Atzinums

Vēršam uzmanību, ka pantu par likuma spēkā stāšanos likumā iekļauj tikai tādos gadījumos, ja likumam tiek noteikts īpašs spēkā stāšanās laiks (saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 69. pantā noteikto likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš). Attiecīgi nav pieļaujams likumprojektā šobrīd ietvertais regulējums, kas paredz likumprojekta spēkā stāšanos nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, tādēļ lūdzam to atbilstoši precizēt, atbilstoši precizējot arī likumprojekta anotāciju.

 

-

Lūdzam likumprojekta 1. pantā skaidri norādīt, bet likumprojekta anotāciju papildināt ar pamatotu skaidrojumu par Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā sekām, tai skaitā skaidrojot, attiecībā uz kuru tiesību subjektu piemērotajām sankcijām attiecināms likumprojektā ietvertais regulējums (Eiropas Savienības, Krievijas vai citu subjektu piemērotām). Norādām, ka pretējā gadījumā nav skaidrs, kāds atbalsts likumprojekta ietvaros tiek paredzēts (eksporta atbalsts vai cits atbalsts), kā rezultātā var netikt sasniegts likumprojekta mērķis.
Papildus lūdzam izvērtēt un likumprojektu papildināt ar regulējumu par tiesību subjektiem, kuriem atbalsta pasākumu ietvaros atbalstu nevarēs piešķirt (atbilstoši Krīzes pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu (2022/C 131 I/01), ir paredzētas tiesību subjektu grupas, kam atbalstu nevarēs piešķirt), kā arī par citiem būtiskiem jautājumiem, kuri ietverami likumprojektā. Skaidrojam, ka atbilstoši “būtiskuma teorijai” svarīgākie valsts un sabiedrības dzīves jautājumi, ievērojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto kārtību, jāizlemj pašam likumdevējam. Tā izriet no varas dalīšanas principa un apstākļa, ka parlamentārajā demokrātijā parlamentam ir augstāka demokrātiskās leģitimitātes pakāpe kā valdībai. No tā izriet parlamenta prasība, ekskluzīvi lemt par visiem svarīgiem un nozīmīgiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem (sk. Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 2010.gada 18.janvāra viedokli "Viedoklis “Par Saeimas apstiprinājuma nepieciešamību liela apjoma aizņēmumu saņemšanai” saistībā ar Satversmes tiesas 2009. gada 21. decembra sprieduma lietā nr. 2009-43-01 punkta nr. 30.1. secinājumiem).

-

Lūdzam likumprojektā un tā anotācijā skaidrot, ar ko noteikti pasākumi (cituviet likumprojektā norādīts uz atbalsta pasākumiem) atšķiras no īpašajiem atbalsta mehānismiem. Ņemot vērā, ka arī ar pasākumiem var saprast noteiktus mehānismus, to, ka pasākumi šobrīd ietverti likumprojekta pantā ar nosaukumu "Īpašie atbalsta mehānismi", turklāt nav pamatoti bez attiecīgas nepieciešamības diferencēt atbalsta pieteikšanas (tai skaitā pamatošanas un pierādīšanas kārtību), ierosinām vienveidot likumprojektā ietverto regulējumu, skaidri un nepārprotami atrunājot likumprojektā paredzētos atbalsta pasākumus  un norādot uz citiem atbalsta pasākumiem, kurus var noteikt Ministru kabinets atbilstoši likumprojektā ietvertajam deleģējumam.

-

Lūdzam izvērtēt un salāgot likumprojekta nosaukumu un tā mērķi. Norādām, ka nav skaidri saprotams, vai likumprojekta mērķis ir Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku mazināšana vai pārvarēšana.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. pantā ietverto likuma mērķi, izslēdzot norādi par tiesiskās kārtības noteikšanu. Skaidrojam, ka katrs likumprojekts tiek izstrādāts, lai sasniegtu noteiktu mērķi, piemēram, nodrošinātu cilvēku veselības un vides aizsardzību, nodrošinātu atklātību publisko iepirkumu procedūrās, nodrošinātu tiesisku, efektīvu, nepārtrauktu un demokrātiskai iekārtai atbilstošu Ministru kabineta darbību. Tātad mērķis ir noregulēt noteiktas tiesiskās attiecības, bet tiesiskā regulējuma noteikšana pati par sevi nav mērķis (pašmērķis).
Papildus aicinām saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 18.3. apakšpunktu likuma darbības jomu izdalīt un paredzēt atsevišķā pantā.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību likumprojekta 2. pantā izdalīt un atsevišķi norādīt uz nepieciešamo atbalstu produktivitātes nodrošināšanai. Norādām, ka tālāk likumprojekta tekstā atbalsts produktivitātes nodrošināšanai līdztekus atbalstam tirgus pārorientācijai netiek norādīts, līdz ar ko nav skaidrs, vai un kādos gadījumos šāds atbalsts tiks paredzēts, līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu vai sniegt atbilstošu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Lūdzam likumprojekta 2. pantā ietvert iekšējas atsauces uz šajā likumā noteiktajiem atbalsta pasākumiem un īpašo atbalsta mehānismu, norādot konkrētu(-as) minētā likuma vienību(-as), tādējādi atvieglojot likumprojekta (likuma) piemērošanu praksē.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 3. panta pirmo un trešo daļu. Paužam bažas, ka minētajās likumprojekta vienībās ietvertais regulējums šobrīd ir konstruēts nepamatoti plaši, kā rezultātā nav gūstama pārliecība, ka attiecīgais regulējums var nodrošināt mērķētu atbalstu, tai skaitā ņemot vērā:
pirmkārt, plašo tiesību subjektu loku, uz kuriem var tikt attiecināti 3. panta pirmajā un otrajā daļā ietvertie priekšnoteikumi. Salīdzinājumam norādām, ka arī degvielas cenas sadārdzinājums, kas radies saistībā ar Krievijas izraisīto militāro konfliktu, ietekmē (skar) saimnieciskās darbības veicējus un rada negatīvas ekonomiskas sekas, tomēr no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, vai atbalsts cita starpā paredzams arī šādos gadījumos;
otrkārt, grūtības izsekot atbalsta tiešu ietekmi uz sasniedzamo mērķi, proti, jau šobrīd normatīvajos tiesību aktos paredzēti noteikti mehānismi jaunu tirgu atrašanai u.c. atbalsta shēmas, kuras, pirmšķietami, varētu būt piemērotākas likumprojekta mērķa sasniegšanai par likumprojektā paredzētajiem atbalsta pasākumiem, kuri izriet no tā 3. panta pirmās daļas.
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, kā arī sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā. Uzsveram, ka nav atbalstāmi likumprojektā ietvertie atbalsta pasākumi, ciktāl tie nebalstās uz likumprojektā paredzētiem skaidriem, pamatotiem, pārbaudāmiem, izmērāmiem un caurspīdīgiem kritērijiem atbalsta piešķiršanai.

-

Lūdzam likumprojekta 3. panta pirmajā daļā un likumprojekta anotācijā skaidrot, kā izpaužas būtisks izmaksu pieaugums. Norādām, ka pretējā gadījumā minētā norāde uz būtisku pieaugumu ir neskaidra un subjektīva, kā rezultātā ir apdraudēta minētās likumprojekta vienības korekta un vienveidīga piemērošana praksē.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta 3. panta pirmo daļu, skaidri norādot, kas tiek piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, ņemot vērā, ka ar mehānismu saprotama sistēma, kuras ietvaros atbalsts varētu tikt piešķirts, savukārt atbalsts izpaužas, piemēram, granta vai citos veidos, t.i., atbalsta mehānisms pats netiek piešķirts. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. panta otrā daļa ir neskaidra un precizējama. Norādām, ka:
pirmkārt, minētā vienība ir neloģiska, jo pēc būtības paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, pakļaujot minēto noteikumu izdošanu saimnieciskās darbības veicējiem izvirzītām prasībām atbalsta saņemšanai;
otrkārt, no minētās vienības un likumprojekta kopumā skaidri neizriet, kas konkrēti atbalsta pieteicējam būs jāpamato (atbalsta pasākuma nepieciešamība vai kas cits), bet kas jāpierāda atbalsta saņemšanai.
Uzsveram, ka nav atbalstāms tāds atbalsta piešķiršanas mehānisms saimnieciskās darbības veicējiem, no kura izriet, ka atbalsta saņemšanai ir pietiekami pamatot, piemēram, nepieciešamību tirgus pārorientācijai, bet nav jāpierāda likumā paredzētu konkrētu kritēriju izpilde (nepieciešamības gadījumā paredzot un pamatojot noteiktas prezumpcijas), tai skaitā ņemot vērā, ka tādējādi pastāv pārkompensācijas risks un risks, ka attiecīgais atbalsta pasākums nesasniegs mērķi.

-

Likumprojekta 3. panta otro un trešo daļu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Norādām, ka šobrīd nav skaidrs, vai 3. panta otrā daļa paredz atsevišķu deleģējumu vai prasības attiecībā uz 3. panta trešajā daļā ietvertā deleģējuma saturu, tai skaitā nav skaidrs, vai ar atbalsta pasākumiem abās minētajās daļās saprotams viens un tas pats.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 3. panta otrajā daļā skaidrot, kā izpaužas ekonomisks dzīvotspējīgums, nepieciešamības gadījumā izdarot atbilstošu atsauci uz normatīvajiem aktiem maksātnespējas vai valsts atbalsta jomā.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta un tā anotācijas neizriet, kā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu radītās sekas ietekmes ziņā atšķiras no sekām, kas rodas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu, vienveidīgi raksturojot tiesiskos apstākļus, kas ir pamatā atbalsta pasākumu u.c. mehānismu noteikšanai (nepieciešamības gadījumā šos apstākļus likumprojektā nedublējot) vai alternatīvi lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu, ar ko atšķiras minētie tiesiskie apstākļi.

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā un tā anotācijā nav atrodams attiecīgi regulējums un skaidrojums par atbalsta pasākumu pakļaušanu termiņa ierobežojumiem, lūdzam izvērtēt un, piemēram, atbilstoši precizēt likumprojekta 5. panta pirmo daļu (nepieciešamības gadījumā arī citas likumprojekta normas) un tā anotāciju, attiecīgu termiņu nosakot un tādējādi nodrošinot nepārprotamu likumprojekta izteiksmi.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 5. panta trešajā daļā ietverto atsauci uz šā likuma 3. un 4. pantā noteiktajiem finanšu instrumentiem, ņemot vērā, ka abos minētajos pantos nav atrodamas tiešas norādes uz finanšu instrumentiem (tai skaitā no 3. panta neizriet, ka atbalsts var būt vienīgi finanšu instrumenta veidā). Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām tiesību normai ir jābūt skaidrai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par saviem pienākumiem un tiesībām.

-

Lūdzam salāgot likumprojekta anotācijā skaidroto likumprojekta mērķi ar likumprojekta 1. pantā ietverto mērķi.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.1. apakšpunktu lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu un pamatotu skaidrojumu par nepieciešamību un mērķi atbalsta pasākumu paredzēšanai likumprojektā saistībā ar Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekām, tai skaitā konkrētiem argumentiem par to, ka:
pirmkārt, ar attiecīgajiem pasākumiem iespējams sasniegt izvirzīto mērķi (proti, no likumprojekta anotācijas šobrīd neizriet cēloņsakarība starp piedāvātajiem atbalsta pasākumiem un likumprojekta mērķi, jo īpaši ņemot vērā, ka Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu sekām ir visaptveroša ietekme, bet anotācijā izvērstāk skaidrota vienīgi ietekme attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem saistībā ar metāla piegādēm);
otrkārt, nav alternatīvu risinājumu (līdzekļu), ar kuriem likumprojekta mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē (vismaz tikpat efektīvi), neizstrādājot likumprojektu, piem., no likumprojekta izriet, ka atbalsts saistībā ar “pieprasījuma samazināšanās” varētu izpausties kā finansējums jaunu tirgu atrašanai, tomēr nav sniegts izvērtējums, vai jau esošo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta shēmu ietvaros nebūtu nodrošināms attiecīgs atbalsts, nepieciešamības gadījumā paredzot tam papildu finansējumu (ņemot vērā LIAA kapacitāti un pieredzi, attiecīgo shēmu aprobēto struktūru, konkrētos mehānismus, iestrādes, pārstāvniecības u.c. elementus).
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu vai alternatīvi lūdzam likumprojekta tālākas virzības vietā piemērot citus līdzekļus likumprojektā ietvertā mērķa sasniegšanai.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, lai nodrošinātu ar likumu plānotos atbalstus (aizdevumu, garantiju, eksporta kredītu garantiju un pašu kapitāla fonda darbību) šobrīd nepieciešams likuma deleģējums, kas paredz akciju sabiedrībai Altum tiesības rīkoties un turpināt izsniegt atbalstu tai līdz šim piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kas bija novirzīti Covid-19 krīzes seku mazināšanai.  Minēto nosaka šā likumprojekta 6.panta ceturtā sadaļa. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka attiecīga likumprojekta vienība likumprojektā nav atrodama. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijā sniegto informāciju (tāpat līdzīgi likumprojekta anotācijā ietvertas nekorektas atsauces uz šā likuma 4. un 5. pantu, kuras nepieciešams atbilstoši precizēt), nepieciešamības gadījumā precizējot likumprojektu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļu papildināt ar izvērstu skaidrojumu par likumprojektā paredzētā deleģējuma nepieciešamību un būtību, tai skaitā skaidrojot, vai likumprojektā ietvertais pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un pamatots un vai nepieciešamo regulējumu - noteiktus atbalsta pasākumus, nevar ietvert pašā likumprojekta tekstā. Norādām, ka, ievērojot varas dalīšanas principu, nedz izpildvara, nedz tiesu vara nav tiesīga uzņemties likumdošanas funkciju, kas piekrīt likumdevējam. Tāpat arī likumdevējs nav tiesīgs pilnīgi vai daļēji atteikties no savām funkcijām, nododot tās izpildvarai nekonkrētu vai nesamērīgi plašu deleģējumu ceļā. (jautājumā par normatīvās iztulkošanas un varas dalīšanas principa savstarpējo mijiedarbību papildus sk. Satversmes tiesas 2003. gada 4. februāra sprieduma lietā Nr. 2002-06-01 “Par likuma “Par tiesu varu” 49. panta otrās daļas atbilstību Satversmes 1. un 83. pantam” secinājumu daļas 2.3. apakšpunktu, kā arī pārējos tiesas secinājumus.) Kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra spriedumu lietā Nr.2005-03-0306 pilnvarojumam Ministru kabinetam izdot noteikumus ir jābūt noteiktam skaidri un nepārprotami.
Ja nav iespējams sniegt attiecīgu skaidrojumu, lūdzam precizēt likumprojektu, izslēdzot attiecīgo pilnvarojumu un attiecīgo regulējumu ietverot likumprojektā.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām normatīvo tiesību aktu likuma nosaukumu veido lakonisku, lai uz to būtu ērti atsaukties un iegaumēt. Ņemot vērā, ka likumprojekta nosaukumā šobrīd mēģināts ietvert pilnīgi visu tā saturā ietilpstošo jomu, lūdzam apsvērt iespēju vispārināt likumprojektā paredzēto dažādo jautājumu uzskaitījumu ar kopēju, vienotu nosaukumu, piemēram, Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu un tā rezultātā piemēroto sankciju izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums, ņemot vērā, ka atbalsts tirgus pārorientācijai pēc būtības ir viens no līdzekļiem ekonomisko seku pārvarēšanai, līdzīgi kā produktivitātes nodrošināšana, uz kuru salīdzinājumā likumprojekta nosaukumā nav norādīts.

-