Atzinums

Latvijas Meža īpašnieku biedrība (turpmāk – LMĪB) iebilst pret likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” (25-TA-2349) tālāku virzību piedāvātajā redakcijā. Pirmkārt, norādāms, ka pašā anotācijā secināts, ka Latvijas regulējums kopumā jau pašlaik atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 11.aprīļa direktīvai (ES) 2024/1203, kas paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un aizstāj Direktīvas 2008/99/EK un 2009/123/EK (turpmāk - Direktīva). LMĪB nav līdz ar to nav likumprojekta izstrādātāju vēlme paredzēt vēl smagākus sodus, kā arī padarīt krimināli sodāmo darbību loku vēl plašāku – situācijā, kad daļa no pārkāpumiem noteikti varētu būt nevis krimināli, bet administratīvi sodāmi. Lai arī būtu nepieciešams padziļinātāk pētīt citu valstu normatīvo regulējumu šajos jautājumus, taču sākotnēji sazinoties ar līdzīga profila meža īpašnieku organizācijām citās valstīs, nākas secināt, ka Latvijā jau pašlaik ir noteikti ļoti bargi sodi par vides pārkāpumiem, kas citās valstīs nav pat kriminalizēti.
Otrkārt, minētais likumprojekts saistīts ar tiesību akta portālā esošo likumprojektu  “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (25-TA-2351). Abu likumprojektu kontekstā norādāms, ka minētie likumprojekti ir neizstrādādi un nekvalitatīvi. Tajos lietotie jēdzieni ir nekonkrēti un nesaprotami, piemēram, “ievērojams kaitējums”. Jēdzienu “ievērojams kaitējums” neizmanto ne Krimināllikums, ne likums “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”. Tādi paši secinājumi rodas apskatot individuālas tiesību normas, piemēram, paredzēto Krimināllikuma 115.panta otro daļu – “Par šā panta pirmajā daļā paredzētajām darbībām, ja ar tām iznīcināta ievērojama lieluma vai vides vērtības ekosistēma, vai dzīvotne aizsargājamā teritorijā, vai ar tām radīts tai neatgriezenisks vai ilgs un plašs kaitējums [..].” Norādāms, ka šajā normā lietotie jēdzieni – “plašs kaitējums”, “ilgs kaitējums”, “neatgriezenisks kaitējums” “ievērojama lieluma ekosistēma”, “vides vērtības ekosistēma” – ir pilnībā neskaidri. Vienlaikus nav saprotams, kādas amatpersonas, speciālisti, eksperti vai valsts iestādes būs tās, kuru kompetencē būs novērtēt to, vai kaitējums ir ilgs, plašs vai neatgriezenisks. Kā arī, vai šāds kaitējums attiecībā uz dažādām ekosistēmām vienmēr būs vienāds. Šādu neskaidru un jaunu jēdzienu ieviešana Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” novedīs pie valsts iestāžu patvaļas un brīvas interpretācijas par likumā ierakstīto. Svarīgi norādīt arī uz to, ka šādi grozījumi ir sistēmiski nesaderīgi ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 1., 2. un 3. pielikumu. Šajos pielikumos ir skaidri noteikts, piemēram, kādi mieas bojājumi uzskatāmi par smagiem, vidējiem un viegliem; kādas ir aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un kāds daudzums uzskatāms par nelielu, bet kāds par lielu; tāpat paredzēti kritēriji pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātām interesēm meža vides saglabāšanā.
Tāpat vēlamies norādīt, ka pašlaik vides eksperti, tai skaitā tie, kuri konstatē to, vai konkrētā vietā ir vai nav biotops, praktiski nenes nekādu atbildību par savu lēmumu kvalitāti, viņi nav valsts amatpersonas, neeksistē ekspertu akreditācijas institūcija, netiek prasīta civiltiesiskā apdrošināšana.
Rezumējot, LMĪB norāda, ka neatbalsta minētos grozījumus, jo Latvijā jau pašlaik ir noteikti ļoti bargi sodi, pie tam piedāvātie grozījumi ir neskaidri, nekonkrēti, kā arī neparedz kriminālprocesā iesaistīto personu kompetences.

 

-