Atzinums

Iebildums attiecībā uz anotācijā norādīto: "Attiecībā uz minerālmateriālu izcelsmes vietas norādīšanu BIS, vēršam uzmanību, ka ne vienmēr karjeram (zemes dzīļu ieguves vietai) ir precīza adrese vai kadastra apzīmējums, līdz ar to nav iespējams identificēt konkrēto karjeru. Ir izstrādāta Zemes dzīļu informācijas sistēma, kuru uztur Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”. Sistēmā ir norādīta informācija par zemes dzīļu ieguves vietu – nosaukums, kadastra karte, dabas resursu veids un cita informācija. Uzsākt zemes dzīļu izmantošanu drīkst tikai tad, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemta vietējās pašvaldības izsniegta atļauja (izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei ievērojot VVD noteiktos ieguves limitus, kā arī pārrauga derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju), Būvniecības valsts kontroles biroja izsniegta licence (ogļūdeņražu meklēšanas, izpētei un ieguvei), VVD izsniegta licence. Zemes dzīļu informācijas sistēmu šobrīd nav iespējams savienot ar BIS, jo atļaujām (licencēm) nav piešķirti unikālie identifikācijas numuri, kas atšķir vienu atradni no citas (piemēram, viena pašvaldība izsniedz atļauju Nr.1 un arī cita pašvaldība izsniedz atļauju Nr.1). Līdz nav pilnveidota Zemes dzīļu informācijas sistēma (sistēmā tiks norādītas visas zemes dzīļu atradnes ar unikāliem identifikācijas numuriem), to nav iespējams savienot ar BIS."

VARAM ieskatā minēto problēmu iespējams vismaz daļēji risināt jau šobrīd. Informācija par Valsts vides dienesta izsniegtajām licencēm ir pieejama jau šobrīd atvērto datu veidā (https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/izsniegtas-atlaujas-un-licences/resource/283a4549-b287-4177-a461-fe16763b0e27). Piekrītam, ka šobrīd nav iespējama tās informācijas izgūšana un savienošana ar BIS, kas attiecas uz pašvaldību izsniegtajām atļaujām dēļ tā, ka nav piešķirti unikāli identifikācijas numuri. Tuvākajā laikā VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kura pārraudzībā ir zemes dzīļu informācijas sistēma, izvērtēs iespēju risināt šo jautājumu un attiecīgi VARAM informēs par to Ekonomikas ministriju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt iespēju tomēr paredzēt, ka BIS ir jānorāda derīgo izrakteņu ieguves vieta pirmajā solī izvēloties no diviem variantiem - derīgo izrakteņu ieguves vieta, kurai izsniegta licence, vai derīgo izrakteņu ieguves vieta, kurai izsniegta pašvaldības atļauja. Tālāk būtu iespēja attiecībā uz ieguves vietām, kurām ir izsniegtas licences, atlasīt attiecīgo licences numuru. Savukārt attiecībā uz ieguves vietām, kurām izsniegta pašvaldības atļauja, līdz risinājuma rašanai papldu informācija par atļauja snumuru nebūt jāievada.

-

Paredzētie grozījumi Vispārīgo būvnoteikumu 5. prim viens pielikumā, kas paredz būvdarbu žurnāla saturu sadaļas “Būvizstrādājumi un citi materiāli” 2.5.apakšpunktā papildināt ar informāciju par derīgo izrakteņu ieguves atļaujas izdevēju, numuru un tās izdošanas datumu, ir nepietiekami, lai nodrošinātu daba resursu aprites izsekojamību un dabas resursu aprites kontroles uzlabošanu.
Pašreizējā piedāvātā Ministru kabineta noteikumu redakcija neaptver derīgos izrakteņus, kas tiek iegūti būvobjektos un kuri tiek iesaistīti saimnieciskajā darbībā, ja derīgo izrakteņu izcelsmes būvobjektā tie nav nepieciešami ne teritorijas planēšanai, ne citām vajadzībām. Papildus Valsts vides dienests aicina lietot jēdzienu “dabas resursi”, kas saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 1.panta 3) punktu sevī ietver augsni un zemes dzīles. Jēdziena “zemes dzīles” definīcija ir sniegta likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 20)punktā un nosaka, ka zemes dzīles ir zemes garozas daļas, kas atrodas zem augsnes. Tādejādi derīgie izrakteņi atbilst zemes dzīļu statusam, bet augsne neatbilst. Būvobjektos apzaļumošanai ir nepieciešama augsne, bet ir situācijas, kad noteiktu apstākļu dēļ būvobjektos ir nepietiekams augsnes apjoms, tādēļ ir nepieciešams to ievest no citurienes. Augsnes pārvietošanai arī būtu jāpakļaujas aprites izsekojamībai un kontrolei.
Valsts vides dienesta ieskatā būtu precizējami būvdarbu žurnāla satura sadaļas “Būvizstrādājumi un citi materiāli” 2.2. un 2.5.apakšpunkti, papildinot tos ar prasību, ka būvdarbu žurnālā tiek uzrādīti būvobjektā visi ievestie dabas resursi atbilstoši to veidam un apjomam, kā arī tiek identificēta to izcelsmes vieta, norādot no kādas derīgo izrakteņu atradnes vai no kāda būvobjekta tie ir ievesti.

Kā jau tika minēts iepriekš, būvobjektos var izveidoties augsnes un derīgo izrakteņu pārpalikums, kuri nav nepieciešami to izcelsmes būvobjektos. Šādos gadījumos praksē šie materiāli tiek aizvesti no būvobjekta uz citurieni, kur tie ir nepieciešami. Šādas rīcības gadījumā Dabas resursu nodokļa likuma 12.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos ir saņemama dabas resursu lietošanas atļauja, kā arī atbilstoši šā panta trešajā daļā noteiktajam ikvienā gadījumā ir jānomaksā dabas resursu nodoklis par saimnieciskajā darbībā izmantotajiem dabas resursiem.
Šobrīd praksē būvniecībai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos ir saņemami Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, kuros tiek izvirzītas vides aizsardzības prasības, tai skaitā prasība par dabas resursu lietošanas atļaujas saņemšanu un dabas resursu nodokļa nomaksu.
Norādāms, ka pilsētu un ciemu teritorijās ir atvieglota būvniecības kārtība un Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi ir nepieciešami mazākam būvobjektu apjomam. Tādēļ no Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi ar prasību par dabas resursu nodokļa nomaksu vairumam būvobjektu netiek izsniegti, tāpat arī dabas resursu aprite būvobjektā pie būvobjekta nodošanas ekspluatācijā no Valsts vides dienesta puses netiek kontrolēta, jo tādos  gadījumos būvniecības pasūtītājam nav jāvēršas Valsts vides dienestā ar lūgumu sniegt atzinumu par būves gatavību ekspluatācijai.
Norādāms, ka dabas resursu nodokļa nenomaksāšanas rezultātā, valsts un pašvaldību budžetā nenonāk finanšu līdzekļi, kurus varētu izmantot visas sabiedrības vajadzībām.
Šo iemeslu dēļ Valsts vides dienests aicina ministru kabineta noteikumu 5. prim viens pielikumā ietvert jaunu 9. punktu, ar kuru būvdarbu veicējam būvdarbu žurnālā tiktu uzlikts par pienākumu ietvert informāciju un dokumentus par būvniecības rezultātā iegūto dabas resursu izmantošanu būvobjektā. Šāda būvdarbu žurnāla sadaļa sniegs būvobjektos radušos dabas resursu aprites un dabas resursu nodokļa nomaksas izsekojamības iespēju jebkurai no būvniecības procesā iesaistītajām kontrolējošajām institūcijām, ja būvdarbu veicējs vēlēsies izvest liekos dabas resursus no būvobjekta.
 

Valsts vides dienests ierosina ministru kabineta noteikumu 5. prim viens pielikuma:
2.2.apakšpunktu izteikt  sekojošā  redakcijā:
"2.2. būvizstrādājumu, dabas resursu (atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 1.pielikumam) vai citu materiālu veids;";
2.5.apakšpunktu izteikt sekojošā redakcijā:
"2.5. būvizstrādājumu vai citu materiālu ražotājs, kā arī dabas resursu gadījumā - derīgo izrakteņu atradnes nosaukums, derīgo izrakteņu ieguves atļaujas vai licences izdevējs, numurs un tās izdošanas datums vai būvobjekts, kurā iegūti dabas resursi;”.

Valsts vides dienests ierosina ministru kabineta noteikumu 5. prim viens pielikumu papildināt ar 9.punktu sekojošā  redakcijā:
“9. Būvniecības rezultātā iegūtie dabas resursi:
9.1. būvobjektā iegūto dabas resursu veids atbilstoši Dabas resursu nodokļa likuma 1.pielikumam un apjoms;
9.2. no būvobjekta izvesto dabas resursu apjoms atbilstoši katram dabas resursu veidam, atsevišķi norādot katra objekta, uz kuru nogādāti dabas resursi, adresi, izvesto dabas resursu veidu un apjomu, būvniecības gadījumā – saņemošā būvobjekta būvniecības lietas numuru;
9.3. būvobjektā uz vietas izmantoto dabas resursu apjoms atbilstoši katram dabas resursu veidam, norādot izmantošanas mērķi;
9.4. pielikumi (pamatojuma dokumenti, tai skaitā arī par dabas resursu nodokļa nomaksu).”.

Lūdzam papildināt 6.2. apakšsadaļu ar informāciju par IKT risinājuma uzturēšanai nepieciešamā finansējuma apjomu.

-

Lūdzu atdzīmēt ietekmi uz valsts IKT attīstību.
Lūdzu papildināt ar norādi, ka anotācijā aprakstītās aktivitātes tiks īstenotas sinerģijā ar projekta ERAF "Būvniecības procesu un IS attīstība (2. kārta)" aktivitātēm, izslēdzot dubultā finansējuma risku.
 

-