Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Jonizējošā starojuma avotu fiziskās aizsardzības prasības” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projektā esošo regulējumu par jonizējošā starojuma avotu īpašnieku (turētāju) sadarbību ar Valsts drošības dienestu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt atbilstoši likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (turpmāk – likums) 9. panta ceturtās daļas 1. punktā noteiktajam pilnvarojumam, kas paredz prasības jonizējošā starojuma avotu fiziskajai aizsardzībai. Tādējādi nepieciešams izvērtēt, cik lielā mērā institūciju sadarbības nosacījumi, piemēram, dažādas vispārīga rakstura konsultācijas (projekta 8. punkts) tiek interpretētas kā konkrētu objektu fiziskās aizsardzības prasības. Tāpat arī dažādas darbinieku pārbaudes (projekta 25. punkts) Valsts drošības dienestā nav šajā projektā detalizēti aprakstāmas darbības. Regulējums būs pietiekams, ja projektā tiks norādīts, ka “… sniedz atzinumu par personas atbilstību”. Vēršam uzmanību, ka jonizējošā starojuma avoti arī vienlaikus var būt kritiskās infrastruktūras objekti un šādiem objektiem aizsardzības prasības, sadarbība ar valsts drošības iestādēm un šo iestāžu kompetence aizsardzības prasību nodrošināšanā tiek veidotas saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr.508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” (turpmāk – Kritiskās infrastruktūras noteikumi). Izņēmums varētu būt Kritiskās infrastruktūras noteikumu 24. punktā noteiktais par jonizējošā starojuma objektu drošības vai aizsardzības plānus izstrādi un saskaņošanu attiecīgo nozari reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, piedāvājam projektu atbilstoši precizēt. Vienlaikus projekta anotācijā nepieciešams sniegt izvērstu informāciju par kritiskās infrastruktūras objektu un jonizējošā starojuma avotu klasifikācijas kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm, tādējādi skaidrot tiesību normu sistēmu, lai dažādos Ministru kabineta noteikumos esošais tiesiskais regulējums nepārklātos.  

-

Projekta 23. punktā esošo regulējumu par aizliegumiem personai strādāt ar jonizējošā starojuma avotiem, ja netiek izpildīti dažādi nosacījumi – sniegtas ziņas par sevi, nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka šāda norma paredz Latvijas Republikas Satversmes 106. pantā noteikto nodarbošanās tiesību ierobežojumu un šādu ierobežojumu atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116. pantam var noteikt ar likumu. Ievērojot minēto, vispirms likuma V nodaļā “Prasības darbiniekiem, strādājot ar jonizējošā starojuma avotiem” nepieciešams iekļaut nodarbošanās ierobežojumus personām ar atkarībām un psihiskām saslimšanām vai sodāmību. Tikai pēc tam Ministru kabineta noteikumos var paredzēt personai pienākumu iesniegt darba devējam atbilstošus medicīniska rakstura vai valsts pārvaldes dokumentus.  

-

Visā projekta tekstā esošo regulējumu par “apsardzes dienestu” un tā kompetenci piedāvājam izvērtēt un precizēt atbilstoši Apsardzes darbības likumā noteiktajam regulējumam, kas paredz, ka ar apsardzes darbību nodarbojas apsardzes komersanti un iekšējās drošības dienesti. Tieslietu ministrijas ieskatā apzīmējums “apsardzes dienests” ir novecojis un šāda veida normatīvajā aktā tiešā veidā nav izmantojams. Varam pieļaut, ka projektā tiek izmantots apzīmējums "apsardzes dienests", bet tad projekta sākumā, pirmajā normā, kurā tas tiek izmantots, regulējums jāizsaka atbilstoši vārdkopu saīsināšanas juridiskās tehnikas prasībām, proti, šāds saīsinājums būs atrunāts un izmantots konkrētos Ministru kabineta noteikumos Ievērojot minēto, piedāvājam projektu atbilstoši precizēt.  

-

Projekta 71. punktā esošo regulējumu par Iekšlietu ministrijas kompetenci apsardzes dienesta norīkošanā 1. kategorijas jonizējošā starojuma avotiem nepieciešams izvērtēt kopsakarā ar Kritiskās infrastruktūras noteikumu 33. punktā noteikto, kas paredz ka A kategorijas kritiskās infrastruktūras fiziskās drošības pasākumu nodrošināšanas īstenotāju nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu. Tieslietu ministrijas ieskatā dažādu likuma pilnvarojumam atbilstošu darbību apzīmēšanai projektā ieteicams vairāk izmantot vispārīgas ārējās atsauces par kritiskās infrastruktūras tiesiskā regulējuma piemērošanu. Tādējādi tiks nodrošināta jonizējošā starojuma drošības prasību tiesiskā regulējuma sistematizācija un pārskatāmība.  

-

Projektā ietvertas atsauces uz starptautiskām instrukcijām, noteikumiem, kodeksiem u.tml. dokumentiem (piemēram, bet ne tikai, projekta 104.1. apakšpunktā "ICAO tehniskā instrukciju par drošu bīstamo kravu pārvadāšanu pa gaisu", 104.3. apakšpunktā "Starptautiskie kuģu un ostas iekārtu drošības kodeksa drošības noteikumi, Starptautisko bīstamo kravu jūras kodekss; sk. arī 105. punktu un projekta 1. pielikumu). Lūdzam skaidrot šādu dokumentu juridiski saistošo raksturu. Uzsveram, ka, pirmšķietami, šādi dokumenti nav uzskatāmi par juridiski saistošiem attiecībā uz privātpersonām, ja netiek norādītas konkrētas starptautiskās saistības, no kurām izriet dokumentu juridiski saistošais raksturs. Norādām, ka projektā nedrīkst atsaukties uz un uzlikt par pienākumu indivīdam ievērot juridiski nesaistošus dokumentus. Attiecīgi lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā vai svītrot atsauces uz minētajiem dokumentiem. Vienlaikus, konstatējot konkrētas starptautiskās saistības, lūdzam aizpildīt projekta anotācijas 5.2. sadaļu un 5.5. sadaļas 2. tabulu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu. Lūdzam aizpildīt minēto anotācijas sadaļu arī attiecībā uz starptautiski saistošiem dokumentiem, uz kuriem projektā ietvertas atsauces (piemēram, projekta 104.1. apakšpunktā ietverta atsauce uz Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 17. un 18. pielikumu), raksturojot ar projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskā dokumenta.

Papildus, ņemot vērā minēto, paužam bažas, ka projekta 104. un 105. punkts daļēji dublē Bīstamo kravu aprites likuma 3. panta trešo, piekto un sesto daļu. Attiecīgi lūdzam attiecīgo projekta regulējumu, ciktāl tas tiek dublēts, svītrot, vai sniegt skaidrojumu.

Norādām arī, ka, ja ar "piemērojamiem [..] noteikumiem" u.tml. frāzēm domāti tālāk uzskaitītie starptautiskie dokumenti, aicinām frāzi svītrot kā lieku.

-

Aicinām anotācijas 5.3. sadaļā sniegt izvērstāku informāciju, ņemot vērā arī citstarp anotācijas 1.3. sadaļā ietvertos skaidrojumus par projekta atbilstību starptautiskajiem dokumentiem. Vienlaikus norādām, ka informācija par konkrētu starptautisko tiesību aktu vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentu noteikto saistību izpildi ietverama anotācijas 5.2. sadaļā un 5.5. sadaļas 2. tabulā.

-