Atzinums

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvā ziņojuma projektu “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā” (turpmāk- ziņojums), kurā liela uzmanība tiek vērsta augstvērtīgas izglītības nodrošināšanai, izaicinājumiem, piedāvāts jauns finansēšanas modelis, projektēts ilgtspējīgs skolu tīkls, veikti aprēķini ieguldījumiem izglītības infrastruktūras kapacitātē un piedāvāts laika grafiks un tālākās darbības.
Rīgas Metropoles aicina un lūdz papildināt Ziņojumu ar papildus informāciju, kā arī izsaka sekojošus iebildumus un priekšlikumus:
Sadaļa “Izaicinājumi”
Rīgas Metropoles ieskatā pēc ziņojumā pieejamiem datiem nav vērojama korelācija starp augstākiem 9. klašu CE eksāmenu rezultātiem pilsētas skolās un zemākiem lauku skolās. Skolēnu sniegums eksāmenos lauku skolās atsevišķos gadījumos ir augstāks nekā pilsētas skolās. Tāpat arī norāde par OECD pētījumu par skolēnu ņirgāšanos, kas ir viens no labizjūtas mērījumiem un kuros Latvija ir pirmajā vietā starp Eiropas valstīm, nesniedz informāciju, vai ir dati par skolēnu labizjūtas mērījumiem lauku teritorijās un pilsētas skolās, kur var redzēt IKVD veiktā mērījuma datus, un vai pastāv korelācija starp “sliktajām” mazajām skolām un augstiem pāridarījuma rādītājiem?

Norāde par 64,8% pedagogu nepilnu slodzi neefektīvā skolu tīklā nesniedz pilnīgu informāciju, vai secinājums pieņemts, kad konkrēts pedagogs vispār strādā nepilnu slodzi vai tikai konkrētā skolā, līdz ar to Ziņojums būtu papildināms ar informāciju.

Attiecībā par izmaksām uz vienu skolēnu vēlamies vērst uzmanību, ka tās ir tieši proporcionālas  skolēnu skaitam skolā, kā ari citiem kritērijiem, kas ir specifiski konkrētā teritorijā (piemēram, komunālo pakalpojumu izmaksas, kas nav visur vienādas, un citas uzturēšanas izmaksas).
Ja tiks īstenoti Ziņojuma 14.lpp. iekļautie kritēriji par obligāto skolēnu skaitu klašu grupās, t.i., 60 skolēniem 7.–9. klašu posmā, vairumā lauku skolu tiks likvidēta 7.–9. klases izglītības pakāpe. Reorganizējot pamatskolas par sākumskolām, viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās palielināsies (ēkas izmaksas, administratīvās izmaksas paliek tādas pašas, kā pie lielāka skolēnu skaita).

Sadaļa “Jauns finansēšanas modelis”
Aicinām nenoteikt konkrētu skolēnu skaitu klasē, jo skolēnu skaits klasēs, tai skaitā pilsētas skolās, ir atkarīgs no klašu telpu izmēriem (skolas arhitektūras u.c. parametriem). Piemēram, Siguldas 1.pamatskola ir būvēta tā, lai nodrošinātu vietu 20 skolēniem, un ne vairāk, citās šī paša novada skolās līdz 24 skolēniem. Veicot šo skolu pārbūvi (par ESF) līdzekļiem, klases tika projektētas noteiktam skolēnu skaitam. Savukārt Saulkrastos vidusskolas telpas jebkurā izglītības posmā nav piemērotas skaitam, kas norādīti kritērijos.
Papildus tam, nav skaidrs, vai tiek paredzēts, ka vispārizglītojošā skola var īstenot arī speciālās izglītības programmas atsevišķiem bērniem klasē vai atsevišķi visai klasei un kā tas korelēs ar optimālās klases lielumu. Kā tas attiecināms uz vispārizglītojošo skolu, kurā tiek īstenota 59 - speciālās izglītības programma izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kurā maksimālais skolēnu skaits klasē var būt tikai 6 izglītojamie? Nepieciešams norādīt, kā tiks aprēķināts finansējums, ja speciālās izglītības programmas klasē ir mazāk kā 10 skolēni.
Tāpat arī nav skaidrs, kā kopējā skolu tīklā iekļaujas vispārizglītojošās skolas, kurās tiek īstenotas tikai speciālās izglītības programmas, jo šādām izglītības programmām MK noteikumos ir noteikts maksimālais skolēnu skaits klasē. Kā tiks finansētas šīs speciālās izglītības programmu klases?
Ziņojums nesniedz piedāvājumu, kā tiks nodrošināts finansējums skolām, kas darbojas saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem. Šajā ziņojuma redakcijā nav norādes par citu pieeju finansējuma piešķiršanā. Ja papildus nosacījumi finansējuma saņemšanai netiks piemēroti, paredzams finansējuma samazinājums mācību plānu īstenošanai.
Tāpat finansēšanas modelī nav identificējams, pēc kādiem principiem tiks aprēķināts likmju skaits programmai klasē, kā arī atbalsta personāla un administrācijas likmju skaits, kā arī nav skaidrs, kā tiks finansēti pārējais pedagoģiskais personāls, piemēram,  izglītības metodiķis, skolotāja mentors.
Priekšlikums: skolēnu skaits paralēlklasēs ir nosakāms atbilstoši MK noteikumos noteiktajai platībai uz vienu skolēnu un klases telpu kapacitātei. Lūdzam pie  optimālās klases skolēnu skaita pievienot izņēmumu, ka skolēnu skaita sadalījums klasē nav attiecināms uz speciālo programmu klasēm vispārizglītojošā skolā un klasēm, kurās tiek īstenota speciālā izglītības programma atsevišķiem bērniem. Lūdzam arī izvērst plašāku finansējuma tvērumu, iekļaujot nepieciešamību pēc papildus pedagoģiskā personāla, kas minēts iepriekš. Ziņojumā nepieciešams norādīt, kā turpmāk mainīsies finansējums vidējās izglītības programmās, ja skolas neizpildīs kvalitatīvos rādītājus

Sadaļa “Ilgtspējīgs skolu tīkls”
Secinām, ka Ziņojumā nevaram identificēt priekšlikumus par speciālās izglītības vajadzību nodrošināšanu. Pašvaldībās ir izveidota sistēma, kā nodrošināt speciālās izglītības vajadzības gan integrējot, gan veidojot atsevišķas speciālās izglītības klases, programmas.
Priekšlikums : noteikt skolēnu skaitu speciālās izglītības programmu klasēs.

Pēc 2.8. punktā (14. lpp) norādītā, mūsuprāt, 5 % no skolēnu skaita “normas” ir 1,5 skolēns. Noapaļojot, tas joprojām ir 1 skolēns, un tas tāpat paliek  robežpunkts. Atkarībā no dzimstības svārstībām ir skolēnu skaita “viļņi” arī pa gadiem, ne tikai pa periodiem. Priekšlikums šo procentu nomainīt uz 10 %, kas rezultātā būtu 3 skolēni klašu grupā.
Tāpat būtu norādāms, no kura brīža vai datuma tiek ņemta laika atskaite.
Šāds datu tvērums daudzos gadījumos, piemēram, vidējās izglītības posmā var nebūt objektīvs demogrāfijas viļņu dēļ.
Priekšlikums: vērtēt prognozējamo skolēnu skaitu, skatoties nākotnē nevis pagātnē, jo arī budžetu, infrastruktūru un citas būtiskus jautājumus skata perspektīvā. Pierīgas reģiona pašvaldībās tas ir ļoti būtiski, jo migrācijas ietekmē skolēnu skaits aug katru gadu.

Attiecībā par kvantitatīvajiem kritērijiem, kas norādīti 4. tabulā “Kvantitatīvie kritēriji izglītības iestādēm pa klašu grupām un atrašanās vietas”, iebilstam, jo tabulā norādītais skolēnu skaita kāpums 7.-9. klasē pēc 1. -6. klašu posmā nav reāli izpildāms. Rezultātā saredzam ministrijas vēlmi pašpietiekami funkcionējošu pamatskolas (1. – 9. klase) pārveidot par sākumskolām ( 1. – 6. klase). Tas rada risku izjaukt mazo skolu iekšējo ekosistēmu, kurā pedagogi strādā visos izglītības posmos.
Reorganizējot pamatskolas par sākumskolām, viena skolēna izmaksas reorganizētajās skolās palielināsies (ēkas izmaksas, administratīvās izmaksas un tml.)
Lai risinātu pedagogu nepietiekamības problēmu kādā konkrētā skolā, šobrīd tiek  īstenota prakse - pedagogi strādā vairākās skolās vienā pašvaldībā. Tas pie šī brīža pedagogu deficīta ir ļoti būtiski.
Priekšlikums:  ieviest vēl vienu kritēriju – pilnas slodzes pedagogu īpatsvars pašvaldībā.

Sadaļa “Ieguldījumi izglītības infrastruktūras kapacitātē”
Ziņojumā ir konstatēti specifiski izglītības infrastruktūras dati konkrētās pašvaldībās, tomēr nav iespējams iegūt informāciju, kas finansēs jauno ēku būvniecību. Ir konstatēts apjoms par veiktajiem ieguldījumiem un to apjomu, bet nav izvērtējuma, kā izglītības infrastruktūras būvniecība ietekmēs pašvaldību budžetus, ja būvniecību paredzēts veikt tikai par pašvaldības līdzekļiem, kā arī netiek ņemts vērā, ka inflācijas dēl izmaksas ir augušas (kv.m. cena ir 1400-1800 eur) un aizņēmumi ir nesamērīgi dārgi.  Ņemot vērā, ka pašvaldības šādas investīcijas var realizēt tikai ar aizņēmumiem, pie šī brīža kredītprocentiem summa 30 gadu laikā izmaksās divtik. Izmodelējot situāciju, ka jaunas ēkas būvniecībai nepieciešami 15 miljoni, pamatsumma un kredītprocenti, atmaksājot kredītu 30 gadu laikā, ik gadu sastāda aptuveni 1,3 miljonus no pašvaldības budžeta.

Sadaļa “Laika grafiks un tālākās darbības”
Noteikts, ka līdz 2024. gada 31.janvārim pašvaldībām sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Satiksmes ministriju jāizveido efektīva izglītības iestāžu tīkla karte pašvaldībā, koordinējot un saskaņojot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un dienesta viesnīcu celtniecībai, vienoties par pašvaldības savstarpējo norēķinu kārtību, aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu, tomēr aicinām izvērtēt, vai norādītais termiņš ir samērīgs pret veicamo darbu un rast iespēju termiņus pagarināt, sasniedzot kvalitatīvu risinājumu skolu tīkla reformai.

Atkārtoti lūdzam vērst uzmanību uz galveno problēmu - kvalificētu pedagogu trūkums izglītības sistēmā.
 

-