Atzinums

Valsts kanceleja uztur iepriekš izteikto iebildumu.
Lai arī MK noteikumi Nr.617. neuzliek par pienākumu obligāti veikt tiesību aktu pēcpārbaudes (turpmāk – ex-post) ietekmes izvērtēšanu, vēršam uzmanību, ka tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšana ir viens no labas pārvaldības principiem, kas ļauj izvērtēt konkrētā tiesību akta virzību uz definētā mērķa sasniegšanu, kā arī ietekmi uz dažādām sabiedrības mērķa grupām, to labklājību, drošību un veselību, uz tautsaimniecības attīstību, uz administratīvo slogu. Ex-post ietekmes novērtējuma rezultāti savukārt kalpo par pamatu lēmuma pieņemšanai par tiesību akta īstenošanas turpināšanu, pārskatīšanu vai jauna normatīvā regulējuma izstrādi, tādējādi uzlabojot regulējuma kvalitāti, aktualitāti un efektivitāti.
Šobrīd tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtēšanas ietekmes veikšanas prakse Latvijā nav attīstīta, kas starptautiskā līmenī tiek atzīta par neefektīvas pārvaldības pazīmi. Līdz ar to, lai uzlabotu tiesību aktu izstrādes un īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, saskaņā ar labas pārvaldības principiem, šobrīd Valsts kanceleja izstrādā metodiku normatīvo aktu ex-post ietekmes izvērtēšanai, kur, cita starpā, kā būtiski kritēriji lēmuma pieņemšanai par normatīvā akta ex-post ietekmes izvērtēšanu tiek izvirzīti regulējuma izmaiņu apjoms (būtiski maina līdzšinējo kārtību), ietekme uz cilvēku veselību, drošību, labklājību, plašs tematiskais tvērums, ietekme uz administratīvo slogu, finanšu ietilpība un citi. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, Valsts kanceleja jau šobrīd rosina nozaru ministrijām apsvērt iespēju veikt tiesību aku ex-post ietekmes izvērtējumu.
Iecerēts, ka 2025. gada pirmajā pusē darbs pie metodikas izstrādes tiks pabeigts, nodrošinot atbalstu normatīvo aktu izstrādātājiem un īstenotājiem normatīvo aktu ex-post ietekmes izvērtēšanā, vienlaikus sekmējot to kvalitāti un efektivitātes uzlabošanos ilgtermiņā. Metodika tiek izstrādāta saskaņā ar Valsts pārvaldes modernizācijas plānā 2023.- 2027. gadam noteikto, kas paredz pilnveidot ietekmes novērtēšanas sistēmu un stiprināt valsts pārvaldes ietekmes novērtēšanas kapacitāti.
Papildus teiktajam, sākot ar šo gadu, Valsts kanceleja nodrošina atbalstu tiesību aktu ar augstu ietekmes līmeni ex-post ietekmes izvērtējuma veikšanai. Cita starpā, šogad ir uzsākts ex-post ietekmes izvērtējums Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātajam Likumam par plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanu. Šāds atbalsts tiks sniegts arī turpmākajos divos gados, attīstot tiesību aktu ex-post ietekmes izvērtējuma veikšanas praksi. Vienlaikus plānots stiprināt ministriju pašu kapacitāti tiesību aktu ex-post veikšanai.
Tiesību aktu īstenošanas uzraudzībai būtu jānotiek regulāri, uzkrājot pamatojošos datus un informāciju, lai varētu izvērtēt to ietekmi uz mērķa sasniegšanu un mērķa grupām. Vienlaikus, tiesību akta ex-post ietekmes izvērtēšanai jānotiek sinerģijā ar saistīto politikas plānošanas dokumentu ieviešanas uzraudzību un progresa ziņojumiem, kā arī citiem izvērtējumiem, nepalielinot administratīvo slogu.

Ņemot vērā, ka likuma definētais mērķis ir aizsargāt vidi un cilvēku veselību no gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku negatīvās ietekmes, kas nozīmē potenciāli lielu sagaidāmo ietekmi, Valsts kanceleja saskata ex-post ietekmes (tostarp mērķa sasniegšanā) novērtējuma lietderīgumu.
Tomēr, ja par likumprojekta izstrādi atbildīgā iestāde izlemj neveikt likuma ex-post ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz to, ka likums dod mandātu politikas izstrādei un īstenošanai attiecīgajā jomā, rosinām pārskatīt likuma mērķa formulējumu, vairāk pielāgojot to likuma saturam, kas ir noteikt iesaistīto institūciju atbildības un pienākumus vides un cilvēku veselības aizsardzībai no gaisa piesārņojuma un traucējošu smaku negatīvās ietekmes.
 

-

Valsts kanceleja uztur iepriekš izteikto iebildumu.

Atsaucoties uz izziņā minēto, par to, ka likumprojektā ir iekļautas normas no spēkā esoša regulējuma, līdz ar ko regulējumam nav būtiskas ietekmes uz administratīvo slogu, norādu, ka spēkā esošā regulējumā (likumprojekta anotācijā norādītie tiesību akti) nav veikts administratīvo izmaksu izvērtējums, līdz ar ko nav pamatojuma apgalvojumam, ka likumprojektam nav būtiskas ietekmes uz administratīvo slogu.

Atsaucoties uz izziņā minēto par ietekmes aprēķina neiespējamību par normām, kas nosaka tiesības pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, norādu, ka administratīvās izmaksas aprēķina katrai mērķgrupai un tikai tām informācijas sniegšanas prasībām, kas izriet no tiesību akta projekta. Proti, normas, kas piešķir tiesības pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, nav attiecināmas uz informācijas sniegšanas pienākumiem, kas tieši izriet no tiesību akta.
Savukārt, ja likumprojekts satur normas, kas nosaka pašvaldībām sniegt informāciju, bet aprēķins nav iespējams, norādu, ka vadlīnijās “Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā” (turpmāk - vadlīnijas) ir sniegta informācija par rīcību izņēmuma gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams veikt administratīvo izmaksu aprēķinu. Piemēram, ja ir paredzama nozīmīga ietekme, tiesību akta izstrādātājs norāda ex-post izvērtēšanas nepieciešamību, norādot pamatojumu, kāpēc tas tiks veikt, kādā termiņā un pēc kādiem rādītājiem tiks vērtēta tiesību akta mērķa sasniegšana (anotācijas 1. sadaļas 1.5. apakšpunkts).
 
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā arī to, ka spēkā esošajā regulējumā (likumprojekta anotācijā norādītie tiesību akti), kas tiek transformēts uz likumprojektu, nav pieejams administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu monetārs novērtējums, lūdzu, veikt likumprojektā iekļauto informācijas sniegšanas pienākumu un atbilstības prasību vērtējumu un atbilstoši vērtējumam veikt administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu monetāru novērtējumu, kas aizpildāms par fiziskām un juridiskām personām anotācijas 2. sadaļas 2.3., 2.4. apakšpunktā un valsts vai pašvaldību institūcijām 7. sadaļas 7.2., 7.3. apakšpunktā.

Ietekme uz administratīvo slogu vērtējama un administratīvo izmaksu un atbilstības prasību monetārs novērtējums veicams saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 15. punktu.

Metodika administratīvo izmaksu un atbilstības izmaksu monetārā novērtējuma veikšanā pieejama vadlīnijās (pieejamas Ministru kabineta tīmkeļvietnē -https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment). 

Aprēķinu veikšanai lūdzu izmantot paplašināto standarta izmaksu modeli. Metodiskie materiāli aprēķinu veikšanai pieejami šeit: Metodiskās rokasgrāmatas un apmācības | Ministru kabinets (mk.gov.lv).
 

-