Projekta ID
22-TA-3320Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
19.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošana informācijas (dokumentu) paziņošanai privātpersonai nav pieļaujama, ja privātpersona šādu sistēmu izmanto reti, neregulāri vai tikai atsevišķos gadījumos. Projektā un grozāmajā likumā esošais regulējums nenodrošina, ka privātpersonai informācija patiešām tiek paziņota.
1. Tieslietu ministrijas 2024. gada 22. februāra atzinumā bija iekļauts lūgums izvērtēt personu, kurām Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta, loku un informācijas paziņošanas veidus privātpersonām. Tāpat arī aicinājums izvērtēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 pantu un ar to saistīto regulējumu kopumā, īpašu uzmanību pievēršot dienas, kad informācija uzskatāma par paziņotu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, noteikšanai. Lai arī izziņā norādīts, ka risinājums atkārtoti izvērtēts, tomēr tajā ietvertais skaidrojums pamatā neatklāj šāda izvērtējuma saturu. Neatkārtojot iepriekš norādītos apsvērumus, papildus aicinām pievērst uzmanību vēl atsevišķiem informācijas aprites aspektiem, it īpaši saistībā ar krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanu.
2. Paziņošanas likuma 9. panta trešajā daļā ir iekļauts vispārīgs regulējums par dokumentu paziņošanu, izmantojot iestādes pārziņā esošu informācijas sistēmu: "Dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā." Jebkuriem izņēmumiem no šā regulējuma nepieciešams argumentēts pamatojums. Jāievēro arī tas, ka iedzīvotāju digitālās prasmes Latvijā ir zemas. Tikai 51 % iedzīvotāju tās ir vismaz pamatlīmenī (Brusbārde B. Digitālā nevienlīdzība Latvijā: cik būtiska un vai mazinās? www.makroekonomika.lv, 17.07.2024. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/node/6110).
Projektā un grozāmajā likumā ir paredzēta pilnīgi pretēja pieeja – privātpersonas piekrišana šādam saziņas veidam nav nepieciešama. Turklāt pat likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta trešajā daļā noteiktie izņēmuma gadījumi prasa, lai fiziskā persona, kura neveic saimniecisko darbību, būtu pati tieši norādījusi citu dokumentu paziņošanas veidu.
Līdz ar to likums nekritiski šādu paziņošanas regulējumu attiecina uz visiem Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājiem. Pat pieļautie izņēmumi prasa aktīvu privātpersonas rīcību, nevis izmanto vispārīgo Paziņošanas likuma regulējumu.
3. Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvu, likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 615/Lp14) ir paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesā dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Šāds ar krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanu saistīts regulējums prasa vēl rūpīgāk izvērtēt to personu loku, uz kuriem attiecas nozarē noteiktais valsts informācijas sistēmas izmantošanas pienākums. Nav saskatāms attaisnojums šādu paziņošanas kārtību attiecināt uz personām, kuras valsts informācijas sistēmu izmanto reti, neregulāri vai tikai atsevišķos gadījumos.
4. Projektā un grozāmajā likumā esošais regulējums nenodrošina, ka privātpersonai informācija patiešām tiek paziņota. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta otrā daļa noteic: "Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā." Ievietošana informācijas sistēmā pati par sevi nenodrošina, ka privātpersonai tā tiek paziņota. Privātpersonai nevar būt pienākums katru dienu pārliecināties, vai valsts informācijas sistēmā nav ievietota kaut kāda informācija.
Izziņā norādīts, ka "tiesu judikatūrā ir izveidojusies stabila prakse, kā noteikt EDS ievietotā dokumenta paziņošanas brīdi un aprēķināt ar to saistītos termiņus". Tomēr ne izziņā, ne projekta anotācijā nav atrodams skaidrojums, kā tad patiesībā šo paziņošanas brīdi nosaka. Nav minēti arī konkrēti tiesu nolēmumi. Turklāt tiesa lemj, izmantojot spēkā esošās tiesību normas, tā nevērtē tiesībpolitiskus aspektus par iespējami labāku regulējumu u. tml.
1. Tieslietu ministrijas 2024. gada 22. februāra atzinumā bija iekļauts lūgums izvērtēt personu, kurām Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta, loku un informācijas paziņošanas veidus privātpersonām. Tāpat arī aicinājums izvērtēt likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 pantu un ar to saistīto regulējumu kopumā, īpašu uzmanību pievēršot dienas, kad informācija uzskatāma par paziņotu Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, noteikšanai. Lai arī izziņā norādīts, ka risinājums atkārtoti izvērtēts, tomēr tajā ietvertais skaidrojums pamatā neatklāj šāda izvērtējuma saturu. Neatkārtojot iepriekš norādītos apsvērumus, papildus aicinām pievērst uzmanību vēl atsevišķiem informācijas aprites aspektiem, it īpaši saistībā ar krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanu.
2. Paziņošanas likuma 9. panta trešajā daļā ir iekļauts vispārīgs regulējums par dokumentu paziņošanu, izmantojot iestādes pārziņā esošu informācijas sistēmu: "Dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā." Jebkuriem izņēmumiem no šā regulējuma nepieciešams argumentēts pamatojums. Jāievēro arī tas, ka iedzīvotāju digitālās prasmes Latvijā ir zemas. Tikai 51 % iedzīvotāju tās ir vismaz pamatlīmenī (Brusbārde B. Digitālā nevienlīdzība Latvijā: cik būtiska un vai mazinās? www.makroekonomika.lv, 17.07.2024. Pieejams: https://www.makroekonomika.lv/node/6110).
Projektā un grozāmajā likumā ir paredzēta pilnīgi pretēja pieeja – privātpersonas piekrišana šādam saziņas veidam nav nepieciešama. Turklāt pat likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta trešajā daļā noteiktie izņēmuma gadījumi prasa, lai fiziskā persona, kura neveic saimniecisko darbību, būtu pati tieši norādījusi citu dokumentu paziņošanas veidu.
Līdz ar to likums nekritiski šādu paziņošanas regulējumu attiecina uz visiem Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājiem. Pat pieļautie izņēmumi prasa aktīvu privātpersonas rīcību, nevis izmanto vispārīgo Paziņošanas likuma regulējumu.
3. Ievērojot Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvu, likumprojektā "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" (Nr. 615/Lp14) ir paredzēts, ka administratīvā pārkāpuma procesā dokumentu var paziņot, izmantojot valsts informācijas sistēmu, ja jomā, kurā izdarīts administratīvais pārkāpums, šīs valsts informācijas sistēmas izmantošana saziņai ar iestādi ir obligāta. Šāds ar krimināltiesiska rakstura sankciju piemērošanu saistīts regulējums prasa vēl rūpīgāk izvērtēt to personu loku, uz kuriem attiecas nozarē noteiktais valsts informācijas sistēmas izmantošanas pienākums. Nav saskatāms attaisnojums šādu paziņošanas kārtību attiecināt uz personām, kuras valsts informācijas sistēmu izmanto reti, neregulāri vai tikai atsevišķos gadījumos.
4. Projektā un grozāmajā likumā esošais regulējums nenodrošina, ka privātpersonai informācija patiešām tiek paziņota. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 panta otrā daļa noteic: "Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā." Ievietošana informācijas sistēmā pati par sevi nenodrošina, ka privātpersonai tā tiek paziņota. Privātpersonai nevar būt pienākums katru dienu pārliecināties, vai valsts informācijas sistēmā nav ievietota kaut kāda informācija.
Izziņā norādīts, ka "tiesu judikatūrā ir izveidojusies stabila prakse, kā noteikt EDS ievietotā dokumenta paziņošanas brīdi un aprēķināt ar to saistītos termiņus". Tomēr ne izziņā, ne projekta anotācijā nav atrodams skaidrojums, kā tad patiesībā šo paziņošanas brīdi nosaka. Nav minēti arī konkrēti tiesu nolēmumi. Turklāt tiesa lemj, izmantojot spēkā esošās tiesību normas, tā nevērtē tiesībpolitiskus aspektus par iespējami labāku regulējumu u. tml.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Attiecībā uz anotācijas 1.3. sadaļā un izziņas 13. punktā sniegto skaidrojumu par likumprojekta 5. pantā ietvertā regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam aicinām anotācijā papildus izvērstāk skaidrot ne tikai attiecīgās informācijas glabāšanas, bet arī izmantošanas nodokļu administrēšanas funkciju izpildei atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam (piemēram, Padomes 2020. gada 18. februāra Regulas (ES) 2020/283, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai, lai apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu (turpmāk - Regula Nr. 2020/283) 1. panta 4. punktā izteiktā Padomes 2010.gada 7.oktobra regulas (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (pārstrādāta versija) (turpmāk - Regula Nr. 904/2010) 55. panta 1.a punktam, kā arī, ja attiecināms, arī citām Eiropas Savienības tiesību aktu normām).
Papildus norādām, ka no izziņas 13. punktā un anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka likumprojekta 5. pantā, šķiet, varētu būt ieviests Regulas Nr. 2020/283 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteiktā Regulas Nr. 904/2010 24.b panta 2. punkts, izmantojot tajā paredzēto rīcības brīvību (sk., piemēram, anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu: "Regulas 2020/283 24.b panta pirmais punkts nosaka, ka katra dalībvalsts vāc informāciju par maksājumu saņēmējiem un maksājumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK 243.b pantā, savukārt otrais punkts nosaka, ka katra dalībvalsts savā valsts elektroniskajā sistēmā var glabāt saskaņā ar 1. punktu savākto informāciju. Tādējādi ar likumprojektu tiks noteikts Regulas 2020/283 24.b panta otrajā punktā VID piešķirto tiesību izmantošanas tiesiskais ietvars, nosakot saskanīgu mērķi MPS sniegto datu izmantošanai, t.i., novērst nodokļu krāpšanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi."). Attiecīgi aicinām izvērtēt un, ja likumprojektā tiek ieviesta kāda Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma prasība, tostarp iepriekš minētā, aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot informāciju par attiecīgās prasības ieviešanu likumprojekta attiecīgajā vienībā, kā arī sniedzot skaidrojumu par rīcības brīvības izmantošanu likumprojektā.
Aicinām arī anotācijā veidot korektu pierakstu atsaucēs uz Regulas Nr. 2020/283 normām (proti, nevis "Regulas 2020/283 24.b pants", bet gan "Regulas 2020/283 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteiktais Regulas Nr. 904/2010 24.b pants" v.tml.).
Papildus norādām, ka no izziņas 13. punktā un anotācijā ietvertā skaidrojuma izriet, ka likumprojekta 5. pantā, šķiet, varētu būt ieviests Regulas Nr. 2020/283 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteiktā Regulas Nr. 904/2010 24.b panta 2. punkts, izmantojot tajā paredzēto rīcības brīvību (sk., piemēram, anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu: "Regulas 2020/283 24.b panta pirmais punkts nosaka, ka katra dalībvalsts vāc informāciju par maksājumu saņēmējiem un maksājumiem, kas minēti Direktīvas 2006/112/EK 243.b pantā, savukārt otrais punkts nosaka, ka katra dalībvalsts savā valsts elektroniskajā sistēmā var glabāt saskaņā ar 1. punktu savākto informāciju. Tādējādi ar likumprojektu tiks noteikts Regulas 2020/283 24.b panta otrajā punktā VID piešķirto tiesību izmantošanas tiesiskais ietvars, nosakot saskanīgu mērķi MPS sniegto datu izmantošanai, t.i., novērst nodokļu krāpšanu un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi."). Attiecīgi aicinām izvērtēt un, ja likumprojektā tiek ieviesta kāda Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma prasība, tostarp iepriekš minētā, aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot informāciju par attiecīgās prasības ieviešanu likumprojekta attiecīgajā vienībā, kā arī sniedzot skaidrojumu par rīcības brīvības izmantošanu likumprojektā.
Aicinām arī anotācijā veidot korektu pierakstu atsaucēs uz Regulas Nr. 2020/283 normām (proti, nevis "Regulas 2020/283 24.b pants", bet gan "Regulas 2020/283 1. panta 2. punkta "c" apakšpunktā izteiktais Regulas Nr. 904/2010 24.b pants" v.tml.).
Piedāvātā redakcija
-