Atzinums

Ekonomikas ministrija uztur savu iebildumu par 9.punkta redakciju. Dzelzceļa likuma 19.panta pirmā daļa mūsu ieskatā būtu tulkojama kopsakarībā ar šā panta trešo daļu - jebkura komunikāciju izvietošana, pārvietošana un rekonstrukcija dzelzceļa zemes nodalījuma joslā nedrīkst pasliktināt dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību, t.i., dzelzceļa pārvaldītāja kontroles funkcija ir nepieciešama, lai nodrošinātu infrastruktūras integritāti vienlaicīgi pienākums ievērot 19.panta trešo daļu ir jebkurai personai, t.sk. energoapgādes komersantiem, u.c. punktā minētajām personām. Tādējādi nepieciešams šo punktu harmonizēt ar citos likumos noteikto tiesību un pienākumu sadali. Dzelzceļa pārvaldītājam kopsakarā ar Enerģētikas likuma 19.pantā noteikto kārtību ir leģitīms pamats nesaskaņot citu kritiskās infrastruktūras komersantu darbības, ja šīs darbības pasliktina dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitāti un satiksmes drošību, t.i., ja šāda leģitīma pamata nav, tad pārvaldītājam būtu nevis tiesības brīvi izlemt par citu kritiskās infrastruktūras objektu pieļaujamību, bet būtu šādi objekti jāsaskaņo pēc citos speciālajos likumos noteiktās kārtības (atsevišķos gadījumos saglabājot tiesības izlemt saskaņot vai nē, bet ne visos gadījumos). Vienlaicīgi skatot piedāvāto regulējumu jāņem vērā, ka dzelzceļa zemes nodalījuma josla nav statisks lielums un tas ir var tikt pakļauts izmaiņām, t.sk. radot jaunas dzelzceļa zemes nodalījuma joslas, kas var radīt situācijas, kur saskaras vairāku kritiskās infrastruktūras uzturētāju intereses, kas būtu risināmas savstarpēji sabalansētā veidā, kā arī fakts, ka no praktiskās pieredzes ir redzams, ka dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ir dažkārt noteiktas plašākas nekā praktiski nepieciešams tieši dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijai.

Pārvaldītājs nodod zemi energoapgādes komersantu objektu, elektronisko sakaru tīklu un centralizētās ūdensapgādes vai centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai, būvniecībai un ekspluatācijai, noslēdzot attiecīgi Enerģētikas likumā, Elektronisko sakaru likumā vai Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā paredzētajos gadījumos starp pusēm līgumu par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu, ja tas netraucē dzelzceļa infrastruktūras objektu ekspluatācijas kvalitātei un satiksmes drošībai.

Ekonomikas ministrija turpina uzturēt iebildumu par noteikumu projekta 12.punktā ietverto pienākumu inženierbūves īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam segt ar inženierbūves pārvietošanu saistītus izdevumus, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai. Ekonomikas ministrijas prāt, šāds pienākums nebūtu attiecināms uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina sabiedrībai svarīgu pakalpojumu un visi izdevumi, kas rodas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam, ietekmē pakalpojuma tarifu un faktiski gulstas uz sabiedriskā pakalpojuma saņēmēju. 

Paredzot nepieciešamību slēgt vienošanos visiem kritiskās infrastruktūras uzturētājiem ar dzelzceļa pārvaldītāju, lai veiktu jebkādas darbības, vienlaicīgi nozīmē, ka nav saprātīgi pieļaut, ka dzelzceļa pārvaldītājs jebkad varētu labprātīgi piekrist citai, sev mazāk labvēlīgai izdevumu atlīdzināšanas kārtībai, tādēļ piebilde pa pušu vienošanos ir praktiski bezjēdzīga. Vienlaicīgi neatrodam Dzelzceļa likumā nevienu normu, kas attaisnotu šādu izmaksu vienpusēju uzlikšanu inženierbūves īpašniekiem, kas atkāpjas no vispārējiem valstī noteiktiem civiltiesiskās aprites principiem.

Vienlaicīgi, Dzelzceļa likumā ir skaidri atrunāts princips par dzelzceļa objektu pārbūves izmaksu sadalījumu, gadījumā ja nepieciešams izmaiņas, proti, 19.panta otrā daļa nosaka, ka, ja sakarā ar juridiskajām un fiziskajām personām atļautajiem būvdarbiem, rekonstrukcijas darbiem un remontdarbiem vai citu darbību rodas nepieciešamība veikt dzelzceļa infrastruktūras objektu pārbūvi, to veic un finansē ieinteresētā puse. Tādēļ uzskatām, ka pie šāda paša principa būtu jāpieturas gadījumos, kad iezīmējas nepieciešamība energo, sakaru, ūdenssaimniecības objektu pārbūvei (pārvietošana faktiski nozīmē pārbūvi).

12. Līgumā par zemes lietošanas tiesību aprobežošanu paredz, ka šo noteikumu 9. punktā minēto inženierbūvi pārvieto par ieinteresētā puses līdzekļiem, ja zeme nepieciešama dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, pārvaldītāja darbības nodrošināšanai vai normatīvajos aktos noteikto publisko funkciju veikšanai.