Atzinums

Attiecībā uz nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā anotācijas 1.3.sadaļā un 2.1.sadaļā ir norādīts, ka atbildīgās institūcijas varēs piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas situācijās vai ārkārtas apstākļu gadījumos, kā arī kredītiestādes un citas līguma attiecībās esošās personas gan Latvijas, gan starptautiskās varēs izvērtēt iespējas nepiemērot soda sankcijas tiem lauksaimniekiem, kuri 2025. gadā cietuši no nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem un līgumsaistību neizpildes iemesls ir šo nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu radītās sekas, tomēr nav skaidrots, kādi tieši risinājumi būtu piemērojami, kas iespējami tikai izsludinot ārkārtējo situāciju.
Arī anotācijas 2.2.sadaļā norādīts, ka savlaicīgi atbalsta mehānismi un iespēja piemērot tiesiskos risinājumus ārkārtas situācijās palīdzētu stabilizēt nozari un mazināt šos riskus, tomēr nav sniegtas norādes, kādi atbalsta mehānismi un tiesiskie risinājumi ir plānoti, kas iespējami tikai izsludinot ārkārtējo situāciju.
Vēršam uzmanību, ka anotācijas 5.1.sadaļā minētās 2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 3.pantā noteikts, ka KLP finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības nolūkos nepārvarama vara un ārkārtas apstākļi var tikt atzīti smagas dabas katastrofas vai smagu meteoroloģisko apstākļu gadījumos, kas pirmšķietami liecina, ka soda sankciju nepiemērošanai no ES būtu nepieciešams lēmums, kas situāciju atzīst par dabas katastrofu, attiecīgi arī nav skaidrs, kāpēc tiek virzīts lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Attiecīgi lūdzam pārskatīt un precizēt anotācijas 1.3.sadaļā, 2.1.sadaļā, 2.2.sadaļā un 5.1.sadaļā sniegto informāciju.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 1.3.sadaļu ar skaidrojumu, vai situācijā, ja valstī tiek izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā, Zemkopības ministrija ir izvērtējusi riskus un guvusi pārliecību, ka apdrošināšanas sabiedrības šādu situāciju neuzskatīs par iestājušos nepārvaramo varu, kuras rezultātā būtu iespējams pieņemt lēmumu neizmaksāt apdrošināšanas prēmijas par lauksaimnieku apdrošinātām kultūraugu platībām.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā norādīts, ka arī 2026. gadā ir jāturpina nodrošināt papildu valsts atbalsta finansējumu lauksaimniecības un lauku attīstībai, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" 24.2. pasākuma ietvaru, kā arī minēts, ka Latvijai būtu jānodrošina lauksaimniekiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar citām ES dalībvalstīm, tāpēc papildu valsts atbalsta piešķiršana lauksaimniecībai ir ļoti būtiska. Vēršam uzmanību, ka minētā Ministru kabineta rīkojuma Nr. 55 4.punktā noteikts, ka par Valdības rīcības plānā iekļauto finansiāli ietilpīgo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu un prioritāti lemj Ministru kabinets budžeta izskatīšanas procesā, vienlaikus atgādinām, ka 2026.-2028.gada budžeta sagatavošanai aktuālā situācija ir šāda:
- saskaņā ar spēkā esošajām prognozēm fiskālā telpa ir negatīva, un atbilstoši aktuālajai situācijai nav pamata uzskatīt, ka indikatīvi noteiktā fiskālā telpa varētu ievērojami uzlaboties;
- ir jāveic publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājums 2026.-2028. gadā (ZM, izpildot minēto uzdevumu, ir piedāvājusi samazināt izdevumus arī budžeta apakšprogrammā 21.01.00 “Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstībai”);
- veiktās izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pamatā tiek novirzīti aizsardzības izdevumu un demogrāfijas pasākumu finansēšanai;
- ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nesniedz priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.
Ņemot vērā minēto, ZM risinājumus finansējuma nodrošināšanai 2026.gadā jāmeklē valsts budžeta finansiālo iespēju robežās (pārskatos esošos izdevumus, potenciāli pārskatot arī ES fondu ietvaros īstenojamos pasākumus, vai piedāvājot jaunus ieņēmumu pasākumus). Vēršam uzmanību, ka iepriekšējos gados  finansējuma palielinājums valsts atbalstam lauksaimniecības un lauku attīstībai tika paredzēts vienam gadam kā fiskāli neitrāls risinājums.
Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 1.3.sadaļā minēto informāciju par papildu valsts atbalstu.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā norādīts, ka, apsekojot valsts meliorācijas būves, secināts, ka ilgstošu lietavu radīto postījumu novēršanai nepieciešami papildu finanšu līdzekļi no valsts budžeta 523 200 euro apmērā piešķiršanai SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, informējot, ka ZM sagatavos precīzus aprēķinus par jūnija un jūlija mēnesi, tomēr nav saprotams, kāpēc minētā informācija ir norādīta, ja par to šobrīd nav sniegts pamatojošs aprēķins, attiecīgā informācija nav norādīta anotācijas 3.sadaļā, kā arī rīkojumā projektā nav paredzēti lēmumi saistībā ar šāda finansējuma piešķiršanu. Attiecīgi lūdzam svītrot minēto informāciju.
Atgādinām, ka nosacījumi, kādiem pasākumiem piešķir finansējumu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” ir noteikti Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 6.nodaļā, saskaņā ar kuriem virzot attiecīgo tiesību akta projektu ir jāsniedz detalizēts pamatojums un aprēķini.

-

Anotācijas 3.sadaļas punktā “Cita informācija” norādīts, ka ZM ir iesniegusi EK aprēķinus par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies iepriekšminēto nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, attiecīgi lūdzam pievienot skaidrojumu, vai EK ir iesniegta informācija par provizoriskajiem zaudējumiem līdz 2025. gada 10. jūlijam par 51 498 ha cietušu vai neapsētu platību, veidojot 63 886 013 euro, t.sk. lietavu postījumos cietušajām lauksaimniecības kultūraugu platībām 43 685 534 euro un pavasara salnās cietušajām augļkopības kultūraugu platībām 20 200 479 euro , kas minēta anotācijas 1.3.sadaļā.
Vienlaikus lūdzam anotācijas 3.sadaļā sniegt informāciju par rīcību, ja EK atteiks iespēju zaudējumus kompensēt no ES budžeta.

-

Vēršam uzmanību, ka rīkojuma projektā un anotācijā sniegtā informācija daļēji dublē ZM izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par 2025. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarē” (25-TA-1704), ar kuru plānots valdībai piedāvāt lēmumu atzīt, ka pavasaru salnas un ilgstošo lietavu izraisītās sekas lauksaimniecībā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa un par kuru 2025.gada 6.augustā tiek rīkota starpinstitūciju sanāksme. Lūdzam izvērtēt, vai viena no minētajām tiesību aktu lietām (25-TA-1704 un 25-TA-1835) ir atsaucama, nepieciešamos lēmumus attiecīgi iekļaujot vienā tiesību aktu projektā.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijas 4.sadaļu ir jāaizpilda, ja saistībā ar virzīto tiesību akta projektu nepieciešami grozījumi arī citos tiesību aktos. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot anotācijas 4.sadaļā sniegto informāciju.

-