Atzinums

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) birojs, atkārtoti izvērtējot tiesību akta projektu TAP 25-TA-2881 un Veselības ministrijas sniegtos skaidrojumus par izteiktajiem iebildumiem, pauž nepiekrišanu projekta tālākai virzībai esošajā redakcijā.
Lai gan Veselības ministrija formāli ir norādījusi, ka iebildumi ir ņemti vērā un anotācija ir papildināta, LVSADA secina, ka pēc būtības lielākā daļa iebildumu nav risināti, bet gan aizstāti ar vispārīgiem un deklaratīviem skaidrojumiem, kas nenodrošina skaidru, pārskatāmu un tiesiski noteiktu reorganizācijas ietekmes izvērtējumu.
Joprojām nav sniegta konkrēta un detalizēta informācija par plānoto amatu struktūru pēc reorganizācijas, tai skaitā par administratīvo un atbalsta funkciju darbinieku skaitu, amatu saglabāšanu vai konsolidāciju. Norāde, ka reorganizācijas mērķis nav samazināt nodarbinātību, pati par sevi nav uzskatāma par pietiekamu garantiju darbinieku tiesiskajai paļāvībai, jo netiek analizētas faktiskās strukturālās izmaiņas un to ietekme uz nodarbinātību.
Tāpat nav skaidri definēts personāla pārvaldības modelis pēc reorganizācijas. Veselības ministrijas norāde, ka lēmumi tiks pieņemti kapitālsabiedrības pārvaldības ietvaros, nenosaka konkrētu kompetenču sadalījumu, lēmumu pieņemšanas kārtību un kritērijus attiecībā uz štatu vietu izveidi, likvidāciju, darba slodzēm un atalgojuma politiku. Šāda neskaidrība rada būtisku tiesiskās paļāvības risku un potenciālus darba tiesisko attiecību strīdus.
Attiecībā uz administratīvo funkciju centralizāciju Veselības ministrija ir sniegusi vispārīgus apgalvojumus par reģionālās kapacitātes saglabāšanu, tomēr nav noteikti konkrēti mehānismi vai minimālās prasības, kas nodrošinātu ārstniecības iestāžu operativitāti un funkcionālo autonomiju reģionos. Līdz ar to saglabājas risks, ka centralizācija var negatīvi ietekmēt ārstniecības procesa organizāciju.
LVSADA arī konstatē, ka nav sniegts pietiekami skaidrs regulējums par laboratorijas un diagnostikas pakalpojumu organizāciju pēc reorganizācijas. Vispārīga norāde, ka pakalpojumu pieejamība netiks pasliktināta, nav uzskatāma par pietiekamu garantiju pacientu drošībai un savlaicīgai diagnostikai.
Tāpat projektā joprojām nav skaidri noteikts maksas pakalpojumu un finanšu plūsmu modelis, kā arī tā ietekme uz ārstniecības iestāžu darbību un darbinieku motivācijas sistēmu. Veselības ministrijas skaidrojumi šajā jautājumā ir vispārīgi un nenodrošina caurskatāmu finanšu pārvaldības modeli pēc reorganizācijas.
Sociālā dialoga nodrošināšana reorganizācijas procesā nav uzskatāma par pietiekamu, jo Veselības ministrijas norādītās tikšanās ar ārstniecības iestāžu pārstāvjiem un darbiniekiem pilnībā neaizstāj sociālā dialoga būtību. Sociālais dialogs paredz savlaicīgu un pēc būtības vērstu konsultēšanos ar darba ņēmēju pusi, proti, arodbiedrībām, nodrošinot līdzsvarotu pušu iesaisti lēmumu pieņemšanā. No pieejamās informācijas izriet, ka arodbiedrības reorganizācijas procesā nav tikušas iesaistītas, līdz ar to nav nodrošināta pilnvērtīga darba ņēmēju interešu pārstāvība. Ņemot vērā, ka reorganizācija tieši skar ārstniecības iestāžu darbiniekus, sociālajā dialogā ir būtiski iesaistīt arī attiecīgo iestāžu arodorganizāciju pārstāvjus, nodrošinot pilnvērtīgu un līdzsvarotu sociālo partneru līdzdalību. Īpaši uzsverams, ka Veselības ministrija pati norāda, ka būtiski organizatoriskie, personāla vadības un finanšu jautājumi tiks precizēti reorganizācijas īstenošanas gaitā. LVSADA ieskatā šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, jo lēmums par reorganizāciju tiek virzīts bez pilnīga un uz datiem balstīta ietekmes izvērtējuma
Pamatojoties uz iepriekš minēto, LVSADA iebilst pret tiesību akta projekta TAP 25-TA-2881 turpmāku virzību un aicina to pilnveidot, nodrošinot pilnvērtīgu, uz datiem balstītu un juridiski skaidru reorganizācijas ietekmes izvērtējumu, kā arī iesaistot arodbiedrību strukturētā sociālā dialogā pirms lēmuma pieņemšanas.
 

-