Atzinums

iebildumi par Likumprojektu « Par atkrastes vēja parku Latvijas teritoriālajā jūrā un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu » (23-TA-1030)

Saistībā ar notiekošo saskaņošanas procesu attiecībā uz likumprojektu « Par atkrastes vēja parku Latvijas teritoriālajā jūrā un Latvijas – Igaunijas ceturto starpsavienojumu » (23-TA-1030) (turpmāk – Likumprojektu) Biedrība « Pāvilostas tūrisma sabiedrība » (turpmāk – Biedrība) vēlas norādīt sekojošo.

1. Par nacionālo interešu objekta statusu

Ar Likumprojektu ELWIND projektam un ceturtajam starpsavienojumam, ieskaitot visu to veidojošo infrastruktūru Latvijas teritoriālajā jūrā un uz sauszemes, tiek noteikts nacionālo interešu objekta statuss (Likumprojekta 4. un 5.pants).

Nav atbalstāms, ka nacionālo interešu objekta statuss tiek noteikts izpētes un ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā. Nacionālo interešu objekta statuss teorētiski būtu attiecināms uz būvniecību, ne izpēti, kas ir paredzēta ELWIND projektā. Šāda statusa noteikšanas mērķis ir nodrošināt attiecīgā objekta būvniecības īstenošanas iespējamību neatkarīgi no pašvaldību izstrādātajiem teritorijas plānojumiem un to apbūves noteikumos ietvertajiem ierobežojumiem.

Tāpat vēršam uzmanību, ka starpsavienojumam, kuram arī ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss, ir norādīta tikai aptuvenā tā atrašanās vieta. Kā redzams no Likumprojekta Anotācijas precizētā pielikuma, starpsavienojums ar sauszemi var skart esošo Natura 2000 teritoriju, dabas liegumu "Užava", kur savienojuma izveide ar sauszemi nav vērtēta. Sabiedrībai un likuma pieņēmējiem netiek sniegta informācija par projekta iespējamo ietekmi uz citiem sabiedrībai svarīgiem aspektiem, piemēram, vai starpsavienojuma izveides vietās netiks būtiski ietekmētas vai skartas citas īpaši svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz vides aizsardzību, tāpat arī attiecībā uz tūrisma un sociālās situācijas izmaiņām.

2. Par ieguvumiem uzņēmējdarbībai reģionā un tautsaimniecībai kopumā

Biedrības iepriekšējie iebildumi vai skaidrojuma pieprasījumi nav pienācīgi atbildēti. Atkārtoti lūdzam anotācijā iekļaut uz objektīvu un aprēķinos balstītu skaidrojumu par ELWIND projekta ieviešanas rezultātā paredzēto uzņēmējdarbības attīstību reģionā, par sociālās situācijas uzlabošanos, kā arī par ieguvumu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai kopumā.

Pirms šādu konkrētu un precīzu aprēķinu veikšanas un iekļaušanas Likumprojekta anotācijā tālāka projekta virzība nav pieļaujama.

It īpaši saistībā ar uzņēmējdarbību reģionā, kurā paredzēts īstenot ELWIND projektu, ir jāuzsver, ka Biedrības biedru vidū ir Pāvilostas tūrisma uzņēmēji, kurus tieši ietekmēs šis projekts un tātad Likumprojekts. Pāvilosta un tai 20 km attālumā esošā Jūrkalne ir vienīgās mazās apdzīvotās vietas Latvijas Kurzemes rietumpiekrastē ar jau šobrīd attīstītu tūrisma uzņēmējdarbību. To identitātes pamatā ir neskarta dabas ainava, zvejniecības tradīcijas, burāšana un citas ūdenssporta aktivitātes. Tūrisma uzņēmējdarbības attīstība šajās vietās ir aizsākusies pirms vairāk kā 30 gadiem un turpinās šobrīd. Jūrkalnes un Pāvilostas attīstības plānošanas dokumentos tūrisms (Pāvilostā - arī ostas darbība) ir noteikts kā viena no galvenajām saimnieciskās darbības nozarēm, norādot tās kā ainaviski vērtīgas teritorijas (https://ventspilsnovads.lv/wp-content/uploads/2022/11/pielik_1_IAS_2030.pdf; https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Pilsetasattistiba/1_LDK_IAS_35_Pilnveidota_redakcija_apstiprinats.pdf). Šodien Pāvilosta ir kļuvusi atpazīstama kā Latvijas vasaras galvaspilsēta, kas piesaista arvien vairāk gan pašmāju, gan ārvalstu tūristus. Tūrisma attīstības pamatā ir gan neskartas jūras un piejūras dabas ainavas baudīšana (pastaigas pa pludmali, laivu un jahtu izbraucieni ainavas apskatei, saulrieta vērošana utt.), gan tajās esošo dabas resursu – atklātās jūras, tajā esošā vēja un viļņu – lietošana ūdenssporta aktivitātēm. Sērfošanai, burāšanai, kaitsērfingam Pāvilosta ir unikāla vieta Latvijas un Ziemeļvalstu reģiona mērogā, piešķirot vietai savdabīgu un unikālu identitāti. Pāvilostā atrodas arī aktīva, starptautiski zināma mazo jahtu osta. Savukārt uz Jūrkalni cilvēki dodas, lai apskatītu vienu no gleznainākajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā ar iespaidīgu jūras stāvkrastu gandrīz 20 m augstumā (https://jurkalne.ventspilsnovads.lv/turisms/). Tūristus šīm abām apdzīvotajām vietām piesaista arī tajās esošie kultūras, vēstures un dabas objekti.

3. Par Likumprojekta pieņemšanu pirms IVN procesa pabeigšanas

Likumprojekts nevar tikt pieņemts pirms ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas. Vēja parku izpētes zona E4 pārklājas ar bioloģiski augstvērtīgu teritoriju, kurā LIFE REEF projekta ietvaros tiek veikta dabas vērtību apzināšana un gatavots pamatojums aizsargājamas jūras teritorijas noteikšanai. Jau šobrīd pieejamie dati liecina par to, ka E4 zonā ir augsta dabas vērtību koncentrāciju teritorija. Šajā ziņā saskaņā ar labas pārvaldības principu vispirms būtu jāveic izpēte, jāīsteno ietekmes uz vidi novērtējuma princips un tikai tad jāpieņem lēmums par valsts interešu objekta statusa piešķiršanu un ELWIND projekta īstenošanu.

4. Par ilgtspējības principa ievērošanu

Tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Satversmes tiesa savā ir norādījusi, ka valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka tikai tāds risinājums, kas ir vispusīgi izvērtēts un pamatots, ir uzskatāms par ilgtspējīgu. Tāpat Satversmes tiesa izcēla Satversmes 115. pantā ietvertā piesardzības principa nozīmi. Šajā ziņā tā atgādināja, ka vides aizsardzība neaprobežojas tikai ar aizsardzību pret jau esošu apdraudējumu un jau iestājušos seku likvidēšanu, bet ietver arī nākotnē plānotās darbības iespējamo negatīvo seku mazināšanu vai novēršanu. Piesardzības princips prasa, lai pirms plānotās darbības šīs sekas tiktu apzinātas un vērtētas. Piesardzības principa ievērošana arī veicina vides ilgtspējību, nodrošinot dabas resursu pieejamību iespējami ilgāk. No tā izriet, kā secina arī Satversmes tiesa, ka valstij ir pozitīvs pienākums nodrošināt, lai tiesiskais regulējums, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas iespējamās negatīvās sekas (skatīt Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03, 17.2. punkts).

Ar Likumprojektu valsts nav izpildījusi šo pienākumu, kas tai uzlikts saskaņā ar ilgtspējības principu vides jomā saskaņā ar Satversmes 115.pantu.

Saistībā ar ELWIND projektu nav vēl pabeigts IVN process.
Nav objektīvas, konkrētos aprēķinos balstītas informācijas par to, kā, ieviešot šo projektu, tiks īstenots Likumprojekta mērķis sekmēt Latvijas enerģētisko neatkarību, drošību, ilgtspēju, elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, un par to, vai nav pamats saistībā ar ELWIND projektu publiskajā telpā izskanējušajām bažām (Roberts Zīle, Baltijas jūras piekraste – vērtība, ko neizteikt naudā, publicēts: https://www.delfi.lv/news/versijas/roberts-zile-baltijas-juras-piekraste-vertiba-ko-neizteiktnauda.d?id=55830160), ka saražotā elektrība tiks izmantota eksporta vajadzībām, no kā labumu gūs ārvalstu investori, nevis Latvijas sabiedrība, jo 2030.gadā, kad ELWIND parks varētu sākt darboties, Latvijas elektrības pašpatēriņa pieprasījums un enerģētiskā neatkarība varētu būt jau nodrošināta nacionālā kopuzņēmuma SIA “Latvijas vēja parki” un līdzīgu projektu darbības rezultātā.

Visbeidzot, Biedrība apstrīd ELWIND projekta priekšizpētes pētījuma leģitimitāti. Runa ir par Nīderlandes uzņēmuma “Pondera” 2021.gada 16.decembra veiktu pētījumu “Priekšizpētes izpēte par atkrastes vēja parku enerģiju” (turpmāk – Pondera pētījums), kurā tieši ELWIND E4 ir atzīta par piemērotāko teritoriju atkrastes vēja parka izbūvei, kurā kā vienīgajā teritorijā tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējuma process. Šīs piemērotākās vietas izvēles process notika slepeni, bez sabiedrības līdzdalības. Proti, 2022.gada 13.septembra Ministru kabineta Protokollēmums Nr. 22-TA-1730 “Informatīvais ziņojums "Par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas kopprojekta turpmāko attīstību"” (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kurš balstījās uz Pondera pētījumu, bija atslepenots tikai 2023.gada 28.augustā (https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/9dbb3e23-1379-401c-adab-37048cb620ee/preview). Kas attiecas uz pašu Pondera pētījumu, par to ietekmētā sabiedrība, tostarp Biedrība, pirmo reizi uzzināja vienīgi sākotnējās sabiedriskās apspriešanas noslēgumā (2023.gada 2. un 3.augustā). Tā kā šī sākotnējā sabiedriskā apspriešana norisinājās no 2023.gada 11.jūlija līdz 11.augustam, ietekmētā sabiedrība, tostarp Biedrība, nevarēja vispār izteikties nedz par Informatīvo ziņojumu, nedz efektīvi sniegt savu atzinumu par Pondera pētījumu. Par efektīvas sabiedrības līdzdalības liegšanu šajā ziņā Biedrība ir vērsusies tiesā, kurā ierosinātā lieta vēl ir procesā.

Katrā ziņā Biedrība norāda, ka Pondera pētījumā izmantotie dati un izvēlētās metodes ir apšaubāmas. Tajā ir iekļauti nepatiesi dati par Latvijas piekrastes tūrisma industriju starp Jūrkalni un Pāvilostu, nav sniegta ietekmes uz ainavu un ar to saistītā tūrisma attīstībai novērtējums un nav veikta nekāda objektīva izpēte par šo apdzīvoto vietu kopienas interesēm. Turklāt no Pondera pētījuma izriet, ka par kuģošanas intensitāti Latvijas teritoriālajos ūdeņos informāciju sniegusi Igaunijas puse. Tāpat ir jāvērš uzmanība uz Pondera pētījumā izmantoto metodi, kur kritērijam par vēja parka redzamību, ietekmēto sabiedrību un skartajām tūrisma aktivitātēm bija atvēlēts tikai 1% dažādu kritēriju ņemšanā vērā, lai izvēlētos ELWIND projekta īstenošanas teritoriju, kurā turpmāk veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Sekas tam, ka projekta priekšizpētes pētījums nebalstās objektīvi pamatotā metodoloģijā un dažādu kritēriju svērumā, ir tādas, ka jau šobrīd ELWIND teritorijas izvēle rada ievērojamus riskus valsts budžetam, kas tikai pieaugs, ja nāksies maksāt soda naudas par saistību neizpildi ar investoriem un Eiropas Komisijai.

Iepriekš minētais norāda, ka valsts nav vispusīgi veikusi ELWIND projekta un ar to saistīto pasākumu izvērtējumu, šajā ziņā līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses, un nav nodrošinājusi, lai Likumprojekts, kam var būt ietekme uz vidi, būtu vērsts uz ilgtspējību un pirms tā pieņemšanas būtu apzinātas un vērtētas iespējamās negatīvās sekas. Šādos apstākļos Likumprojekta pieņemšana būs pretrunā Satversmes 115.pantam.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, Biedrība uzskata, ka Likumprojekts nevar tikt atbalstīts.

-