Atzinums

Uzturam savu iebildumu un aicinām svītrot 11. panta piektās daļas 1. un 3. punktus. Norādāms, ka, ja netiek pieļauta nekāda cenas reprezentēšana ārpus veikaliem, pastāv pamatots risks, ka tiek ietekmēti gan lielie, un īpaši mazie ražotāji, kuriem sava produkta un tā cenas piedāvājuma reprezentēšana ir īpaši būtisks turpmākās pastāvēšanas un tirgus pozīcijas attīstīšanas un noturēšanas nosacījums. Šādi reklāmas ierobežojumi preces cenu norādīšanai iejaucas konkurencē un ietekmē tirgu. Nav veikts samērīguma izvērtējums, kas apliecinātu šāda ierobežojuma pamatotību un efektivitāti definētā mērķa - alkoholisko dzērienu lietošanas samazināšana - sasniegšanai. Lai pieņemtu izsvērtu lēmumu par preces iegādi, neatkarīgi no tās veida, patērētājam ir būtiski zināt ne tikai, kas to ražo, kā tā izskatās un kur to iegādāties, bet arī kāda ir šīs preces cena, lai pieņemtu pirkuma lēmumu pēc būtības un neradītu vajadzību papildus apmeklēt tirdzniecības vietu lēmuma pieņemšanai.

"(5) Alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma ir aizliegta:
1) drukātos reklāmas izdevumos un publikācijās patērētājiem;
2) tīmekļa vietnēs un tiešsaistē (tajā skaitā tiešsaistes saskarnēs);
3) izmantojot pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumus.

Uzturam iebildumu par 11.panta septītās daļas redakciju, kas aizliedz tirdzniecības veicināšanas pasākumus. Kā iepriekš ir norādīts, aicinām svītrot minētās daļas 1.punktu, jo, stipras konkurences apstākļos mazajiem ražotājiem un mājražotājiem ir svarīgi iegūt un noturēt savu tirgus pozīciju, kas tiešā veidā ir atkarīga arī no dažādiem tirdzniecības veicināšanas pasākumiem. Cita starpā šāds ierobežojums iejaucas arī konkurencē, jo tas vairāk ietekmē mazo ražotāju iespējas konkurēt ar savu produkciju ar lielajiem ražotājiem. Anotācijā minētais pamatojums nav pietiekams, lai pārliecinātos par grozījumu leģitimitāti un samērību - par paredzamo sabiedrības ieguvumu un uzņēmēju zaudējumu proporciju. Nav izmērāmu datu analīzes - ir nepieciešams ietekmes novērtējums vai Latvijas tirgus pētījumu rezultāti par to, kā un cik lielā mērā šādi reklāmas pasākumi ietekmē un ir tiešā korelācijā ar tirdzniecības apjomiem. 
Papildus aicinām arī precizēt minētās daļas 2.punktu, nosakot izņēmumu, ka vairākas alkoholisko dzērienu vienības ar atlaidi var iegādāties tādiem alkoholiskajiem dzērieniem kā alus, sidrs, vīna izstrādājumi jeb visi tie dzērieni, kuru ražotāja norādītais derīguma termiņš patēriņam ir īss un to realizācija ir veicama salīdzinoši īsākā laika periodā. EM norāda, ka vienota pieeja visiem alkoholisko dzērienu veidiem ir tikai viens no risinājumiem, kā sasniegt VM norādītos mērķus un visu šo dzērienu patēriņa mazināšanu. 
Papildus norādām, ka EM vairākkārt ir norādījusi, ka NAV izteikusi priekšlikumu nākotnē šā likuma grozījumos iekļaut ierasto atlaižu vienai preces vienībai ierobežošanu, izmantojot dzeltenās (akciju) cenu zīmes preču plauktos un šāds priekšlikums no EM puses attiecīgi netiks virzīts ne nākotnē plānotos grozījumos, ne tāds tiks iesniegts Saeimā. Cenu akcijas patērētājiem ļauj finansiāli ietaupīt un izvēlēties tās preces, kas tiem ir izdevīgākas.

-

EM atbalsta Veselības ministrijas definēto mērķi - ierobežot alkoholisko dzērienu patēriņu un veicināt sabiedrības veselību, taču nevar atbalstīt visus virzītos risinājumus, uzskatot, ka šādu ierobežojumu un prasību ieviešanai nav veikts nepieciešamais ietekmes izvērtējums: nav apkopoti un izanalizēti Latvijas dati, nav veikts samērīguma izvērtējums, nav veikta pilnvērtīga alternatīvu izpēte. Anotācijā nav atrodams pierādījumos balstīts pamatojums un Latvijas patērētājiem un tirgum aktuāli pētījumi par šī regulējuma tēmu. Līdz šim Latvijas situācija nav tikusi apzināta, nav izvērtējuma, cik patērētājus skars minētie ierobežojumi, kā tie ir samērojami attiecībā pret uzņēmēju darbības ierobežojumiem, kādā apjomā (izmērāmi) ir paredzami ieguvumi. Anotācijā norādītie pētījumi (t.sk. viarāk kā 10 gadu veci) ar citu valstu piemēriem var kalpot par fokusētās analīzes atskaites punktu, bet nav pietiekami, lai pilnā mērā attiecinātu un bez analīzes piemērotu Latvijas tirgum. 
Ar šo uzturam iebildumu par 5.panta vienpadsmito daļu un aicinām izslēgt to no projekta, kā arī aicinām papildināt anotācijas 2.1. sadaļā sniegto skaidrojumu ar mērķētu Latvijas situācijas izvērtēšanu, analizējot datus un apzinot mērķa grupas (to lielumu un faktisko ietekmi). 
Kā EM jau vairākkārt ir norādījusi, minētais nosacījums par konstruktīvi nodalītas telpas izveidi (projekta 5.panta vienpadsmitā daļa) veidos atbilstības izdevumus (finanšu) uzņēmējiem - šādu telpu pārbūves tehniskās sagatavošanas un faktiskās pārbūves izdevumi, dīkstāves laikā neiegūtā peļņa, papildus uzraugošā personāla nodrošinājums nosacījumu ievērošanas nolūkos minētajā telpā u.tml.
Anotācijas 2.sadaļā pie ietekmes apraksta ir norādīts skaidrojums par azartspēļu organizēšanas nosacījumiem atbilstoši jau pastāvošām tiesību normām, taču tik un tā nav veikts jaunā regulējuma monetārais novērtējums, kurā skaidri tiktu norādītas sagaidāmās izmaksas šādu konstruktīvi nodalītu telpu izveidei uzņēmēju mērķa grupai. Šādu telpu izveide ir laikietilpīgs un dārgs process, kas tiešā veidā palielinās uzņēmēju izdevumus. Tāpat nav novērtēta patērētāju mērķa grupa, kuru skars minētie grozījumi - cik lielam patērētāju skaitam tiks liegta iespēja, spēlējot azartspēles, turpat arī patērēt alkoholu. Anotācijā nav analīzes, kas ļautu piekrist, ka jebkāds pozitīvs efekts būs, un prognozēt, kāds alkohola patēriņa samazinājums uz mērķa grupu ir paredzēts. Veselības ministrija ir regulējuma izstrādātājs, un kā regulējuma autoram tās uzdevums ir apzināt visas izmaksas, kas saistītas ar paredzēto ietekmi (šajā gadījumā) uz uzņēmējiem, un šim ietekmes novērtējumam ir jāatspoguļo iespējami precīzu gan monetāro novērtējumu, gan regulējuma ieguvumiem pret zaudējumiem.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 2021. gada 7. septembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 4. un 5. punktam, izvērtējot sākotnējo ietekmi, jāievēro vairāki principi, tai skaitā samērīgum, uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšana un izmaksu un ieguvumu samērojamība, kuru informācijas avoti un analīzes metodes ir pierādījumos balstīti. Šī izvērtēšana būtu jāveic pastāvīgi, no projekta idejas rašanas līdz projekta pieņemšanai.
Šajā sakarā atkārtoti aicinām Veselības ministriju veikt pilnvērtīgu projekta izvērtējumu visos aspektos, veicot jēgpilnu iespējamo alternatīvu izpēti, pamatojot regulējuma efektivitāti ar konkrētiem aprēķiniem, kas tiešā veidā raksturo tieši Latvijas patērētājus un Latvijas tirgu, tostarp izvērtējot piedāvāto prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem, ko sniedz mērķa sasniegšana.
Papildus atkārtoti norādām, ka saskaņā ar Satversmes tiesas praksi, izvērtējot pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitāti, ir nepieciešams pārbaudīt vai ierobežojums atbilst samērīguma principam, kur samērīguma princips noteic, ka tad, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp personas un valsts vai sabiedrības interesēm (skat. Satversmes tiesas 2002. gada 19. marta sprieduma lietā Nr. 2001-12-01 secinājumu daļas 3.1. punktu). Ņemot vērā minēto, bez šāda, t.sk. monetārā, izvērtējuma šobrīd nevar pārliecinoši uzskatīt, ka piedāvātie ierobežojumi tiešā veidā ietekmēs alkoholisko dzērienu patēriņu un izvirzītie mērķi sabiedrības veselības uzlabošanai būtu sasniedzami citādā veidā, neierobežojot konkurenci un tirgotāju darbību.

-