Projekta ID
24-TA-2678Atzinuma sniedzējs
Aizsardzības ministrija
Atzinums iesniegts
12.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK sēdes protokollēmuma projekts
Likumprojekts "Grozījumi Nacionālās drošības likumā"
Priekšlikums
1) Aizsardzības ministrija (turpmāk - AM) aicina nākamā gada laikā izvērtēt un definēt Krīzes vadības centra (turpmāk - KVC) lomu un funkcijas militāra apdraudējuma gadījumos un kara laikā.
2) Ņemot vērā grozījumos paredzēto Ministru kabineta (turpmāk – MK) atbildības detalizēšanu (23. pants), AM priekšlikums ir mainīt pastāvošo atbildības sadalījumu attiecībā uz Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas (turpmāk – VVAS) ieviešanas Latvijā vadīšanu un koordinēšanu. Šobrīd saskaņā ar MK 2019. gada 4. aprīļa rīkojumu Nr. 155 “Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu” VVAS ieviešana ir aizsardzības ministra pārvaldībā. Rīkojums nosaka visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidi un sastāvu, vispārīgus darba grupas uzdevumus, darba grupas vadītāja tiesības un nosaka AM kā darba grupas sekretariāta funkciju veicēju.
Tāpat arī saskaņā ar MK 2023. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 381 “Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai”, lai pārraudzītu un koordinētu visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas procesu pārnozaru un starpresoru līmenī un noteiktu prioritāros uzdevumus, ieviestu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadlīnijas sabiedrības noturības paaugstināšanai pret krīzēm, kā arī veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni un sadarbību visaptverošas valsts aizsardzības jomā, ir izveidota darba grupa visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai valsts sekretāru līmenī AM valsts sekretāra vadībā.
Ņemot vērā to, ka VVAS attiecas uz visu valsts pārvaldi un sabiedrību kopumā, kā arī VVAS būtību – stiprināt visas valsts noturību un veicināt gatavību risināt un pārvarēt krīzes – AM ieskatā VVAS ieviešanas vadīšanu un koordinēšanu, tostarp, VVAS ministru līmeņa darba grupas vadīšanu, būtu jāveic Ministru prezidentam. Ministru prezidenta vadība sekmētu jautājuma stratēģisko pārraudzību, atvieglotu veicamo uzdevumu deleģēšanu un potenciāli uzlabotu to izpildi. Savukārt, valsts sekretāru līmeņa darba grupas vadīšanu būtu jāveic KVC vadītājam. Atbilstoši, KVC būtu jāpārņem abu VVAS darba grupu sekretariāta funkciju izpildi no AM.
Attiecīgi, lūdzam papildināt MK rīkojuma projektu šādi:
2) Ņemot vērā grozījumos paredzēto Ministru kabineta (turpmāk – MK) atbildības detalizēšanu (23. pants), AM priekšlikums ir mainīt pastāvošo atbildības sadalījumu attiecībā uz Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas (turpmāk – VVAS) ieviešanas Latvijā vadīšanu un koordinēšanu. Šobrīd saskaņā ar MK 2019. gada 4. aprīļa rīkojumu Nr. 155 “Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu” VVAS ieviešana ir aizsardzības ministra pārvaldībā. Rīkojums nosaka visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas izveidi un sastāvu, vispārīgus darba grupas uzdevumus, darba grupas vadītāja tiesības un nosaka AM kā darba grupas sekretariāta funkciju veicēju.
Tāpat arī saskaņā ar MK 2023. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 381 “Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai”, lai pārraudzītu un koordinētu visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas procesu pārnozaru un starpresoru līmenī un noteiktu prioritāros uzdevumus, ieviestu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadlīnijas sabiedrības noturības paaugstināšanai pret krīzēm, kā arī veicinātu nozaru ministriju vienotu izpratni un sadarbību visaptverošas valsts aizsardzības jomā, ir izveidota darba grupa visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai valsts sekretāru līmenī AM valsts sekretāra vadībā.
Ņemot vērā to, ka VVAS attiecas uz visu valsts pārvaldi un sabiedrību kopumā, kā arī VVAS būtību – stiprināt visas valsts noturību un veicināt gatavību risināt un pārvarēt krīzes – AM ieskatā VVAS ieviešanas vadīšanu un koordinēšanu, tostarp, VVAS ministru līmeņa darba grupas vadīšanu, būtu jāveic Ministru prezidentam. Ministru prezidenta vadība sekmētu jautājuma stratēģisko pārraudzību, atvieglotu veicamo uzdevumu deleģēšanu un potenciāli uzlabotu to izpildi. Savukārt, valsts sekretāru līmeņa darba grupas vadīšanu būtu jāveic KVC vadītājam. Atbilstoši, KVC būtu jāpārņem abu VVAS darba grupu sekretariāta funkciju izpildi no AM.
Attiecīgi, lūdzam papildināt MK rīkojuma projektu šādi:
Piedāvātā redakcija
“Aizsardzības ministrijai, sadarbībā ar Krīzes vadības centru, divu mēnešu laikā no likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” spēkā stāšanās dienas veikt grozījumus: 1) Ministru kabineta 2019. gada 4.aprīļa rīkojumā Nr. 155 “Par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupu”, paredzot Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas Latvijā vadīšanu un koordinēšanu nodot Ministru prezidenta atbildībā un visaptverošas valsts aizsardzības jautājumu koordinācijas darba grupas sekretariāta funkciju nodošanu Krīzes vadības centram; 2) Ministru kabineta 2023. gada 22. jūnija rīkojumā Nr. 381 “Par darba grupas izveidi visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai”, paredzot valsts sekretāru līmeņa darba grupas visaptverošas valsts aizsardzības ieviešanas uzraudzībai un koordinācijai vadīšanu un koordinēšanu nodot Krīzes vadības centra vadītāja atbildībā un darba grupas sekretariāta funkciju nodošanu Krīzes vadības centram”.
