Atzinums

Latvijas Republikas Ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV‑1520

2025. gada 14. decembrī
PAR VES “KURZEME” PAREDZĒTĀS DARBĪBAS AKCEPTA ATTEIKŠANU UN NEPIECIEŠAMO REGULĒJOŠO DOKUMENTU IZSTRĀDI
Godātā Ministru kabineta priekšsēdētāja! Godātie Ministru kabineta locekļi!
Biedrība “Drosme Darīt”, iepazīstoties ar vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” paredzētās darbības virzību Ministru kabinetā (rīkojuma projekts nr.25-TA-2790), ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, sabiedriskās apspriešanas materiāliem un kompetentās institūcijas (līdz 30.09.2025. EVA; pašlaik – VVD) atzinumu par IVN ziņojumu, aicina Ministru kabinetu atteikt akceptu VES “Kurzeme” paredzētajai darbībai.
Šis aicinājums balstīts trīs savstarpēji saistītos aspektos:
1. normatīvā regulējuma nepilnības, kas objektīvi ierobežo iespēju kvalitatīvi izvērtēt IVN un nodrošināt pietiekamu iedzīvotāju un vides aizsardzību;
2. IVN ziņojuma kvalitātes trūkumi, tostarp metodiku selektīva piemērošana un būtisku ietekmju nepilnīgs izvērtējums;
3. kompetentās institūcijas atzinuma nepilnības, kur būtiska daļa risinājumu tiek pārcelta uz turpmākām stadijām, faktiski pārnesot atbildību par izšķirošajiem lēmumiem uz Ministru kabinetu.
Ņemot vērā, ka VES “Kurzeme” ir viens no pirmajiem projektiem, kuram tiek piemērota Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā (turpmāk: Enerģētiskās drošības likums) paredzētā atvieglotā kārtība, Jūsu lēmums radīs precedentu. Šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad MK tiek aicināts pieņemt lēmumu par VES virs 50 MW akceptu bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai ar formālu konsultatīvu procesu, tādēļ lēmuma kvalitāte būs izšķiroša tālākai Enerģētiskās drošības likuma piemērošanai - lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā.

AICINĀJUMA PAMATOJUMS:
Aicinājuma atteikt akceptu VES “Kurzeme” paredzētajai darbībai pamatojums balstās uz nacionālā normatīvā regulējuma nepilnībām, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma kvalitātes trūkumiem un metodiku selektīvu piemērošanu, kā arī kompetentās institūcijas atzinuma nepilnībām.
 
1. Normatīvā regulējuma trūkumi rada tiesisko nenoteiktību un nepietiekamu aizsardzības līmeni
Biedrības ieskatā šobrīd nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka:
1.1. robežvērtības un metodikas trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz cilvēka veselību izvērtēšanai (tostarp zemākajās frekvencēs);
1.2. vienotu pieeju mirgošanas efekta novērtēšanai, ietekmju novēršanas algoritmiem un obligātajiem režīmiem pārsniegumu gadījumā;
1.3. saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.);
1.4. vienotu un saistošu regulējumu drošības zonu un minimālo drošības attālumu noteikšanai attiecībā uz publisko ārtelpu un infrastruktūru (t. sk. pašvaldību ceļiem), īpaši apledošanas un turbīnu konstrukciju/fragmentu izmešanas riska gadījumos;
1.5. vienotu drošības pārvaldības standartu VES avāriju un ugunsgrēku gadījumiem, tai skaitā skaidri definētas prasības procedūrām, atbildībai, uzraudzībai un spējas nodrošināt operatīvu rīcību.

Šo regulējumu trūkums nozīmē to, ka IVN novērtējums nevar balstīties uz vienotiem, nacionāli saistošiem kritērijiem un ietekmju mazināšanas pasākumi tiek definēti katrā projektā “pēc izvēles” vai balstoties uz ārvalstu vadlīnijām, kas tiek izmantotas fragmentāri. Bez tam nav viennozīmīgi noteikts, kā, kas un ar kādiem instrumentiem uzraudzīs prasību izpildi ekspluatācijā, kā tiks vērtēti pārsniegumi un kādas sekas iestāsies.
Šādā situācijā individuāla Ministru kabineta rīkojuma pieņemšana tā patreizējā redakcijā faktiski mēģinātu aizvietot vispārīgu regulējumu ar vienreizēju lēmumu, kas palielinātu patvaļības risku, radītu nevienlīdzību starp projektiem un grautu tiesisko noteiktību.
2. IVN ziņojuma kvalitātes trūkumi un metodiku selektīva izmantošana
Biedrība “Drosme Darīt” konstatē, ka IVN ziņojumā vairāki būtiski jautājumi ir vērtēti nepilnīgi vai ar metodiski diskutablu pieeju.
2.1. Cilvēka veselības aizsardzība: troksnis, zemas frekvences, infraskaņa un mirgošana
IVN ziņojumā, vērtējot troksni, galvenokārt tiek izmantota A‑svarotā pieeja un Latvijas vispārīgais regulējums, bet, vienlaikus, tiek minētas kā piemērojamas stingrākās Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Tomēr:
2.1.1.       PVO ieteikuma piemērošana nav nostiprināta kā obligāts kritērijs, līdz ar to praksē risinājumi var palikt rekomendāciju līmenī;
2.1.2.       netiek pienācīgi vērtētas specifiskas vēja turbīnu trokšņa pazīmes (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kas starptautiskajā praksē ir saistītas ar būtiski augstāku traucējuma un miega traucējumu risku pat pie relatīvi zemāka vidējā trokšņa līmeņa.
Zemfrekvences trokšņa izvērtējumā tiek izmantota ārvalstu pieeja (piemēram, Dānijas regulējuma elementi), tomēr:
2.1.3.       izvērtējums aprobežojas ar noteiktu zemfrekvences diapazonu, atstājot ārpus analīzes 0–10 Hz (infraskaņu), kas ir raksturīga lielu rotoru darbībai un kuras ietekmes izvērtēšanai Latvijā nav vienotu robežvērtību un pārbaudāmu monitoringa prasību.
2.1.4.       ārvalstu regulējums tiek piemērots selektīvi, neieviešot pilnu riska pārvaldības loģiku un nesaistot to ar nacionāli noteiktiem uzraudzības un atbildības mehānismiem.
Mirgošanas ietekmju izvērtējumā IVN atzīst pārsniegumu iespējamību, taču ietekmju novēršana lielā mērā tiek risināta kā “vēlāk realizējams tehnisks pasākums”, nevis kā obligāta prasība ar skaidri definētiem sliekšņiem, algoritmiem, monitoringu un atbildību.
2.2. Transporta un būvniecības ietekmes: nenoteiktība un nepietiekama kvantifikācija
IVN ziņojumā paredzēti ļoti lieli kravu pārvadājumu apjomi būvniecības laikā (vairāk kā 13 000 lielgabarīta un/vai smagsvara kravas), tomēr:
2.2.1.       precīzi piegāžu maršruti un būvniecības loģistikas risinājumi tiek pārcelti uz būvniecības organizācijas plānu, t. i., ārpus IVN pilnvērtīgas salīdzināšanas un sabiedriskās kontroles;
2.2.2.       nav veikts ietekmes uz pašvaldību ceļiem kvantitatīvs novērtējums kilometros un sadalījumā pa ceļu īpašniekiem/novadiem, kas objektīvi liedz pašvaldībām prognozēt budžeta riskus un pienākumu apjomu;
2.2.3.       nav paredzēts saistošs finanšu mehānisms ceļu atjaunošanai, lai nepastāvētu situācija, ka ceļu bojājumu novēršana tiek segta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Latvijā jau ir praktiska pieredze, ka VES būvniecības laikā intensīva smago kravu kustība pa grants seguma ceļiem var padarīt ceļus neizbraucamus, apgrūtināt iedzīvotāju mobilitāti un radīt avāriju risku. Ja IVN nenostiprina juridiski saistošus pienākumus attīstītājam un neizveido pārskatāmu mehānismu ceļu aizsardzībai, risks tiek pārnests uz pašvaldībām.
2.3. Demontāža un rekultivācija: nav finanšu garantiju, nav saistoša plāna
IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču nav:
2.3.1.       konkrēta demontāžas un rekultivācijas plāna ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem;
2.3.2.        finanšu nodrošinājuma instrumentu, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem;
2.3.3.        pārskatāma mehānisma gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki.
Sabiedrības jautājumiem par finanšu garantijām IVN ietvarā nav sniegta atbilde, kas būtu uzskatāma par reālu un pārbaudāmu nodrošinājumu.
2.4. Drošības riski (apledošana, fragmentu/mehānisku bojājumu scenāriji): nepilnīgs izvērtējums un selektīva ārvalstu normatīvu piemērošana
IVN ziņojumā drošības risku novērtējums ir nepilnīgs, un drošības attālumu pamatojums vairākās vietās balstās uz selektīvi pārņemtiem ārvalstu riska konceptiem un patvaļīgi samazinātiem drošības attālumiem, īpaši attiecībā uz publiski pieejamu ārtelpu un pašvaldību ceļiem.
IVN ziņojumā drošības attālumu noteikšanai atsevišķos gadījumos tiek piesaukta ārvalstu prakse (tostarp Nīderlandes “Purple Book” kvantitatīvā riska novērtējuma pieeja un Beļģijas instrumenti), tomēr praksē šīs pieejas tiek izmantotas fragmentāri, proti:
2.4.1.       tiek izmantota ideja par riska samazināšanu ar drošības sistēmu (piem., apledojuma noteikšanas/pretapledošanas, automātiskas apturēšanas) uzticamību, taču nav veikta pilnvērtīga šo sistēmu atteices scenāriju analīze (kļūdaina detekcija, neatbilstoša darbība ekstremālos laikapstākļos, cilvēkfaktors, uzturēšanas kļūdas u. c.);


2.4.2.       nav pamatoti demonstrēta riska novērtējuma loģika tā, kā to prasa “mātesvalstu” kvantitatīvā riska novērtējuma (QRA) pieeja, t. i., notikumu biežumu, seku apjoma un ekspozīcijas (cilvēku klātbūtnes) saistība ar konkrētām publiski pieejamām vietām.


Īpaši problemātiski ir tas, ka IVN ziņojumā drošības attālumi līdz pašvaldības ceļiem un publiski pieejamai ārtelpai tiek noteikti ar ievērojami samazinātu distanci (piemēram, līdz rotora spārna garumam), kas:
2.4.3.       nav pamatota ar konkrētajam turbīnas modelim (vai vismaz maksimāli pieļaujamajam augstumam un rotora parametriem) pielāgotu aprēķinu kopumu un neatkarīgi verificējamiem datiem;


2.4.4.       netiek sasaistīta ar reālu publiskās ārtelpas lietojumu, t. sk. gājēji, velobraucēji, mežsaimniecības darbi, medības, rekreācija u. c.;


2.4.5.       netiek papildināta ar saistošu režīmu sistēmu (piem., obligāti ierobežojumi/izslēgšana noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, brīdinājuma infrastruktūra un ceļu slēgšanas procedūras), kas starptautiskā praksē ir tipiski instrumenti, ja drošības zonas tiek samazinātas.


Biedrības ieskatā šāda pieeja rada situāciju, kurā ārvalstu regulējumu “pozitīvie elementi” (riska samazināšana, ja ir drošības sistēmas) tiek pārņemti, bet “neērtā daļa” (pilns QRA pamatojums, atteices analīze, ekspozīcijas modelēšana un skaidri, saistoši iedzīvotāju drošības režīmi) – netiek ieviesta. Tas noved pie nepamatotas pārliecības, ka drošības sistēmu teorētiskā uzticamība pati par sevi ir pietiekams pamats būtiski samazināt drošības attālumus, neparādot, kā tiks pārvaldīti sliktākie scenāriji un kā tiks nodrošināta publiskās ārtelpas drošība ilgtermiņā.
Līdz ar to IVN ziņojuma drošības sadaļa biedrības vērtējumā nenodrošina pietiekamu pierādījumu, ka paredzētā darbība ir droša iedzīvotājiem un publiski pieejamai ārtelpai, un šis trūkums pastiprinās arī tādēļ, ka Latvijā nav vienotas, nacionāli saistošas sistēmas drošības zonu noteikšanai, uzraudzībai un atbildību sadalījumam VES incidentu un apledojuma risku pārvaldībā.
3. Kompetentās institūcijas atzinuma nepilnības un atbildības pārnese uz MK
Kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu ir izdots kā atzinums ar nosacījumiem, tomēr būtiska daļa “risinājumu” ir pārcelta uz turpmākām stadijām (būvprojekts, ekspluatācijas uzsākšana, atkārtoti aprēķini un konsultācijas).
3.1. Biedrības ieskatā tas rada situāciju, kur:
3.1.1.       MK tiek aicināts pieņemt akcepta lēmumu, kamēr kritiski jautājumi vēl nav precizēti (piemēram, konkrētais turbīnu modelis un gala izvietojums; atkārtotie trokšņa un mirgošanas aprēķini; ietekmes uz ūdens režīmu padziļināta modelēšana u. c.);
3.1.2.       atzinumā atsevišķu institūciju norādītie iztrūkumi tiek “nosegti” ar pienākumu tos risināt vēlāk, taču tas neatceļ faktu, ka IVN stadijā ietekmes nav pilnībā izvērtētas;
3.1.3.       sabiedrībai un pašvaldībām kļūst grūtāk kontrolēt, kā vēlākie aprēķini un pasākumi reāli ietekmēs projekta pieļaujamību, jo tie notiek pēc tam, kad politiskais lēmums jau ir pieņemts.
Šādā situācijā MK lēmums faktiski kļūs par lēmumu “pieņemt darbību ar ievērojamu nenoteiktību”, nevis par lēmumu, kas balstīts pilnībā pabeigtā novērtējumā un vienotā nacionālā riska pārvaldības sistēmā.

AICINĀM MINISTRU KABINETU:
Ņemot vērā iepriekš minēto, biedrība “Drosme Darīt” aicina Ministru kabinetu:
1.        Pieņemt lēmumu par atteikumu akceptēt VES “Kurzeme” paredzēto darbību (noraidošu lēmumu), pamatojoties uz to, ka pašreizējā regulējuma un IVN ziņojuma kvalitātes apstākļos nav nodrošināma pietiekama iedzīvotāju veselības un vides aizsardzība, kā arī nav pietiekamas pārliecības par ietekmju novēršanas pasākumu pārbaudāmību un izpildi.
2.        Uzdot atbildīgajām ministrijām (ar skaidru termiņu un deleģētām atbildībām) izstrādāt un iesniegt pieņemšanai Ministru kabinetā regulējošus dokumentus (MK noteikumus), vismaz šādās jomās:
trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz cilvēka veselību izvērtējuma metodikas un robežvērtības, kā arī obligātas monitoringa un rīcības procedūras pārsniegumu gadījumā;
mirgošanas novērtējuma vienota metodika, robežvērtības, automātiskās apturēšanas/ierobežojumu algoritmi, monitorings un sabiedrībai pārskatāmi kontroles nosacījumi;
demontāžas, rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma sistēma (depozīts/garantija/fonds), kas ir saistoša un neatkarīga no privāttiesiskiem līgumiem;
drošības pārvaldības standarti VES avārijām un ugunsgrēkiem, tostarp koordinācijas prasības ar VUGD un atbildību sadalījums;
vienota VES drošības risku novērtēšanas un drošības zonu noteikšanas kārtība (tai skaitā apledošanas un ledus mešanas, turbīnas konstrukciju/fragmentu izmešanas, mehānisku bojājumu un sabrukuma, kā arī citu incidentu scenāriji);
ceļu infrastruktūras aizsardzības mehānisms būvniecības laikā (ceļu apsekošana pirms darbiem, finansiālais nodrošinājums atjaunošanai, pienākumi un kontroles kārtība).
3.        Izpildīt Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta prasību, sagatavojot un iesniedzot Saeimai izvērtējumu par šajā likumā paredzēto prasību efektivitāti un turpmākas piemērošanas nepieciešamību, un nodrošināt, lai šis izvērtējums ir publiski pieejams sabiedrībai.

Biedrības ieskatā izvērtējums ir īpaši aktuāls tagad, kad praksē tiek piemērota atvieglotā kārtība liela mēroga VES projektam, un ir redzamas normatīvā ietvara nepilnības, kas rada būtiskus riskus iedzīvotājiem, pašvaldībām un videi.
Biedrība “Drosme Darīt” atbalsta valsts mērķi stiprināt enerģētisko neatkarību, taču tas nav sasniedzams bez kvalitatīva tiesiskā ietvara. - valsts enerģētiskās drošības mērķi nav sasniedzami uz tiesiskās noteiktības, iedzīvotāju veselības aizsardzības un vides drošības rēķina. Tieši pretēji: ilgtspējīga AER attīstība iespējama tikai tad, ja pastāv skaidri, vienoti un izpildāmi kritēriji, pārbaudāma uzraudzība un finansiāli nodrošināta atbildība par sekām.
Tādēļ aicinām Ministru kabinetu šajā situācijā rīkoties atbildīgi un tiesiski droši: atteikt akceptēt VES “Kurzeme” paredzēto darbību, vienlaikus nekavējoties nodrošinot trūkstošā regulējuma izstrādi un publisku izvērtējumu par Enerģētiskās drošības likuma piemērošanu.

 

-

Biedrība “Drosme Darīt” iebilst pret VES “Kurzeme” paredzētās darbības akceptēšanu, jo vēja parka IVN ziņojumā ir redzams, ka vairāki būtiski jautājumi tiek risināti ar selektīvu ārvalstu vadlīniju izmantošanu, nepilnīgiem pieņēmumiem un “vēlāk precizēsim” pieeju. Šādas neprecizitātes un elastīga interpretācija praktiski nebūtu iespējama, ja Latvijā attiecīgās jomas būtu regulētas ar vienotiem, saistošiem MK noteikumiem (robežvērtībām, monitoringu, algoritmiem un uzraudzības atbildību).
Konkrēti piemēri no IVN ziņojuma:
Zemfrekvences troksnis / infraskaņa: IVN atsaucas uz ārvalstu pieeju, kur zemfrekvences novērtējums ir 10–160 Hz, atstājot ārpus vērtējuma 0–10 Hz diapazonu (IVN lpp. 50). Dānijas rīkojums Nr. 135 paredz divus savstarpēji saistītus elementus: āra A-svērto trokšņa limitus (42–44 dB pie 8 m/s) un iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no šī regulējuma selektīvi izmanto tikai 20 dB iekštelpu robežvērtību, nepiemērojot dāņu ārējos trokšņa limitus un prasību, ka projekts kopumā nedrīkst tos pārsniegt pie 6/8 m/s. Tas ir acīmredzams metodikas fragmentārs pielietojums.
Ekspluatācijas stadijā nav paredzēti nekādi zemas frekvences/infraskaņas mazināšanas pasākumi. Uz jautājumu par tehniskajiem risinājumiem sniegta tikai vispārīga norāde uz “klusāku VES modeli”; nav ne papildu pētījumu, ne monitoringa plāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piemēram, nakts režīmiem konkrētos meteoroloģiskos apstākļos).
Rezultātā zemfrekvences troksnis tiek aprēķināts vienreiz teorētiski, secinot atbilstību 20 dB, bet turpmākas kontroles vai pārbaudes mehānismi nav paredzēti.
Ja Latvijā būtu skaidras nacionālās prasības, šāds “nogriezts” diapazons un patvaļīga piemērojamo normu izvēle nebūtu pieļaujama bez metodiska pamatojuma un obligāta monitoringa.


Mirgošana: IVN norāda, ka Latvijā nav normatīvu, un balstās vadlīnijās (piem., Vācijas 30 h/8 h pieeja) (IVN lpp. 60), bet bez saistošas kontroles un rīcības algoritma pārsniegumu gadījumā. Piemēram, 3.2.2–3.2.3 tabulās parādīts, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem). Tā kā LAtvijā nav saistoša regulējuma šajā jomā, IVN izstrādātājs un VES attīstītāji var izvēlēties uzskaitīt, cik ēkās tiks pārsniegtas mirgošanas robežvērtības, bet neparedzēt obligātu nosacījum plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu.


Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnu darbība būs jāpārtrauc, kas un kā monitorēs situāciju, kādi risinājumi būs pieejami iedzīvotājiem, ja mirgošanas normas tomēr netiks ievērotas.

Atkal - precīzs regulējums nepieļautu situāciju, kur ietekmes novēršana faktiski paliek “pēc vajadzības”.


Drošības attālumi (apledošana): IVN vienlaikus norāda, ka ledus gabalu aizmešanas attālums var sasniegt 316 m (IVN lpp. 215), bet drošības attālumi līdz ceļiem tiek pamatoti ar ievērojami samazinātu distanci (piem., 86 m) (IVN lpp. 216) un pieņēmumiem par apledojuma biežumu, atsaucoties uz citu valstu kontekstu (IVN lpp. 210) - piemēram, IVN, atsaucoties uz Nīderlandes kvantitatīvā riska novērtēšanas vadlīnijām (Purple Book), pieņem, ka automātiskas drošības sistēmas samazina avāriju varbūtību vismaz par divām kārtām, un uz šī pamata atļauj samazināt drošības attālumu līdz pašvaldības autoceļiem līdz rotora spārna garumam (Vestas V172 gadījumā ~86 m), ja tiek ieviestas pretapledošanas un ledus detekcijas sistēmas.
Tomēr 86 m attālums nav pamatots ar neatkarīgiem empīriskiem pētījumiem par 250–260 m augstu turbīnu apledošanas un konstrukciju lūzuma sekām, bet balstīts tikai uz drošības sistēmu teorētisko uzticamību un rotora rādiusu. Purple Book CPR 18E ir izstrādāta bīstamo ķīmisko vielu objektu riska novērtēšanai, nevis mehānisku konstrukciju lūzuma un ledus fragmentu izmešanas risku modelēšanai, turklāt IVN nav analizēti scenāriji, kuros drošības sistēmas nedarbojas, kā to prasa ALARP princips.
Papildus IVN nenosaka drošības attālumus publiskajai ārtelpai ārpus ēkām un autoceļiem (meži, lauki, rekreācijas teritorijas, takas), līdz ar to cilvēku ikdienas uzturēšanās VES tuvumā šajās zonās netiek vērtēta, lai gan riski faktiski pastāv. Tas liecina, ka publiskās ārtelpas drošība nav pilnībā novērtēta.
Precīzs Latvijā saistošs drošības regulējums nepieļautu selektīvu “samazinājumu” bez pilna kvantitatīva riska pamatojuma un atteices gadījumu analīzes.


Būvniecības loģistika un ceļi: IVN paredz 13 113–19 271 kravas automašīnu reisus (IVN lpp. 37), bet precīzu transportēšanas maršrutu atstāj nenoteiktu līdz būvdarbu organizācijas plānam (IVN lpp. 56) un sniedz tikai vispārīgu piekļuves aprakstu (IVN lpp. 11). Būvprojekta stadijā paredzēta tikai ceļu nestspējas “novērtēšana” un, ja nepieciešams, pārbūves saskaņošana ar ceļa īpašnieku, bez skaidri noteikta finansēšanas mehānisma vai normatīvi nostiprināta principa, ka attīstītājs pilnā apmērā sedz ceļu atjaunošanas izmaksas.
Ņemot vērā, ka VES “Kurzeme” IVN ziņojums neparedz skaidru, normatīvi nostiprinātu mehānismu ceļu atjaunošanas finansēšanai un neatklāj detalizētu materiālu piegādes ceļu slodzes un bojājumu riska analīzi, pastāv augsta varbūtība, ka līdzīga situācija kā Drustu pagastā atkārtosies arī Kuldīgas un Saldus novadu teritorijā. Tas nozīmē potenciālu būtisku un neprognozētu slogu pašvaldības budžetam un pienākumiem, lai nodrošinātu pieņemamu ceļu stāvokli un satiksmes drošību.
Līdz ar to jebkurš lēmums par VES “Kurzeme” darbības akceptu būtu pieņemams tikai pēc tam, kad valsts līmenī būs skaidri noteikts saistošs regulējums par ceļu izmantošanu, atjaunošanu un attīstītāju finansiālo atbildību šādu projektu būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Demontāža un rekultivācija: IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām parks var tikt demontēts vai pārbūvēts, un “šobrīd nav iespējams prognozēt” risinājumu (IVN lpp. 45), bet nav saistoša finanšu nodrošinājuma. Precīzs regulējums prasītu obligātu demontāžas/rekultivācijas plānu un finanšu garantiju. Šobrīd IVN ziņojumā rekultivācijas pasākumi aprakstīti tikai būvniecības posmam, bet pēc VES ekspluatācijas beigām sniegti vien vispārīgi apgalvojumi par iespējamu demontāžu vai pārbūvi. Nav izstrādāts konkrēts, projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns ar noteiktiem termiņiem, apjomu un atbildīgajiem subjektiem.
Tāpat nav sniegtas pārbaudāmas finansiālās garantijas rekultivācijas nodrošināšanai: IVN neidentificē konkrētus finanšu nodrošinājuma instrumentus, neparedz risinājumus operatora maksātnespējas gadījumam un atsaucas uz privātiem apbūves tiesību līgumiem, kas nav publiski pieejami un nav IVN procedūras kontrolē.
Līdz ar to IVN nenodrošina tiesiski skaidru un pārbaudāmu garantiju, ka teritorija pēc VES darbības beigām tiks pilnībā rekultivēta un ka izmaksas netiks pārliktas uz pašvaldību vai valsti.
Secinājums: IVN ziņojumā redzamās nepilnības ir tieši saistītas ar to, ka Latvijā trūkst vienota, saistoša regulējuma šajās jomās. Tādēļ biedrība aicina Ministru kabinetu neakceptēt VES “Kurzeme” paredzēto darbību, līdz tiek pieņemti atbilstoši MK noteikumi un IVN izvērtējums ir papildināts tā, lai tas balstītos uz vienotiem, pārbaudāmiem un uzraugāmiem kritērijiem.
 

-

Ministru kabineta rīkojuma projekts par VES “Kurzeme” paredzētās darbības akceptu pēc būtības balstās uz kompetentās iestādes sniegto IVN izvērtējumu, proti, Enerģētikas un vides aģentūras 2025. gada 30. septembra atzinumu Nr. 10.7/8/2025 “Atzinums par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un saistītās infrastruktūras būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu” (turpmāk – Atzinums).
Praksē tieši Atzinums ir dokumentu kopums, uz kura pamata tiek virzīts gala lēmums par akceptu, savukārt sabiedrībai iespēja efektīvi aizstāvēt savas tiesības attiecībā uz Atzinuma saturu parasti iestājas tikai pēc gala administratīvā akta pieņemšanas. Līdz ar to Atzinuma kvalitātei, pilnīgumam un atbilstībai IVN likuma mērķim ir izšķiroša nozīme.
Biedrība “DROSME DARĪT” brīdina, ka Atzinumā ir identificējamas vairākas būtiskas nepilnības un loģiskas pretrunas ar IVN likuma preventīvo būtību (ietekmes novērtēšana pirms lēmuma), jo vairākos aspektos būtiski trūkumi tiek “pārcelti” uz būvprojekta vai ekspluatācijas posmu.
1) Atzinums izdots, lai gan tajā pašā laikā fiksēti būtiski trokšņa datu iztrūkumi
Atzinuma 5.3.2.3. apakšpunktā norādīts, ka Veselības inspekcija konstatē: IVN ziņojumā nav iekļauta informācija par summāro trokšņa līmeni un summāro zemas frekvences radīto troksni. Vienlaikus Atzinums paredz risinājumu, kas faktiski pārceļ problēmas risināšanu uz nākamo stadiju:
trokšņa mērījumi pirms nodošanas ekspluatācijā un trokšņa samazināšanas pasākumu plāns, ja konstatēti pārsniegumi (Atzinuma 6.11.5.20. apakšpunkts);
atkārtots trokšņa (arī zemas frekvences) ietekmes novērtējums pēc tehnisko parametru precizēšanas (Atzinumā fiksēts princips par atkārtotu izvērtēšanu pēc modeļa/novietojuma precizēšanas).

JAUTĀJUMS Ministru kabinetam: vai IVN likuma mērķis ir sasniegts, ja būtiska pamatinformācija un kumulatīvie aprēķini netiek noslēgti IVN ziņojuma stadijā, bet tiek pārcelti uz būvprojektu un ekspluatācijas uzraudzību?

2) DAP norādījusi uz neizdarītu hidroloģisko modelēšanu un “provizoriskiem risinājumiem”
Atzinuma 6.11.2.14. apakšpunktā tieši norādīts, ka DAP vēstulē fiksēts: IVN ziņojuma ietvaros nav veikta detalizēta hidroloģiskā režīma izpēte un modelēšana, prognoze balstās uz kamerālajiem datiem, un piedāvātie risinājumi DAP ieskatā ir provizoriski; nepieciešami inženiertehniskās izpētes darbi.
Vienlaikus Atzinums risinājumu pārbīda uz projektu izstrādes posmu, nosakot prasību hidroloģisko modelēšanu veikt meliorācijas projektu izstrādē (Atzinuma nosacījumi).

JAUTĀJUMS Ministru kabinetam: vai ir pieļaujams atzīt novērtējumu par “kopumā atbilstošu”, ja būtiska ietekmju daļa (hidroloģiskais režīms) nav modelēta IVN stadijā un tiek atlikta uz nākamo posmu?

3) Ugunsdrošība mežā: VMD secina “nav ņemts vērā”, Atzinums paredz “konsultējieties vēlāk”
Atzinuma 5.3.2.1. apakšpunktā norādīts, ka Valsts meža dienests secina: Ziņojumā uguns apsardzības problēmas mežā nav ņemtas vērā. Taču Atzinums paredz risinājumu galvenokārt kā pienākumu konsultēties ar VMD pēc galīgā VES novietojuma precizēšanas un modeļa izvēles (būvprojekta laikā) un nepieciešamības gadījumā realizēt pasākumus (Atzinuma 6.11.7.14. apakšpunkts).

JAUTĀJUMS Ministru kabinetam: vai ar “konsultācijām būvprojekta laikā” pietiek, ja jau IVN izvērtēšanas stadijā iestāde fiksē, ka ugunsdrošības prasības nav integrētas ziņojuma risinājumos?

4) Sabiedrības līdzdalība un pamatojums: risks, ka līdzdalība kļūst formāla
Atzinumā ir aprakstīti sabiedriskās apspriešanas procesi un dokumentu aprite, tomēr vairākos būtiskos aspektos (troksnis, hidroloģija, ugunsdrošība) redzams, ka problēmu risinājums pārcelts uz vēlākām stadijām. Tas rada risku, ka sabiedrības līdzdalība IVN stadijā kļūst formāla, jo būtiskākie jautājumi faktiski tiek “izlemti” pēc IVN, būvprojekta posmā.
Iebilstam: lēmumam par akceptu jābūt pietiekami pamatotam pēc būtības, ne tikai procesuāli. Ja pamata jautājumi nav atrisināti IVN stadijā, MK rīkojumam rodas paaugstināts apstrīdēšanas risks pamatojuma un samērīguma aspektā.

5) “Kvalitātes” un pārskatāmības risks: būtiski precizējumi izkliedēti pielikumos
Procesa dokumentos redzams, ka precizējumi/atbildes uz iebildumiem bieži tiek atspoguļoti pielikumos vai atsevišķos dokumentos, nevis vienā konsolidētā, sabiedrībai viegli izsekojamā IVN ziņojuma redakcijā. Tas apgrūtina jēgpilnu līdzdalību un kontroles iespēju.

6) Skaņas novērtējumā 10–160 Hz rāmis neatrisina infraskaņas komponenti zem 10 Hz
Atzinuma 6.11.5.14. apakšpunktā norādīts, ka dzirdamais troksnis parasti ir 16 Hz–20 kHz, bet zemo frekvenču diapazons tiek skatīts kā 10–160 Hz. Atzinumā nav atsevišķi motivēts, kā tiek vērtēta iespējamā skaņas komponente zem 10 Hz (infraskaņas spektra daļa), ja sabiedrība šo aspektu aktualizē kā būtisku.
Iebilstam: ja metodiskais rāmis definē zemo frekvenču izvērtējumu no 10 Hz, tad nepieciešams skaidrs, pamatots skaidrojums, kāpēc zem 10 Hz komponente nav būtiska, vai kā tā tiek risināta.
 

-

Papildus minētajam, pēc VES drošības aizsargjoslu atcelšanas Aizsargjoslu likumā objektīvi pieaug nepieciešamība pēc skaidras pieejas drošības zonu noteikšanā un rīcībai avāriju/ugunsgrēku gadījumos. Šī nepieciešamība nav teorētiska: to apliecina VUGD arodbiedrības vēršanās pie dienesta vadības ar prasību izstrādāt vai panākt vadlīnijas VES ugunsgrēku dzēšanai un avāriju risku novēršanai. Lielu VES parku gadījumā dažādu avāriju un citu risku sekas pirmkārt skars iedzīvotājus, glābējus un pašvaldības infrastruktūru, t.i. Skars tos, kuriem VES, tai skaitā VES “Kurzeme” darbības akceptēšanā vai noraidīšanā nav gandrīz nekādu tiesību saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu. Ja Ministru kabinets uzņemas atbildību akceptēt kādu darbību, tad Ministru kabinetam ir jānodrošina, lai  drošības risinājumi būtu vienoti un iepriekš noteikti, nevis atkarīgi no konkrētā IVN ziņojuma kvalitātes.
 

-

VES “Kurzeme” ir pirmais projekts, kur saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu pēc IVN ziņojuma apstiprināšanas Enerģētikas un vides aģentūrā (kopš 01.10.2025.-VVD) darbības akcepta lēmums jāpieņem Ministru kabinetam (turpmāk MK). Tādēļ šis gadījums praktiski kļūst par precedentu, kas iezīmēs pieeju un standartu turpmākajiem lēmumiem, īpaši ņemot vērā, ka VES projektu skaits Latvijā jau pārsniedz 100, un būtiska daļa projektu jaudas dēļ nonāk MK lēmumu līmenī.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums nodrošina VES būvniecībai paātrinātu un atvieglotu kārtību. Šī likuma pieņemšanas laikā notika plašas diskusijas, iesaistoties institūsijām, sabiedriskajam sektoram, ministrijām, par nepieciešamību gan atvieglot procedūru, gan noteikt precīzus un visiem saistošus regulējumus.
Tādēļ MK 14.06.2022. sēdes protokollēmumā (Nr.32, 38.§) tika noteikti uzdevumi ar termiņu līdz 01.06.2023. sagatavot normatīvā regulējuma projektus, tostarp:
par trokšņa, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas (t.sk. infraskaņas komponentes) ietekmes uz cilvēka veselību novērtēšanas kārtību un robežlielumiem (uzdevums 22-UZ-656);
par VES demontāžas/rekultivācijas (atjaunošanas) kārtību un finansiālā nodrošinājuma rezervēšanu (uzdevums 22-UZ-654).
Šo uzdevumu saturs apliecina: nepieciešamība pēc vienota, skaidra regulējuma ir politiskā un tiesiskā līmenī atzīta jau 2022. gadā. Tā ir valsts pārvaldes konstatēta sistēmiska vajadzība, lai nodrošinātu lēmumu kvalitāti, iedzīvotāju veselības aizsardzību un paredzamību.
Ja šie regulējumi būtu nebūtiski, MK tos nebūtu noteicis kā obligātus mājasdarbus ar konkrētu termiņu. Kamēr regulējumi nav sakārtoti, VES akceptēšana “pa vienam” ar individuāliem nosacījumiem rada ad hoc pieeju un nevienlīdzīgu praksi starp projektiem un teritorijām.
Aicinām Ministru kabinetu noraidīt VES “Kurzeme” darbības akceptu, kā arī noraidīt visus nākamos VES darbības akceptus līdz brīdim, kad ir izpildīti paša MK iepriekš noteiktie uzdevumi par normatīvā regulējuma izstrādi būtiskās riska jomās.
Šāds lūgums ir samērīgs: tas neizslēdz AER attīstību, bet novērš situāciju, kur liela mēroga infrastruktūras akcepts tiek pieņemts ar nepabeigtu pamatregulējumu, radot nevienlīdzīgu un grūti prognozējamu praksi nākotnē.

Lūgums noraidīt paredzētās darbības akceptu balstās uz vispārējiem publisko tiesību principiem: tiesiskumu, tiesiskās paļāvības aizsardzību, patvaļas aizliegumu un samērīgumu. Lēmumi par būtisku ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību nevar balstīties uz nepabeigtu regulējumu, īpaši, ja paša MK dokumentos ir atzīts, ka šīs jomas ir jāsakārto.
 

-

 
Latvijas Republikas Ministru kabinetam
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV‑1520

2025. gada 14. decembrī
PAR VES “KURZEME” PAREDZĒTĀS DARBĪBAS AKCEPTA ATTEIKŠANU UN NEPIECIEŠAMO REGULĒJOŠO DOKUMENTU IZSTRĀDI
Godātā Ministru kabineta priekšsēdētāja! Godātie Ministru kabineta locekļi!
Biedrība “Drosme Darīt”, iepazīstoties ar vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” paredzētās darbības virzību Ministru kabinetā (rīkojuma projekts nr.25-TA-2790), ar ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojumu, sabiedriskās apspriešanas materiāliem un kompetentās institūcijas (līdz 30.09.2025. EVA; pašlaik – VVD) atzinumu par IVN ziņojumu, aicina Ministru kabinetu atteikt akceptu VES “Kurzeme” paredzētajai darbībai.
Šis aicinājums balstīts trīs savstarpēji saistītos aspektos:
1. normatīvā regulējuma nepilnības, kas objektīvi ierobežo iespēju kvalitatīvi izvērtēt IVN un nodrošināt pietiekamu iedzīvotāju un vides aizsardzību;
2. IVN ziņojuma kvalitātes trūkumi, tostarp metodiku selektīva piemērošana un būtisku ietekmju nepilnīgs izvērtējums;
3. kompetentās institūcijas atzinuma nepilnības, kur būtiska daļa risinājumu tiek pārcelta uz turpmākām stadijām, faktiski pārnesot atbildību par izšķirošajiem lēmumiem uz Ministru kabinetu.
Ņemot vērā, ka VES “Kurzeme” ir viens no pirmajiem projektiem, kuram tiek piemērota Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā (turpmāk: Enerģētiskās drošības likums) paredzētā atvieglotā kārtība, Jūsu lēmums radīs precedentu. Šis ir pirmais gadījums Latvijā, kad MK tiek aicināts pieņemt lēmumu par VES virs 50 MW akceptu bez pašvaldības lēmējtiesībām, tikai ar formālu konsultatīvu procesu, tādēļ lēmuma kvalitāte būs izšķiroša tālākai Enerģētiskās drošības likuma piemērošanai - lēmumam jābūt tiesiski pārbaudāmam, sabiedrībai saprotamam un balstītam pilnvērtīgā risku pārvaldībā.

AICINĀJUMA PAMATOJUMS:
Aicinājuma atteikt akceptu VES “Kurzeme” paredzētajai darbībai pamatojums balstās uz nacionālā normatīvā regulējuma nepilnībām, ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma kvalitātes trūkumiem un metodiku selektīvu piemērošanu, kā arī kompetentās institūcijas atzinuma nepilnībām.
 
1. Normatīvā regulējuma trūkumi rada tiesisko nenoteiktību un nepietiekamu aizsardzības līmeni
Biedrības ieskatā šobrīd nav izveidota pilnvērtīga nacionālā sistēma, kas skaidri nosaka:
1.1. robežvērtības un metodikas trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz cilvēka veselību izvērtēšanai (tostarp zemākajās frekvencēs);
1.2. vienotu pieeju mirgošanas efekta novērtēšanai, ietekmju novēršanas algoritmiem un obligātajiem režīmiem pārsniegumu gadījumā;
1.3. saistošu un pārbaudāmu regulējumu VES demontāžai, teritorijas rekultivācijai un finanšu nodrošinājumam pēc ekspluatācijas beigām (depozīti, garantijas, fondi u. tml.);
1.4. vienotu un saistošu regulējumu drošības zonu un minimālo drošības attālumu noteikšanai attiecībā uz publisko ārtelpu un infrastruktūru (t. sk. pašvaldību ceļiem), īpaši apledošanas un turbīnu konstrukciju/fragmentu izmešanas riska gadījumos;
1.5. vienotu drošības pārvaldības standartu VES avāriju un ugunsgrēku gadījumiem, tai skaitā skaidri definētas prasības procedūrām, atbildībai, uzraudzībai un spējas nodrošināt operatīvu rīcību.

Šo regulējumu trūkums nozīmē to, ka IVN novērtējums nevar balstīties uz vienotiem, nacionāli saistošiem kritērijiem un ietekmju mazināšanas pasākumi tiek definēti katrā projektā “pēc izvēles” vai balstoties uz ārvalstu vadlīnijām, kas tiek izmantotas fragmentāri. Bez tam nav viennozīmīgi noteikts, kā, kas un ar kādiem instrumentiem uzraudzīs prasību izpildi ekspluatācijā, kā tiks vērtēti pārsniegumi un kādas sekas iestāsies.
Šādā situācijā individuāla Ministru kabineta rīkojuma pieņemšana tā patreizējā redakcijā faktiski mēģinātu aizvietot vispārīgu regulējumu ar vienreizēju lēmumu, kas palielinātu patvaļības risku, radītu nevienlīdzību starp projektiem un grautu tiesisko noteiktību.
2. IVN ziņojuma kvalitātes trūkumi un metodiku selektīva izmantošana
Biedrība “Drosme Darīt” konstatē, ka IVN ziņojumā vairāki būtiski jautājumi ir vērtēti nepilnīgi vai ar metodiski diskutablu pieeju.
2.1. Cilvēka veselības aizsardzība: troksnis, zemas frekvences, infraskaņa un mirgošana
IVN ziņojumā, vērtējot troksni, galvenokārt tiek izmantota A‑svarotā pieeja un Latvijas vispārīgais regulējums, bet, vienlaikus, tiek minētas kā piemērojamas stingrākās Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas. Tomēr:
2.1.1.       PVO ieteikuma piemērošana nav nostiprināta kā obligāts kritērijs, līdz ar to praksē risinājumi var palikt rekomendāciju līmenī;
2.1.2.       netiek pienācīgi vērtētas specifiskas vēja turbīnu trokšņa pazīmes (tonalitāte, amplitūdas modulācija), kas starptautiskajā praksē ir saistītas ar būtiski augstāku traucējuma un miega traucējumu risku pat pie relatīvi zemāka vidējā trokšņa līmeņa.
Zemfrekvences trokšņa izvērtējumā tiek izmantota ārvalstu pieeja (piemēram, Dānijas regulējuma elementi), tomēr:
2.1.3.       izvērtējums aprobežojas ar noteiktu zemfrekvences diapazonu, atstājot ārpus analīzes 0–10 Hz (infraskaņu), kas ir raksturīga lielu rotoru darbībai un kuras ietekmes izvērtēšanai Latvijā nav vienotu robežvērtību un pārbaudāmu monitoringa prasību.
2.1.4.       ārvalstu regulējums tiek piemērots selektīvi, neieviešot pilnu riska pārvaldības loģiku un nesaistot to ar nacionāli noteiktiem uzraudzības un atbildības mehānismiem.
Mirgošanas ietekmju izvērtējumā IVN atzīst pārsniegumu iespējamību, taču ietekmju novēršana lielā mērā tiek risināta kā “vēlāk realizējams tehnisks pasākums”, nevis kā obligāta prasība ar skaidri definētiem sliekšņiem, algoritmiem, monitoringu un atbildību.
2.2. Transporta un būvniecības ietekmes: nenoteiktība un nepietiekama kvantifikācija
IVN ziņojumā paredzēti ļoti lieli kravu pārvadājumu apjomi būvniecības laikā (vairāk kā 13 000 lielgabarīta un/vai smagsvara kravas), tomēr:
2.2.1.       precīzi piegāžu maršruti un būvniecības loģistikas risinājumi tiek pārcelti uz būvniecības organizācijas plānu, t. i., ārpus IVN pilnvērtīgas salīdzināšanas un sabiedriskās kontroles;
2.2.2.       nav veikts ietekmes uz pašvaldību ceļiem kvantitatīvs novērtējums kilometros un sadalījumā pa ceļu īpašniekiem/novadiem, kas objektīvi liedz pašvaldībām prognozēt budžeta riskus un pienākumu apjomu;
2.2.3.       nav paredzēts saistošs finanšu mehānisms ceļu atjaunošanai, lai nepastāvētu situācija, ka ceļu bojājumu novēršana tiek segta no nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Latvijā jau ir praktiska pieredze, ka VES būvniecības laikā intensīva smago kravu kustība pa grants seguma ceļiem var padarīt ceļus neizbraucamus, apgrūtināt iedzīvotāju mobilitāti un radīt avāriju risku. Ja IVN nenostiprina juridiski saistošus pienākumus attīstītājam un neizveido pārskatāmu mehānismu ceļu aizsardzībai, risks tiek pārnests uz pašvaldībām.
2.3. Demontāža un rekultivācija: nav finanšu garantiju, nav saistoša plāna
IVN ziņojumā ir vispārīgas norādes par demontāžu vai pārbūvi nākotnē, taču nav:
2.3.1.       konkrēta demontāžas un rekultivācijas plāna ar apjomu, termiņiem un atbildīgajiem;
2.3.2.        finanšu nodrošinājuma instrumentu, kas pasargātu valsti un pašvaldības no riska, ka pēc 25–30 gadiem izmaksas nāksies segt no publiskiem līdzekļiem;
2.3.3.        pārskatāma mehānisma gadījumam, ja operators kļūst maksātnespējīgs vai mainās īpašnieki.
Sabiedrības jautājumiem par finanšu garantijām IVN ietvarā nav sniegta atbilde, kas būtu uzskatāma par reālu un pārbaudāmu nodrošinājumu.
2.4. Drošības riski (apledošana, fragmentu/mehānisku bojājumu scenāriji): nepilnīgs izvērtējums un selektīva ārvalstu normatīvu piemērošana
IVN ziņojumā drošības risku novērtējums ir nepilnīgs, un drošības attālumu pamatojums vairākās vietās balstās uz selektīvi pārņemtiem ārvalstu riska konceptiem un patvaļīgi samazinātiem drošības attālumiem, īpaši attiecībā uz publiski pieejamu ārtelpu un pašvaldību ceļiem.
IVN ziņojumā drošības attālumu noteikšanai atsevišķos gadījumos tiek piesaukta ārvalstu prakse (tostarp Nīderlandes “Purple Book” kvantitatīvā riska novērtējuma pieeja un Beļģijas instrumenti), tomēr praksē šīs pieejas tiek izmantotas fragmentāri, proti:
2.4.1.       tiek izmantota ideja par riska samazināšanu ar drošības sistēmu (piem., apledojuma noteikšanas/pretapledošanas, automātiskas apturēšanas) uzticamību, taču nav veikta pilnvērtīga šo sistēmu atteices scenāriju analīze (kļūdaina detekcija, neatbilstoša darbība ekstremālos laikapstākļos, cilvēkfaktors, uzturēšanas kļūdas u. c.);


2.4.2.       nav pamatoti demonstrēta riska novērtējuma loģika tā, kā to prasa “mātesvalstu” kvantitatīvā riska novērtējuma (QRA) pieeja, t. i., notikumu biežumu, seku apjoma un ekspozīcijas (cilvēku klātbūtnes) saistība ar konkrētām publiski pieejamām vietām.


Īpaši problemātiski ir tas, ka IVN ziņojumā drošības attālumi līdz pašvaldības ceļiem un publiski pieejamai ārtelpai tiek noteikti ar ievērojami samazinātu distanci (piemēram, līdz rotora spārna garumam), kas:
2.4.3.       nav pamatota ar konkrētajam turbīnas modelim (vai vismaz maksimāli pieļaujamajam augstumam un rotora parametriem) pielāgotu aprēķinu kopumu un neatkarīgi verificējamiem datiem;


2.4.4.       netiek sasaistīta ar reālu publiskās ārtelpas lietojumu, t. sk. gājēji, velobraucēji, mežsaimniecības darbi, medības, rekreācija u. c.;


2.4.5.       netiek papildināta ar saistošu režīmu sistēmu (piem., obligāti ierobežojumi/izslēgšana noteiktos meteoroloģiskos apstākļos, brīdinājuma infrastruktūra un ceļu slēgšanas procedūras), kas starptautiskā praksē ir tipiski instrumenti, ja drošības zonas tiek samazinātas.


Biedrības ieskatā šāda pieeja rada situāciju, kurā ārvalstu regulējumu “pozitīvie elementi” (riska samazināšana, ja ir drošības sistēmas) tiek pārņemti, bet “neērtā daļa” (pilns QRA pamatojums, atteices analīze, ekspozīcijas modelēšana un skaidri, saistoši iedzīvotāju drošības režīmi) – netiek ieviesta. Tas noved pie nepamatotas pārliecības, ka drošības sistēmu teorētiskā uzticamība pati par sevi ir pietiekams pamats būtiski samazināt drošības attālumus, neparādot, kā tiks pārvaldīti sliktākie scenāriji un kā tiks nodrošināta publiskās ārtelpas drošība ilgtermiņā.
Līdz ar to IVN ziņojuma drošības sadaļa biedrības vērtējumā nenodrošina pietiekamu pierādījumu, ka paredzētā darbība ir droša iedzīvotājiem un publiski pieejamai ārtelpai, un šis trūkums pastiprinās arī tādēļ, ka Latvijā nav vienotas, nacionāli saistošas sistēmas drošības zonu noteikšanai, uzraudzībai un atbildību sadalījumam VES incidentu un apledojuma risku pārvaldībā.
3. Kompetentās institūcijas atzinuma nepilnības un atbildības pārnese uz MK
Kompetentās institūcijas atzinums par IVN ziņojumu ir izdots kā atzinums ar nosacījumiem, tomēr būtiska daļa “risinājumu” ir pārcelta uz turpmākām stadijām (būvprojekts, ekspluatācijas uzsākšana, atkārtoti aprēķini un konsultācijas).
3.1. Biedrības ieskatā tas rada situāciju, kur:
3.1.1.       MK tiek aicināts pieņemt akcepta lēmumu, kamēr kritiski jautājumi vēl nav precizēti (piemēram, konkrētais turbīnu modelis un gala izvietojums; atkārtotie trokšņa un mirgošanas aprēķini; ietekmes uz ūdens režīmu padziļināta modelēšana u. c.);
3.1.2.       atzinumā atsevišķu institūciju norādītie iztrūkumi tiek “nosegti” ar pienākumu tos risināt vēlāk, taču tas neatceļ faktu, ka IVN stadijā ietekmes nav pilnībā izvērtētas;
3.1.3.       sabiedrībai un pašvaldībām kļūst grūtāk kontrolēt, kā vēlākie aprēķini un pasākumi reāli ietekmēs projekta pieļaujamību, jo tie notiek pēc tam, kad politiskais lēmums jau ir pieņemts.
Šādā situācijā MK lēmums faktiski kļūs par lēmumu “pieņemt darbību ar ievērojamu nenoteiktību”, nevis par lēmumu, kas balstīts pilnībā pabeigtā novērtējumā un vienotā nacionālā riska pārvaldības sistēmā.

AICINĀM MINISTRU KABINETU:
Ņemot vērā iepriekš minēto, biedrība “Drosme Darīt” aicina Ministru kabinetu:
1.        Pieņemt lēmumu par atteikumu akceptēt VES “Kurzeme” paredzēto darbību (noraidošu lēmumu), pamatojoties uz to, ka pašreizējā regulējuma un IVN ziņojuma kvalitātes apstākļos nav nodrošināma pietiekama iedzīvotāju veselības un vides aizsardzība, kā arī nav pietiekamas pārliecības par ietekmju novēršanas pasākumu pārbaudāmību un izpildi.
2.        Uzdot atbildīgajām ministrijām (ar skaidru termiņu un deleģētām atbildībām) izstrādāt un iesniegt pieņemšanai Ministru kabinetā regulējošus dokumentus (MK noteikumus), vismaz šādās jomās:
trokšņa, zemfrekvences skaņas un infraskaņas ietekmes uz cilvēka veselību izvērtējuma metodikas un robežvērtības, kā arī obligātas monitoringa un rīcības procedūras pārsniegumu gadījumā;
mirgošanas novērtējuma vienota metodika, robežvērtības, automātiskās apturēšanas/ierobežojumu algoritmi, monitorings un sabiedrībai pārskatāmi kontroles nosacījumi;
demontāžas, rekultivācijas un finanšu nodrošinājuma sistēma (depozīts/garantija/fonds), kas ir saistoša un neatkarīga no privāttiesiskiem līgumiem;
drošības pārvaldības standarti VES avārijām un ugunsgrēkiem, tostarp koordinācijas prasības ar VUGD un atbildību sadalījums;
vienota VES drošības risku novērtēšanas un drošības zonu noteikšanas kārtība (tai skaitā apledošanas un ledus mešanas, turbīnas konstrukciju/fragmentu izmešanas, mehānisku bojājumu un sabrukuma, kā arī citu incidentu scenāriji);
ceļu infrastruktūras aizsardzības mehānisms būvniecības laikā (ceļu apsekošana pirms darbiem, finansiālais nodrošinājums atjaunošanai, pienākumi un kontroles kārtība).
3.        Izpildīt Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma pārejas noteikumu 3. punkta prasību, sagatavojot un iesniedzot Saeimai izvērtējumu par šajā likumā paredzēto prasību efektivitāti un turpmākas piemērošanas nepieciešamību, un nodrošināt, lai šis izvērtējums ir publiski pieejams sabiedrībai.

Biedrības ieskatā izvērtējums ir īpaši aktuāls tagad, kad praksē tiek piemērota atvieglotā kārtība liela mēroga VES projektam, un ir redzamas normatīvā ietvara nepilnības, kas rada būtiskus riskus iedzīvotājiem, pašvaldībām un videi.
Biedrība “Drosme Darīt” atbalsta valsts mērķi stiprināt enerģētisko neatkarību, taču tas nav sasniedzams bez kvalitatīva tiesiskā ietvara. - valsts enerģētiskās drošības mērķi nav sasniedzami uz tiesiskās noteiktības, iedzīvotāju veselības aizsardzības un vides drošības rēķina. Tieši pretēji: ilgtspējīga AER attīstība iespējama tikai tad, ja pastāv skaidri, vienoti un izpildāmi kritēriji, pārbaudāma uzraudzība un finansiāli nodrošināta atbildība par sekām.
Tādēļ aicinām Ministru kabinetu šajā situācijā rīkoties atbildīgi un tiesiski droši: atteikt akceptēt VES “Kurzeme” paredzēto darbību, vienlaikus nekavējoties nodrošinot trūkstošā regulējuma izstrādi un publisku izvērtējumu par Enerģētiskās drošības likuma piemērošanu.


 

-

Biedrība “Drosme Darīt” iebilst pret VES “Kurzeme” paredzētās darbības akceptēšanu, jo vēja parka IVN ziņojumā ir redzams, ka vairāki būtiski jautājumi tiek risināti ar selektīvu ārvalstu vadlīniju izmantošanu, nepilnīgiem pieņēmumiem un “vēlāk precizēsim” pieeju. Šādas neprecizitātes un elastīga interpretācija praktiski nebūtu iespējama, ja Latvijā attiecīgās jomas būtu regulētas ar vienotiem, saistošiem MK noteikumiem (robežvērtībām, monitoringu, algoritmiem un uzraudzības atbildību).
Konkrēti piemēri no IVN ziņojuma:
Zemfrekvences troksnis / infraskaņa: IVN atsaucas uz ārvalstu pieeju, kur zemfrekvences novērtējums ir 10–160 Hz, atstājot ārpus vērtējuma 0–10 Hz diapazonu (IVN lpp. 50). Dānijas rīkojums Nr. 135 paredz divus savstarpēji saistītus elementus: āra A-svērto trokšņa limitus (42–44 dB pie 8 m/s) un iekštelpu zemas frekvences limitu 20 dB. IVN no šī regulējuma selektīvi izmanto tikai 20 dB iekštelpu robežvērtību, nepiemērojot dāņu ārējos trokšņa limitus un prasību, ka projekts kopumā nedrīkst tos pārsniegt pie 6/8 m/s. Tas ir acīmredzams metodikas fragmentārs pielietojums.
Ekspluatācijas stadijā nav paredzēti nekādi zemas frekvences/infraskaņas mazināšanas pasākumi. Uz jautājumu par tehniskajiem risinājumiem sniegta tikai vispārīga norāde uz “klusāku VES modeli”; nav ne papildu pētījumu, ne monitoringa plāna, ne ekspluatācijas ierobežojumu (piemēram, nakts režīmiem konkrētos meteoroloģiskos apstākļos).
Rezultātā zemfrekvences troksnis tiek aprēķināts vienreiz teorētiski, secinot atbilstību 20 dB, bet turpmākas kontroles vai pārbaudes mehānismi nav paredzēti.
Ja Latvijā būtu skaidras nacionālās prasības, šāds “nogriezts” diapazons un patvaļīga piemērojamo normu izvēle nebūtu pieļaujama bez metodiska pamatojuma un obligāta monitoringa.


Mirgošana: IVN norāda, ka Latvijā nav normatīvu, un balstās vadlīnijās (piem., Vācijas 30 h/8 h pieeja) (IVN lpp. 60), bet bez saistošas kontroles un rīcības algoritma pārsniegumu gadījumā. Piemēram, 3.2.2–3.2.3 tabulās parādīts, ka desmitiem dzīvojamo ēku piedzīvo mirgošanas ietekmi, un daļai no tām ir robežvērtību pārsniegumi gan gadā, gan dienā (pēc 8 h un 30 min/dienā kritērijiem). Tā kā LAtvijā nav saistoša regulējuma šajā jomā, IVN izstrādātājs un VES attīstītāji var izvēlēties uzskaitīt, cik ēkās tiks pārsniegtas mirgošanas robežvērtības, bet neparedzēt obligātu nosacījum plānojumu pārveidot tā, lai pārsniegumu nebūtu.


Risinājums tiek atstāts uz nākotnes “tehnoloģiskajiem risinājumiem” (automātiska VES apturēšana u. tml.), bez skaidriem saistošiem parametriem, kad un cik bieži turbīnu darbība būs jāpārtrauc, kas un kā monitorēs situāciju, kādi risinājumi būs pieejami iedzīvotājiem, ja mirgošanas normas tomēr netiks ievērotas.

Atkal - precīzs regulējums nepieļautu situāciju, kur ietekmes novēršana faktiski paliek “pēc vajadzības”.


Drošības attālumi (apledošana): IVN vienlaikus norāda, ka ledus gabalu aizmešanas attālums var sasniegt 316 m (IVN lpp. 215), bet drošības attālumi līdz ceļiem tiek pamatoti ar ievērojami samazinātu distanci (piem., 86 m) (IVN lpp. 216) un pieņēmumiem par apledojuma biežumu, atsaucoties uz citu valstu kontekstu (IVN lpp. 210) - piemēram, IVN, atsaucoties uz Nīderlandes kvantitatīvā riska novērtēšanas vadlīnijām (Purple Book), pieņem, ka automātiskas drošības sistēmas samazina avāriju varbūtību vismaz par divām kārtām, un uz šī pamata atļauj samazināt drošības attālumu līdz pašvaldības autoceļiem līdz rotora spārna garumam (Vestas V172 gadījumā ~86 m), ja tiek ieviestas pretapledošanas un ledus detekcijas sistēmas.
Tomēr 86 m attālums nav pamatots ar neatkarīgiem empīriskiem pētījumiem par 250–260 m augstu turbīnu apledošanas un konstrukciju lūzuma sekām, bet balstīts tikai uz drošības sistēmu teorētisko uzticamību un rotora rādiusu. Purple Book CPR 18E ir izstrādāta bīstamo ķīmisko vielu objektu riska novērtēšanai, nevis mehānisku konstrukciju lūzuma un ledus fragmentu izmešanas risku modelēšanai, turklāt IVN nav analizēti scenāriji, kuros drošības sistēmas nedarbojas, kā to prasa ALARP princips.
Papildus IVN nenosaka drošības attālumus publiskajai ārtelpai ārpus ēkām un autoceļiem (meži, lauki, rekreācijas teritorijas, takas), līdz ar to cilvēku ikdienas uzturēšanās VES tuvumā šajās zonās netiek vērtēta, lai gan riski faktiski pastāv. Tas liecina, ka publiskās ārtelpas drošība nav pilnībā novērtēta.
Precīzs Latvijā saistošs drošības regulējums nepieļautu selektīvu “samazinājumu” bez pilna kvantitatīva riska pamatojuma un atteices gadījumu analīzes.


Būvniecības loģistika un ceļi: IVN paredz 13 113–19 271 kravas automašīnu reisus (IVN lpp. 37), bet precīzu transportēšanas maršrutu atstāj nenoteiktu līdz būvdarbu organizācijas plānam (IVN lpp. 56) un sniedz tikai vispārīgu piekļuves aprakstu (IVN lpp. 11). Būvprojekta stadijā paredzēta tikai ceļu nestspējas “novērtēšana” un, ja nepieciešams, pārbūves saskaņošana ar ceļa īpašnieku, bez skaidri noteikta finansēšanas mehānisma vai normatīvi nostiprināta principa, ka attīstītājs pilnā apmērā sedz ceļu atjaunošanas izmaksas.
Ņemot vērā, ka VES “Kurzeme” IVN ziņojums neparedz skaidru, normatīvi nostiprinātu mehānismu ceļu atjaunošanas finansēšanai un neatklāj detalizētu materiālu piegādes ceļu slodzes un bojājumu riska analīzi, pastāv augsta varbūtība, ka līdzīga situācija kā Drustu pagastā atkārtosies arī Kuldīgas un Saldus novadu teritorijā. Tas nozīmē potenciālu būtisku un neprognozētu slogu pašvaldības budžetam un pienākumiem, lai nodrošinātu pieņemamu ceļu stāvokli un satiksmes drošību.
Līdz ar to jebkurš lēmums par VES “Kurzeme” darbības akceptu būtu pieņemams tikai pēc tam, kad valsts līmenī būs skaidri noteikts saistošs regulējums par ceļu izmantošanu, atjaunošanu un attīstītāju finansiālo atbildību šādu projektu būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Demontāža un rekultivācija: IVN norāda, ka pēc ekspluatācijas beigām parks var tikt demontēts vai pārbūvēts, un “šobrīd nav iespējams prognozēt” risinājumu (IVN lpp. 45), bet nav saistoša finanšu nodrošinājuma. Precīzs regulējums prasītu obligātu demontāžas/rekultivācijas plānu un finanšu garantiju. Šobrīd IVN ziņojumā rekultivācijas pasākumi aprakstīti tikai būvniecības posmam, bet pēc VES ekspluatācijas beigām sniegti vien vispārīgi apgalvojumi par iespējamu demontāžu vai pārbūvi. Nav izstrādāts konkrēts, projekta mērogam atbilstošs demontāžas un rekultivācijas plāns ar noteiktiem termiņiem, apjomu un atbildīgajiem subjektiem.
Tāpat nav sniegtas pārbaudāmas finansiālās garantijas rekultivācijas nodrošināšanai: IVN neidentificē konkrētus finanšu nodrošinājuma instrumentus, neparedz risinājumus operatora maksātnespējas gadījumam un atsaucas uz privātiem apbūves tiesību līgumiem, kas nav publiski pieejami un nav IVN procedūras kontrolē.
Līdz ar to IVN nenodrošina tiesiski skaidru un pārbaudāmu garantiju, ka teritorija pēc VES darbības beigām tiks pilnībā rekultivēta un ka izmaksas netiks pārliktas uz pašvaldību vai valsti.
Secinājums: IVN ziņojumā redzamās nepilnības ir tieši saistītas ar to, ka Latvijā trūkst vienota, saistoša regulējuma šajās jomās. Tādēļ biedrība aicina Ministru kabinetu neakceptēt VES “Kurzeme” paredzēto darbību, līdz tiek pieņemti atbilstoši MK noteikumi un IVN izvērtējums ir papildināts tā, lai tas balstītos uz vienotiem, pārbaudāmiem un uzraugāmiem kritērijiem.
 

-

 
Ministru kabineta rīkojuma projekts par VES “Kurzeme” paredzētās darbības akceptu pēc būtības balstās uz kompetentās iestādes sniegto IVN izvērtējumu, proti, Enerģētikas un vides aģentūras 2025. gada 30. septembra atzinumu Nr. 10.7/8/2025 “Atzinums par vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un saistītās infrastruktūras būvniecības Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagastos un Kuldīgas novada Skrundas pagastā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu” (turpmāk – Atzinums).
Praksē tieši Atzinums ir dokumentu kopums, uz kura pamata tiek virzīts gala lēmums par akceptu, savukārt sabiedrībai iespēja efektīvi aizstāvēt savas tiesības attiecībā uz Atzinuma saturu parasti iestājas tikai pēc gala administratīvā akta pieņemšanas. Līdz ar to Atzinuma kvalitātei, pilnīgumam un atbilstībai IVN likuma mērķim ir izšķiroša nozīme.
Biedrība “DROSME DARĪT” brīdina, ka Atzinumā ir identificējamas vairākas būtiskas nepilnības un loģiskas pretrunas ar IVN likuma preventīvo būtību (ietekmes novērtēšana pirms lēmuma), jo vairākos aspektos būtiski trūkumi tiek “pārcelti” uz būvprojekta vai ekspluatācijas posmu.
1) Atzinums izdots, lai gan tajā pašā laikā fiksēti būtiski trokšņa datu iztrūkumi
Atzinuma 5.3.2.3. apakšpunktā norādīts, ka Veselības inspekcija konstatē: IVN ziņojumā nav iekļauta informācija par summāro trokšņa līmeni un summāro zemas frekvences radīto troksni. Vienlaikus Atzinums paredz risinājumu, kas faktiski pārceļ problēmas risināšanu uz nākamo stadiju:
trokšņa mērījumi pirms nodošanas ekspluatācijā un trokšņa samazināšanas pasākumu plāns, ja konstatēti pārsniegumi (Atzinuma 6.11.5.20. apakšpunkts);
atkārtots trokšņa (arī zemas frekvences) ietekmes novērtējums pēc tehnisko parametru precizēšanas (Atzinumā fiksēts princips par atkārtotu izvērtēšanu pēc modeļa/novietojuma precizēšanas).

JAUTĀJUMS Ministru kabinetam: vai IVN likuma mērķis ir sasniegts, ja būtiska pamatinformācija un kumulatīvie aprēķini netiek noslēgti IVN ziņojuma stadijā, bet tiek pārcelti uz būvprojektu un ekspluatācijas uzraudzību?

2) DAP norādījusi uz neizdarītu hidroloģisko modelēšanu un “provizoriskiem risinājumiem”
Atzinuma 6.11.2.14. apakšpunktā tieši norādīts, ka DAP vēstulē fiksēts: IVN ziņojuma ietvaros nav veikta detalizēta hidroloģiskā režīma izpēte un modelēšana, prognoze balstās uz kamerālajiem datiem, un piedāvātie risinājumi DAP ieskatā ir provizoriski; nepieciešami inženiertehniskās izpētes darbi.
Vienlaikus Atzinums risinājumu pārbīda uz projektu izstrādes posmu, nosakot prasību hidroloģisko modelēšanu veikt meliorācijas projektu izstrādē (Atzinuma nosacījumi).

JAUTĀJUMS Ministru kabinetam: vai ir pieļaujams atzīt novērtējumu par “kopumā atbilstošu”, ja būtiska ietekmju daļa (hidroloģiskais režīms) nav modelēta IVN stadijā un tiek atlikta uz nākamo posmu?

3) Ugunsdrošība mežā: VMD secina “nav ņemts vērā”, Atzinums paredz “konsultējieties vēlāk”
Atzinuma 5.3.2.1. apakšpunktā norādīts, ka Valsts meža dienests secina: Ziņojumā uguns apsardzības problēmas mežā nav ņemtas vērā. Taču Atzinums paredz risinājumu galvenokārt kā pienākumu konsultēties ar VMD pēc galīgā VES novietojuma precizēšanas un modeļa izvēles (būvprojekta laikā) un nepieciešamības gadījumā realizēt pasākumus (Atzinuma 6.11.7.14. apakšpunkts).

JAUTĀJUMS Ministru kabinetam: vai ar “konsultācijām būvprojekta laikā” pietiek, ja jau IVN izvērtēšanas stadijā iestāde fiksē, ka ugunsdrošības prasības nav integrētas ziņojuma risinājumos?

4) Sabiedrības līdzdalība un pamatojums: risks, ka līdzdalība kļūst formāla
Atzinumā ir aprakstīti sabiedriskās apspriešanas procesi un dokumentu aprite, tomēr vairākos būtiskos aspektos (troksnis, hidroloģija, ugunsdrošība) redzams, ka problēmu risinājums pārcelts uz vēlākām stadijām. Tas rada risku, ka sabiedrības līdzdalība IVN stadijā kļūst formāla, jo būtiskākie jautājumi faktiski tiek “izlemti” pēc IVN, būvprojekta posmā.
Iebilstam: lēmumam par akceptu jābūt pietiekami pamatotam pēc būtības, ne tikai procesuāli. Ja pamata jautājumi nav atrisināti IVN stadijā, MK rīkojumam rodas paaugstināts apstrīdēšanas risks pamatojuma un samērīguma aspektā.

5) “Kvalitātes” un pārskatāmības risks: būtiski precizējumi izkliedēti pielikumos
Procesa dokumentos redzams, ka precizējumi/atbildes uz iebildumiem bieži tiek atspoguļoti pielikumos vai atsevišķos dokumentos, nevis vienā konsolidētā, sabiedrībai viegli izsekojamā IVN ziņojuma redakcijā. Tas apgrūtina jēgpilnu līdzdalību un kontroles iespēju.

6) Skaņas novērtējumā 10–160 Hz rāmis neatrisina infraskaņas komponenti zem 10 Hz
Atzinuma 6.11.5.14. apakšpunktā norādīts, ka dzirdamais troksnis parasti ir 16 Hz–20 kHz, bet zemo frekvenču diapazons tiek skatīts kā 10–160 Hz. Atzinumā nav atsevišķi motivēts, kā tiek vērtēta iespējamā skaņas komponente zem 10 Hz (infraskaņas spektra daļa), ja sabiedrība šo aspektu aktualizē kā būtisku.
Iebilstam: ja metodiskais rāmis definē zemo frekvenču izvērtējumu no 10 Hz, tad nepieciešams skaidrs, pamatots skaidrojums, kāpēc zem 10 Hz komponente nav būtiska, vai kā tā tiek risināta.

 

-

Papildus minētajam, pēc VES drošības aizsargjoslu atcelšanas Aizsargjoslu likumā objektīvi pieaug nepieciešamība pēc skaidras pieejas drošības zonu noteikšanā un rīcībai avāriju/ugunsgrēku gadījumos. Šī nepieciešamība nav teorētiska: to apliecina VUGD arodbiedrības vēršanās pie dienesta vadības ar prasību izstrādāt vai panākt vadlīnijas VES ugunsgrēku dzēšanai un avāriju risku novēršanai. Lielu VES parku gadījumā dažādu avāriju un citu risku sekas pirmkārt skars iedzīvotājus, glābējus un pašvaldības infrastruktūru, t.i. Skars tos, kuriem VES, tai skaitā VES “Kurzeme” darbības akceptēšanā vai noraidīšanā nav gandrīz nekādu tiesību saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu. Ja Ministru kabinets uzņemas atbildību akceptēt kādu darbību, tad Ministru kabinetam ir jānodrošina, lai  drošības risinājumi būtu vienoti un iepriekš noteikti, nevis atkarīgi no konkrētā IVN ziņojuma kvalitātes.
 

-

VES “Kurzeme” ir pirmais projekts, kur saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu pēc IVN ziņojuma apstiprināšanas Enerģētikas un vides aģentūrā (kopš 01.10.2025.-VVD) darbības akcepta lēmums jāpieņem Ministru kabinetam (turpmāk MK). Tādēļ šis gadījums praktiski kļūst par precedentu, kas iezīmēs pieeju un standartu turpmākajiem lēmumiem, īpaši ņemot vērā, ka VES projektu skaits Latvijā jau pārsniedz 100, un būtiska daļa projektu jaudas dēļ nonāk MK lēmumu līmenī.
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums nodrošina VES būvniecībai paātrinātu un atvieglotu kārtību. Šī likuma pieņemšanas laikā notika plašas diskusijas, iesaistoties institūsijām, sabiedriskajam sektoram, ministrijām, par nepieciešamību gan atvieglot procedūru, gan noteikt precīzus un visiem saistošus regulējumus.
Tādēļ MK 14.06.2022. sēdes protokollēmumā (Nr.32, 38.§) tika noteikti uzdevumi ar termiņu līdz 01.06.2023. sagatavot normatīvā regulējuma projektus, tostarp:
par trokšņa, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas (t.sk. infraskaņas komponentes) ietekmes uz cilvēka veselību novērtēšanas kārtību un robežlielumiem (uzdevums 22-UZ-656);
par VES demontāžas/rekultivācijas (atjaunošanas) kārtību un finansiālā nodrošinājuma rezervēšanu (uzdevums 22-UZ-654).
Šo uzdevumu saturs apliecina: nepieciešamība pēc vienota, skaidra regulējuma ir politiskā un tiesiskā līmenī atzīta jau 2022. gadā. Tā ir valsts pārvaldes konstatēta sistēmiska vajadzība, lai nodrošinātu lēmumu kvalitāti, iedzīvotāju veselības aizsardzību un paredzamību.
Ja šie regulējumi būtu nebūtiski, MK tos nebūtu noteicis kā obligātus mājasdarbus ar konkrētu termiņu. Kamēr regulējumi nav sakārtoti, VES akceptēšana “pa vienam” ar individuāliem nosacījumiem rada ad hoc pieeju un nevienlīdzīgu praksi starp projektiem un teritorijām.
Aicinām Ministru kabinetu noraidīt VES “Kurzeme” darbības akceptu, kā arī noraidīt visus nākamos VES darbības akceptus līdz brīdim, kad ir izpildīti paša MK iepriekš noteiktie uzdevumi par normatīvā regulējuma izstrādi būtiskās riska jomās.
Šāds lūgums ir samērīgs: tas neizslēdz AER attīstību, bet novērš situāciju, kur liela mēroga infrastruktūras akcepts tiek pieņemts ar nepabeigtu pamatregulējumu, radot nevienlīdzīgu un grūti prognozējamu praksi nākotnē.

Lūgums noraidīt paredzētās darbības akceptu balstās uz vispārējiem publisko tiesību principiem: tiesiskumu, tiesiskās paļāvības aizsardzību, patvaļas aizliegumu un samērīgumu. Lēmumi par būtisku ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību nevar balstīties uz nepabeigtu regulējumu, īpaši, ja paša MK dokumentos ir atzīts, ka šīs jomas ir jāsakārto.
 

-