Atzinums

Likumprojekta 1. pantā paredzēts papildināt 5. panta otro daļu ar 10. punktu, kurš nosaka dzīvnieka īpašnieka pienākumu nodrošināt dzīvnieka izsekojamību tā atsavināšanas laikā citai personai.

No anotācijas izriet, ka ar dzīvnieka izsekojamības nodrošināšanu ir saprotama dzīvnieka apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija datubāzē. Kārtību, kādā tas tiek nodrošināts, jau nosaka Veterinārmedicīnas likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 359 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3. punktu normatīvā akta projekta tekstā neiekļauj normas, kas ir deklaratīvas vai dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Likumprojekta 1. pantā paredzētais regulējums no vienas puses, ir deklaratīvs, jo nav noteikts tā īstenošanas mehānisms (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/81), un, no otras puses, tas arī dublē jau esošu regulējumu. Līdz ar to šāda norma nebūtu iekļaujama likumprojekta tekstā.
 

-

Ne no projekta, ne arī projekta anotācijas nav saprotams, kas šajā gadījumā tiek apzīmēts ar ''kārtību''. Vēršam uzmanību, ka Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (plašāk skat., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu).

-

Likumprojekta 5. pantā paredzēts papildināt III nodaļu ar 18.³ pantu, kura pirmā daļa nosaka: “Atsavinot mājas (istabas) dzīvnieku, aizliegts maldināt nākamo īpašnieku par dzīvnieka veselības stāvokli.”

Lūdzam izvērtēt šīs normas nepieciešamību, tā kā civiltiesisko darījumu pamatā jebkurā gadījumā ir jābūt patiesai un brīvi izteiktai gribai. Tā, saskaņā ar Civillikuma 1440. pantu, lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi - bez maldības, viltus vai spaidiem. Tātad maldība ir uzskatāma par darījuma dalībnieka gribas izteikuma defektu, kurš var ietekmēt darījuma spēkā esamību.

Faktiskā maldība Civillikuma 1441. panta izpratnē var rasties ziņu trūkuma dēļ vai tad, ja ir nepietiekošas ziņās par kādiem faktiskiem apstākļiem. Faktiskā maldība var radīt, piemēram, nepareizu priekšstatu par darījuma priekšmetu, tā īpašībām. Darījumos par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu par maldību varētu uzskatīt nepatiesu ziņu norādīšanu ne vien par dzīvnieka veselības stāvokli, bet arī, piemēram, par dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti un citām īpašībām. Likumprojekta 5. pantā iekļautā norma - 18.³ panta pirmā daļa – nepamatoti sašaurina izpratni par to, kas var būt uzskatāms par maldību mājas (istabas) dzīvnieku atsavināšanas darījumos.  

Vienlaikus lūdzam izvērtēt iespēju papildināt 18.³ panta otrās daļas 3. punktu, paredzot, ka Ministru kabinets ne vien nosaka informāciju attiecībā uz dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti, apzīmēšanu un reģistrāciju, kas norādāma sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai, bet arī informāciju par dzīvnieka veselības stāvokli attiecīgi papildinot anotāciju.
 

-

Vēršam uzmanību, ka, papildinot jau spēkā esošu normu, jaunajiem papildinājumiem ir jāiekļaujas normā tā, ka tas veido loģisku teikumu. Šajā gadījumā tas nav ievērots. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt attiecīgo normu.

-

Lai Valsts policija varētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu tik specifiskā nozarē, tai ir jābūt apveltītai ar nepieciešamajām zināšanām nozarē. Lai arī anotācijā ir norādīts, ka Valsts policijas amatpersonām piemīt attiecīgās zināšanas, nav skaidrs, kā Zemkopības ministrija ir izdarījusi attiecīgo secinājumu. Proti, kādi apstākļi un/vai apmācības liecina par Valsts policijas amatpersonu zināšanām dzīvnieku aizsardzības sfērā.

-

Normām ir jābūt pēc iespējas saprotamākām, tāpēc, lai normu būtu vieglāk uztvert, aicinām 18.³ panta otrās daļas 1. punktu precizēt, paredzot minimālo un/vai maksimālo dzīvnieku atsavināšanas vecumu.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka ''kārtība'' apzīmē procesuālus jautājumus. Ievērojot minēto, aicinām apsvērt, vai šajā gadījumā attiecībā uz 18. ⁴ panta 4.punktu pilnvarojumā nevajadzētu paredzēt ''prasības'', nevis ''kārtību''.

-