Atzinums

Nepieciešams norādīt iespējamos uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķinus, kas saskaņā ar Informatīvajā ziņojumā norādīto ieceri perspektīvā būs jāmaksā ostu pārvaldēm. Vienlaikus pašvaldībām nav zināmi tādi piemēri, kas būtu jānorāda Informatīvajā ziņojumā, ka uzņēmuma ienākuma nodokli maksā valsts pārvaldes iestādes, proti, atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas.
 

-

Pašvaldībām nav zināms tāds ārvalstu ostu pārvaldības piemērs, kas izriet no Informatīvā ziņojuma, ka vienai valsts kapitālsabiedrībai būs padotas ostu pārvaldības institūcijas (tuvākā līdzība ir saskatāma ar Krievijā izveidoto Satiksmes ministrijai padoto ostu pārvaldības institūciju «ROSMORPORT» (ФГУП «Росморпорт»), kas nodrošina centralizētu Krievijas ostu pārvaldību), līdz ar to nespējot izvērtēt šāda risinājuma pozitīvos ārvalstu piemērus, tostarp arī noskaidrot tā ieguvumus un zaudējumus.
Latvijas Lielo ostu pārvaldēs stratēģisko un administratīvo vadību ir jānodrošina valdēm, kurās Ministru kabinets pēc paritātes principa ir iecēlis publiskā konkursā izvēlētus attiecīgo nozaru ministriju un pašvaldību izvirzītos pārstāvjus, tostarp arī attiecīgās pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas osta, komersantu pārstāvjus, pirms tam obligāti izslēdzot iespējamās interešu konflikta situācijas.
 

-

Pirms konceptuāla lēmuma pieņemšanas par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas ir nepieciešama padziļināta esošo ostas pārvaldes saistību un to satura izpēte, kā arī jāveic finanšu aprēķini, lai šāda pārņemšana neapdraudētu pašvaldības autonomo funkciju izpildi un neradītu zaudējumus.
Nav  racionāli veikt jebkādas tālākās darbības, kas aprakstītas Ziņojumā, pirms ir veikta visaptveroša juridiska un finanšu analīze saistībā, tostarp, ar ostas un SEZ funkciju nodalīšanu.
Lūdzam ņemt vērā, ka, piemēram, Ventspils pašvaldībai kopš 2019. gada nav pieejama pilnīga un detalizēta informācija par ostas finansiālo situāciju – kārtējā gada budžetu, iepriekšējo gadu ieņēmumu un izdevumu izpildēm, investīcijām, uzņemtajām dažāda veida saistībām (kredītsaistībām, līgumsaistībām, saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības projektu realizācijas u.t.t.), un cita finansiālā informācija, kas Ventspils pašvaldībai dotu iespēju veikt pamatotu un izsvērtu piedāvājuma izvērtējumu.
Līdz ar to Ventspils pašvaldībai šāda priekšlikuma par ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas, kas turklāt paredz pašvaldībai papildus funkcijas, atbildīgam izvērtējumam būtu nepieciešama:
1) informācija par visiem pašvaldības brīvostas pārvaldes pārvaldībā esošajiem nekustamajiem īpašumiem, kuri atrodīsies potenciāli iespējamā SEZ, īpaši norādot:
a) katra nekustamā īpašuma adresi, kadastra numuru un apzīmējumu, kā arī citu būtisku informāciju, lai īpašumu varētu identificēt;
b) katra nekustamā īpašuma īpašumtiesības (Ventspils brīvostas pārvalde, valsts, Ventspils pašvaldības īpašumi);
c) katra nekustamā īpašuma nomas un apbūves tiesību saistības – informāciju par nomnieku (apbūves tiesīgo), nomas (apbūves tiesības) maksas apmēru un tās veidošanas nosacījumiem, nomas (apbūves) tiesību termiņu; būtiskākajiem nomas (apbūves tiesības) maksas pārskatīšanas nosacījumiem;
d) informāciju par iznomāto objektu/piešķirto apbūves tiesību un iznomāto platību vai platību, uz ko piešķirtas apbūves tiesības;
e) informāciju par kredītsaistībām (par aizņēmuma sniedzēju, aizņēmuma izsniegšanas mērķi, kopējo un atlikušo (nesegto) aizņēmuma daļu, aizņēmuma atmaksas nosacījumiem, termiņiem, hipotēkas līgumiem);
f) informāciju par līgumsaistībām un citām saistībām, kas jāievēro pēc Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu realizācijas;
g) informāciju par uzturēšanas izdevumiem, kurus veic Ventspils brīvostas pārvalde no 2019. – 2023. gadam (izdevumus norādot par katru gadu atsevišķi);
2) Pašvaldību brīvostas pārvaldes 2024. gada budžeta plānu (izvērstu ieņēmumu un izdevumu tāmes, investīciju plānus un citu informāciju, kas saistīta ar budžeta plāna pilnvērtīgu izskatīšanu), kā arī vidējā termiņa stratēģiju 2025. – 2027. gadam.
Tāpat ziņojumā ir norādīts, ka turpmāk par SEZ  pārvaldības funkciju, tai skaitā investīciju un jaunu investoru piesaisti SEZ teritorijās, nodokļu atvieglojumu piemērošanu un uzraudzību, atbildīga būtu attiecīgā pašvaldība.
Pašvaldību likums šobrīd neparedz pašvaldībām funkciju veikt nodokļu atvieglojumu piemērošanu un uzraudzību. Jebkuras jaunas funkcijas izpilde neatraujami saistīta ar tās izpildei nepieciešamiem finanšu līdzekļiem.
Pašvaldību likuma 4.panta piektā daļa paredz, ka nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka ostas teritorijas nodalīšana no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas uzlabos SEZ teritoriju efektīvu pārvaldību.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo daļu - publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Līdz ar to kritērijs, lai publiska persona iegūtu tiesības deleģēt pārvaldes uzdevumu, ir efektivitāte.
Katram valsts pārvaldes uzdevuma nodošanas gadījumam ir jāpastāv iestādes (deleģētāja, pilnvarotāja) veiktam izvērtējumam, kas eventuāli pierāda, ka iestāde pati attiecīgo pārvaldes uzdevumu nespēj vai nespētu veikt tik efektīvi vai efektīvāk, kā tas būtu gadījumā, ja valsts pārvaldes uzdevuma īstenošana tiktu nodota citai publiskai vai privātai personai.
Ievērojot minēto, lūdzam norādīt, kur var iepazīties ar efektivitātes izvērtējumu un pamatojumu Informatīvajā ziņojumā norādītajam secinājumam «ostas teritorijas nodalīšana no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas uzlabos SEZ teritoriju efektīvu pārvaldību», kas kalpo par pamatu piedāvātajai ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas?
 

-

Pamatojot ostu pārvaldes maksajumu slogu nav samērīgi izvērtēta  pašvaldību
ietekme uz pašvaldību budžetiem. Pašvaldības ik gadu veic lielas investīcijas pašvaldības infrastruktūrā, kas saistīta ar ostas darbību. Šādu investīciju veikšana nebūs iespējama bez attiecīga finanšu avota.
Tāpat pašvaldībām nav skaidrs pamatojums, kāpēc «lietderīgāk būtu šos līdzekļus iemaksāt infrastruktūras attīstības fondā, no kura tiktu finansēti projekti ne tikai konkrētajā pašvaldībā, bet, nepieciešamības gadījumā, arī visā Latvijas teritorijā, ja tas ir saistīts ar infrastruktūras uzlabojumiem. Par šo līdzekļu izlietojumu lēmumus pieņemtu Satiksmes ministrija vai tās deleģētā persona (potenciāli nākotnē - vienotais infrastruktūras pārvaldītājs)», nezinot, kas būs šie projekti, kā notiks šādu lēmumu pieņemšana Satiksmes ministrijā, tostarp arī nezinot, ko nozīmē termins «vienotais infrastruktūras pārvaldītājs». Tāpat nav saprotams, vai tiešām kā ostas infrastruktūras pārvaldītājas joprojām nepaliks brīvostu pārvaldes?
Ņemot vērā, ka ostas ir integrētas pilsētu administratīvajās teritorijās un  šādam priekšlikuma ir būtiska ietekme uz pašvaldības autonomo funkciju izpildi, nepieciešams papildus skaidrojums par Informatīvajā ziņojumā norādīto, ka «Gadījumā, ja ostas pārvalde iekasē infrastruktūras izmantošanas maksu vai cita veida maksājumu, kas attiecas uz autotransporta kustību uz un no ostas teritorijas, tad jāparedz iespēja daļu no šiem līdzekļiem iemaksāt pašvaldības budžetā, jo tas tieši ietekmē pašvaldības infrastruktūru, kā arī veicinātu ostu uzņēmumus vairāk izmantot dzelzceļa pārvadājumus uz un no ostas teritorijas», sniedzot precīzu informāciju par šādas maksas apmēriem.
 

-

Pašvaldības neredz objektīvu pamatojumu izveidot padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē un operacionālo darbību deleģēt ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar saviem vietniekiem un administratīvo aparātu. 
Ievērojot, ka Ostu likums šobrīd neparedz ostu pārvaldes padomes izveidi un Informatīvais ziņojums nesatur informāciju par šādas padomes funkcijām, izņemot to, ka padome ieceļ ostas pārvaldnieku, par minēto ir nepieciešams papildu skaidrojums.
Papildus tam, šajā Informatīvā ziņojuma nodaļā norādītais padomes locekļu izvēles process, kas paredz Satiksmes ministrijas tiesības organizēt padomes locekļu atlasi (divi valsts pārstāvji un viens pašvaldības pārstāvis), ir pretrunā ar nodaļas turpinājumā minēto, ka pašvaldība savu pārstāvi padomē nominētu ar pašvaldības domes lēmumu.
Nepieciešams objektīvs pamatojums piedāvājumam padomes locekļu sastāvā iecelt divus valsts pārstāvjus un tikai vienu pašvaldības pārstāvi.
Ja tiks pieņemts lēmums par padomes institūcijas izveidi, valsts un pašvaldību pārstāvībai jābūt līdzvērtīgai – veidotai uz paritātes principiem – ar vienlīdzīgu locekļu skaitu, ievērtējot arī LSEZ modeli.
 

-

 Informatīvā ziņojumā nav  sniegts  pamatojums, kāpēc nevar tikt saglabāts Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modelis, ka ostu pārvaldes ir atvasinātas publisko tiesību juridiskās personas, kurās kā augstākais lēmējorgāns darbojas Ministru kabineta apstiprināta valde, kurā saskaņā ar paritātes principu darbojas valsts un pašvaldības pārstāvji, kas savulaik tika izveidots atbilstoši Roterdamas (Nīderlande) ostas pārvaldības modelim, ievērtējot citu Beniluksa valstu ostu pārvaldības piemērus. 
 
No Informatīvā ziņojuma neizriet arī pamatojums, kāpēc nav pieņemams esošais Liepājas ostas pārvaldības modelis, kas izriet no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma, tostarp izvērtējot šī modeļa ieviešanu pārējās lielajās Latvijas ostās.
Liepājas speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) ir Latvijā unikāls ostas, lidostas un speciālās ekonomiskās zonas komplekss, kurā gan teritoriāli, gan ekonomisko rādītāju ziņā dominē speciālajā ekonomiskajā režīmā attīstītā rūpniecība. Ostas un speciālā ekonomiskā režīma komersanti darbojas ciešā mijiedarbībā. Arī pārvaldības ziņā LSEZ strādā pēc īpaša pārvaldības modeļa, valdes darbā līdzvērtīgi iesaistot valsts, pašvaldības un komersantu pārstāvniecību.
 Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldības modeli par efektīvu ir atzinuši gan ministri, gan uzņēmēji, gan investori, jo ir  skaidri definēti atbalsta instrumenti un ilgtspējīgi  nosacījumi  ilgtermiņā līdz 2035. gadam kā to nosaka Liepājas SEZ likums.
Pašreizējais LSEZ pārvaldības modelis, kurā LSEZ valdē uz vienlīdzīgiem principiem sadarbojas valsts, pašvaldības un komersantu pārstāvji nodrošina gan visu pušu interešu ievērošanu, gan efektīvu komercdarbības un investīciju vides attīstībai un ilgtermiņa projektu īstenošanai svarīgu lēmumu pieņemšanu.  

 

-

Informatīvajā ziņojumā nav norādīti visi nepieciešamie Ostu likuma grozījumi, kādus ir nepieciešams , lai izpildītu Ostu likumā uzdoto uzdevumu,
 

-

Pašvaldību rīcībā nav informācijas par Informatīvajā ziņojumā minētajiem jauna ostu pārvaldības modeļa pētījumiem, kas izriet no ziņojumā norādītā, lai izdarītu objektīvus secinājumus par iecerēto reformu sistēmisko nozīmi satiksmes mozarē un to ietekmi uz Latvijas Lielajām ostām. Līdz ar to ziņojums ir papildināms ar precīzām norādēm par šādiem pētījumiem, kā arī Ministru kabinetā skatītiem politikas plānošanas dokumentiem, kuros šāda informācija ir norādīta.

-