Atzinums

1. Informatīvā ziņojuma 1. sadaļa "eIDAS 2.0 regulas mērķis un prasības". 

Informatīvā ziņojuma 11. lpp. ir norādīts, ka: "lai sasniegtu eIDAS 2.0 regulas mērķi par e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu jomas attīstību pārrobežu līmenī, ar eIDAS 2.0 regulu tiek paredzēti arī citi būtiski nosacījumi [..] 4) noteikts maksimālais administratīvais naudas sods kvalificētiem un nekvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem par regulas pārkāpumiem (eIDAS 2.0 regulas 16. pants)". 

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa regulas (ES) 2024/1183, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes satvara izveidi (turpmāk – eIDAS 2.0 regula) 44. apsvērumā ir ietverts nosacījums, ka: "lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas izpildi, būtu jānosaka administratīvo naudas sodu maksimālā apmēra minimums gan kvalificētiem, gan nekvalificētiem uzticamības pakalpojumu sniedzējiem. Dalībvalstīm būtu jāparedz iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi. Nosakot sankcijas, būtu pienācīgi jāņem vērā skarto subjektu lielums, to uzņēmējdarbības modeļi un pārkāpumu smagums".  

Lūdzam precizēt ziņojumu atbilstoši eIDAS 2.0 regulā esošajam sankciju regulējumam (noteic minimāli nepieciešamo naudas soda maksimālo apmēru) un  44. apsvēruma otrajā teikumā minētajam. 

2. Informatīvā ziņojuma 4.4. sadaļa "Sankcijas uzticamības pakalpojumu sniedzējiem".

2.1. Informatīvā ziņojuma 4.4. sadaļā ir norādīts, ka  "DDUK veic eIDAS regulā un EDL noteiktās uzraudzības iestādes funkcijas un uzdevumus, tāpēc tai  jābūt tiesībām ierosināt naudas soda uzlikšanu par eIDAS regulas prasību neievērošanu, kas ir administratīvais akts. Saskaņā ar DDUK nolikuma 14. punktu, DDUK izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā" 

Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu vai skaidrot vārdu savienojuma "ierosināt naudas soda uzlikšanu" lietojumu informatīvā ziņojuma ietvaros. Gadījumā, ja Digitālās drošības uzraudzības komiteja  (turpmāk – DDUK) veic uzraudzības iestādes funkcijas un konstatē iespējamu pārkāpumu, tad tā atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 116. pantam ziņo tai iestādei, kuras amatpersonas var veikt procesu. Visticamāk, šī iestāde būs Aizsardzības ministrija (kā tas nojaušams no informatīvā ziņojuma). Ziņošana par iespējamu pārkāpumu nav uzskatāma par  "ierosinājumu naudas soda uzlikšanai" un par administratīvu aktu. 

Turklāt eIDAS 2.0 regulas 16. panta 3. punktā paredzēts: "Atkarībā no dalībvalstu tiesību sistēmas noteikumus par administratīvajiem naudas sodiem var piemērot tādā veidā, ka naudas sodu ierosina kompetentā uzraudzības iestāde un uzliek kompetentās valstu tiesas. Šādu noteikumu piemērošana minētajās dalībvalstīs nodrošina, ka minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un ka tiem ir līdzvērtīga ietekme kā administratīvajiem naudas sodiem, ko tieši piemēro uzraudzības iestādes."  

Tādējādi administratīvo sodu piemērošana tiek atstāta ES dalībvalstu kompetencē, ievērojot to tiesību sistēmai raksturīgās iezīmes. Regulā lietotā izteiksme "naudas sodu ierosina" ir pielāgojama Latvijas tiesību sistēmai.

Papildus vēršam uzmanību, ka uzraudzība un sodīšana ir divas patstāvīgas un krasi nošķiramas funkcijas. ES tiesību aktos šie termini var būt lietoti atšķirīgā izpratnē, taču Latvijā uzraudzība (kontrole) ir norobežojama no sodīšanas. Uzraudzība izpaužas dažādās pārbaudēs, informācijas iegūšanā u. tml. Sodīšana var būt viens no rezultātiem uzraudzības procesā konstatētam iespējamam pārkāpumam, bet šie procesi nav nesaraujami saistīti. Uzraudzīt un sodīt var dažādas iestādes. Praksē biežāk tā ir viena iestāde, bet nav izslēgts un dažkārt var būt pat vēlams, lai tās būtu atšķirīgas iestādes.

Tieslietu ministrija norāda, ka DDUK nevar būt faktiskā institūcija, kura piemērotu administratīvo atbildību. Administratīvā pārkāpuma procesu var veikt, tostarp piemērot sodu, kāda no Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonām. Tās ir tiešās pārvaldes iestādes un atsevišķas pašvaldības iestādes. Tāpat koleģiāla institūcija sodu piemērošanai nav nedz nepieciešama, nedz ir efektīva (resursu patēriņš, procesam nepieciešamais laiks u. tml.).  

DDUK ir aizsardzības ministra izveidota koleģiāla institūcija, kur citastarp iesaistīti arī atvasinātu publisku personu veidojumi. Tā nav sodīšanai piemērota institūcija, ievērojot koleģiālo raksturu, institūcijas sastāvu, padotību tieši ministram u. tml. Teorētiski nav izslēgta iespēja, ka Administratīvās atbildības likuma 115. pantā ietvertu, piemēram, Aizsardzības ministriju kā iestādi, kas var veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tad kompetenci veikt administratīvā pārkāpuma procesu Aizsardzības ministrijas amatpersonām varētu paredzēt nozares likumā. Tāpat var izvēlēties arī kādu no jau Administratīvās atbildības likuma 115. pantā esošajām iestādēm.

2.2. Informatīvā ziņojuma 25. lpp. ir ietverts šāds uzdevums, kuru plānots nodot DDUK kompetencē: "Papildus jānorāda, ka, lai nodrošinātu skaidru un prognozējamu uzraudzības mehānismu, būtu nepieciešams speciālajā likumā, t. i., DDUK nolikumā noteikt, kādos gadījumos DDUK piemēro brīdinājumu, un kādos naudas sodu, subjektam pārkāpjot eIDAS regulas prasības. Papildus nepieciešams FPEIL paredzēt attiecīgo deleģējumu iepriekš minēto normu iekļaušanai MK noteikumos – DDUK nolikumā."
 
DDUK uzdevumi un fukcijas ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 1. novembra noteikumos Nr. 695 "Digitālās drošības uzraudzības komitejas nolikums".  Pārkāpuma saturs  un piemērojamie sodi ir jānoteic formālajam likumdevējam (Saeimai)! Nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai pārvaldes iestāde. Ministru kabinets nevar regulēt ar sodiem un to sekām saistītus jautājumus. Līdz ar to tieši likumā jābūt precīzi un izsmeļoši noteiktām pārkāpuma pazīmēm tā, lai jebkura persona varētu saprast pārkāpuma būtību un paredzēt vismaz sodīšanas risku.
Ir iespējama situācija, ka administratīvo atbildību piemēro par Ministru kabineta noteikumos ietvertas normas pārkāpumu (citiem vārdiem, korespondējošā norma var būt arī Ministru kabineta noteikumu norma). Taču arī šajā gadījumā pārkāpumam (tā būtiskajām pazīmēm) un piemērojamam sodam jābūt noteiktam likumā. Savukārt Ministru kabineta noteikumi tikai detalizētu pārkāpuma iespējamās izpausmes. Turklāt arī tādā gadījumā likumā jābūt ārkārtīgi precīzam pilnvarojumam (kādus jautājumus Ministru kabinets var regulēt, kādi kritēriji, vadlīnijas utt. tam jāievēro). Institūcijas nolikums, kā tās struktūru un darbību regulējošs tiesību akts, principā nav piemērots, lai tajā ietvertu šāda veida regulējumu.

Ievērojot minēto, DDUK nolikumā nav pieļaujams noteikt gadījumus, kad piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Pārkāpumi un par tiem piemērojamie sodi, kā arī kompetence administratīvā pārkāpuma procesā, ir likumā regulējami jautājumi.

3. Informatīvā ziņojuma 5. sadaļa "Nepieciešamais normatīvais regulējums un grozījumi esošajos tiesību aktos".

Informatīvā ziņojuma 29. lpp. ir norādīts, ka DDUK nolikumā ir nepieciešams  "noteikt soda apmēra piemērošanas apmēra noteikumus kvalificētiem uzticamības pakalpojuma sniedzējiem". 

Kā jau iepriekš minēts, atbildības regulējumu, tostarp soda apmērus, pārkāpumus, soda sekas var noteikt tikai likumdevējs. Ministru kabinets (izpildvara) nedrīkst regulēt ar sodiem saistītus jautājumus. 

Atbilstoši 5. sadaļas 9. punktam (30. lpp.) ir paredzēts veikt grozījumus Administratīvās atbildības likumā. Proti, ir plānots noteikt Aizsardzības ministriju publisko personu iestāžu sarakstā, kuras ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Tieslietu ministrijai nav konceptuālu iebildumu pret šiem grozījumiem. Vienlaikus norādām, ka iesniegt  priekšlikumus grozījumiem Administratīvās atbildības likumā var Aizsardzības ministrija. Tieslietu ministrijas sniegs atbalstu kompetences ietvaros. 

Informatīvajā ziņojumā un lēmuma projektā nav paredzams, ka Tieslietu ministrija ir atbildīga par šāda veida grozījumiem Administratīvās atbildības likumā. Tas ir attiecīgās nozares ministrijas pienākums, kuras amatpersonas vai kuras padotībā esošas iestādes amatpersonas veiks administratīvā pārkāpuma procesu.

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu. 

 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.panta otrajai daļai privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Attiecīgi lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu par tiesisko pamatu, uz kuru balstās lēmuma projekta 2. punktā paredzēto uzdevumu deleģēšana valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", norādot attiecīgo ārējo normatīvo aktu. Ja attiecīgu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt lēmuma projekta 2. punktu.

-

Informatīvā ziņojuma (14. lappusē) norādīts, ka: "eIDAS 2.0 regulas 5.a panta 2. punkts nosaka, ka nacionālo EDIM var nodrošināt vienā vai vairākos no šādiem veidiem: a)tiešā veidā dalībvalsts; b)atbilstīgi dalībvalsts pilnvarojumam; c)neatkarīgi no dalībvalsts, bet minētā dalībvalsts tos atzīst. Ņemot vērā to, ka VARAM ar rīkojumu uzdeva nodrošināt EDIM risinājuma ieviešanas organizēšanu valsts aģentūrai – VDAA, tad uzskatāms, ka Latvijā EDIM tiks nodrošināts tiešā veidā.". Saistībā ar minēto aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar pamatojumu izvēlei EDIM nodrošināt tiešā veidā.
Papildus informatīvā ziņojuma 3.2. sadaļā (19. lappusē) norādīts, ka pirmšķietami neviena no Latvijā esošajām sertifikācijas struktūrām nespētu izpildīt īstenošanas regulas par sertifikāciju 9. panta prasības, papildus norādot, ka Latvija varētu izmantot citas ES dalībvalsts akreditētu atbilstības novērtēšanas struktūru. Aicinām papildināt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu par citas dalībvalsts akreditācijas atzīšanas iespējām, tās darbības tvērumu, kā arī norādot uz LATAK lomu kā nacionālajai akreditācijas iestādei šādā sadarbībā (sk. arī informatīvā ziņojuma 21. lappusē iekļauto informāciju, kas aptver Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionu, balstoties uz NOBID projektā norādīto), lai pamatotu regulas prasību ievērošanu.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt informatīvā ziņojuma 16. lappusē norādīto informāciju attiecībā uz atribūtiem ar eIDAS 2.0 regulas 45.e panta 1. punktā un VI pielikumā norādīto, proti, par nepieciešamību dalībvalstīm veikt pasākumus attiecībā uz atribūtu verificēšanu un attiecīgo termiņu šādu pasākumu ieviešanai.

-

Aicinām precizēt informatīvā ziņojuma 6. lappusē (un informatīvā ziņojuma atsaucēs) iekļautās atsauces uz Eiropas Komisijas īstenošanas regulām, noformējot tās atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 170.-172. punktam, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē. Piemēram, Eiropas Komisijas 2025. gada 6. maija Īstenošanas regula (ES) 2025/848, kas nosaka noteikumus par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 piemērošanu maka atkarīgo pušu reģistrēšanai.

-

Ziņojuma tekstā ir atrodama norāde uz juridiskās personas EDIM. Vienlaikus no ziņojuma nav saprotams, kā paredzēts nodrošināt EDIM izsniegšanu juridiskajām personām, kā to paredzēts izmantot attiecībā uz juridiskajām personām un kā tas funkcionēs, proti, nav saprotama juridiskās personas EDIM juridiskā nozīme un lietojums.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt ziņojumu ar attiecīgu skaidrojumu.

 

-