Atzinums

Noteikumi paredz, ka maksājumu saņem pašvaldība, kuras teritorijā ir izvietotas VES.  Noteikumu projekta 12.punkts paredz, ka pašvaldībai piekrītošo maksājumu ieskaita pašvaldības kopējā budžeta ieņēmumos. Noteikumos nepieciešams paredzēt vismaz saņemtā maksājuma proporciju, cik jāiztērē pagasta, kura teritorijā ir uzstādītas VES, vajadzībām.

Noteikumu 6.2. punkts paredz, ka maksājumu izmaksā “mājsaimniecībām”, kam pieder dzīvojamā māja vai dzīvoklis. Šādam īpašumam ir jābūt nodotam ekspluatācijā pirms VES nodošanas ekspluatācijā un tajā nedrīkst tikt veikta saimnieciskā darbība (noteikumu 11.punkts). Papildus, noteikumu 9.punkts paredz, ka pašvaldība “identificē mājsaimniecības, kuras var atrasties administrējošās pašvaldības teritorijā”. Šādas prasības diskriminē nekustamos īpašumus un to īpašniekus gan pēc īpašuma veida, gan īpašnieka nodarbošanos un izmantošanas veida.

Zemesgrāmata reģistrē īpašuma īpašnieku un tas ir vienīgais tiesiskais īpašnieks, kuram ir tiesības veikt darbības ar īpašumu un saņemt no tā labumus. Pašvaldība, nekustamā īpašuma nodokļa nolūkiem apkopo informāciju par īpašniekiem un tai ir pieejama kontaktinformācija. Ieviešot maksājumus par VES, pašvaldībai nebūtu jātērē papildus administratīvais resurss iegūstot vēl kādu jaunu informāciju. Jāņem vērā, ka termins “mājsaimniecība” nav precīzi definēts un var iekļaut ļoti plašu personu loku, arī personas, kas nav tieši radinieki nekustamā īpašuma reģistrētam īpašniekam. Šāda norāde var tikai radīt neskaidrību par to vai “mājsaimniecības” visiem locekļiem rodas kādas tiesības uz saņemto maksājumu.

Noteikumos būtu jāparedz tiesības saņemt maksājumu bez ierobežojuma par īpašumā veiktu saimniecisko darbību. Maksājuma mērķis ir mazināt radītās neērtības sabiedrībai un vietējiem iedzīvotājiem (vietējai kopienai), kas varētu būt radušās saistībā ar uzstādītajām VES viņu apkārtnē. Tas, vai nekustamajā īpašumā ir reģistrēta kāda saimnieciskā darbība, vai nē, nav un nevar būt šo noteikumu priekšmets. Šāds noteikums tieši var radīt lielu neapmierinātību vietējo iedzīvotāju vidū, jo izslēgtu no maksājuma saņēmēju loka vietējos viesu namus, kempingus, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības, mājamatniekus un citus, pamatojoties uz kritēriju, kas nekādi nav saistīts ar šo noteikumu mērķi.

Uzskatām, ka maksājums 2 km zonā ap uzstādītu VES ir jāsaņem jebkura nekustamā īpašuma īpašniekam, neatkarīgi no īpašuma veida – zemes gabals, neapdzīvojama būve, tehniskas ēkas, dzīvojamas ēkas un citi īpašumu veidi. Jāņem vērā, ka pēc VES uzbūvēšanas īpašniekiem tiks liegta iespēja būvēt dzīvojamās mājas 800 metru attālumā no VES un tiem var būt noteikti citi īslaicīgi ierobežojumi, pamatojoties uz VES apkopes un remontdarbu plāniem.

Nav pamatots noteikums, ka maksājums vienai mājsaimniecībai nevar pārsniegt trīs minimālās mēneša algas. Šāds noteikums nesasniedz un nenodrošina kompensējošo maksājuma raksturu, bet nepamatoti ierobežo privāta VES īpašnieka veiktā maksājuma nonākšanu pie vietējās kopienas.

Uzskatam, ka noteikumu 19.punktā paredzētais ierobežojums nav tiesiski pamatojams un ir netaisnīgs. Nevar absolūti ierobežot īpašnieka tiesības saņemt kompensējošu maksājumu par to nekustamo īpašumu, kuru skar cita īpašnieka īpašumā uzstādīta VES.

Noteikumu 4.punkts paredz, ka pienākums maksāt maksājumu kopienai rodas ar nākamo gadu pēc atļaujas par VES pieslēgšanu sistēmai vai pārvades sistēmas operatora galīgā ekspluatācijas paziņojuma saņemšanas. Šis pats 4.punkts nosaka, ka pienākums maksāt izbeidzas ar brīdi, kad VES tiek demontēta. Mūsuprāt, jābūt līdzvērtīgiem kritērijiem maksājumu uzsākšanai un pabeigšanai un jānosaka vai nu turbīnas fiziska uzcelšana un nojaukšana, vai arī VES darbības atļaujas izsniegšana un izbeigšanās. Šobrīd noteikumu projekts paredz, ka uzbūvētai VES, kurai kādu iemeslu dēļ nav spēkā esoša atļauja un tā nevar saražot un nodot elektroenerģiju joprojām jāmaksā maksājums kopienai, lai gan tiesiski to nav pamata aprēķināt.

-