Atzinums

Uzturam iepriekš sniegto iebildumu. Vēršam uzmanību, ka, lai gan datu pārvaldība publiskajā pārvaldē kopumā jau tiek īstenota, nepastāv vienots datu pārvaldības ietvars ar skaidri noteiktām lomām, uzdevumiem un kompetencēm. Tāpat nepastāv arī profesija, kas būtu paredzēta datu pārvaldības funkciju nodrošināšanai. Savukārt stratēģija paredz tieši šādu jaunu elementu ieviešanu, tostarp datu pārvaldības ietvara izveidi, jaunu lomu noteikšanu un attiecīgās profesijas iekļaušanu profesiju klasifikatorā.
Līdz ar to apgalvojums, ka “ar politikas plānošanas dokumentu netiek izveidota jauna valsts pārvaldes funkcija, jo iestādes jau šobrīd pārvalda savus datus”, pēc būtības nesniedz atbildi uz iepriekš pausto iebildumu. Tas neizvērtē stratēģijā paredzēto jauno pienākumu, lomu un kompetenču ieviešanas ietekmi uz iestāžu darbību un resursiem.
Stratēģijā nav sniegts izvērtējumus par to, vai un kādā apmērā paredzēto pasākumu īstenošana radīs papildu izmaksas valsts pārvaldes iestādēm. Tajā vienīgi norādīts, ka funkciju iespējams nodrošināt “ar iekšējiem resursiem (darbiniekiem) vai ārpakalpojuma palīdzību” un ka "funkcija" tiks ieviesta “institūciju līmenī” (stratēģijas 46. lpp.). Tomēr nav analizēts, kādas personāla, organizatoriskās vai finanšu sekas šādu pasākumu ieviešana varētu radīt, kā arī nav sniegts novērtējums par šo izmaksu iespējamo apmēru.
Atbalstām mērķi stiprināt datu pārvaldības kompetenci publiskajā pārvaldē, tomēr neuzskatām par pamatotu jaunu datu pārvaldības lomu un pienākumu noteikšanu bez iepriekšēja fiskālās ietekmes un ieviešanas kapacitātes izvērtējuma. Līdz attiecīga izvērtējuma veikšanai rosinām atteikties no šo prasību noteikšanas kā obligātām un paredzēt to ieviešanu rekomendējošā veidā vai vēlākā termiņā, īpaši ņemot vērā 2026. gada 29. septembra Ministru kabineta apspriedē izteikto par jaunu saistību uzņemšanās apjoma samazināšanu, tostarp ārpakalpojuma līgumu slēgšanu (Ministru prezidenta 2026.gada 1.oktobra rezolūcija Nr. 2026-1.1.1./98-98).
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 5.1. apakšpunktu Labklājības ministrija ir atbildīga par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu. Tādēļ lūdzam precizēt Datu pārvaldības stratēģijas 2026.–2030. gadam 4.1. uzdevumu (24. lpp.) un izteikt to šādā redakcijā:
"VARAM sagatavo un iesniedz LM priekšlikumu grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, paredzot tajā jaunu profesiju iekļaušanu datu pārvaldības uzdevumu īstenošanai.".
Ņemot vērā minēto, lūdzam veikt atbilstošus precizējumus arī 4.1. uzdevuma mērķa aprakstā (25. lpp.).
 

"VARAM sagatavo un iesniedz LM priekšlikumu grozījumiem Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, paredzot tajā jaunu profesiju iekļaušanu datu pārvaldības uzdevumu īstenošanai."

Nav izprotama rezultāta rādītāja "Institūciju īpatsvars, kas ieviesušas datu pārvaldības kompetences un datu pārvaldnieku lomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 264" saikne ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumiem Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264).
Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr. 264 3. punktā noteikts, ka Profesiju klasifikatora mērķis ir nodrošināt starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Minētie noteikumi nenosaka pienākumu institūcijām vai komersantiem ieviest konkrētas kompetences vai nodarbināt atsevišķu profesiju pārstāvjus.
Līdz ar to nav izprotams, kā tiks konstatēta datu pārvaldības kompetenču un datu pārvaldnieka lomas ieviešana un kā tas ir saistīts ar MK noteikumiem Nr. 264.
Ja datu pārvaldnieka funkciju paredzēts veikt atsevišķam darbiniekam, rādītāja izpilde varētu būt pārbaudāma, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus par nodarbinātajiem un tiem piemērotajiem Profesiju klasifikatora kodiem. Savukārt, ja datu pārvaldības funkcija tiks noteikta kā papildu pienākums darbiniekam, kurš ieņem citu amatu, rādītāja izpilde nebūs objektīvi pārbaudāma, jo darba tiesiskajās attiecībās tiek norādīts tikai viens Profesiju klasifikatora kods, kas atbilst amatam, kura pamatuzdevumi veido darbinieka galvenos amata pienākumus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot vai precizēt rezultāta rādītāju "Institūciju īpatsvars, kas ieviesušas datu pārvaldības kompetences un datu pārvaldnieku lomu atbilstoši MK noteikumiem Nr. 264".

-

Lūdzam svītrot vai precizēt rezultātu "Izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”, paredzot datu pārvaldnieka kompetences definēšanu valsts pārvaldē".
Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu Nr. 264 2. punkts paredz, ka Profesiju klasifikatorā profesijām ir noteikti kodi, kā arī profesijai atbilstoši pamatuzdevumi un kvalifikācijas pamatprasības profesijas identificēšanai. Tādējādi secināms, ka pamatuzdevumi un kvalifikācijas pamatprasības ir noteiktas, lai Profesiju klasifikatora lietotāji varētu atrast (identificēt) nepieciešamo profesiju.
MK noteikumi Nr. 264 nenosaka darbinieku kompetences, funkcijas vai pienākumus valsts pārvaldē, bet gan nodrošina profesiju klasificēšanu un uzskaiti. Tādēļ nav izprotams, kādā veidā Profesiju klasifikatora ietvaros būtu iespējams definēt datu pārvaldnieka kompetences valsts pārvaldē.

-

13. lpp. zem Stratēģijas uzdevuma 1.2. mērķis, 3.3. punktā iespējams ir domāts datu vienreizēja ievākšana nevis izmantošana? 

"Sekmēt datu vienreizes izmantošanas principu ieviešanu valsts pārvaldē."



 

"Sekmēt datu vienreizes ievākšanas principu ieviešanu valsts pārvaldē." 
vai
"Veicināt principa "ievadi vienreiz, izmanto daudzkārt" īstenošanu valsts pārvaldē." 

32. lpp. 1. pielikumā zem 1. punkta ir divreiz ielikts viens un tas pats teksts. Būtu vēlams vienā no ridkopām to dzēst. 

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem jaunu valsts pārvaldes funkciju ieviešanā pēdējo gadu laikā un prognozējami tuvākajā nākotnē ir resursu jautājums, ņemot vērā, ka nepārtraukti noris darbs pie valsts pārvaldes optimizācijas un  samazināšanas. Tajā pašā laikā šajā procesā netiek ņemts vērā fakts, ka, atsaucoties uz jaunām ES iniciatīvām un nacionālajām politikas iniciatīvām, tiek radītas jaunas funkcijas, kuras pilnvērtīgi nav iespējams realizēt esošo resursu ietvaros.
No organizatoriskā viedokļa Latvijas datu joma arī ir sadrumstalota. Mūsu valstī nav noteikta viena galvenā iestāde, kas atbild par visiem pamatreģistriem un uzticamajiem avotiem, šīs atbildības ir sadalītas vairāku iestāžu starpā, kā rezultātā īstenot jebkādas pārmaiņas, būtiskus pilnveidojumus ir smagnēji un laikietilpīgi.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem jaunu valsts pārvaldes funkciju ieviešanā pēdējo gadu laikā un prognozējami tuvākajā nākotnē ir resursu jautājums, ņemot vērā, ka nepārtraukti noris darbs pie valsts pārvaldes efektivitātes celšanas. Tajā  pašā laikā šajā procesā netiek ņemts vērā fakts, ka, atsaucoties uz jaunām ES iniciatīvām un nacionālajām politikas iniciatīvām, tiek radītas jaunas funkcijas, kuras pilnvērtīgi nav iespējams realizēt esošo resursu ietvaros.
 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 23.maija noteikumu Nr.264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" (turpmāk – MK noteikumi Nr.264) 18. un 19.punktu priekšlikumu par jaunas profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā var sniegt publisko tiesību subjekti un privāto tiesību subjekti, norādot šādu informāciju:
1. profesijas nosaukums (ja nepieciešams, pievieno papildu apzīmējumus);
2. dokumenti, kas pamato profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā (pamatojums jaunas profesijas iekļaušanai, amata vai darba apraksts vai cits dokuments);
3. profesijas plānotā vieta klasifikācijas pamatgrupas mazās grupas atsevišķajā grupā;
4. profesijai atbilstošu pamatuzdevumu apraksts.
Ņemot vērā minēto, aicinām VARAM iesniegt Labklājības ministrijai priekšlikumu par jaunas profesijas iekļaušanu Profesiju klasifikatorā.

-