290 litriem/hektāru, konvenciālajām zālāju platībām no 130 līdz 180 litriem/hektāru, bioloģiskajām zālāju platībām no 130 līdz 145 litiem/hektāru.
Šobrīd saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta piektās daļas 3.punktu noteikts, ka vienā saimnieciskajā gadā (no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam) rēķina no 60 līdz 130 litriem marķētās dīzeļdegvielas daudzumu par lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbalstam deklarēto un apstiprināto lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem, atkarībā no audzējamās kultūras.
Savulaik šāds marķētās dīzeļdegvielas daudzums tika noteikts pamatojoties uz SIA “ “Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra” (turpmāk – LLKC) ekspertu 2013.gadā veiktajiem aprēķiniem.
Zemkopības ministrija jau ilgstoši un vairākkārt ir saņēmusi lauksaimnieku nevalstisko organizāciju priekšlikumus, ar lūgumu palielināt likumā noteiktos marķētās dīzeļdegvielas daudzumus, ar argumentāciju, ka šobrīd noteiktie marķētās dīzeļdegvielas daudzumi neatbilst reālajai vajadzībai. Šī ir bijusi arī viena no lauksaimnieku 2023.gada streika prasībām. Tādēļ iniciatīva veikt grozījumus likumā nāk no pašiem lauksaimniekiem.
LLKC eksperti ir aktualizējuši aprēķinus par marķētās dīzeļdegvielas daudzuma apmēru, kas nepieciešams lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei atkarībā no kultūrauga veida un zemes apstrādes tehnoloģijas veida. Marķētās dīzeļdegvielas daudzuma pārskatīšana galvenokārt nepieciešama dēļ mehanizācijas attīstības augļkopības, dārzeņkopības un lopkopības nozarēs, jo daudzi lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas procesi, šobrīd notiek ar tehniku. Turklāt, ievērojot šā brīža klimatiskos apstākļus un tehnoloģiju attīstību, ir palielinājusies zālāju pļaušanas intensitāte. Šobrīd zālāji saimniecībās ir jāpļauj trīs līdz četras reizes (agrāk to darīja vienu līdz divas reizes).
ZM ir aprēķinājusi, ka palielinot marķētās dīzeļdegvielas daudzumus, bet nepalielinot ieņēmumu prasību, ietekme uz valsts budžetu veidojas 6 593 228 euro.
Lai nodrošinātu priekšlikuma neitrālu ietekmi uz valsts budžetu, Zemkopības ministrija izdarīs grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumos Nr.194 „Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem” (turpmāk – noteikumi Nr.194), kas paredz palielināt minimālo ieņēmumu kritēriju konvenciālajām saimniecībām no 350 līdz 450 euro/hektāru un bioloģiskajām saimniecībām no 210 līdz 270 euro/hektāru. Tiesību aktu portālā Zemkopības ministrija ir ievietojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem”” (24-TA-2897).
ZM ir aprēķinājusi, ka minimālo ieņēmumu prasības paaugstināšana veidos pozitīvu ietekmi uz valsts budžetu 6 653 812 euro.
Līdz ar to kopējais ietekmes uz valsts budžetu aprēķins veidojas pozitīvs 60 584 euro.

 

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā:
“Izteikt likuma “Par akcīzes nodokli” 18.panta piektās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) vienā saimnieciskajā gadā (no kārtējā gada 1.jūlija līdz nākamā gada 30.jūnijam) (turpmāk — saimnieciskais gads) rēķina no 60 līdz 290 litriem šīs daļas ievaddaļā minētās degvielas par katru šīs daļas 2.punktā minēto lauksaimniecības produkcijas ražotāja atbalstam deklarēto un apstiprināto lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru, kā arī tādas meža vai purva zemes hektāru, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, vai zemes hektāru zem zivju dīķiem, ņemot vērā šādu sadalījumu atkarībā no audzējamās kultūras:
a) augkopība — 100 litru uz vienu hektāru,
b) augļkopība un ogulāji – 180 litru uz vienu hektāru,
c) dārzkopība — 290 litru uz vienu hektāru,
d) zālāju platības, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,5 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru, - 180 litru uz vienu hektāru;
e) zālāju platības, ja tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,4 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru un tās ir iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par bioloģisko lauksaimniecību  — 145 litru uz vienu hektāru zālāju platībām,
f) zālāju platības dzīvnieku barības ražošanai — 60 litru uz hektāru,
g) zeme zem zivju dīķiem — 60 litru uz hektāru,
h) citas kultūras un platības, kuras ir deklarētas un apstiprinātas ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta vai maksājuma mazajiem lauksaimniekiem saņemšanai, — 60 litru uz vienu hektāru;””.
 

Aicinām papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu punktu, kas nosaka, ka grozījums par šā likuma 18.panta piektās daļas trešā punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025.gada 1.jūnijā. Tas nepieciešams tādēļ, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumu Nr.194 "Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" 11.punktu Lauku atbalsta dienests 1.jūnijā uzsāk iesniegumu vērtēšanu un saskaņā ar 13.punktu tas līdz 30.jūnijam pieņem lēmumu par marķētās dīzeļdegvielas daudzuma piešķiršanu lauksaimniekam 2025./2026.saimnieciskajam gadam, kas sākas 2025.gada 1.jūlijā.

Lūdzam papildināt likumprojektu ar jaunu pārejas noteikumu punktu šādā redakcijā:
“Grozījums par šā likuma 18.panta piektās daļas trešā punkta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2025.gada 1.jūnijā.”