Atzinums

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību veidlapas paraugu noteikt kā projekta pielikumu. Vēršam uzmanību, ka ministrijām sava resora ietvaros ir nepieciešams izvērtēt tos Ministru kabineta tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram, valsts sekretāram vai citas valsts iestādes vadītājam. Izvērtējumā, cita starp, ņemt vērā iespēju atteikties no tāda regulējuma virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā, kas nosaka specifiskas procedūras vai tehniskās prasības, kas skar šauru personu loku, un neskar privātpersonu pienākums un tiesības, kā arī no iestāžu veidlapu un maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas Ministru kabinetā (skat. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2025. gada 26. novembra sanāksmes protokolu Nr.2 1.§ 2.2.punktu).
 Valsts kanceleja ir norādījusi, ka nozares institūcijām ir jāizvērtē nepieciešamība veidlapas noteikt Ministru kabineta līmenī, kā risinājumu piedāvājot Ministru kabineta noteikumos ietvert tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt veidlapas dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt institūcijas tīmekļvietnē vai informācijas sistēmā (skat. Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmes protokolu Nr. 3 2. §.).

-

Par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības iekļauj un izslēdz no jaunatnes organizāciju saraksta, un jaunatnes organizāciju sarakstā iekļaujamām ziņām” (turpmāk – projekts) izsakām šādus iebildumus.
Piedāvājam izvērtēt un precizēt projekta 6. punktā un turpmāk projektā paredzēto regulējumu par iesniegumu vērtēšanas komisiju veidošanu un to kompetenci. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likumā (turpmāk - APL) noteiktajam administratīvo procesu veic un lēmumu pieņem iestāde. Atsevišķos gadījumos šāda kompetence var būt privātpersonai. Projektā paredzētajos gadījumos administratīvo procesu veiks Izglītības un zinātnes ministrija. Attiecīgi arī atbildība par pieņemto lēmumu būs ministrijai, neatkarīgi no atsevišķu tās amatpersonu vai struktūrvienību iesaistes. Tādējādi tiesiskais regulējums par iestādes iekšējām procedūrām – dokumentu plūsmu, lēmumu pieņemšanas struktūrvienību, procedūru vai termiņiem arī administratīvā procesa ietvaros jānosaka ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, nevis Ministru kabineta noteikumiem. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā tiesisko regulējumu par iesniegumu vērtēšanas komisiju neveidot.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību veidot iesniegumu vērtēšanas komisiju, lai pieņemtu lēmumu par biedrības ierakstīšanu jaunatnes organizāciju sarakstā. Norādāms, ka komisijai nav jāizvērtē ļoti apjomīgi un daudz dokumenti, bet tikai tas, vai iesniegums ir aizpildīts pilnībā un vai biedrības statūti atbilst Jaunatnes likumā minētajiem kritērijiem. Tāpat biedrības, kas pieteiktos jaunatnes organizācijas statusam nevarētu būt pēc skaita daudz. Līdz ar to, lūdzam sniegt anotācijā pamatotu skaidrojumu šādas vērtēšanas komisijas nepieciešamībai.

-

Projekta 14. punktu nepieciešams svītrot, jo šajā punktā tiesiskais regulējums par lēmumu paziņošanu un spēkā stāšanos dublē APL 70. pantā un Paziņošanas likuma 9. pantā noteikto. Atbilstoši tiesību normu hierarhijai Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujama likuma normu dublēšana.

-

Piedāvājam izvērtēt un precizēt projekta III.nodaļā esošo regulējumu par administratīvo procesu, lai tas atbilstu Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumu Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 20. un 21. punktā noteiktajai tiesiskuma nodrošināšanas kārtībai, proti, ministrijas ietvaros veidot divpakāpju sistēma, kurā būtu noteikta pieņemtā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana. Šobrīd projekta 15. punkts paredz tikai lēmuma pārsūdzēšanu, bet tā atbilstoši APL noteiktajam ir vēršanās tiesā. Papildus norādām, ka administratīvā akta adresātam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt jebkuru administratīvo aktu, arī labvēlīgus lēmumus, lai panāktu vēl labvēlīgāku lēmumu, tādēļ tiesiskajā regulējumā par lēmuma apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu nevar norādīt konkrētus lēmumu veidus. Līdzīgi nepieciešams precizēt projekta 23. punktu, kurš šobrīd arī paredz lēmuma pārsūdzēšanu.

-

Lūdzam sniegt anotācijā skaidrojumu kā ministrija šīs tiesības realizēs, lai nepārprotami būtu skaidras ministrijas tiesības šādu pārbaužu veikšanā.

-

Lūdzam izvērtēt vai šī norma atbilst Jaunatnes likuma 6.panta otrajā daļā ietvertajam deleģējumam un atbilstoši precizēt projektu.

-