Atzinums

Projekta 6. pantā paredzēts Darba likuma 40. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “(3) Šā panta otrās daļas 6., 7., 8., 9., 11., 12. un 13.punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir vispārīgi pieejama, bez maksas, skaidrā, izsmeļošā un viegli pieejamā veidā, arī attālināti un izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp esošos tiešsaistes portālus. Darba devējs rakstveidā paziņo darbiniekam par jebkurām izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, kas skar darbinieku, pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad tās stājas spēkā. Darba devējam un darbiniekam saistošie ārējie normatīvie akti ir pieejami oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēmā.”
Darba devējs nevarēs nodrošināt šajā tiesību normā ietverto pienākumu rakstveidā paziņo darbiniekam par jebkurām izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos, kas skar darbinieku, pirms izmaiņu spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad tās stājas spēkā, jo tas uzliek nesamērīgu slogu tiem darba devējiem, kuri nodarbina vairākus simtus vai tūkstošus darbinieku, turklāt šādu informēšanu nebūs iespējams nodrošināt arī gadījumos, ja nodarbinātais atradīsies prombūtnē. Jāņem vērā, ka darba kārtības noteikumi tiek aktualizēti regulāri, tādejādi darbinieku regulāra rakstveida informēšana, ka tiks grozīti darba kārtības noteikumi nav samērīga. Turklāt nav saprotams arī mērķis šādas normas iekļaušanai likumprojektā.
Turklāt norāde, ka darba devējam un darbiniekam saistošie ārējie normatīvie akti ir pieejami oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēmā, nav saprotama, jo ārējie normatīvie akti saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu ir publiski pieejami.

lūdzam Darba likuma 40.panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “(3) Šā panta otrās daļas 6., 7., 8., 9., 11., 12. un 13.punktā minētās ziņas var aizstāt ar norādi uz attiecīgiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, darba koplīgumā, vai norādi uz darba kārtības noteikumiem. Darba devējs iepazīstina darbiniekus ar izmaiņām darba koplīgumā vai darba kārtības noteikumos. Šādā gadījumā darba devējs nodrošina, ka minētā informācija uzņēmuma darbiniekiem ir vispārīgi pieejama, bez maksas, skaidrā, izsmeļošā un viegli pieejamā veidā, arī attālināti un izmantojot elektroniskos līdzekļus, tostarp esošos tiešsaistes portālus.”

Projekta 6. pantā paredzēts Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā: [darba līgumā norāda] “darba vietu (ja nav noteiktas darba vietas vai pamata darba vietas, tad norāda, ka darbinieks ir nodarbināts vairākās darba vietās vai var brīvi noteikt savu darba vietu, kā arī reģistrēto uzņēmējdarbības vai attiecīgā gadījumā darba devēja dzīves vietu);”
Fiziskām personām var būt deklarētā dzīvesvieta, faktiskā dzīvesvieta , papildus dzīves vieta.
Ievērojot, ka atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums reģistrēt saimniecisko darbību un norādīt saimnieciskās darbības veikšanas vietu, kā arī to, ka projekts paredz darba līgumā norādīt komersanta uzņēmējdarbības vietu, fiziskās personas – darba devēja dzīves vietas norādīšanai darba līgumā nav pamata. Tie ir personas dati, kuri nav jānodod darba ņēmējam. Darba līgumā būtu pietiekami atstāt norādi uz komersanta uzņēmējdarbības vietu vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas adresi.

Lūdzam izslēgt projektā Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “vai attiecīgā gadījumā darba devēja dzīves”, tādējādi Darba likuma 40. panta otrās daļas 4. punktu izsakot šādā redakcijā: “darba vietu (ja nav noteiktas darba vietas vai pamata darba vietas, tad norāda, ka darbinieks ir nodarbināts vairākās darba vietās vai var brīvi noteikt savu darba vietu, kā arī reģistrēto uzņēmējdarbības vai saimnieciskās darbības veikšanas vietu)

Lūdzam papildināt anotācijas 3.sadaļu, norādot likumprojekta ietekmi uz valsts budžetu, ņemot vērā, ka likumprojekta 19.pants paredz paternitātes pabalsta, kas tiek finansēts no valsts speciālā budžeta, izmaksājamo dienu skaita izmaiņas, kā arī 10 dienu ilgu atvaļinājumu citai personai, ja bērna paternitāte nav atzīta (noteikta), paplašinot saņēmēju loku.
 

-

Lūdzam likumprojekta 3., 6., 11., 12., 18. un 19.pantos precizēt norādītos Darba likuma panta vai panta daļas, vai panta daļas punkta numurus, ņemot vērā, ka numerācijā ir “prim”.
 

-

Projekta 6. pantā paredzēts Darba likuma 40. panta otro daļu papildināt ar 13. punktu šādā redakcijā:  “13) gadījumā, ja par to ir atbildīgs darba devējs – to sociālā nodrošinājuma iestāžu identitāti, kuras saņem sociālās iemaksas, kas saistītas ar darba attiecībām, un jebkādu aizsardzību attiecībā uz sociālo nodrošinājumu, ko nodrošina darba devējs.”
No piedāvātās normas un anotācijas neizriet, kāda informācija darba līgumā būtu jāietver, tādējādi lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšpunkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”6. apakšpunktu, attiecībā uz šīs normas iespējamo piemērošanu

-

Projekta 6. pantā paredzēts Darba likuma 40. panta otro daļu papildināt ar 12. punktu šādā redakcijā “12) darbinieka tiesības uz apmācību, ja darba devējs tādas nodrošina;”.
Šāda grozījuma mērķis nav saprotams, jo nav definēts kāda tieši informācija jānorāda, turklāt var veidoties situācija, kad līgumā būs jānorāda informācija (tostarp grozot jau noslēgtus darba līgumus), kas darba devējam var būt jau ir norādīta citos dokumentos piemēram, iekšējās kārtības noteikumos, rīkojumos). Mūsuprāt, prasības par darbinieka tiesībām uz apmācību, ja darba devējs to nodrošina, nav jānorāda darba līgumā.
Līdz ar to lūdzam izslēgt projekta 6. pantā paredzēto Darba likuma 40. panta otrās daļas 12. punktu.
 

-

Projekta 6. pantā paredzēts Darba likuma 40. panta otrās daļas 9. punktu paredzēts papildināt ar vārdiem “un kārtību”, tādējādi paredzot darba līgumā noteikt ne vien uzteikuma termiņu, bet arī uzteikuma kārtību.
Ievērojot to, ka darba līguma uzteikuma kārtība var mainīties atkarībā no uzteikuma pamatojuma, šāda grozījuma iekļaušana darba līgumā nav iespējama, jo darba līgumā būtu jāparedz visas iespējamās darba devēja un darbinieka darbības, kas pusēm jāveic uzsākot darba līgumu. Vienlaikus, ja puses vienojas par uzteikuma iesniegšanas procesuālo kārtību, tad mainoties faktiskajai situācijai, uzteikuma iesniegšana var kļūt neiespējama (piemēram, ja vienojas uzteikumu iesniegt ar elektroniski drošu parakstu un tehnisku iemeslu dēļ šāds paraksts personai nav vai beidzas tā lietošana termiņš).
Līdz ar to lūdzam izslēgt projekta 6. pantā paredzēto Darba likuma 40. panta otrās daļas 9. punktā paredzēto grozījumu.

-

Projekta 6. pantā paredzēts Darba likuma 40. panta otro daļu papildināt ar 7.1.punktu šādā redakcijā “7.1) Ja darba grafiks nav skaidri paredzams, tad norāda, ka darba grafiks ir mainīgs, kā arī ietver informāciju par nolīgto darba laiku (garantētais apmaksātais darba laiks mēneša ietvarā, informāciju, kādā laikā darbinieks var veikt darbu, vai viņam būtu pienākums veikt darbu un par minimālo paziņošanas laiku pirms darba uzsākšanas vai tā atsaukumu;”.
Ievērojot, ka anotācija nav sniegts detalizēts skaidrojums, kādā veidā minētā tiesību norma ir piemērojama, lūdzam izskatīt iespēju anotācijā sniegt viedokli par minētās tiesību normas piemērošanu, t.sk. gadījumos, ja darba devējam ir nekavējoties ārpus saskaņotā darba grafika norīkot nodarbināto pienākumu izpildei (citu nodarbināto darbnespējas dēļ).
 

-

Projekta 8. pantā paredzēts Darba likuma 47. panta trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “(3) Darbinieks, kurš veic tādu darbu, kad darba grafiks nav skaidri paredzams, pēc pārbaudes laika beigām var prasīt darba devēju pārcelt viņu tādā darbā, kur darba grafiks ir skaidri paredzams, ja uzņēmumā pastāv šāda iespēja un darbinieks pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts vismaz sešus mēnešus. Saņemot šādu pieprasījumu, darba devējam ir pienākums sniegt darbiniekam atbildi rakstveidā viena mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.”
Ievērojot to, ka nodarbinātais jau pirms līguma noslēgšanas uzņemas veikt tādu darbu, kas darba grafiks nav skaidri paredzams, to, ka nodarbinātiem jau šobrīd ir tiesības pieteikties uzņēmuma iekšējos vai ārējos konkursos izsludinātajās vakancēs, kā arī to, ka šādu pieprasījumu iesniegšana atsevišķās jomās var traucēt iestādes darbības nepārtrauktību (piemēram, ja jārod iespēja izskatīt vienlaikus vairākus lūgumus), turklāt nodarbinātie jau šobrīd ir tiesīgi vērsties pie darba devēja un lūgt izskatīt iespēju nodarbināto pārcelt citā amatā jau pirms sešu mēnešu termiņa iestāšanās. Uzskatām, ka šādas normas iekļaušana nav lietderīga, tādējādi lūdzam izslēgt projekta 8. pantā paredzēto Darba likuma 47. panta trešo daļu.

-

Projekta 9. pantā paredzēts Darba likuma 52. pantu papildināt ar otro daļu un izteikt to šādā redakcijā: “(2) Ja darbinieka darba grafiks (precīzs laiks, kad darbinieks uzsāk veikt darbu un to beidz) nav skaidri paredzams, darbinieka nodarbināšana pieļaujama tikai, ja darbs tiek veikts iepriekš noteiktās atsauces stundās un dienās (laikposms noteiktās dienās, kurās var veikt darbu pēc darba devēja pieprasījuma) un darba devējs ir pienācīgā kārtā paziņojis darbiniekam precīzu darba izpildes laiku.”
Ievērojot to, ka minētajā normā un anotācijā nav sniegts skaidrojums, par to, kāda veida paziņošana uzskatāma par pienācīgu, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšpunkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” 9. apakšpunktu attiecībā uz šīs normas iespējamo piemērošanu.

-

Projekta 11. pantā paredzēts Darba likuma 53. pantu papildināt ar sesto daļu, izsakot to šādā redakcijā: “(6) Darba devējs rakstveidā paziņo darbiniekam par jebkurām izmaiņām šā panta piektajā daļā minētajā informācijā pirms to spēkā stāšanās dienas, bet ne vēlāk kā dienā, kad izmaiņas stājas spēkā.”
Ievērojot to, ka praksē var būt situācijas, kad valstī, uz kuru darbinieks ir nosūtīts komandējumā var nebūt brīvi pieejams interneta pārklājums, savukārt informācijas paziņošana Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā nebūs lietderīga.
Tādējādi lūdzam precizēt minēto normu, izslēdzot vārdu “rakstveidā”

-

Projekta 11. pantā paredzēts Darba likuma 74. pantu papildināt ar 2.2 daļu, izsakot to šādā redakcijā: “Darbiniekam, kurš nepiekrīt šā panta 2.1 daļā minētajam atlīdzības samazinājumam, ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot šā likuma 100. panta pirmajā daļā noteikto termiņu, ja dīkstāve ilgst vairāk par četrām nedēļām pēc kārtas. Šādā gadījumā darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu šā likuma 112. pantā noteiktajā apmērā.”
Ievērojot to, ka projektā piedāvātais grozījums ir saistīts ar tiesiskā regulējuma precizēšanu dīkstāves gadījumā, kā arī to, ka normatīvais regulējums, kas attiecas uz darba samaksu un darba laiku atbilstoši Valsts civildienesta likuma 2. panta ceturtajai daļai ir piemērojams arī uz valsts civildienestu. Tādējādi to pēc šī brīža tiesiskā regulējuma 74. panta 2.2 daļa būtu piemērojama arī attiecībā uz civildienestu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka publiskajā sektorā noteiktie pabalstu izmaksas gadījumi ir izsmeļoši noteikti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. pantā un minētā neparedz darba devēja (valsts iestādes) tiesības izmaksāt atlaišanas pabalstu saistībā ar civildienesta vai darba tiesiskajām attiecībām publiskajā sektorā izbeigšanos dīkstāves gadījumā, projektā paredzētās normas piemērošana radīs nevienlīdzīgu situāciju pabalstu izmaksā starp privātajā un publiskajā sektorā nodarbinātajiem.

lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. apakšpunkta “Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi”11. apakšpunkts paredzot, ka vienlaikus ir nepieciešami grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmajā daļā, paredzot publiskajā un privātajā sektorā nodarbināto vienlīdzīgas tiesības uz atlaišanas pabalstu.

Lūdzam anotācijā precizēt norādītos Darba likuma panta vai panta daļas, vai panta daļas punkta numurus, ņemot vērā, ka numerācijā ir “prim”.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļas apakšsadaļas “Risinājuma apraksts” 17.punktā norādīto Darba likuma 152.pantu, ņemot vērā, ka norādītajā pantā nav minēts atvaļinājuma veids.
 

-